Šodien Eiropas Komisija publicēja 2026. gada konverģences ziņojumu, kurā novērtēts progress, ko dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, ir guvušas ceļā uz euro ieviešanu.
Vairāk nekā 27 gadus pēc vienotās valūtas ieviešanas euro ir kļuvis par spēcīgu Eiropas identitātes simbolu pasaulei. Tagad tas ir 21 dalībvalsts valūta, un katru dienu to izmanto vairāk nekā 350 miljoni cilvēku, padarot to par otro visvairāk izmantoto valūtu pasaulē. Gadu gaitā euro ir sniedzis reālus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, stiprinot vienoto tirgu, atvieglojot tirdzniecību un investīcijas un veicinot cenu stabilitāti. Tas ir arī uzlabojis eurozonas noturību, izmantojot ciešāku ekonomikas koordināciju un stingrākus finanšu aizsardzības pasākumus, nodrošinot stabilu pamatu izaugsmei, darbvietām un labklājībai visā Eiropā.
Pievienošanos eurozonai reglamentē pārredzamu noteikumu un kritēriju kopums, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret valstīm, kuras ir ceļā uz pievienošanos eurozonai, un ir pamats sekmīgai dalībai eurozonā. Šodienas ziņojumā aplūkotas piecas dalībvalstis, kas nav eirozonas dalībnieces, bet ir juridiski apņēmušās ieviest eiro, t.i., Čehija, Ungārija, Polija, Rumānija un Zviedrija.
Ziņojuma pamatā ir konverģences kritēriji, ko reizēm sauc par “Māstrihtas kritērijiem” un kas ir izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 1. punktā. Tie ietver cenu stabilitāti, stabilas publiskās finanses, valūtas kursa stabilitāti un ilgtermiņa procentu likmju stabilitāti. Ziņojumā aplūkota arī dalībvalstu tiesību aktu atbilstība Līgumam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem.
Ziņojumā secināts, ka dalībvalstīm, uz kurām attiecas ziņojums, ir dažādas nominālās konverģences pakāpes:
- Čehija un Zviedrija ir izpildījušas cenu stabilitātes kritēriju.
- Čehija un Zviedrija ir izpildījušas publisko finanšu stabilitātes kritēriju.
- Čehija un Zviedrija ir izpildījušas ilgtermiņa procentu likmju kritēriju.
- Neviena no piecām dalībvalstīm nav valūtas kursa mehānisma (VKM II) dalībniece: pirms pievienošanās eurozonai ir nepieciešama vismaz divu gadu ilga dalība mehānismā bez nopietniem starpgadījumiem.
Tāpēc neviena no šīm dalībvalstīm pašlaik neatbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos eurozonai.
Komisijas novērtējumu papildina atsevišķs ECB konverģences ziņojums, kas arī publicēts šodien.
Vispārējs sagatavotības novērtējums
Piecās pārbaudītajās ārpus eurozonas esošajās ES dalībvalstīs valsts tiesību akti monetārajā jomā nav pilnībā saderīgi ar ekonomiskās un monetārās savienības noteikumiem.
Komisija analizēja arī Līgumā minētos papildu faktorus, kas būtu jāņem vērā, vērtējot konverģences ilgtspēju. Šī analīze liecina, ka dalībvalstis, kuras nav eurozonas dalībnieces, kopumā ir ekonomiski un finansiāli labi integrētas ES. Tomēr dažās no tām ir makroekonomiska nestabilitāte un/vai problēmas, kuras saistītas ar uzņēmējdarbības vidi un institucionālo sistēmu un kuras jārisina, lai nodrošinātu konverģences procesa ilgtspēju.
Eirobarometrs: vispārējais atbalsts euro dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībnieces
Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra aptauju lielākā daļa iedzīvotāju (57 %) ES dalībvalstīs, kuras vēl nav ieviesušas euro, uzskata, ka vienotā valūta ir pozitīvi ietekmējusi tās valstis, kuras to jau izmanto. Vairākums arī uzskata, ka euro ieviešana pozitīvi ietekmētu viņu pašu valsti (51 %) un viņus personīgi (52 %).
Kopumā attiecībā uz attieksmi pret euro ieviešanu 52 % respondentu atbalsta euro ieviešanu savā valstī. Atbalsts ir īpaši izteikts Ungārijā (80 %) un Rumānijā (65 %), kam seko Zviedrija (51 %), Polija (43 %) un Čehija (42 %). Īpaši labvēlīga situācija ir Ungārijā, kur atbalsts ir palielinājies par 5 punktiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Eirobarometra zibensaptauja Nr. 583 tika veikta no 2026. gada 17. aprīļa līdz 4. maijam piecās ārpus eurozonas esošajās dalībvalstīs, kuras ir juridiski apņēmušās ieviest euro: Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Zviedrijā.
Vispārīga informācija
Eiropas Komisijas sagatavotais konverģences ziņojums ir pamats iespējamam Komisijas priekšlikumam Padomes lēmumam par euro ieviešanu dalībvalstī.
Komisijas ziņojums tiek publicēts vienlaikus ar ECB konverģences ziņojumu.
Konverģences ziņojumi tiek sagatavoti reizi divos gados vai ja kāda dalībvalsts pauž īpašu lūgumu izvērtēt tās gatavību pievienoties eirozonai, kā, piemēram, Latvija 2013. gadā, Bulgārija 2025. gadā.
Visas dalībvalstis, izņemot Dāniju, ir juridiski apņēmušās pievienoties eirozonai. Tāpēc uz Dāniju, kas vienojās par attiecīgu atkāpes iespēju Māstrihtas līgumā, ziņojums neattiecas.
Plašāka informācija
Jautājumi un atbildes. Konverģences ziņojums, 2026. gads
Eiropas Komisijas 2026. gada konverģences ziņojums
ECB 2026. gada Konverģences ziņojums
Iepriekšējie konverģences ziņojumi
Ekonomiskā un monetārā savienība
Citāti
Pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē euro ir viena no Eiropas galvenajām vērtībām mūsu ilgtermiņa labklājībai, noturībai un suverenitātei. Tāpēc mēs aktīvi strādājam, lai to stiprinātu: palielinot tā starptautisko nozīmi, padarot digitālo euro par realitāti un uzņemot jaunas dalībvalstis eurozonā.
Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs
- Publikācijas datums
- 2026. gada 24. jūnijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā