2025. gada sākumā ES ekonomika izskatījās nedaudz spēcīgāka nekā gaidīts. Tiek prognozēts, ka šogad tā turpinās augt pieticīgā tempā, un paredzams, ka 2026. gadā izaugsme palielināsies, neraugoties uz paaugstinātu globālo politikas nenoteiktību un spriedzi tirdzniecībā.
Komisijas 2025. gada pavasara ekonomikas prognozē paredzēts, ka reālais IKP Eiropas Savienībā 2025. gadā pieaugs par 1,1 %, bet eirozonā – par 0,9 %, kopumā saglabājot 2024. gada tempu. Paredzams, ka 2026. gadā izaugsme ES paātrināsies līdz 1,5 % un eirozonā līdz 1,4 %. Paredzams, ka kopējā inflācija eirozonā saruks no 2,4 % 2024. gadā līdz vidēji 2,1 % 2025. gadā un 1,7 % 2026. gadā. Sagaidāms, ka Eiropas Savienībā inflācijai būs līdzīga dinamika – no nedaudz augstāka līmeņa 2024. gadā tā nokritīsies nedaudz zem 2 % 2026. gadā.
Perspektīva pasliktinājusies, bet ekonomika ir noturīga
2024. gada pēdējā ceturksnī ES ekonomikā tika reģistrēta spēcīgāka izaugsme nekā gaidīts, proti, 0,4 %, lielā mērā pateicoties stabilam iekšzemes pieprasījumam. Šī pozitīvā tendence turpinājās 2025. gada 1. ceturksnī, un provizoriskie dati liecina par reālā IKP pieaugumu 0,3 % apmērā.
Saskaņā ar šodienas prognozi izaugsmes perspektīvas ir ievērojami samazinātas. Tas lielā mērā ir saistīts ar globālās tirdzniecības perspektīvu pasliktināšanos un lielāku nenoteiktību tirdzniecības politikā.
Pavasara prognoze ir balstīta uz noteiktiem pieņēmumiem par tirdzniecības tarifiem. Saskaņā ar šo modeli tika pieņemts, ka tarifi ASV preču importam no ES un gandrīz visiem pārējiem tirdzniecības partneriem saglabājas 9. aprīlī piemēroto 10 % līmenī, izņemot augstākus tarifus tēraudam, alumīnijam un automobiļiem (25 %) un atbrīvojumus no tarifiem konkrētiem produktiem (farmācija un mikroprocesori). Tika pieņemts, ka divpusējie tarifi starp ASV un Ķīnu būs zemāki nekā 9. aprīlī piemērotie, taču pietiekami augsti, lai būtiski samazinātu ASV un Ķīnas divpusējo preču tirdzniecību. Tarifu likmes, par kurām Ķīna un ASV galu galā vienojās 12. maijā, izrādījās zemākas par gaidītajām, tomēr pietiekami augstas, lai pieņēmums par ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību pasliktināšanos paliktu spēkā.
Globālā izaugsme ārpus ES tagad tiek prognozēta 3,2 % apmērā gan 2025., gan 2026. gadā, kas ir mazāk par 2024. gada rudenī paredzētajiem 3,6 %. Šī lejupvērstā pārskatīšana lielā mērā atspoguļo gan ASV, gan Ķīnas perspektīvas pavājināšanos. Globālās tirdzniecības palēninājums ir vēl krasāks.
Līdz ar to paredzams, ka ES eksports šogad pieaugs tikai par 0,7 %, un atsākušos preču eksporta samazināšanos daļēji kompensēs pakalpojumu eksporta noturība, jo tos mazāk ietekmē spriedze tirdzniecībā. Paredzams, ka 2026. gadā eksporta pieaugums paātrināsies līdz 2,1 %.
Iekšzemes pieprasījumu vairāk par tarifiem negatīvi ietekmē nenoteiktība. Pēc tam, kad 2024. gadā bruto pamatkapitāla veidošana samazinājās par 1,8 %, ir sagaidāma mērena investīciju atgūšanās. Tā ir pieticīgāka nekā tika gaidīts rudenī, jo zemāka kopējā aktivitāte mazina kapitāla vajadzības. Tajā pašā laikā tirgus svārstīgā reakcija uz saspīlējumu tirdzniecībā padara stingrākus finansēšanas nosacījumus. Tagad tiek prognozēts, ka investīcijas 2025. gadā palielināsies par 1,5 %, bet 2026. gadā palielināsies līdz 2,4 %. Šo paātrinājumu veicina investīcijas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, arī pateicoties Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un Kohēzijas fonda atbalstam, kā arī tendences maiņa dzīvojamo ēku būvniecībā. Paredzams, ka 2026. gadā atgūsies arī investīcijas iekārtās.
Paredzams, ka privātā patēriņa pieaugums būs nedaudz stabilāks, nekā prognozēts rudenī, sasniedzot 1,5 % 2025. gadā un 1,6 % 2026. gadā. Tas lielā mērā ir saistīts ar spēcīgāku izaugsmes tempu 2024. gadā un joprojām noturīgu darba tirgu strauji rūkoša inflācijas spiediena apstākļos. Tomēr pieaugušie ietaupījumi joprojām ierobežo patēriņa dinamiku.
Darba tirgus joprojām ir stabils, un reālās algas uzlabojas
2024. gadā, turpinoties nodarbinātības pieaugumam, ES ekonomikā tika radīti 1,7 miljoni jaunu darbvietu, tādējādi sasniedzot jaunu darbvietu skaita rekordu Savienībā. Neraugoties uz pieticīgo ekonomikas izaugsmi, tiek prognozēts, ka līdz prognožu perioda beigām nodarbinātība pieaugs vēl par 2 miljoniem darbvietu. Paredzams, ka bezdarba līmenis 2026. gadā samazināsies līdz jaunam vēsturiski zemākajam līmenim – 5,7 %.
Pēc 5,3 % pieauguma 2024. gadā nominālās algas pieaugums 2025. un 2026. gadā palēnināsies. Darba ņēmēji turpinās gūt labumu no reālo algu pieauguma, un paredzams, ka viņi pilnībā atgūs pēdējos gados zaudēto pirktspēju, ko izraisīja inflācijas kāpums.
Inflācija turpina samazināties
Paredzams, ka stabili turpināsies pašreizējais inflācijas samazināšanās process, kas sākās 2022. gada beigās. Pēc tam, kad saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) inflācija eirozonā 2024. gadā saruka līdz 2,4 %, tiek prognozēts, ka tā sasniegs ECB 2 % mērķi jau 2025. gadā, bet 2026. gadā turpinās samazināties.
Energoproduktu cenas kopš 2024. gada rudens ir ievērojami samazinājušās, un paredzams, ka tās turpinās kristies. Inflācijas samazināšanās spiedienu vajadzētu palielināt arī spēcīgākam eiro.
Deficīts nedaudz palielināsies
Tiek prognozēts, ka ES vispārējās valdības budžeta deficīts pēc samazināšanās līdz 3,2 % 2024. gadā palielināsies līdz 3,3 % 2025. gadā un saglabāsies tādā līmenī 2026. gadā.
Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP pēc četru gadu salīdzinoši strauja samazinājuma ES līmenī pieaugs līdz 83,2 % no IKP 2025. gadā un 84,5 % 2026. gadā.
Paaugstināta nenoteiktība globālas tirdzniecības spriedzes apstākļos
Perspektīvu apdraudošie riski ir lejupvērsti. Tālāka globālās tirdzniecības sadrumstalošanās varētu mazināt IKP pieaugumu un atjaunot inflācijas spiedienu. Biežākas kļūst arī ar klimatu saistītas katastrofas, un izaugsmei tās joprojām ir pastāvīgs lejupvērsta riska avots.
Pozitīvi ir tas, ka turpmāka spriedzes mazināšana tirdzniecībā starp ES un ASV vai ātrāka ES tirdzniecības paplašināšana ar citām valstīm, tostarp izmantojot jaunus brīvās tirdzniecības nolīgumus, varētu veicināt ES izaugsmi. Pozitīva ietekme varētu būt arī lielākiem aizsardzības izdevumiem. Vēl vairāk stiprināt ES ekonomikas noturību var reformu virzīšana konkurētspējas palielināšanai, piemēram, vienotā tirgus padziļināšana un uzkrājumu un investīciju savienības attīstīšana, kā arī vērienīgas vienkāršošanas programmas īstenošana.
Konteksts
Šī prognoze ir balstīta uz virkni tehnisku pieņēmumu par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām atbilstoši stāvoklim 25. aprīlī. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tai skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 30. aprīlim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir publiskota un pietiekami konkretizēta, aplēsēs tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.
Eiropas Komisija katru gadu publicē divas ekonomikas prognozes (pavasara un rudens), kas aptver plašu ekonomikas rādītāju klāstu par visām ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, EBTA valstīm un citām lielākajām attīstītajām un jaunietekmes tirgus ekonomikām.
Eiropas Komisijas 2025. gada rudens ekonomikas prognozē šīs publikācijas dati tiks atjaunināti. Ar to paredzēts nākt klajā 2025. gada novembrī.
Sīkāka informācija
Dokumenta pilns teksts: 2025. gada pavasara ekonomikas prognoze
Komisāra Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis
Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin
Citāti
ES ekonomika demonstrē noturību, ņemot vērā lielo spriedzi tirdzniecības jomā un globālās nenoteiktības pieaugumu. Paredzams, ka izaugsme, kuras pamatā ir stabils darba tirgus un algu pieaugums, 2025. gadā turpināsies, lai gan mērenā tempā. Inflācija samazinās straujāk, nekā iepriekš prognozēts, un ir uz pareizā ceļa, lai šogad sasniegtu 2 % mērķi. Taču mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Perspektīvā riski joprojām ir lejupvērsti, tāpēc ES ir apņēmīgi jārīkojas, lai palielinātu mūsu konkurētspēju.
Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 19. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā