Karstuma viļņi, plūdi un citi ekstremāli klimatiskie apstākļi rada aizvien lielāku spiedienu Eiropas novecojošajām ēkām un infrastruktūrai. Pētnieki visā Eiropā pēta, kā pilsētas var pielāgoties klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņas liek daudzām Eiropas pilsētām no jauna izvērtēt pilsētplānojumu un pārvaldību. Infrastruktūra ir veidota citādiem laikapstākļiem, un to arvien biežāk pārbauda spēcīgākas lietavas, karstākas vasaras un ekstremāli laikapstākļi. Nesen pasaules mērogā veikta aptauja rāda, ka vairāk nekā 80 % pilsētu saskārušās ar būtiskiem klimata pārmaiņu radītiem apdraudējumiem.
Itāļu inženieris Dr. Klemente Fudžīni, kura pētījumu uzmanības centrā ir pilsētu un kritiskās infrastruktūras noturība, uzskata, ka pilsētām un to kopienām steidzami jāsadarbojas, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas.
"Noturība ir atkarīga no tā, cik labi spēj sadarboties iedzīvotāji, kopienas, iestādes un infrastruktūras veidotāji," viņš teica. "Praksē tas nozīmē izprast ne vien to, kā ēkas reaģē uz klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem, bet arī to, kā traucējumu gadījumā darbību var turpināt transporta tīkli, komunālo un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un cilvēki, kas rēķinās ar šo pakalpojumu saņemšanu."
Fudžīni koordinē ES finansētu pētniecības projektu MULTICLIMACT (2023–2027), kura mērķis ir rast praktiskus risinājumus, kas palīdzētu pilsētām izprast savu neaizsargātību, sagatavoties daudzkārtējiem klimatiskajiem apdraudējumiem un izlemt, kur pielāgošanās ir visvairāk vajadzīga.
Universāla risinājuma nav
MULTICLIMACT komanda apvieno pētniekus, inženierus un vietējo iestāžu pārstāvjus no deviņām Eiropas valstīm, un tās uzdevums ir novērtēt virkni problēmu, ar kurām saskaras Eiropas pilsētas.
Tā vietā, lai piedāvātu vienu universālu risinājumu, pētnieki izstrādā elastīgas metodes, ko pilsētas varētu pielāgot savai ģeogrāfiskajai ainavai un infrastruktūrai, kā arī konkrētajiem klimata riskiem, ar kuriem tās saskaras.
Lai redzētu, kā šie risinājumi darbotos praksē, projekta komanda dažādās Eiropas vietās ir izveidojusi četrus izmēģinājuma objektus, un katrs no tiem ir saistīts ar atšķirīgu klimatisko problēmu.
"Mēs izvēlējāmies vietas, kurās ir gan tādi sarežģīti apstākļi, kas raksturīgi visai Eiropai, gan kādi īpaši klimatiskie un vidiskie dzīves apstākļi," skaidroja Fudžīni.
Nīderlandē darbs bija vērsts uz plūdu risku un risinājumiem, kas ļautu vislabāk paredzēt arvien ekstremālākas situācijas.
"Mēs esam izstrādājuši digitālu monitoringa sistēmu, kurā ar dažādiem sensoriem tiek noteikta ūdens resursu noslodze, temperatūras izmaiņas un noplūdes, lai iestādes varētu agrāk saņemt brīdinājumu par iespējamām nepilnībām pretplūdu aizsardzībā," sacīja Delftas Tehnoloģiju universitātes docents Dr. Huans Pablo Agilars Lopess.
Barselonā ir cits izaicinājums. Temperatūrai paaugstinoties, blīvi veidotais pilsētas ielu tīkls aiztur siltumu, padarot vasaras apstākļus arvien grūtāk izturamus un potenciāli bīstamus neaizsargātiem cilvēkiem. Pieaugošs risks ir arī pēkšņi plūdi, kad spēcīgas lietusgāzes pārslogo urbānās drenāžas sistēmas.
Sadarbojoties ar pilsētas atbildīgajām iestādēm, pētnieki testē dabā balstītus risinājumus, lai atvēsinātu pilsētas, samazinātu plūdu risku un uzlabotu dzīves kvalitāti karstuma viļņu laikā.
Risinājumi varētu ietvert gan drenāžas kanālus, kas izgatavoti no zālaugiem un krūmiem, kuri uzsūc lietusūdeni un filtrē piesārņotājus, gan arī koku stādījumu zonas un apzaļumošanu, kas varētu palīdzēt atvēsināt apkārtnes ielas.
Īpašas rūpes par īpašām ēkām
Klimatnoturība rada īpašu izaicinājumu Eiropas vēsturiskajām ēkām, jo, uzlabojot drošību un energoefektivitāti, vienlaikus jāsaglabā gadsimtiem senais kultūras mantojums.
Kamerīno pilsētā, kas atrodas Itālijas centrālajā daļā, pētnieki palīdz 2016. gada zemestrīcēs bojāto vēsturisko ēku rekonstrukcijas darbos. Tā vietā, lai vienkārši atjaunotu sagrauto, viņi pēta, kā šīs ēkas var pasargāt no turpmākiem apdraudējumiem, vienlaikus saglabājot to oriģinalitāti.
"Nav runa tikai par bojājumu novēršanu," sacīja Fudžīni. "Mēs vēlamies saprast, kā uzlabot noturību, vienlaikus saglabājot šo vēsturisko vietu identitāti."
Ar līdzīgu izaicinājumu nākas saskarties Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kuras vēsturiskais centrs ar izcilo jūgendstila apbūvi ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tādēļ arī šeit, veicot jebkādus pārbūves darbus, jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai panāktu līdzsvaru starp ēku pielāgošanu mainīgajam klimatam un pilsētas unikālā arhitektūras mantojuma aizsardzību.
Rīgas Enerģētikas aģentūras pilsētvides plānošanas ekspertei un projektu koordinatorei Nikai Podziņai, strādājot ar dažādiem projektiem, galvenais uzdevums ir rast šo līdzsvaru.
"UNESCO objektā katra iejaukšanās ir izaicinājums. Mēs novērtējam klimatnoturību, vadoties pēc stingrām prasībām," uzsver Nika Podziņa. "Nevaram vienkārši izmantot parastos saules enerģijas paneļus vai tehnoloģiskos risinājumus. Mums ir jāatrod veids, kā uzlabot energoefektivitāti, neapdraudot ēku kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību."
Visticamāk, nākamajās desmitgadēs daudzām vēsturiskajām Eiropas pilsētām būs jāstājas pretī izaicinājumiem, ar kuriem saskārusies Kamerīno un Rīga: jādomā, kā vērtīgās ēkas padarīt drošākas, kā palielināt to energoefektivitāti un noturību pret turpmākiem klimata riskiem, vienlaikus saglabājot to īpašo raksturu un mantojumu.
Palīdzība pilsētām labāku lēmumu pieņemšanā
Pētījuma lielākais pienesums, iespējams, ir materiāli kopējas datubāzes izveidei, lai pēc tam pilsētas citviet Eiropā var šos risinājumus pielāgot savai situācijai.
Publiskā sektora iestādēm reti kad ir pietiekami resursi, lai vienā piegājienā modernizētu visas neaizsargātās ēkas vai infrastruktūras daļas, tāpēc pētnieku mērķis ir palīdzēt pilsētplānotājiem noteikt, kurās jomās ar ierobežotiem ieguldījumiem var sasniegt iespējami labāku rezultātu.
Apkopojot informāciju par ēkām un infrastruktūru, kā arī vides monitoringa un klimata modeļu datus, MULTICLIMACT komanda gūst skaidrāku priekšstatu par to, kā traucējumi vienā pilsētas daļā var izraisīt ķēdes reakciju, apgrūtinot būtisku pakalpojumu sniegšanu citās apkaimēs.
Šāda sistēmiska pieeja atspoguļo plašākas pārmaiņas domāšanā par pilsētu noturību. Pilsētā var būt daudz labi projektētu ēku, bet, ja transporta tīkli nedarbojas, slimnīcās pārtrūkst elektroenerģijas padeve vai sabrūk sakaru sistēmas, cilvēki ir neaizsargāti.
"Mums ir jādomā plašāk, nevis par atsevišķiem objektiem," sacīja Fudžīni. "Mērķis ir izprast, kā visas pilsētas sistēmas funkcionē ārkārtas apstākļos un kā mēs varam uzlabot to spēju atgūties.”
Nika Podziņa tam piekrīt: "Mums uz šo ir jāraugās sistēmiski. Mūsu rīcībā esošos datus papildinām ar pētījumos gūtajām atziņām, un dalāmies tajos ar partneriem. Šāda uz sadarbību vērsta pieeja palīdz mums pieņemt izsvērtākus lēmumus."
Pilsētu plānošana neparedzamā nākotnē
Visā Eiropā politikas veidotāji arvien biežāk atzīst, ka noturību nevar stiprināt tikai ar lielākām plūdu barjerām vai stabilākām ēkām. Tā ir atkarīga arī no tā, vai tiek veidota iedzīvotājiem veselīgāka pilsētvide, pilsētās integrēta daba, uzlabota energoefektivitāte un projektētas apkaimes, kas var funkcionēt krīžu laikā.
Tas atbilst plašākiem mērķiem, kas izvirzīti ES misijā "Pielāgošanās klimata pārmaiņā" un "Klimatneitrālas un viedas pilsētas", kuru mērķis ir palīdzēt kopienām kļūt ilgtspējīgākām un labāk sagatavotām klimata pārmaiņu ietekmei.
Fudžīni uzskata, ka Eiropas pilsētām noturība kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem.
"Galu galā svarīgi ir nevis atsevišķu ēku noturība, bet gan no tām atkarīgo cilvēku un kopienu noturība," viņš norāda.
Tā kā klimata pārmaiņas attīstās arvien straujāk, Eiropas pilsētām ir jādomā nevis par to, vai tās piedzīvos ārkārtas situācijas biežāk, bet gan par to, cik labi tās būs sagatavotas.
MULTICLIMACT pētījums palīdz atbildīgajām iestādēm apzināt, kas vairo neaizsargātību un kā panākt pēc iespējas labāku rezultātu ar ierobežotiem resursiem, un tādā veidā Eiropas pilsētas kļūst ilgtspējīgākas un noturīgākas.
Šajā rakstā minētie pētījumi finansēti no ES programmas "Apvārsnis". Intervēto personu viedoklis ne vienmēr atspoguļo Eiropas Komisijas viedokli. Ja jums patika šis raksts, lūdzu, apsveriet iespēju ar to dalīties sociālajos medijos.
Vairāk informācijas
- Publikācijas datums
- 2026. gada 18. augusts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā