Šodien komisāru kolēģija pieņēma 2025. gada pārvaldības un snieguma ziņojumu (AMPR). Gada pārvaldības un snieguma ziņojumā ir uzsvērta ES budžeta būtiskā nozīme daudzu krīžu pārvarēšanā minētajā gadā un parādīts, ka tas turpināja sniegt konkrētus rezultātus Eiropas iedzīvotājiem. ES budžets palielināja ES konkurētspēju, samazināja stratēģisko atkarību un uzlaboja drošību un aizsardzību, atvieglojot sadarbību starp dalībvalstīm. Budžets veicināja ES nelokāmo atbalstu Ukrainai un palīdzēja nodrošināt ES pozīciju pasaulē.
ES budžets bija ļoti būtisks instruments ES politisko prioritāšu īstenošanai.
Gada pārvaldības un snieguma ziņojums liecina, ka 2025. gadā ES budžets turpināja atbalstīt ES politiskās prioritātes.
- ES budžets palielināja konkurētspēju, finansējot pētniecību un inovāciju ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību, kā arī jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus ar Eiropas Inovācijas padomes starpniecību.
- Tas piesaistīja investīcijas ilgtspējīgai inovācijai ar InvestEU garantijām, līdz 2025. gada beigām atbalstot vairāk nekā 90 000 MVU. Tas paplašināja inovācijas ar Inovāciju fondu un novirzīja resursus kritiski svarīgām tīrām, digitālām un biotehnoloģijām ar Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP).
- 2025. gadā ES arī pastiprināja savu drošības un aizsardzības politiku.
- Jaunā programma “Rīcība Eiropas drošības labā” nodrošinās aizdevumus dalībvalstīm līdz 150 miljardu EUR apmērā. 2025. gadā aizsardzības inovācijas atbalstam tika piešķirti aptuveni 400 miljoni EUR.
- Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros tika sākti 63 projekti, kuru kopējais budžets pārsniedz 1 miljardu EUR, savukārt Munīcijas ražošanas atbalsta akts atbalstīja 31 projektu, nodrošinot vairāk nekā 500 miljonus EUR Eiropas aizsardzības ražošanas spēju uzlabošanai.
- STEP tika paplašināta, lai iekļautu aizsardzības tehnoloģijas un vēl vairāk veicinātu Eiropas aizsardzību.
- Kohēzijas politika turpināja uzlabot stāvokli ar iztikas līdzekļiem visā ES. Līdz 2025. gada beigām tā ir sniegusi atbalstu dotāciju, pašu kapitāla, garantiju, aizdevumu un konsultāciju veidā vairāk nekā 130 000 mazo un vidējo uzņēmumu, finansējot papildu 1434 megavatstundu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu, piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslai vairāk nekā 335 000 mājokļiem un vairāk nekā 1000 kilometru jaunu, atjaunotu vai modernizētu ceļu. Turklāt 2025. gadā vairāk nekā 15 miljardi EUR kohēzijas politikas līdzekļu tika pārdalīti konkurētspējai.
- Kopējā lauksaimniecības politika turpināja nodrošināt iztikas līdzekļus lauksaimniekiem un ražīgumu un veicināt dinamisku lauku ekonomiku, atbalstot 5,5 miljonus lauksaimnieku kopumā un 311 000 gados jaunu lauksaimnieku. 2025. gadā vien tā radīja vairāk nekā 270 000 darbvietu.
- Atbalsts Ukrainai saglabājās spēcīgs, proti, 10,7 miljardi EUR tika piešķirti no Ukrainas mehānisma saskaņā ar Ukrainas plānu.
NextGenerationEU ietvaros Eiropas Komisija ar Atveseļošanas un noturības mehānisma starpniecību izmaksāja dalībvalstīm 87,3 miljardus EUR, tādējādi vēl vairāk veicinot ES pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos. Spilgtākie sasniegumi 2025. gadā:
- gada enerģijas patēriņš tika samazināts par 37,6 miljoniem megavatstundu, kas ir gandrīz 2 miljonu ES mājsaimniecību vidējais gada patēriņš;
- apmēram vēl 20 miljoni mājokļu saņēma piekļuvi ļoti augstas veiktspējas interneta tīkliem;
- aptuveni 60,2 miljoni cilvēku gūs labumu no jaunām vai modernizētām veselības aprūpes iestādēm;
- aptuveni 30,7 miljoni cilvēku piedalījās izglītībā un apmācībā, un gandrīz 3,5 miljoni cilvēku stājās darbā vai iesaistījās darba meklēšanas darbībās;
- atbalstu naudā vai natūrā saņēma aptuveni 4,9 miljoni uzņēmumu.
Apvienojot ES budžetu ar dalībvalstu atbalstu un privāto kapitālu, Global Gateway bija būtiska nozīme ES starptautisko partnerību atbalstīšanā. Piemēram:
- G20 samitā Dienvidāfrikā kampaņā “Atjaunīgās enerģijas izvēršana Āfrikā” Global Gateway tika mobilizēti 15,5 miljardi EUR tīrai enerģijai un piekļuvei elektroenerģijai visā kontinentā;
- 2025. gadā Eiropas komandas Global Gateway investīciju pakete piesaistīja 12 miljardus EUR Vidusāzijai, un pirmajā ES un Klusā okeāna valstu uzņēmējdarbības forumā Komisija paziņoja par gandrīz 300 miljonu EUR Global Gateway investīcijām, kas paredzētas visam Klusā okeāna reģionam;
- Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus veicināja Global Gateway paplašināšanu, piedaloties attīstības finansēšanas partneru riskos, kad tie mobilizē savus pašu resursus. 2025. gadā no ES budžeta tika segti Eiropas Investīciju bankas aizdevumi aptuveni 4 miljardu EUR apmērā, kas, paredzams, piesaistīs kopējās investīcijas 14 miljardu EUR apmērā.
No ES budžeta turpināja finansēt klimata, bioloģiskās daudzveidības, digitālos un dzimumu līdztiesības mērķus:
- ar 33 % no kopējā ES budžeta un NextGenerationEU finansējuma tika atbalstīti klimata mērķi;
- ar 7,8 % tika atbalstīta bioloģiskā daudzveidība;
- ar 10,1 % tika atbalstīta digitālā pārkārtošanās;
- ar 19 % no ES budžeta tieši vai netieši tika veicināta dzimumu līdztiesība.
Vairāk informācijas par šiem sasniegumiem un par ES finanšu programmām ir izklāstīti programmu darbības rezultātu pārskatos.
Neraugoties uz šiem panākumiem, negaidītu problēmu skaits un apmērs kopš pašreizējā plānošanas perioda sākuma uzlika lielu slogu ES budžeta ierobežotajai elastībai. Tāpēc Komisija ir ierosinājusi elastīgāku ilgtermiņa budžetu 2028.–2034. gada periodam, ko var pielāgot, ņemot vērā vajadzību un prioritāšu attīstību, vienlaikus turpinot nodrošināt ilgtermiņa investīcijām nepieciešamo paredzamību.
ES budžets joprojām tiek labi pārvaldīts un aizsargāts
Komisija piešķir lielu nozīmi tam, lai nodokļu maksātāju naudu izmantotu iespējami labāk. Šis ziņojums liecina par pastāvīgiem centieniem aizsargāt ES budžetu pret kļūdām, krāpšanu vai tiesiskuma principu pārkāpumiem.
Šim nolūkam Komisijas rīcībā ir stabili instrumenti, tostarp:
- Nosacītības regula, kad attiecīgajā dalībvalstī notiek tiesiskuma pārkāpumi, kas apdraud ES finanšu intereses;
- stabila iekšējās kontroles sistēma, kas izstrādāta, lai sniegtu pamatotu pārliecību par Komisijas mērķu sasniegšanu, tostarp par darbību efektivitāti un lietderību, ziņojumu ticamību, aktīvu aizsardzību, pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un pēcpārbaudi, kā arī atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem;
- pastiprināta Finanšu regula, tostarp uzlabojumi ES finansējuma saņēmējiem, spēja reaģēt krīzes gadījumā un labāka ES budžeta aizsardzība un pārredzamība.
2025. gadā Komisija arī sāka pārskatīt ES krāpšanas apkarošanas arhitektūru, papildinot darbu pie nākamā ES budžeta 2028.–2034. gadam. Mērķis ir nodrošināt pastiprinātu un efektīvāku Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Vispārīga informācija
Gada pārvaldības un snieguma ziņojums ir pārskatatbildības un komunikācijas instruments. Ar šo dokumentu Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par ES budžeta pārvaldību, parādot ar to sasniegtos rezultātus, tostarp pārskatu par Komisijas iekšējo kontroli un finanšu pārvaldību.
Ziņojums tiek publicēts kā daļa no integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņojumu paketes, kas ietver arī gada ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu, Komisijas ziņojumu par 2025. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, naudas plūsmas prognozi un konsolidētos gada pārskatus. Ziņojums ir Komisijas ieguldījums 2025. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, kurā dažādas ieinteresētās personas pārbauda ES budžeta izpildi. Šādā gadījumā Eiropas Parlaments sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu, ņemot vērā Padomes ieteikumu. Apstiprinot, kā Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm attiecīgajā gadā ir izpildījusi ES budžetu, Eiropas Parlaments oficiāli slēdz attiecīgo budžeta gadu.
Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un citiem partneriem, lai nodrošinātu, ka ES budžets tiek izlietots efektīvi, bez krāpšanas un pārkāpumiem un saskaņā ar ES politikas mērķiem nodrošināt labumu iedzīvotājiem un sasniegt konkrētus rezultātus.
Plašāka informācija
- Publikācijas datums
- 2026. gada 16. jūnijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā