ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP30), kas 10.–21. novembrī norisinās Belenā, Brazīlijā, Eiropas Savienība atkārtoti apliecinās savu stingro apņemšanos rīkoties klimata labā. ES ir apņēmības pilna virzīt globālu pārkārtošanos, kas ir tīra, taisnīga un noturīga. Šīs pārkārtošanās mērķis ir nodrošināt tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju, radīt uzņēmējdarbības iespējas, stimulēt izaugsmi, uzlabot rūpniecības konkurētspēju un neatstāt novārtā nevienu.
Konference ir izšķirošs brīdis tam, lai pastiprinātu centienus sasniegt pirms desmit gadiem izvirzītos Parīzes nolīguma mērķus. Šajā laikā ir svarīgi iestāties par daudzpusēju sistēmu un rādīt piemēru mūsu partneriem visā pasaulē, it īpaši mazajām salām un vismazāk attīstītajām valstīm, kuras klimata pārmaiņas skar visvairāk. ES turpinās vadīt šos centienus, darbojoties kā uzticams un mērķtiecīgs partneris, kas panāk progresu gan savās mājās, gan virza sadarbību un dekarbonizāciju ārvalstīs un nemainīgi seko mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Šonedēļ COP30 samitā mēs uzsvērsim savu stingro apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu. Globālā pārkārtošanās uz tīru enerģiju turpinās un ir neatgriezeniska. Mūsu prioritāte ir gādāt par to, lai šī pārkārtošanās būtu taisnīga, iekļaujoša un vienlīdzīga. Belenā uzklausīsim mūsu globālos partnerus un apspriedīsim galvenās problēmas. Lai paturētu prātā mūsu kopīgo mērķi, mums ir jāatzīst valstu atšķirīgā realitāte un jāsadarbojas, lai sasniegtu rezultātus.”
Klimata samitā ES aicinās kolektīvi rast risinājumu tādiem jautājumiem kā klimata mērķrādītāju nepilnīga īstenošana salīdzinājumā ar izvirzītajiem mērķrādītājiem, globālās pārkārtošanās uz tīru enerģiju paātrināšana, pārsnieguma virs 1,5°C mazināšana gan grādu, gan ilguma ziņā un tādu COP saistību pilnīga īstenošana kā pirmā globālā izsvēršana saskaņā ar Parīzes nolīgumu un globālais atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes solījums, proti, apņemšanās līdz 2030. gadam trīskāršot uzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas un dubultot energoefektivitātes uzlabojumu tempu. Šie ierosinātie rezultāti ir saskaņoti ar nesen pieņemto Globālo redzējumu klimata un enerģētikas jomā, ES ārējās iesaistes stratēģiju ar globālajiem partneriem, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai virzītu globālo pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgajiem energoresursiem, energoefektivitāti un klimatnoturību, un Savienība vēl aizvien ir apņēmības pilna atbalstīt partnervalstis šo mērķu sasniegšanā.
Šī gada konferencē tiks aplūkoti globālās izsvēršanas konstatējumi un ANO kopsavilkuma ziņojums par jaunajiem nacionālajiem klimata plāniem, kas pazīstami kā nacionāli noteiktie devumi (NND), panāktā progresa nostiprināšana un COP28 saistību izpildes paātrināšana.
Visas COP valstis tika aicinātas pirms klimata samita iesniegt savus jaunos nacionālo noteiktos devumus. Jaunais ES NND, kas tagad tiks iesniegts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), paredz līdz 2035. gadam neto SEG emisijas samazināt par 66,25–72,5 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, aptverot visas ekonomikas nozares un visu veidu SEG. Tas ir svarīgs pagrieziena punkts ceļā uz neto samazinājumu par 90 % līdz 2040. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, virzoties uz ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un saskaņojot to ar Parīzes nolīguma mērķiem.
Attiecībā uz oglekļa cenu noteikšanu un tirgiem COP30 prezidentvalsts plāno izveidot Atvērto koalīciju oglekļa tirgu atbilstības nodrošināšanai. Šai koalīcijai būtu jāapvieno valstis un jurisdikcijas, kas vai nu jau īsteno oglekļa cenas noteikšanas mehānismus, vai gūst ievērojamu progresu šā mērķa sasniegšanā.
ES sarunvedēju komanda strādās arī pie tā, lai panāktu vienošanos par klimatadaptācijas rādītājiem Apvienoto Arābu Emirātu un Belenas satvarā globālajai klimatnoturībai, kuri palīdzētu visām valstīm sekot līdzi progresam un stiprināt sagatavotību.
Vēl viens svarīgs šā COP30 samita temats būs klimatfinansējums. Ceļvedis “No Baku uz Belenu”, ar kuru nāks klajā Azerbaidžāna un Brazīlija, būs stratēģiska iespēja līdz 2035. gadam palielināt finansējumu jaunattīstības valstīm līdz vismaz 1,3 triljoniem ASV dolāru gadā, iesaistot visus dalībniekus gan UNFCCC satvarā, gan ārpus tās, un īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātāko valstu, sevišķi vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu, vajadzībām. Būdama pasaulē lielākā publiskā klimatfinansējuma sniedzēja, ES un tās dalībvalstis 2024. gadā kopā nodrošināja 31,7 miljardus EUR no publiskiem avotiem un piesaistīja vēl 11 miljardus EUR privātā finansējuma.
COP30 sanāksmē klātesošie Kolēģijas locekļi
Ceturtdien, 6. novembrī, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piedalījās Pasaules līderu samita vispārējā plenārsēdē, ar kuru oficiāli sākās COP30 konference.
Piektdien, 7. novembrī, priekšsēdētāja fon der Leiena piedalījās augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par rūpniecības dekarbonizāciju, kurā apspriests, kā pasaules rūpniecību virzīt uz mazoglekļa un tīras enerģijas avotu izmantošanu. Vēlāk priekšsēdētāja fon der Leiena piedalīsies īpašā sesijā par enerģētikas pārkārtošanu.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Ribera šonedēļ piedalījās Riodežaneiro rīkotajā “COP30 Vietējo līderu forumā”, kam sekos augsta līmeņa segments Belenā. Komisārs Hukstra COP30 konferencē atkal vadīs ES sarunvedēju komandu un cieši sadarbosies ar Padomes prezidentvalsti Dāniju un dalībvalstīm, lai īstenotu 21. oktobrī apstiprināto sarunu mandātu. Komisārs Jergensens piedalīsies COP30 Enerģētikas dienās un apmeklēs citus ar enerģētiku saistītos augsta līmeņa pasākumos, kā arī kopā ar Kanādas pārstāvjiem vadīs globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu.
Līdztekus konferencei Kolēģijas locekļi Brazīlijā noturēs sanāksmes ar valsts iestādēm un starptautisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvjiem.
Vispārīga informācija
Saskaņā ar 2015. gada Parīzes nolīgumu 194 valstis vienojās līdz gadsimta beigām globālo vidējās temperatūras kāpumu noturēt zem 2° C un pēc iespējas tuvāk 1,5 °C. Lai to panāktu, tās vienojās iesniegt nacionāli noteiktos devumus, kas atspoguļo to individuālos emisiju samazināšanas mērķrādītājus. Eiropas Savienība ir stingri apņēmusies ievērot Parīzes nolīgumu un kopš 1990. gada jau ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas par 37 %, vienlaikus audzējot savu ekonomiku par gandrīz 70 % un radot tikai 6 % no globālā emisiju daudzuma. Šis pastāvīgais progress nodrošina Eiropai stingru virzību uz emisiju samazināšanu vismaz par 55 % līdz 2030. gadam un klimatneitralitātes panākšanu līdz 2050. gadam. Šādu pāreju atbalsta stabils leģislatīvo pasākumu kopums, kurā ietilpst oglekļa cenu noteikšanas politikas paplašināšana, Sociālais klimata fonds un vēl nepieredzēts finansiālais atbalsts no Inovāciju fonda un Modernizācijas fonda.
Plašāka informācija
ES dalība ANO Klimata pārmaiņu konferencē COP30
ANO Klimata pārmaiņu konference COP30
Citāti
Šonedēļ <em>COP30</em> samitā mēs uzsvērsim savu stingro apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu. Globālā pārkārtošanās uz tīru enerģiju turpinās un ir neatgriezeniska. Mūsu prioritāte ir gādāt par to, lai šī pārkārtošanās būtu taisnīga, iekļaujoša un vienlīdzīga. Belenā uzklausīsim mūsu globālos partnerus un apspriedīsim galvenās problēmas. Lai paturētu prātā mūsu kopīgo mērķi, mums ir jāatzīst valstu atšķirīgā realitāte un jāsadarbojas, lai sasniegtu rezultātus.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena
Eiropas mērķi klimata jomā ir cieši saistīti ar konkurētspēju un neatkarību. Esam vadībā arī starptautiskajā arēnā, ar ļoti augstu nacionāli noteikto devumu. <em>COP30</em> samitā mums nepieciešams vienoties par klimata pārmaiņu mazināšanu tādā mērā, kas pasauli stingri virza uz Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un par pielāgošanos, kas ļautu stiprināt globālo noturību pret ietekmi, kuru izjūtam jau tagad. Jaunākajā ANO novērtējumā ir skaidri norādīts, ka ar pašreizējām saistībām nepietiek, lai temperatūras kāpumu noturētu 1,5 °C robežās. Visām lielākajām ekonomikām būtu jāapzinās, ka ir pēdējais brīdis izvirzīt augstākus mērķus un paātrināt praktisko īstenošanu.
Vopke Hukstra, klimata, neto nulles emisiju un tīras izaugsmes komisārs
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 5. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā