Šodien Eiropas Komisija pieņēma ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu, kurā sniegts visaptverošs novērtējums par progresu, ko paplašināšanās procesā iesaistītās valstis panākušas pēdējo 12 mēnešu laikā. Šā gada dokumentu kopumā ir atkārtoti apliecināts, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem ES darba kārtībā ir paplašināšanās procesa dinamika. Tajā arī apstiprināts, ka jaunu dalībvalstu pievienošanās ir arvien vairāk iespējama.
Lai pievienošanās Eiropas Savienībai būtu sekmīga, ir svarīgi saglabāt konsekvenci un ievērot paša nopelnu principu. Melnkalne, Albānija, Ukraina, Moldovas Republika, Serbija, Ziemeļmaķedonija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Turcija un Gruzija turpina savu virzību uz ES. Pievienošanās procesa ātrumu tiešā veidā ietekmē šo valstu reformu temps, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā. Šie sasniegumi nāk par labu gan topošajām, gan pašreizējām ES dalībvalstīm, jo tiek veicināta labklājība, demokrātija, drošība un stabilitāte, vienlaikus paverot jaunas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, piesaistot stratēģiskās investīcijas un atverot vienoto tirgu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Mēs vairāk nekā jebkad esam apņēmības pilni ES paplašināšanos īstenot realitātē. Lielāka Savienība nozīmē spēcīgāku un ietekmīgāku Eiropu pasaules mērogā. Bet paplašināšanās ir uz nopelniem balstīts process. Mūsu dokumentu kopumā ir sniegti konkrēti ieteikumi visiem mūsu partneriem. Un mūsu vēstījums ir šāds: pievienošanās ES ir unikāls piedāvājums. Miera, labklājības un solidaritātes solījums. Ar pareizām reformām un stingru politisko gribu mūsu partneri var izmantot šo iespēju.”
Novērtējumi, kam pievienoti ieteikumi un norādījumi par reformu prioritātēm, kalpo paplašināšanās partneriem par ceļvedi virzībā uz dalību ES. Komisija joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt topošās dalībvalstis šajā procesā. Pakāpeniski integrējot vienotajā tirgū tās valstis, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, saikne ar Savienību tiek stiprināta jau pirms pievienošanās. Pēdējā gada laikā ir panākts ievērojams progress. Tā kā paplašināšanās ir skaidrs politikas mērķis šajā pilnvaru termiņā, Komisija ir apņēmusies nodrošināt gan topošo dalībvalstu gatavību pievienoties, gan ES gatavību tās uzņemt. Šajā nolūkā drīzumā tiks sniegts paziņojums par padziļinātiem politikas pārskatiem un reformām.
Lai nodrošinātu, ka jaunās dalībvalstis turpina aizsargāt un saglabā savus panākumus tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību jomā, turpmākajos pievienošanās līgumos būtu jāiekļauj stingrāki aizsardzības noteikumi pret atkāpšanos no saistībām, ko šīs valstis uzņēmušās pievienošanās sarunu laikā.
Stratēģiska nepieciešamība ir efektīva komunikācija, kā arī cīņa pret ārvalstu veiktu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, tostarp dezinformāciju.
Komisija ir arī gatava atbalstīt dalībvalstu centienus vēl vairāk nostiprināt sabiedrības uzticēšanos šim procesam un palīdzēt paplašināšanās procesam virzīties uz priekšu ar tam nepieciešamo leģitimitāti.
Galvenie secinājumi
Melnkalne ir panākusi ievērojamu progresu virzībā uz pievienošanos ES, pagājušajā gadā slēdzot četras sarunu sadaļas. Melnkalnes apņemšanās līdz 2025. gada beigām provizoriski slēgt vēl citas sadaļas atspoguļo tās apņēmību integrēties Eiropā. Lai sasniegtu valsts mērķi līdz 2026. gada beigām pabeigt pievienošanās sarunas, ir būtiski saglabāt stabilu progresu reformu jomā un panākt nezūdošu plašu politisko vienprātību. Ar nosacījumu, ka tiks saglabāts reformu temps, Melnkalne ir uz pareizā ceļa šā vērienīgā mērķa sasniegšanai.
Albānija ir panākusi ievērojamu progresu – pagājušajā gadā ir atvērtas četras kopas. Šogad krietni ir pavirzījusies uz priekšu gatavošanās pēdējās kopas atvēršanai. Panākumi ir gūti pamatjautājumos, jo īpaši attiecībā uz tiesu sistēmas reformu un cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju. Tagad ir jāturpina centieni, lai izpildītu pamatrādītājos noteiktos starpposma kritērijus, kas pavērs ceļu sarunu sadaļu slēgšanai, tiklīdz būs veiktas nepieciešamās nozaru reformas. Albānijas mērķa – pabeigt sarunas līdz 2027. gadam – sasniegšana ir atkarīga no reformu dinamikas saglabāšanas un iekļaujoša politiskā dialoga veicināšanas. Ar nosacījumu, ka tiks saglabāts reformu temps, Albānija ir uz pareizā ceļa šā vērienīgā mērķa sasniegšanai.
Neraugoties uz Krievijas nemitīgo agresijas karu, Ukraina joprojām ir stingri apņēmusies virzīties uz pievienošanos ES – tā ir sekmīgi pabeigusi pārbaudes procesu un pavirzījusies uz priekšu svarīgu reformu īstenošanā. Ukraina ir pieņēmusi ceļvežus tiesiskuma, valsts pārvaldes un demokrātisko iestāžu darbības jomā, kā arī rīcības plānu attiecībā uz nacionālajām minoritātēm, ko Komisija novērtēja pozitīvi. Ukraina ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai atvērtu pirmo (pamatjautājumi), sesto (ārējās attiecības) un otro (iekšējais tirgus) kopu. Komisija sagaida, ka Ukraina izpildīs nosacījumus atlikušo trīs kopu atvēršanai, un strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka Padome var turpināt virzīt visu kopu atvēršanu līdz gada beigām. Ukrainas valdība ir paziņojusi par savu mērķi līdz 2028. gada beigām provizoriski pabeigt pievienošanās sarunas. Komisija ir apņēmusies atbalstīt šo vērienīgo mērķi, taču uzskata, ka tā sasniegšanai ir jāpaātrina reformu temps, it īpaši attiecībā uz pamatjautājumiem, sevišķi tiesiskumu.
Lai arī Moldova saskaras ar pastāvīgiem hibrīddraudiem un mēģinājumiem destabilizēt valsti, tā ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu ceļā uz pievienošanos, sekmīgi pabeidzot izvērtēšanas procesu. Pirmais ES un Moldovas samits 2025. gada jūlijā iezīmēja jaunu sadarbības un integrācijas posmu. Moldova ir pieņēmusi ceļvežus tiesiskuma, valsts pārvaldes un demokrātisko iestāžu darbības jomā, ko Komisija novērtēja pozitīvi. Komisija uzskata, ka Moldova ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai atvērtu pirmo (pamatjautājumi), sesto (ārējās attiecības) un otro (iekšējais tirgus) kopu. Komisija sagaida, ka Moldova arī izpildīs nosacījumus atlikušo trīs kopu atvēršanai, un strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka Padome var turpināt virzīt visu kopu atvēršanu līdz gada beigām. Moldovas valdība ir paziņojusi par savu mērķi līdz 2028. gada sākumam provizoriski pabeigt pievienošanās sarunas. Komisija ir apņēmusies atbalstīt šo mērķi, kas ir vērienīgs, bet sasniedzams, ja Moldova paātrinās pašreizējo reformu tempu. Izšķiroša nozīme ir stabilam reformu tempam, ko pēc septembrī notikušajām vēlēšanām pastiprina spēcīgs parlamenta atbalsts valsts virzībai uz Eiropu.
Ņemot vērā masveida protestus, kas Serbijā notiek kopš 2024. gada novembra, Serbijas sabiedrības polarizācija ir padziļinājusies, atspoguļojot iedzīvotāju vilšanos cita starpā par korupciju un sabiedrības uztverē vērojamo pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu apvienojumā ar pārmērīga spēka pielietošanas gadījumiem pret protestētājiem un spiedienu uz pilsonisko sabiedrību. Tas ir radījis arvien sarežģītāku vidi, kurā šķeltnieciska retorika ir būtiski mazinājusi ieinteresēto personu uzticēšanos, kas savukārt ietekmē pievienošanās procesu. Reformas ir ievērojami palēninājušās. Atzīstot dažas jaunākās norises, piemēram, jaunās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatīvās iestādes (REM) padomes atlases procedūras atsākšanu un progresu likumdošanas procesā saistībā ar Likumu par vienotu vēlētāju reģistru, kas tagad ir jāpabeidz un jāīsteno, kā arī kopš neilga laika panākto un arī turpmāk īstenojamo pieskaņošanos ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tomēr ir jādara vairāk. Tiek sagaidīts, ka Serbija pārvarēs stagnāciju tiesu iestāžu un pamattiesību jomā kopumā un steidzami novērsīs regresu vārda brīvības jomā un akadēmiskās brīvības mazināšanos. Joprojām paliek spēkā Komisijas 2021. gada novērtējums, ka Serbija ir izpildījusi trešās kopas (konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme) atvēršanas kritērijus.
Ziemeļmaķedonija turpināja darbu pie ceļvežiem tiesiskuma, valsts pārvaldes reformas un demokrātisku iestāžu darbības jomā, kā arī pie rīcības plāna minoritāšu aizsardzībai. Ir vajadzīga turpmāka ātra un izlēmīga rīcība attiecībā uz sarunu sākšanas kritērijiem saskaņā ar sarunu programmu, lai pēc iespējas ātrāk un tad, kad ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, atvērtu pirmo kopu. Ziemeļmaķedonijai vajadzētu pastiprināt centienus tiesiskuma atbalstam, aizsargājot tiesu iestāžu neatkarību un integritāti un pastiprinot cīņu pret korupciju. Valstij ir arī jāpieņem nepieciešamās konstitucionālās izmaiņas ar mērķi konstitūcijas tvērumā iekļaut iedzīvotājus, kuri dzīvo valsts teritorijā un ir citu tautību pārstāvji, piemēram, bulgāri, kā izklāstīts Padomes 2022. gada jūlija secinājumos, kuru īstenošanu valsts apņēmās sākt un pabeigt.
Bosnijā un Hercegovinā politiskā krīze Serbu republikas administratīvajā vienībā un valdošās koalīcijas izjukšana ir kavējušas progresu virzībā uz pievienošanos ES, kā rezultātā ir veiktas vien nelielas reformas, proti, datu aizsardzības un robežkontroles jomā, kā arī Frontex statusa nolīguma parakstīšana. Pozitīvi ir tas, ka Bosnija un Hercegovina 2025. gada septembrī iesniedza Eiropas Komisijai savu reformu programmu. Pēc nesenajām institucionālajām izmaiņām Serbu Republikas administratīvajā vienībā Bosnijai un Hercegovinai ir iespēja īstenot reformas ceļā uz ES. Lai konstruktīvi sāktu pievienošanās sarunas, iestādēm vispirms ir jāpabeidz izstrādāt un jāpieņem tiesību akti par tiesu sistēmas reformu, tos pilnībā saskaņojot ar Eiropas standartiem, un jāieceļ galvenais sarunu vedējs.
Kosova ar lielu sabiedrības atbalstu joprojām ir apņēmības pilna virzīties uz Eiropu. Iestāžu izveides kavēšanās pēc vispārējām vēlēšanām februārī palēnināja ar ES saistīto reformu progresu. Lai Kosova atsāktu virzību uz ES, nepieciešams veidot partiju sadarbību un mainīt šo reformu prioritātes. Attiecību normalizēšana ar Serbiju un dialoga saistību īstenošana joprojām ir Kosovas Eiropas perspektīvas neatņemama sastāvdaļa. Komisija ir gatava izstrādāt atzinumu par Kosovas dalības pieteikumu, ja to pieprasīs Padome. Komisija ir veikusi pirmās darbības, lai no 2025. gada maija pakāpeniski atceltu pret Kosovu vērstos pasākumus. Turpmākās darbības joprojām ir atkarīgas no noturīgas deeskalācijas ziemeļos. Komisija plāno turpināt šo pasākumu atcelšanu, ja pēc pašvaldību vēlēšanu otrās kārtas ziemeļos tiks panākta pienācīga pārvaldības nodošana vietvaras rokās un turpināsies saspīlējuma mazināšana.
Turcija joprojām ir kandidātvalsts un nozīmīga ES partnere. Saskaņā ar Eiropadomes 2024. gada aprīļa secinājumiem ES pakāpeniskā, samērīgā un atsaucamā veidā ir attīstījusi attiecības ar Turciju, pievēršoties kopīgām prioritātēm. Kipras noregulējuma sarunu atsākšana ir svarīgs sadarbības elements. Tajā pašā laikā pieaug pret opozīcijas pārstāvjiem un partijām vērsto tiesvedību, kā arī daudzu citu arestu skaits, kas rada nopietnas bažas par to, vai Turcija ievēro demokrātiskās vērtības. Lai gan dialogs par tiesiskumu joprojām ir ES un Turcijas attiecību centrālais elements, vēl ir jārisina jautājums par demokrātijas standartu pasliktināšanos, tiesu neatkarības un pamattiesību ievērošanu. Pievienošanās sarunas ar Turciju kopš 2018. gada ir apstājušās.
Eiropadome 2024. gadā secināja, ka Gruzijas pievienošanās ES process ir de facto apturēts. Kopš tā laika situācija ir krasi pasliktinājusies, un nopietnu demokrātijas lejupslīdi iezīmē strauja tiesiskuma vājināšanās un būtiski pamattiesību ierobežojumi. Vairāki tiesību akti būtiski ierobežo pilsonisko telpu, apdraud vārda un pulcēšanās brīvību un pārkāpj nediskriminācijas principu. Gruzijas iestādēm ir steidzami jānovērš demokrātijas lejupslīde un jāīsteno visaptveroši un reāli centieni, lai pievērstos neatrisinātajām problēmām un galvenajām reformām, to atbalstot ar partiju sadarbību un pilsonisko iesaisti atbilstoši ES vērtībām. Pēc Eiropadomes 2024. gada decembra secinājumiem un ņemot vērā Gruzijas pastāvīgo regresu, Komisija uzskata Gruziju par kandidātvalsti tikai uz papīra. Gruzijas iestādēm ir jāapliecina stingra apņemšanās mainīt kursu un atgriezties pie virzības uz pievienošanos ES.
Turpmākie pasākumi
Tagad Padomei ir jāizskata Komisijas šodien sniegtie ieteikumi un jāpieņem lēmumi par turpmākajiem pasākumiem paplašināšanās procesā.
Vispārīga informācija
Paplašināšanās ir stingrs, taisnīgs un uz nopelniem balstīts process, kura pamatā ir katras paplašināšanās procesā iesaistītās valsts objektīvais progress. ES atbalsta iestāžu stiprināšanu, demokrātisku pārvaldību un valsts pārvaldes reformas šajās valstīs.
Veicinot pakāpenisku integrāciju, ES sniedz labumu jau pirms pievienošanās. Tādas iniciatīvas kā Izaugsmes plāns Rietumbalkāniem 6 miljardu eiro apmērā, Moldovas izaugsmes plāns 1,9 miljardu eiro apmērā un Ukrainas mehānisms 50 miljardu eiro apmērā ļauj valstīm turpināt reformas, kā arī izveidot ciešāku saikni ar ES, piemēram, pakāpeniski integrējoties un piedaloties SEPA un “viesabonēšanā kā mājās”.
Katra paplašināšanās ir padarījusi mūsu Savienību stiprāku. Kad 2004. gadā ES pievienojās desmit valstis, tā bija visu laiku lielākā Eiropas Savienības paplašināšanās. Kopš tās divdesmit gadu laikā jaunpienācējās valstīs dzīves līmenis ir uzlabojies divkārt, bezdarbs samazinājies gandrīz uz pusi, paredzamais dzīves ilgums ir palielinājies no 75 līdz 79 gadiem, ir strauji samazinājusies nabadzība un sociālā atstumtība un ir radīti 6 miljoni jaunu darbvietu. Pašreizējo dalībvalstu tirdzniecības apjoms kopš tā laika ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes, vienlaikus radot arī 20 miljonus darbvietu. Kopumā ES vienotais tirgus tajā laikā ieguva 74 miljonus jaunu patērētāju, un ES ekonomika, neraugoties uz globālām krīzēm, ir palielinājusies par 27 %.
Plašāka informācija
2025. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku – paplašināšanās un austrumu kaimiņreģions
Faktu lapa par pievienošanās procesu ES
Faktu lapa par pašreizējo stāvokli pievienošanās sarunās
Sīkākus konstatējumus un ieteikumus skatīt:
Melnkalne: Ziņojums; Faktu lapa
Albānija: Ziņojums; Faktu lapa
Ukraina: Ziņojums; Faktu lapa
Moldova: Ziņojums; Faktu lapa
Serbija: Ziņojums; Faktu lapa
Ziemeļmaķedonija: Ziņojums; Faktu lapa
Bosnija un Hercegovina: Ziņojums; Faktu lapa
Kosova: Ziņojums; Faktu lapa
Turcija: Ziņojums; Faktu lapa
Gruzija: Ziņojums; Faktu lapa
Citāti
Mēs vairāk nekā jebkad esam apņēmības pilni ES paplašināšanos īstenot realitātē. Lielāka Savienība nozīmē spēcīgāku un ietekmīgāku Eiropu pasaules mērogā. Bet paplašināšanās ir uz nopelniem balstīts process. Mūsu dokumentu kopumā ir sniegti konkrēti ieteikumi visiem mūsu partneriem. Un mūsu vēstījums ir šāds: pievienošanās ES ir unikāls piedāvājums. Miera, labklājības un solidaritātes solījums. Ar pareizām reformām un stingru politisko gribu mūsu partneri var izmantot šo iespēju.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena
Paplašināšanās process pašlaik virzās straujāk nekā pēdējos 15 gados. Taču mēs nevaram atļauties zaudēt impulsu. Globālā kārtība mainās, un Eiropas drošība ir arvien vairāk apdraudēta. Paplašināšanās ir ieguldījums stabilā Eiropā, un lielākā daļa mūsu iedzīvotāju to atzīst. Valstīm, kuras vēlas pievienoties, nav īsceļu, taču ES jādara viss, ko vien tā var darīt šā procesa atbalstam. Paplašināšanās logs ir plaši atvērts, un mums ir jāizmanto iespēja tagad. Jaunu valstu pievienošanās ES līdz 2030. gadam ir reāli iespējama.
Kaja Kallasa, Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētājas vietniece
Kopumā 2025. gadā tika panākts ievērojams progress attiecībā uz ES paplašināšanos. Izceļas Melnkalne, Albānija, Ukraina un Moldova. Pagājušajā gadā tās visvairāk ir pavirzījušās uz priekšu reformu jomā. Saglabājot reformu esošo tempu un kvalitāti, iespējams, turpmākajos gados mēs varēsim pabeigt pievienošanās sarunas. Ja paplašināšanās norit pareizi, lielāka Savienība padarīs Eiropu stiprāku. Komisija uzstās, ka reformām jāatbilst visaugstākajiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātiskām iestādēm un pamatbrīvībām. Nebūs nekādu īsceļu. Vienots kontinents ir visspēcīgākā atbilde tiem, kuri cenšas sadalīt un destabilizēt Eiropu.
Marta Kosa, paplašināšanās komisāre
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 4. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā