Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
  • Paziņojums presei
  • 2024. gada 4. decembris
  • Pārstāvniecība Latvijā
  • Lasīšanas ilgums: 7 min

4,6 miljardi eiro neto nulles emisiju tehnoloģiju, elektrotransportlīdzekļu akumulatoru elementu ražošanas un atjaunīgā ūdeņraža veicināšanai

Zaļais kurss

Komisija sava jaunā pilnvaru termiņa pirmajā nedēļā pastiprina centienus veicināt neto nulles emisiju tehnoloģijas, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, vienlaikus sasniedzot saskaņotos klimata mērķus. Tā izsludina divus jaunus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuru budžets ir 3,4 miljardi eiro, lai paātrinātu inovatīvu dekarbonizācijas tehnoloģiju, tostarp elektrotransportlīdzekļu akumulatoru, ieviešanu Eiropā. Tā arī sāk otro Eiropas Ūdeņraža bankas izsoli, kuras mērķis ir paātrināt atjaunīgā ūdeņraža ražošanu Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un kuras budžets ir 1,2 miljardi EUR no ES fondiem un vairāk nekā 700 miljoni EUR no trim dalībvalstīm. Gan uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, gan izsoli finansē Inovāciju fonds, izmantojot ieņēmumus no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS).

Visos trijos uzaicinājumos ir iekļauti jauni noturības kritēriji, lai stimulētu Eiropas rūpniecību. Bateriju zvans un ūdeņraža bankas izsole ietvers arī īpašus noturības kritērijus, lai aizsargātu Eiropu pret atkarību no viena piegādātāja.

Neto nulles emisiju tehnoloģiju un elektrotransportlīdzekļu akumulatoru elementu ražošanas veicināšana visā Eiropā

Abos uzaicinājumos ir uzsvērta ES apņemšanās stiprināt Eiropas vadošo lomu un ražošanas jaudu inovatīvu, progresīvu neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā, vienlaikus tiecoties līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Vispārējais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par neto nulles emisiju tehnoloģijām 2,4 miljardu EUR vērtībā (IF24 uzaicinājums) atbalsta dažāda mēroga dekarbonizācijas projektus, kā arī projektus, kas vērsti uz atjaunīgās enerģijas, enerģijas uzkrāšanas, siltumsūkņu un ūdeņraža ražošanas komponentu ražošanu.

Projekti, kas attiecas uz Neto nulles emisiju tehnoloģiju uzaicinājumu, tiks novērtēti, pamatojoties uz to potenciālu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, inovācijas pakāpi, projektu gatavību, atkārtojamību un izmaksu efektivitāti. Turklāt pirmo reizi Inovāciju fonda uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros dalībvalstīm būs iespēja papildināt Neto nulles emisiju IF 24 uzaicinājumu ar valsts finansēšanas shēmām. Šī jaunā iespēja “dotācijas kā pakalpojums” ļauj dalībvalstīm izmantot Inovāciju fonda novērtēšanas procesu un racionalizēt valsts atbalsta apstiprināšanas procesu. 

Pirmo reizi 1 miljarda eiro vērtais uzaicinājums elektrotransportlīdzekļu akumulatoru elementu ražošanai (IF24 Battery) atbalstīs projektus, kas var ražot inovatīvus elektrotransportlīdzekļu akumulatoru elementus vai ieviest inovatīvas ražošanas metodes, procesus un tehnoloģijas. Šodienas aicinājums ir tikai viens pasākums plašākā pieejā, lai mobilizētu investīcijas jomā, kas ir būtiska Eiropas panākumiem pārejā uz tīru enerģiju un tās konkurētspējā. Tā atbalsta uzņēmumus investīciju novirzīšanā Eiropā ar jaunām tehnoloģijām, kurās joprojām tiek panākts progress. Ir vajadzīgi vairāki instrumenti, lai pārvarētu dažus ekonomiskos šķēršļus, ar kuriem pašlaik saskaras akumulatoru vērtības ķēde Eiropā, tostarp tās gigarūpnīcas. Komisija turpinās izmantot pieejamos instrumentus un iesaistīties jaunos veidos, tostarp īstermiņā, lai novērstu šķēršļus liela mēroga rūpnieciskai izvēršanai.

Arī šodien Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) ir sākušas jaunu partnerību, lai atbalstītu ieguldījumus ES akumulatoru ražošanas nozarē. Šai partnerībai tiks piešķirts 200 miljonu eiro papildinājums (aizdevuma garantija) programmai InvestEU no Inovāciju fonda. Nauda tiks novirzīta inovatīvu projektu atbalstam visā Eiropas akumulatoru ražošanas vērtības ķēdē, lai risinātu finansēšanas problēmas, ļaujot EIB veikt papildu riska parāda operācijas nākamo trīs gadu laikā. 

Atbalsts atjaunīgā ūdeņraža ražošanai

Šodien Komisija arī sāk otro izsoli Eiropas Ūdeņraža bankas ietvaros, izmantojot Inovāciju fondu (IF24 izsole). Tā piešķirs 1,2 miljardus eiro no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ieņēmumiem, lai atbalstītu ūdeņraža ražotājus, kas klasificēti kā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela (RFNBO) un atrodas Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

Tā kā budžets ir palielināts par 400 miljoniem EUR salīdzinājumā ar pirmo IF23 izsoli, jaunā IF24 izsole ar īpašu budžetu 1 miljarda EUR apmērā atbalstīs atjaunīgā ūdeņraža ražošanas projektus neatkarīgi no nozares, kurā tas tiks patērēts; kā arī ūdeņraža ražošana projektos ar patērētājiem jūrniecības nozarē ar īpašu budžetu 200 miljonu EUR apmērā. 

Komisija arī piedāvā mehānismu “Izsoleskā pakalpojums”,kas ļauj dalībvalstīm finansēt projektus, kuri bija pieteikušies izsolē, bet netika atlasīti Inovāciju fonda atbalstam budžeta ierobežojumu dēļ. Tas ļauj dalībvalstīm izmantot valsts līdzekļus, lai atbalstītu projektus to teritorijā bez nepieciešamības rīkot atsevišķu izsoli valsts līmenī, tādējādi samazinot administratīvo slogu un izmaksas visām pusēm. Spānija, Lietuva un Austrija nesen paziņoja par savu dalību izsolēs kā pakalpojumam šogad, apņemoties piešķirt līdz 836 miljoniem eiro valsts līdzekļu, lai atbalstītu atjaunīgā ūdeņraža ražošanas projektus, kas atrodas to valstīs.

Turpmākie pasākumi

Neto nulles emisiju tehnoloģiju un akumulatoru uzaicinājumu projektu virzītājiem līdz 2025. gada 24. aprīlim plkst. 17.00 (pēc Centrāleiropas laika) ir jāpiesakās abiem Inovāciju fonda uzaicinājumiem, izmantojot ES Finansējuma un iepirkumu portālu. Pieteikumu iesniedzēji tiek stingri aicināti piedalīties Informācijas dienā, kas notiks tiešsaistē no 2024. gada 17. līdz 18. decembrim. Paredzams, ka veiksmīgie pieteikumu iesniedzēji parakstīs dotāciju nolīgumus līdz 2026. gada pirmajam ceturksnim.

Attiecībā uz atjaunīgā ūdeņraža izsoli solītājiem līdz 2025. gada 20. februārim ir jāpiesakās, izmantojot ES Finansējuma un iepirkumu portālu. Gatavojoties pieteikuma iesniegšanai, projektu virzītājiem tiek stingri ieteikts iepazīties ar uzaicinājuma dokumentiem un portāla jautājumu un atbilžu sadaļu, kā arī drīzumā sazināties ar finanšu iestādi saistībā ar to izpildes garantiju.   Sekmīgie pretendenti parakstīs dotāciju nolīgumus deviņu mēnešu laikā pēc uzaicinājuma slēgšanas.

Vispārīga informācija

Inovāciju fonda aplēstie ieņēmumi no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 2020.–2030. gadā ir 40 miljardi EUR, un tā mērķis ir radīt finansiālus stimulus uzņēmumiem un publiskajām iestādēm ieguldīt progresīvās mazoglekļa tehnoloģijās un atbalstīt Eiropas pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

Iepriekšējos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus Inovāciju fonds jau ir piešķīris aptuveni 7,2 miljardus EUR vairāk nekā 120 inovatīviem projektiem. IF23 uzaicinājuma rezultāti palielināja kopējo atbalsta summu līdz 12 miljardiem EUR vairāk nekā 200 projektiem.

Pirmajā izsolē tā arī piešķīra gandrīz 700 miljonus EUR dotāciju 6 nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu ūdeņraža ražošanas projektiem . (IF23 Izsole). Turklāt IF23 izsolē ieskaitīja arī Vācijas ieguldījumu 350 miljonu euro apmērā saskaņā ar Izsoļu kā pakalpojumu shēmu.    

Vairāk informācijas 

Pilnvaru termiņa sākumā investējot tīrās tehnoloģijās vairāk nekā 4,5 miljardus eiro, Komisija apliecina savu apņemšanos sasniegt dekarbonizācijas mērķus un atbalstīt Eiropas rūpniecības konkurētspēju galvenajās stratēģiskajās nozarēs. Jaunie ūdeņraža un akumulatoru noturības kritēriji palielinās Eiropas vadošo lomu rūpniecībā un konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot ES stratēģisko autonomiju.

Teresa Ribera, Executive Vice-President for Clean, Just and Competitive Transition

Kā solīts, mēs jau sniedzam rezultātus Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mēs ieguldām 4,6 miljardus eiro, lai atbalstītu progresīvus Eiropas projektus neto nulles emisiju tehnoloģiju, elektrotransportlīdzekļu akumulatoru un atjaunīgā ūdeņraža jomā. Inovāciju fonda ietvaros mēs atkal izmantojam ieņēmumus no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas.

Wopke Hoekstra, Commissioner for Climate, Net Zero and Clean Growth

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2024. gada 4. decembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā