Jūnija pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās, ar ko tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Tālāk aprakstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 59 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas. Šajās lietās Komisijai pārkāpuma procedūra nav jāturpina. 
Komisijas izpildes panākšanas pasākumiem un dalībvalstu nodrošinātajai atbilstībai ES tiesību aktiem var sekot, izmantojot interaktīvas kartes un pielāgojamas diagrammas. Lai iegūtu sīkāku informāciju par lietas vēsturi vai piekļūtu pilnai pārkāpumu lēmumu datubāzei, var iepazīties ar pārkāpumu lēmumu reģistru. Vairāk informācijas par ES pārkāpuma procedūru var uzzināt ieskatoties jautājumos un atbildēs.

1. Vide

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 22957501; Maëlys Dreux, tālr. +32 22954673)

Argumentēts atzinums un papildu argumentēts atzinums

Komisija aicina Spāniju pareizi transponēt Seveso III direktīvu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai (INFR(2025)2029) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Seveso III direktīvu (Direktīva 2012/18/ES). Šī Direktīva Eiropas Savienībā attiecas uz vairāk nekā 12 000 rūpnieciskiem kompleksiem tādās nozarēs kā ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecība un degvielas vairumtirdzniecība un glabāšana. Tā tiecas novērst lielas avārijas (piemēram, lielas emisijas, ugunsgrēkus vai eksplozijas), kurās iesaistītas bīstamas vielas, jo īpaši ķimikālijas, un ierobežot to negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Komisija 2025. gada jūnijā nosūtīja Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli, aicinot novērst vairākas nepilnības direktīvas transponēšanā. Lai gan Spānija ir paskaidrojusi dažus jautājumus, kuri raisīja bažas, tomēr joprojām pastāv trūkumi attiecībā uz pienākumiem saistībā ar parametriem, kas jāņem vērā, pārskatot avārijas rīcības plānus; piezīmēm par bīstamām vielām; un datu un informācijas minimumu, kas jāņem vērā drošības pārskatā. Šie pienākumi ir svarīgi, lai sagatavotos konsekventi reaģēt ārkārtas situācijās. Lai gan Spānija ir paudusi vēlmi nodrošināt atbilstību, izmantojot jaunus tiesību aktus, tā nav iesniegusi ne provizorisku plānu vajadzīgo tiesību aktu pieņemšanai, ne teksta projektu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Spānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Austriju uzlabot tās tiesību aktus par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt papildu argumentētu atzinumu Austrijai (INFR(2014)4111) par to, ka tā valsts tiesību aktos nav pareizi transponējusi visas prasības, kas noteiktas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Orhūsas konvencija stiprina vides demokrātiju un gādā par to, ka valdības nodrošina un uztur vajadzīgās administratīvās, juridiskās un praktiskās struktūras, kas garantē tiesības piekļūt informācijai, iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Tas ir stūrakmens ES apņēmībai ievērot tiesiskumu vides jomā. Tā kā Austrija nevalstiskajām organizācijām (NVO) nepiešķīra pietiekamas sabiedrības līdzdalības tiesības un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, Komisija 2014. gada jūlijā nosūtīja Austrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Pēc tam 2021. gada jūnijā tika nosūtīta papildu oficiāla paziņojuma vēstule un 2023. gada novembrī – argumentēts atzinums. Neraugoties uz dažām izmaiņām tiesību aktos un notikumiem tiesu praksē, Austrija joprojām ne visos attiecīgajos gadījumos nodrošina NVO tiesības uz visu attiecīgo darbību vai bezdarbības, kas ietilpst ES vides tiesību aktu darbības jomā, efektīvu izskatīšanu tiesā. Tas jo īpaši attiecas uz normatīvajiem aktiem (Verordnungen), kas paredz Natura 2000 teritoriju aizsardzību, atļauj nonāvēt stingri aizsargājamas sugas vai paredz pārvaldības pasākumus attiecībā uz Kopienā nozīmīgām sugām. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot papildu argumentētu atzinumu Austrijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Īriju par to, ka tā nepilda Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu saistībā ar kūdras rakšanas projektiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Īriju (INFR(2019)4007) par to, ka tā nav ievērojusi Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīvu (Direktīva 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES). Īrija ir grozījusi savus tiesību aktus, lai īstenotu Tiesas 1999. gada spriedumu (C-392/96) par pirmās 1985. gada IVN direktīvas nepareizu transponēšanu. Šīm izmaiņām tiesību aktos nesekoja izpildes pasākumi. Komisija 2019. gada jūlijā nosūtīja Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2020. gada jūlijā – argumentētu atzinumu. Tajā laikā turpinājās nozīmīgas kūdras rakšanas darbības, kurām nebija noteikts pienākums saņemt plānošanas atļaujas vai ietekmes uz vidi novērtējumus. Kopš 2020. gada jūlija Īrija ir veikusi būtiskus pasākumus, lai apturētu kūdras rakšanu, ko veic valstij piederošais operators Bord Na Móna. Pašlaik tiek veikti atjaunošanas pasākumi operatoram Bord Na Móna piederošajās vietās, kurās rūpnieciskā rakšana iepriekš ir notikusi bez ietekmes uz vidi novērtējuma, un tos lielā mērā finansē ES, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu. Turklāt kopš 2020. gada jūlija Īrijas Vides aizsardzības aģentūra veic izpildes panākšanas darbības pret operatoriem privātīpašumā esošās komerciālās teritorijās, kuru platība pārsniedz 50 hektārus. Tā rezultātā daži komerciālie kūdras operatori pārtrauca savu darbību. Tomēr Komisija apzinās, ka kūdras rakšanas darbības joprojām ir nozīmīgas un tām netiek prasīta ne plānošanas atļauja, ne ietekmes uz vidi novērtējums, jo īpaši attiecībā uz teritorijām, kuru platība ir mazāka par 50 hektāriem. Neraugoties uz liecībām par šīm noritošajām nelikumīgajām darbībām, vietējā līmenī izpildes panākšanas darbības netiek veiktas. Komisija uzskata, ka Īrijas iestāžu centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc tā vēršas pret Īriju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Slovēniju par to, ka tā nepilda Putnu direktīvas prasības
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Slovēniju (INFR(2021)2068) par to, ka tā nav izpildījusi Putnu direktīvas (Direktīva 2009/147/EK) prasības, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jānosaka īpašas aizsargājamas teritorijas savvaļas putnu aizsardzībai. Slovēnija nav klasificējusi tās jūras ūdeņu vispiemērotākās teritorijas (un konkrēti Osrednji Tržaški zaliv) kā īpaši aizsargājamas teritorijas cekulainā jūras kraukļa aizsardzībai. Aizsargājamās teritorijas jūras vidē, piemēram, tās, kas noteiktas saskaņā ar Putnu direktīvu, aizsargā svarīgas jūrasputnu vairošanās, barošanās vai migrācijas vietas, un tām ir būtiska nozīme šo vietu laba stāvokļa nodrošināšanā. Komisija 2021. gada jūnijā nosūtīja Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2022. gada jūlijā – argumentētu atzinumu. Komisija ir uzsvērusi, ka projektā SIMARINE LIFE, kas tika pabeigts 2015. gadā, ir apzinātas un apstiprinātas piemērotas teritorijas šīs sugas aizsardzībai Slovēnijas piekrastes zonā, tostarp Osrednji Tržaški zaliv. Pēc vairākām sanāksmēm un viedokļu apmaiņas Slovēnija joprojām nav noteikusi vai klasificējusi skaitliski un lieluma ziņā pietiekami daudz savas jūras teritorijas par īpašām aizsargājamām teritorijām cekulainā jūras kraukļa aizsardzībai. Komisija uzskata, ka Slovēnijas iestāžu centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc tā vēršas pret Slovēniju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Oficiāla paziņojuma vēstule pēc Tiesas nolēmuma (LESD 260. pants)

Komisija aicina Spāniju ievērot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu par nitrātiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2018)2250) Spānijai, kas nav īstenojusi Tiesas 2024. gada 14. marta spriedumu (lieta C-576/22) par Nitrātu direktīvas (Padomes Direktīva 91/676/EEK) neievērošanu. Direktīvas mērķis ir aizsargāt ūdens kvalitāti visā Eiropā, nepieļaujot, ka lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti piesārņo gruntsūdeņus un virszemes ūdeņus, un veicinot labas lauksaimniecības prakses. Tiesa savā spriedumā nolēma, ka Spānija nav aizsargājusi ūdeņus pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti. Konkrētāk, sprieduma pasludināšanas laikā Spānija nepārskatīja nitrātjutīgo zonu sarakstu un rīcības programmās nepieņēma konkrētus obligātus pasākumus, kā arī konkrētos autonomajos apgabalos (Comunidades Autónomas) neveica papildu vai pastiprinātus pasākumus. Divus gadus pēc Tiesas sprieduma Spānija īstenoja nolēmumu par nitrātjutīgo zonu noteikšanu Baleāru salu, Madrides un Valensijas apgabala reģionos un pieņēma nepieciešamos obligātos pasākumus Aragonā, Kastīlijā-Lamančā, Estremadurā un Madridē. Tomēr Spānija vēl nav pieņēmusi nepieciešamos obligātos pasākumus Kastīlijas un Leonas rīcības programmā par nosacījumiem mēslošanas līdzekļu iestrādāšanai zemē stāvās nogāzēs. Spānija nav arī veikusi vajadzīgos papildu pasākumus saistībā ar nitrātu piesārņojumu Aragonā, Kastīlijā-Lamančā, Kastīlijā un Leonā un Mursijā. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem šo četru autonomo apgabalu ūdeņu kvalitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nav uzlabojusies, kas liecina, ka pieņemtie pasākumi nav bijuši pietiekami iedarbīgi. Tāpēc Komisija saskaņā ar LESD 260. pantu nosūta Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Spānijai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt vērsties pret Spāniju Eiropas Savienības Tiesā un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Siobhan McGarry, tālr. +32 2 296 47 98; Rüya Perincek, tālr. +32 460 76 25 10)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Vāciju ievērot ES noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2026)2056) par to, ka valsts tiesību akti neatbilst ES noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību. Komisija uzskata, ka Vācija neievēro Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD). Pakalpojumu direktīva un LESD 49. un 56. pants garantē, ka jebkuras dalībvalsts uzņēmumi un profesionāļi var sniegt savus pakalpojumus vai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī bez nepamatotiem vai nesamērīgiem ierobežojumiem. Ziemeļreinā-Vestfālenē noteiktu amatniecības pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, mūrniekiem vai galdniekiem), kuri vēlas iesniegt būvatļaujas pieteikumus mazākām ēkām, jābūt šīs Vācijas federālās zemes rezidentiem vai jāveic uzņēmējdarbība tajā, vai jābūt nodarbinātiem tajā. Tas liedz pakalpojumu sniedzējiem, arī no citām ES dalībvalstīm, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību vai veic uzņēmējdarbību citās Vācijas federālajās zemēs, sniegt šo pakalpojumu Ziemeļreinā-Vestfālenē. Komisija norāda, ka Ziemeļreina-Vestfālene jau ir izvirzījusi vairākus nosacījumus, lai nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, piemēram, prasības attiecībā uz darba pieredzi un apmācību. Ziemeļreina-Vestfālene ir vienīgā Vācijas federālā zeme ar šādu rezidenta statusa prasību. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Tiesai nodotā lieta

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Franciju par ierobežojumiem attiecībā uz veterinārās nozares uzņēmumiem un veterinārārstiem, kas pārkāpj ES tiesību aktus
Šodien Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Franciju (INFR(2024)4005) par to, ka tā neievēro ES noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu brīvu apriti attiecībā uz veterinārās nozares uzņēmumiem un veterinārārstiem, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Direktīvā 2006/123/EK (Pakalpojumu direktīva). Francijas noteikumi paredz, ka lielākajai daļai veterināro uzņēmumu akciju jāpieder praktizējošiem veterinārārstiem uzņēmumā un ka veterinārajiem akcionāriem vismaz uz nepilnu slodzi jābūt nodarbinātiem katrā uzņēmumā. Šīs prasības efektīvi ierobežo to uzņēmumu un veterināro uzņēmumu skaitu, kuros veterinārārsti var darboties, kā arī veidu, kādā veterinārārsti var organizēt savu darbu un uzņēmumu. Turklāt Francija ierobežo citās dalībvalstīs reģistrētu veterinārārstu iespējas sniegt īslaicīgus un gadījuma rakstura pakalpojumus Francijā. Komisija 2024. gada aprīlī nosūtīja Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2025. gada jūnijā – argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Francijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc tā vēršas pret Franciju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

3. Migrācija un iekšlietas

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 22967533; Elettra Di Massa, tālr. +32 22982161)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Grieķiju, Luksemburgu un Zviedriju pareizi transponēt Direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu noteikumus 
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai (INFR(2026)2072), Luksemburgai (INFR(2026)2073) un Zviedrijai (INFR(2026)2074) par to, ka tās nav pareizi transponējušas dažus Direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu (Direktīva (ES) 2018/1673) noteikumus, arī saistībā ar sodiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pārkāpumiem. Direktīvā ir definēti noziedzīgi nodarījumi un sodi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, neļaujot noziedzniekiem gūt labumu no atšķirīgām tiesību sistēmām Eiropas Savienībā. Tā arī atvieglo policijas un tiesu iestāžu sadarbību starp ES dalībvalstīm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā un palielina finanšu noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iedarbīgumu. Ņemot vērā direktīvas nepareizu transponēšanu, arī saistībā ar sodiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pārkāpumiem, Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Grieķijai, Luksemburgai un Zviedrijai. Šīm dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

4. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 22967533; Antoine Lomba, tālr. +32 22993233)

(Sīkāka informācija par līdztiesību: Eva Hrncirova, tālr. +32 22988433; Anna Gray, tālr. +32 22980873)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Spāniju nodrošināt atbilstību ES datu aizsardzības noteikumiem par ceļotāju datu vākšanu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2026)4005) par to, ka tā nav ievērojusi Tiesībaizsardzības direktīvu (Direktīva (ES) 2016/680). Direktīva reglamentē personas datu apstrādi, ko veic tiesībaizsardzības iestādes, lai tās varētu pildīt savus pienākumus veidā, kas aizsargā pamattiesības uz datu aizsardzību. Spānija pieprasa izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tiešsaistes platformām un nomas automobiļu uzņēmumiem vākt, glabāt un nosūtīt ceļotāju personas datus uz centralizētu valdības datubāzi, kas pieejama tiesībaizsardzības iestādēm. Tas neatbilst minētās direktīvas prasībām. Komisija uzskata, ka savākto un uzglabāto personas datu kategorijas ir pārmērīgas datu kopu dažādības dēļ, kas ietver arī maksājumu un GPS datus. Turklāt tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve neaprobežojas tikai ar konkrētiem un skaidriem nolūkiem, kā noteikts direktīvā. Spānijas iestādes arī saglabā visus savāktos datus trīs gadus, un Komisija uzskata, ka tas ir nesamērīgi. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Komisija aicina Bulgāriju, Poliju un Portugāli pareizi transponēt ES noteikumus par juridisko palīdzību
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei (INFR(2026)2071), Bulgārijai (INFR(2025)2165) un Polijai (INFR(2025)2164) par to, ka tās nav pareizi transponējušas ES noteikumus par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem (Direktīva (ES) 2016/1919). ES tiesību akti nodrošina aizdomās turēto un apsūdzēto, arī Eiropas apcietināšanas ordera procesā pieprasīto personu, pamattiesību aizsardzību. Bulgārijā un Polijā piekļuve juridiskajai palīdzībai tiek piešķirta tikai apsūdzētajiem, proti, personām, kas oficiāli apsūdzētas noziedzīgā nodarījumā, nevis aizdomās turētajiem. Tas ir pretrunā direktīvas darbības jomai. Polijā un Portugālē valsts tiesību akti nenodrošina, ka juridiskā palīdzība tiek piešķirta bez nepamatotas kavēšanās pirms aizdomās turēto vai apsūdzēto nopratināšanas vai konkrētām saistītām darbībām. Direktīvā arī noteikts, ka piekļuve juridiskajai palīdzībai tiek nodrošināta neatkarīgi no pilsonības vai valstspiederības. Tomēr Portugāles tiesību aktos ir paredzēti nepamatoti nosacījumi juridiskās palīdzības saņemšanai ārvalstniekiem, kuriem nav derīgas uzturēšanās atļaujas ES dalībvalstī. Turklāt Portugāles tiesību aktos nav skaidri garantētas tiesības uz juridisko palīdzību personām, kas aizturētas citā dalībvalstī, pamatojoties uz Portugāles izsniegtu Eiropas apcietināšanas orderi. Tāpēc Komisijas sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei un argumentētus atzinumus Bulgārijai un Polijai; pirms tam Komisija bija nosūtījusi oficiālā paziņojuma vēstuli Polijai 2025. gada decembrī un Bulgārijai 2025. gada novembrī. Šīm trim dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot Portugālei argumentētu atzinumu un vērsties pret Bulgāriju un Poliju Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina Spāniju, Franciju un Austriju pilnībā transponēt direktīvu, ar ko nosaka kriminālatbildību par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Spānijai (INFR(2025)0217), Francijai (INFR(2025)0221) un Austrijai (INFR(2025)0194) par to, ka tās nav paziņojušas pasākumus, ar kuriem pilnībā transponē Direktīvu par kriminālatbildības noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem (Direktīva (ES) 2024/1226). Minētā direktīva paredz kopīgus noteikumus, kas saskaņo noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Tās mērķis ir novērst situācijas, kad Savienības ierobežojošie pasākumi, arī tie, kas pieņemti pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu, tiek apieti. Valstu krimināltiesību saskaņošana šajā jomā atvieglo izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem visās dalībvalstīs un tādējādi padara šos pasākumus iedarbīgākus. Dalībvalstīm šī direktīva valsts tiesību aktos bija jātransponē līdz 2025. gada maijam. Komisija 2025. gada jūlijā nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli vairākām dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas direktīvas pilnīgas transponēšanas pasākumus. Līdz šim Spānija, Francija un Austrija joprojām nav paziņojušas par pilnīgiem transponēšanas pasākumiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētus atzinumus šīm trim dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.   

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 22957501; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 22981325; Cristiana Marchitelli, tālr. +32 22989407)

Argumentēti atzinumi un papildu argumentēti atzinumi

Komisija aicina Ungāriju un Rumāniju pilnībā transponēt ES noteikumus par energoefektivitāti
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai (INFR(2025)0331) un Rumānijai (INFR(2025)0358) par to, ka tās valsts tiesību aktos nav pilnībā transponējušas pārstrādātās Energoefektivitātes direktīvas (Direktīva (ES) 2023/1791) noteikumus. Pārskatītā direktīva tika pieņemta 2023. gadā, aizstājot iepriekšējo Direktīvu 2012/27/ES, un dalībvalstīm par tās transponēšanas pasākumiem bija jāpaziņo līdz 2025. gada 11. oktobrim, izņemot dažus konkrētus noteikumus, kuriem bija noteikti īpaši termiņi. Ar to tiek ieviesti vērienīgāki energoefektivitātes pasākumi, kas palīdzēs samazināt kopējo enerģijas patēriņu ES un tādējādi palīdzēs sasniegt Savienības klimatisko ieceru vērienu un uzlabot enerģētisko drošību un pieejamību cenas ziņā. Tajā ir noteikti enerģijas patēriņa un enerģijas ietaupījumu mērķrādītāji, īpašu uzmanību pievēršot enerģētiskās nabadzības mazināšanas pasākumiem, kā arī mērķrādītāji attiecībā uz publisko iestāžu patēriņu un publisko iestāžu īpašumā esošo ēku renovāciju. Ar to arī ievieš principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” kā ES enerģētikas politikas pamatprincipu, kas paredz, ka ES valstīm energoefektivitāte ir jāņem vērā visās attiecīgajās politikās jomās un nozīmīgos investīciju lēmumos, kas pieņemti enerģētikas un ar enerģētiku nesaistītās nozarēs. Komisija 2025. gada novembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā transponējušas direktīvu valsts tiesību aktos. Līdz šim Ungārija un Rumānija joprojām nav paziņojušas Komisijai par transponēšanas pasākumiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētus atzinumus Ungārijai un Rumānijai. Tagad tām divu mēnešu laikā jāatbild un jāpabeidz transponēšana. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

Komisija mudina Rumāniju darīt zināmu savu vispusīgo novērtējumu par augstas efektivitātes koģenerāciju        
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR(2022)2161), pieprasot dalībvalstij ievērot Energoefektivitātes direktīvu (Direktīva 2012/27/ES), kas tagad ir aizstāta ar pārstrādāto Direktīvu (ES) 2023/1791, kurā saglabāti konkrēti pienākumi siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē. Galvenais, dalībvalstīm ir jāattīsta efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra un/vai augstas efektivitātes koģenerācija, kā arī siltuma pārpalikuma un atjaunīgo energoresursu izmantošana siltumapgādē un dzesēšanā. Dalībvalstīm ir jāveic un jāiesniedz Komisijai vispusīgs novērtējums par augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētās siltumapgādes izmantošanas potenciālu. Vispusīgais novērtējums ir jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem un jāiesniedz Komisijai. Šie novērtējumi ir būtiski, lai saprastu, kā padarīt efektīvāku un pakāpeniski dekarbonizēt siltumapgādes un dzesēšanas nozari, kas daudzās dalībvalstīs joprojām ir ļoti atkarīga no importēta fosilā kurināmā. Komisija 2023. gada janvārī nosūtīja Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Līdz šim tā ir vienīgā dalībvalsts, kas līdz noteiktajam termiņam – 2020. gada 31. decembrim – joprojām nav paziņojusi atjauninātu novērtējumu. Dalībvalstij tagad divu mēnešu laikā ir jāsniedz atbilde un jānovērš Komisijas konstatētie trūkumi. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt vērsties pret Rumāniju Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija atkārtoti mudina Kipru pilnībā transponēt ES noteikumus, ar ko paātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt papildu argumentētu atzinumu Kiprai (INFR(2024)0213) par to, ka tā nav valsts tiesību aktos pilnībā transponējusi pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas (Direktīva (ES) 2023/2413) noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Pārskatītā Direktīva (ES) 2023/2413, ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/2001, stājās spēkā 2023. gada novembrī, un daži noteikumi dalībvalstīm bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 1. jūlijam. Šie noteikumi ietver pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras gan atjaunīgās enerģijas projektiem, gan infrastruktūras projektiem, kas vajadzīgi, lai elektroenerģijas sistēmā integrētu papildu jaudu. Tie ietver arī skaidrus termiņus atļauju piešķiršanas procedūrām, kas vērstas uz konkrētām tehnoloģijām vai projektu veidiem, vienotā kontaktpunkta lomas stiprināšanu pieteikumu iesniegšanai un pieņēmumu, ka atjaunīgās enerģijas projekti un saistītā tīkla infrastruktūra atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Komisija 2024. gada septembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas direktīvu valsts tiesību aktos. Kipra 2025. gada februārī saņēma argumentētu atzinumu par to, ka nav veikta pilnīgi nekāda transponēšana, jo valsts nebija paziņojusi nekādus transponēšanas pasākumus. Izskatījusi pēc tam paziņotos transponēšanas pasākumus un Kipras sniegtos paskaidrojumus paziņotajā atbilstības tabulā, Komisija secināja, ka dalībvalsts vēl nav pilnībā transponējusi direktīvu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Kiprai izdot papildu argumentētu atzinumu, norādot, kuri konkrētie noteikumi netiek uzskatīti par transponētiem. Kiprai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāpabeidz transponēšana. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju un Poliju par to, ka tās nav transponējušas saskaņotos noteikumus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stiprināšanai
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2024)0051) par to, ka tā nav valsts tiesību aktos transponējusi ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) direktīvu (Direktīva (ES) 2023/959), kuras transponēšanas termiņš bija 2023. gada 31. decembris. Komisija arī nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2024)0050) un Poliju (INFR(2024)0114) par to, ka tās nav valsts tiesību aktos transponējušas Direktīvu (ES) 2023/958 saistībā ar pārskatītajiem ES ETS noteikumiem, kas piemērojami aviācijas nozarei, kuras transponēšanas termiņš bija 2023. gada 31. decembris. ES ETS direktīvas pārskatīšanā tika stiprināti spēkā esošie ES ETS noteikumi, paplašināta ETS, attiecinot to arī uz jūras transportu, paātrināta emisijas kvotu samazināšana, pārskatīti noteikumi par bezmaksas kvotu piešķiršanu un nostiprināts Inovāciju fonds un Modernizācijas fonds, kas atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku. Ar pārskatītajiem ETS aviācijas jomas noteikumiem stiprina aviācijas nozares ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā un īsteno Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu. Minēto direktīvu pilnīga transponēšana nodrošina ES ETS pienācīgu darbību, izvairoties no iekšējā tirgus izkropļojumiem, un saskaņo sistēmu ar ES 2030. gada klimata mērķrādītājiem, kas noteikti Eiropas Klimata aktā. Komisija 2024. gada janvārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā transponējušas abas direktīvas valsts tiesību aktos. Komisija 2025. gada maijā nosūtīja argumentētus atzinumus 12 dalībvalstīm par to, ka tās nav transponējušas vai ir tikai daļēji transponējušas šīs direktīvas. Spānija nav paziņojusi ETS direktīvas pārskatīšanas un pārskatīto ETS aviācijas noteikumu daļas transponēšanas pasākumus, savukārt Polija nav paziņojusi pārskatīto ETS aviācijas noteikumu transponēšanas pasākumus. Tāpēc Komisija uzskata, ka Spānijas un Polijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, un tāpēc tā vēršas pret šīm valstīm Eiropas Savienības Tiesā un lūdz piemērot finansiālas sankcijas. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

6. Aplikšana ar nodokļiem  

(Sīkāka informācija: Louise Bogey, tālr. +32 22969776; Bridget Moylan, tālr. +32 22982844)

Oficiāla paziņojuma vēstules un papildu oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Vāciju izbeigt diskriminējošus nosacījumus attiecībā uz investīciju atskaitījuma atvieglojumu MVU, kas veic investīcijas ārvalstīs 
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2026)4006) par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants un EEZ līguma 31. pants). Komisija uzskata, ka Vācijas investīciju atskaitījuma atvieglojums (Investitionsabzugsbetrag (IAB)) diskriminē pārrobežu investīcijas ES un EEZ, nelikumīgi ierobežojot uzņēmumu spēju darboties visā iekšējā tirgū. Saskaņā ar Vācijas Ienākuma nodokļa likumu (Einkommensteuergesetz 7.g pants) mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var atskaitīt līdz 50 % no paredzamajām kustamo aktīvu investīciju izmaksām. Tas tā ir tikai tad, ja šie aktīvi tiek izmantoti tikai iekšzemes uzņēmumā. Ja aktīvs trīs gadu laikā tiek pārvests pastāvīgai pārstāvniecībai citā ES/EEZ valstī, nodokļa atvieglojums tiek atcelts ar atpakaļejošu spēku. Tādējādi tiek sodīti uzņēmumi, kas pārceļ aktīvus vai darbību uz ārvalstīm, pat ja to ienākumi visā pasaulē joprojām ir apliekami ar nodokli Vācijā. Automātiska nodokļu atvieglojumu atcelšana gadījumos, kad aktīvi tiek pārvesti uz ārvalstīm, nesamērīgi ietekmē MVU, kuriem bieži vien trūkst resursu, lai orientētos sarežģītā pārrobežu nodokļu vidē. Tas negatīvi ietekmē ekonomikas dinamismu, jo īpaši nozarēs, kas ir atkarīgas no mobilajiem aktīviem vai starptautiskajām piegādes ķēdēm. Komisijas novērtējumā secināts, ka šie noteikumi attur no pārrobežu saimnieciskās darbības un pārkāpj brīvību veikt uzņēmējdarbību. Vācijas noteikumi pārkāpj arī EEZ līgumu, kas tās pašas brīvības attiecina arī uz EEZ dalībvalstīm. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.   

Komisija aicina Poliju novērst Direktīvas par administratīvo sadarbību nodokļu jomā pārkāpumu saistībā ar ziņošanas noteikumiem ārvalstu digitālo platformu operatoriem 
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2026)2070) par Padomes 2021. gada 22. marta Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), kļūdainu īstenošanu. Direktīvā ir paredzēta obligāta automātiska apmaiņa ar informāciju, ko paziņo platformu operatori. Saskaņā ar DAC7 ārpus Savienības esoša jurisdikcija var parakstīt ar ES dalībvalstīm spēkā esošu atbilstīgu kompetento iestāžu nolīgumu (EQCAA), kas apstiprina ārpus Savienības esošās jurisdikcijas un ES (DAC7) ziņošanas standartu līdzvērtību. Ja ārpus Savienības esoša jurisdikcija paraksta EQCAA ar visām attiecīgajām ES dalībvalstīm, platformas operators no minētās jurisdikcijas var tikt pilnībā atbrīvots no reģistrācijas un ziņošanas pienākumiem ES – tā tas ir “kvalificētas ārpus Savienības esošas jurisdikcijas” gadījumā. Tomēr Polija atbrīvo no reģistrācijas un ziņošanas pienākumiem platformu operatorus, uz kuru darbībām attiecas EQCAA, kas parakstīts tikai ar Poliju. Tāpēc Polija ir nepareizi transponējusi DAC7, neļaujot pienācīgi integrēt ES sistēmu ESAO Paraugnoteikumu platformu operatoru ziņojumiem attiecībā uz pārdevējiem dalīšanās un gadījumdarbu ekonomikas nozarē (MRDP) globālajā sistēmā, kā paredzēts direktīvā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Komisija aicina Spāniju novērst nerezidentu diskrimināciju attiecībā uz nodokļu samazinājumiem par ienākumiem no mājokļu izīrēšanas 
Komisija nosūta Spānijai papildu oficiāla paziņojuma vēstuli par diskrimināciju pret nerezidentiem, kuri nevar saņemt nodokļu samazinājumu par ienākumiem no mājokļu izīrēšanas Spānijā. Pirmā oficiāla paziņojuma vēstule par šo jautājumu Spānijai (INFR(2018)4085) tika nosūtīta 2019. gada 8. martā. Nodokļu maksātājiem rezidentiem tiek piemērots samazinājums līdz 60 % no nodokļa bāzes, kas atbilst gūtajiem ienākumiem. Šis samazinājums nav pieejams nerezidentiem. Šī atšķirīgā attieksme nodokļu jomā rada ierobežojumu kapitāla brīvai apritei (LESD 63. pants). Neraugoties uz turpmāku informācijas apmaiņu ar Komisiju, Spānija nav grozījusi savus tiesību aktus, lai novērstu šo diskriminējošo attieksmi, un ir ieviesusi jaunus elementus šajā nodokļu režīmā. Šie 2025. gada grozījumi attiecīgajos nodokļu tiesību aktos paredz, ka tikai rezidentiem tiek piemēroti samazinājumi 20–90 % apmērā no nodokļu bāzes, kas iegūta no mājokļu izīrēšanas, joprojām diskriminējot nerezidentus. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

7. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 22957501; Annie Juusola, tālr. +32 22960986)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Beļģiju, Horvātiju, Rumāniju, Slovākiju un Zviedriju pareizi transponēt ES noteikumus par nomātu kravas transportlīdzekļu izmantošanu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai (INFR(2026)2079), Horvātijai (INFR(2026)2080), Rumānijai (INFR(2026)2083), Slovākijai (INFR(2026)2084) un Zviedrijai (INFR(2026)2085) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu (ES) 2022/738, ar ko groza Direktīvu 2006/1/EK par bez transportlīdzekļa vadītājiem nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu autopārvadājumiem. Ar grozīto direktīvu modernizē un saskaņo ES noteikumus par nomātu transportlīdzekļu izmantošanu kravu pārvadājumiem. Ar to atceļ atlikušos ierobežojumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem un izveido vienotu tiesisko regulējumu, lai pārvadātājiem visā ES nodrošinātu vienlīdzīgāku piekļuvi nomātu transportlīdzekļu tirgum. Grozītā direktīva ļauj ES iedibinātiem transporta uzņēmumiem izmantot jebkurā dalībvalstī nomātus transportlīdzekļus, ja tie atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un drošības prasībām. Tā arī vienkāršo attiecīgo pierādījumu sniegšanu un atzīst elektroniskus dokumentus par atbilstības pierādījumu. Komisija uzskata, ka Beļģija, Horvātija, Rumānija, Slovākija un Zviedrija nav nodrošinājušas Direktīvas (ES) 2022/738 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta — noteikuma, kas paredz, ka katra dalībvalsts atļauj savā teritorijā izmantot transportlīdzekļus, kurus nomā citas dalībvalsts teritorijā iedibināti uzņēmumi, — pareizu transponēšanu. Tāpēc Komisija šīm dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Komisija aicina Beļģiju, Vāciju, Īriju, Spāniju, Horvātiju, Kipru, Latviju, Luksemburgu, Austriju, Poliju, Portugāli, Slovēniju un Slovākiju pieņemt valsts sankciju shēmas saskaņā ar ReFuelEU Aviation
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai (INFR(2026)2058), Vācijai (INFR(2026)2060), Īrijai (INFR(2026)2063), Spānijai (INFR(2026)2061), Horvātijai (INFR(2026)2062), Kiprai (INFR(2026)2059), Latvijai (INFR(2026)2065), Luksemburgai (INFR(2026)2064), Austrijai (INFR(2026)2057), Polijai (INFR(2026)2066), Portugālei (INFR(2025)2067), Slovēnijai (INFR(2026)2068) un Slovākijai (INFR(2026)2069) par to, ka tās nav ieviesušas valsts noteikumus par sodiem, kas piemērojami par Regulas (ES) 2023/2405 (ReFuelEU Aviation) pārkāpumiem. ReFuelEU Aviation satvars nodrošina ilgtermiņa regulatīvo noteiktību, lai palielinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanu un izmantošanu visā ES. Saskaņā ar ReFuelEU Aviation regulu dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami aviācijas degvielas piegādātājiem, gaisa kuģu ekspluatantiem un ES lidostu pārvaldes struktūrām neatbilstības gadījumā, un jāpieņem pasākumi, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu pilnīgu īstenošanu. Neraugoties uz Komisijas pastāvīgajiem aicinājumiem dalībvalstu iestādēm, Beļģija, Vācija, Īrija, Spānija, Horvātija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija un Slovākija šo informāciju nav iesniegušas Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim, kā noteikts regulā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules šīm dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

8. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Siobhan McGarry, tālr. +32 2 296 47 98; Saul Louis Goulding, tālr. +32 229-64735)

Oficiāla paziņojuma vēstules un papildu oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Spāniju izpildīt ES banku nozares noteikumus un ievērot vienotā tirgus pamatbrīvības
Eiropas Komisija nosūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2025)2121) par to, ka tā nav izpildījusi Vienotā uzraudzības mehānisma regulu (Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013), Kapitāla prasību direktīvu (Direktīva 2013/36/ES), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 63. pantu. Kopš Komisija 2025. gada 17. jūlijā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, Direktīva (ES) 2024/1619 (KPD VI) ir stājusies spēkā un tās transponēšanas termiņš ir beidzies 2026. gada 10. janvārī. Rezultātā Komisija ir atjauninājusi juridisko novērtējumu, kas ir šīs procedūras pamatā, un starp konstatētajiem pārkāpumiem ir iekļāvusi attiecīgos KPD VI noteikumus. Jo īpaši Komisija uzskata, ka attiecīgie Spānijas pasākumi nav saderīgi ar jauno KPD VI regulējumu, kas reglamentē iegādi, apvienošanos, sadalīšanu un citas strukturālas izmaiņas, kurās iesaistītas kredītiestādes, un tas vēl vairāk pastiprina bažas, kas jau paustas 2025. gada oficiālā paziņojuma vēstulē. Konsolidācija banku nozarē nāk par labu ES ekonomikai kopumā, un tai ir būtiska nozīme banku savienības izveidē. Šādas apvienošanās nodrošina arī to, ka kapitāls tiek efektīvi sadalīts visā ES un ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejami finanšu produkti par vislabākajām cenām – tas ir svarīgs uzkrājumu un investīciju savienības mērķis. Tāpēc Komisija šodien sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Komisija aicina Franciju pieņemt un paziņot Zibmaksājumu regulas īstenošanas pasākumus
Eiropas Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai (INFR(2026)2077) par to, ka tā nav pieņēmusi un paziņojusi līdz 2025. gada 9. aprīlim Komisijai īstenošanas pasākumus attiecībā uz sodiem, kas piemērojami par Zibmaksājumu regulas (Regula (ES) 2024/886) prasību pārkāpumiem. Zibmaksājumu regulu eurozonā sāka īstenot 2025. gadā, un kompetentās iestādes var piemērot sodus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ja tas ir nepieciešams, lai panāktu atbilstību regulai, kuras mērķis ir nodrošināt, ka zibmaksājumi euro ir cenas ziņā pieejami, droši un tiek apstrādāti bez traucējumiem visā ES. Francijai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.   

Komisija aicina Poliju un Rumāniju transponēt Piektās kapitāla prasību direktīvas grozījumus un pabeigt citu ar MiCA regulu ieviesto pasākumu īstenošanu 
Eiropas Komisija nolēma turpināt pārkāpuma procedūru, nosūtot papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2025)2038) un Rumānijai (INFR(2025)2040) par to, ka tās nav transponējušas Piektās kapitāla prasību direktīvas (Direktīva 2013/36/ES) grozījumus, kas ieviesti ar MiCA regulu (Regula (ES) 2023/1114), un nav paziņojušas Komisijai noteikumus par administratīvajiem sodiem, kuri piemērojami par pārkāpumiem. MiCA regula attiecas uz kriptoaktīviem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un darbībām, uz kuriem neattiecas citi Savienības tiesību akti par finanšu pakalpojumiem. Šis īpašais un saskaņotais kriptoaktīvu tirgu satvars atbalsta inovāciju un nodrošina samērīgu attieksmi pret kriptoaktīvu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai paplašinātu to darījumdarbību pāri robežām, vienlaikus saglabājot ieguldītāju aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti ES iedzīvotāju labā. Šīs abas dalībvalstis līdz noteiktajam termiņam – 2024. gada 30. decembrim – nav paziņojušas par Piektās kapitāla prasību direktīvas grozījumu transponēšanu, kā norādīts Komisijas 2025. gada 7. maijā nosūtītajā oficiāla paziņojuma vēstulē. Abas dalībvalstis līdz noteiktajam termiņam – 2025. gada 30. jūnijam – nav arī pabeigušas Regulas par administratīvajiem sodiem īstenošanu, kā noteikts ar MiCA regulu. Tāpēc Komisija sūta Polijai un Rumānijai papildu oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus atbildes sniegšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja no šīm dalībvalstīm netiks saņemtas apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus. 

Argumentēts atzinums

Komisija aicina Spāniju transponēt Norēķinu galīguma direktīvas un Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas grozījumus un paziņot par Zibmaksājumu regulas īstenošanas pasākumiem
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Spānijai (INFR(2025)2140) par to, ka tā nav pieņēmusi un paziņojusi Komisijai pasākumus, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē grozījumus, kas izdarīti Norēķinu galīguma direktīvā (Direktīva 98/26/EK) un Otrajā maksājumu pakalpojumu direktīvā (Direktīva (ES) 2015/2366) un ieviesti ar Zibmaksājumu regulu (Regula (ES) 2024/886), kā arī īstenošanas pasākumus attiecībā uz sodiem, kuri piemērojami par minētās regulas prasību pārkāpumiem. Zibmaksājumu regulu eurozonā sāka īstenot 2025. gadā, un kompetentās iestādes var piemērot sodus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ja tas ir nepieciešams, lai panāktu atbilstību regulai.  Tās mērķis ir nodrošināt, ka zibmaksājumus eiro visā ES ir iespējams veikt par pieņemamu cenu, drošā veidā un bez šķēršļiem. Abu direktīvu grozījumi dotu iespēju noteikta veida nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (tostarp maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm) nepastarpināti piedalīties maksājumu sistēmās, kas izraudzītas saskaņā ar Norēķinu galīguma direktīvu. Tas ļautu minētajiem pakalpojumu sniedzējiem veikt maksājumus minētajās sistēmās efektīvāk un konkurētspējīgāk, atbalstot tādu pakalpojumu sniegšanu kā zibmaksājumi saviem klientiem. Spānijai tiek doti divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai (EST).   

9. Nodarbinātība un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Eva Hrncirova, tālr. +32 22988433; Eirini Zarkadoula, tālr. +32 22957065)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Itāliju saskaņot valsts tiesību aktus par nodokļu jomas goda tiesnešu darba nosacījumiem ar ES tiesību aktiem
Šodien Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2026)4004) par to, ka tā nav saskaņojusi tiesību aktus par nodokļu jomas goda tiesnešiem ar ES darba tiesību aktiem. Saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem jurisdikcija nodokļu lietās ir gan profesionāliem nodokļu miertiesnešiem, gan nodokļu jomas goda tiesnešiem, kuri pilda tiesas funkcijas nepilnu darba laiku. Lai gan nesenā reforma paredz goda tiesnešus pakāpeniski aizstāt ar profesionāliem miertiesnešiem, esošie tiesneši var palikt amatā līdz 70 gadu pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Neraugoties uz to, ka nodokļu jomas goda tiesneši pilda tās pašas tiesas funkcijas un īsteno jurisdikciju attiecībā uz identiska rakstura un vērtības lietām, viņiem ir mazāk labvēlīgi darba nosacījumi. Īpaši tāpēc, ka nodokļu jomas goda tiesneši netiek uzskatīti par tādiem, kas ir darba tiesiskajās attiecībās, pret viņiem ir atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar nodokļu miertiesnešiem – gan attiecībā uz ikgadējo atvaļinājumu, gan vecuma pensiju, gan sociālā nodrošinājuma tiesībām, piemēram, slimības atvaļinājumu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Turklāt nodokļu jomas goda tiesnešu atalgojuma līmenis proporcionāli ir ievērojami zemāks nekā nodokļu miertiesnešu atalgojuma līmenis. Komisija uzskata, ka šī atšķirīgā attieksme nav saderīga ar ES darba tiesībām, it īpaši ar Padomes Direktīvu 97/81/EK par nepilna darba laika darbu, Direktīvu 2003/88/EK (Darba laika direktīva) un Padomes Direktīvu 92/85/EEK (Direktīva par strādājošām grūtniecēm). Tāpēc Komisija nolēma izdot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

10. Krāpšanas apkarošana

(Sīkāka informācija: Balazs Ujvari, tālr. +32 229-54578; Isabel Otero Banderas, tālr. +32 229-66925)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Īriju saskaņot tās tiesību aktus ar OLAF regulu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2025)2238,) par to, ka tā nepilda savas saistības saskaņā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) regulu [(ES, Euratom) Nr. 883/2013)]. Regula reglamentē OLAF darbu izmeklēšanas veikšanā, lai aizsargātu Eiropas Savienības budžetu. OLAF regula 2020. gadā tika grozīta, proti, tajā tika ieviesti īpaši noteikumi, kuri precizē pienākumu, kas dalībvalstīm jāveic ar mērķi palīdzēt OLAF, nosūtot informāciju par bankas kontiem un bankas darījumu reģistrus. Īrija apstiprināja, ka OLAF var saņemt tikai informāciju par bankas kontiem un bankas darījumu reģistrus saistībā ar kriminālizmeklēšanu. Tādējādi OLAF nevar saņemt piekļuvi saistībā ar tā administratīvajām izmeklēšanām, un tas būtiski kavē izmeklēšanas rezultātus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.