2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisa jaunu enerģētikas šoku, kas veicina inflāciju un pasliktina ekonomisko noskaņojumu.
Līdz 2026. gada februāra beigām tika prognozēts, ka ES ekonomika turpinās attīstīties mērenā tempā, turpinoties inflācijas samazinājumam, taču kopš konflikta sākuma perspektīvas ir būtiski mainījušās. Inflācija sāka pieaugt dažas nedēļas pēc konflikta sākuma, ko veicina straujais energoresursu cenu pieaugums, un ekonomiskā aktivitāte zaudē tempu. Paredzams, ka 2027. gadā situācija nedaudz uzlabosies, ja spriedze enerģijas tirgos mazināsies.
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas komisārs, atbildīgs par ekonomiku un produktivitāti, kā arī par ES tiesību aktu īstenošanu un vienkāršošanu, par ekonomisko prognozi Latvijai teica:
Konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis būtisku enerģijas cenu pieaugumu, negatīvi ietekmējot Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) ekonomiku. Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei, šo notikumu ietekmē ES izaugsme 2026. gadā būs zemāka nekā iepriekš tika prognozēts – 1,1 % apmērā, savukārt inflācija pieaugs līdz 3,1 %. Līdzīgas tendences gaidāmas arī Latvijā, kur pēc straujākas izaugsmes 2025. gadā – 2,1 % apmērā – šogad paredzēts 1,4 % pieaugums, bet inflācija, lielā mērā enerģijas cenu kāpuma dēļ, sasniegs 3,6 %. Latvijas izaugsmi turpinās veicināt privātais patēriņš un ES fondu investīcijas. Reaģējot uz šo enerģijas cenu šoku, ES dalībvalstīm ir jāmācās no iepriekšējo krīžu pieredzes: atbalstam ir jābūt īslaicīgam, mērķētam un vērstam uz tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus cenu kāpums skar vissmagāk, saglabājot fiskālo ilgtspēju un neveicinot fosilā kurināmā patēriņu. Tāpat jāturpina reformas, kas stiprina mūsu enerģētisko neatkarību un ekonomikas konkurētspēju.
Pēc 1,5 % sasniegšanas 2025. gadā tagad tiek prognozēts, ka IKP pieaugums ES samazināsies līdz 1,1 % 2026. gadā, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2025. gada rudens ekonomikas prognozē paredzētie 1,4 %. IKP izaugsme 2027. gadā palielināsies līdz 1,4 %. Arī eirozonas izaugsmes prognozes ir līdzīgi samazinātas — līdz 0,9 % 2026. gadā un 1,2 % 2027. gadā, salīdzinājumā ar attiecīgi 1,2 % un 1,4 %. Paredzams, ka inflācija ES 2026. gadā sasniegs 3,1 %, kas ir par pilnu procentpunktu vairāk nekā iepriekš prognozēts, bet 2027. gadā atkal samazināsies līdz 2,4 %. Arī eirozonas inflācijas prognoze ir paaugstināta — līdz 3,0 % 2026. gadā un 2,3 % 2027. gadā, salīdzinot ar rudens prognozēm 1,9 % un 2,0 % apmērā.
ES ekonomika turpinās augt, bet lēnākā tempā
Tā kā ES ir neto enerģijas importētāja, tās ekonomika ir ļoti pakļauta Tuvo Austrumu konflikta izraisītajam enerģētikas šokam, kas ir otrais šāds satricinājums mazāk nekā piecu gadu laikā. Enerģijas cenu straujais kāpums nozīmē lielākus rēķinus mājsaimniecībām un augošas izmaksas uzņēmumiem, kas daudzās nozarēs samazina peļņu, novirzot ienākumus prom no ES ekonomikas uz enerģiju eksportējošām valstīm.
Konflikta sākumā, pieaugot bažām par inflāciju un darbvietu zaudēšanu, patērētāju noskaņojums samazinājās līdz zemākajam līmenim 40 mēnešu laikā. Tomēr paredzams, ka patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Prognozēts, ka uzņēmumu investīcijas ierobežos stingrāki finansēšanas nosacījumi, peļņas samazināšanās un paaugstināta nenoteiktība. Vājāks ārējais pieprasījums arī kavē eksporta pieaugumu.
ES investīcijas enerģētiskajā noturībā, jo īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, atmaksājas. Virzība uz energoresursu piegāžu dažādošanu, dekarbonizāciju un mazāku enerģijas patēriņu ir ļāvusi ES ekonomikai labāk pārvarēt pašreizējo satricinājumu.
Enerģijas cenu ietekmē pieaugs inflācija
Īstermiņa inflācijas perspektīvas kopš 2025. gada rudens prognozes ir pasliktinājušās, un marta un aprīļa dati jau liecina par strauju kāpumu, ko veicinājušas enerģijas cenas. Kopējā inflācija 2026. gadā sasniegs 3,1 %, pirms 2027. gadā tā mazināsies, jo paredzams, ka energoresursu cenas pakāpeniski samazināsies, lai gan tās saglabāsies aptuveni 20 % virs pirmskara līmeņa. Šī prognozes pārskatīšana uz augšu galvenokārt skaidrojama ar enerģijas cenu straujo kāpumu.
Bezdarba līmeņa ilgtermiņa samazināšanās tuvojas beigām
2025. gadā nodarbinātība pieauga par 0,5 %, ES ekonomikā radot vairāk nekā 1 miljonu darbvietu. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā nodarbinātības pieaugums palēnināsies līdz 0,3 %, bet 2027. gadā atkal nedaudz palielināsies līdz 0,4 %. Paredzams, ka bezdarba līmeņa ilgtermiņa samazināšanās beigsies, 2027. gadā stabilizējoties aptuveni 6 % līmenī. Paredzams, ka nominālo algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, jo tās pielāgosies augstākai inflācijai.
Enerģētikas šoks rada papildu slogu publiskajām finansēm
Paredzams, ka vispārējās valdības budžeta deficīts ES palielināsies no 3,1 % no IKP 2025. gadā līdz 3,6 % 2027. gadā, atspoguļojot vājāku ekonomisko aktivitāti, lielākus procentu maksājumus valsts parāda apkalpošanai, atbalsta pasākumus ar mērķi mazināt augstāku enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī lielākus aizsardzības izdevumus. Paredzams, ka publiskās investīcijas ES 2027. gadā stabilizēsies augstā līmenī, neraugoties uz Atveseļošanas un noturības mehānisma maksājumu beigām.
Tiek prognozēts, ka arī ES valsts parāda attiecība pret IKP palielināsies – no 82,8 % 2025. gadā līdz 84,2 % 2026. gadā un 85,3 % 2027. gadā. Eirozonā šī attiecība palielināsies no 88,7 % 2025. gadā līdz attiecīgi 90,2 % un 91,2 % 2026. un 2027. gadā. Tas atspoguļo lielākus primāros deficītus un arvien nelabvēlīgāku procentu likmju un izaugsmes tempa starpību. Paredzams, ka 2027. gadā četrās dalībvalstīs parāda attiecība pret IKP pārsniegs 100 %.
Ilgstoši pārrāvumi energoresursu piegādēs negatīvi ietekmē ekonomikas perspektīvas
Galvenais ar prognozi saistītais risks attiecas uz konflikta ilgumu Tuvajos Austrumos un tā ietekmi uz globālajiem enerģijas tirgiem. Ņemot vērā neparasti augsto nenoteiktības pakāpi un to, ka samazinās iespējas ātrai piegādes apstākļu normalizācijai, pamatprognoze ir papildināta ar alternatīvu scenāriju, kas paredz ilgstošākus pārrāvumus energoresursu piegādēs. Saskaņā ar šo scenāriju tiek pieņemts, ka energoresursu cenas ievērojami pārsniegs bāzes scenārijā izmantotās nākotnes līgumu cenu līknes, sasniedzot augstāko punktu 2026. gada beigās un pēc tam līdz 2027. gada beigām pakāpeniski atkal pietuvojoties šīm līknēm. Šajā scenārijā inflācija nemazinātos un ekonomiskā aktivitāte 2027. gadā neatjaunotos tā, kā paredzēts pamatprognozē. Turklāt augstākas cenas varētu mudināt mājsaimniecības un uzņēmumus straujāk samazināt patēriņu un investīcijas.
Turklāt varētu saasināties konkrētu preču un ražošanas resursu, piemēram, dažu naftas pārstrādes produktu, hēlija un minerālmēslu, piegāžu trūkums, izraisot domino efektu globālajās ražošanas ķēdēs un ierobežojot pārtikas cenu pieejamību.
Darbaspēka pieprasījuma samazināšanās, par ko liecina brīvo darbvietu un darbā pieņemšanas rādītāju kritums, varētu liecināt par nelabvēlīgāku ietekmi uz nodarbinātības pieaugumu turpmāk.
Pastāvīgā nenoteiktība saistībā ar pasaules tirdzniecības politiku un notiekošā ģeopolitisko un tirdzniecības attiecību pārkārtošanās varētu vēl vairāk vājināt ekonomisko noskaņojumu un izaugsmi.
Straujāka strukturālo reformu īstenošana, novēršot ilgstošos šķēršļus ES izaugsmei, joprojām varētu būtiski pozitīvi ietekmēt ekonomikas perspektīvas nākotnē. Apjomīgas publiskās investīcijas tādās nozarēs kā aizsardzība un enerģētikas sektorā var kompensēt daļu no privātajā sektorā gaidāmā vājuma. Mākslīgais intelekts (MI) ir gan iespēja, gan risks: produktivitātes pieaugums varētu veicināt ieguldījumus ES, savukārt darba tirgus satricinājumi varētu negatīvi ietekmēt pieprasījumu.
Vispārīga informācija
Šīs prognozes pamatā ir tehniski pieņēmumi par valūtas maiņas kursiem, procentu likmēm un preču cenām atbilstoši situācijai līdz 29. aprīlim. Attiecībā uz visiem pārējiem datiem, tostarp pieņēmumiem par dalībvalstu politiku, šajā prognozē ir iekļauta līdz 4. maijam pieejamā informācija.
Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī), kas aptver plašu ekonomisko rādītāju klāstu visām ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm, EBTA valstīm un citām lielākajām ekonomikām.
Plašākai informācijai
Viss dokuments: 2026. gada pavasara ekonomikas prognozes
Komisārs V. Dombrovskis vietnē X: @VDombrovskis
Bluesky: @valdisdombrovskis.ec.europa.eu
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2026. gada 21. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā