Ar vērienīgu rīcības plānu “MI kontinents” Komisija Eiropai nosaka kursu uz vadību mākslīgā intelekta jomā

Šodien publiskotā rīcības plāna “MI kontinents” mērķis ir būt vienam no pasaules līderiem attiecībā uz mākslīgo intelektu (MI). Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Parīzes Mākslīgā intelekta rīcības samitā 2025. gada februārī šo vērienīgo iniciatīvu aprakstīja kā paredzētu tam, lai Eiropas spēcīgās tradicionālās nozares un tās izcilo talantu kopumu padarītu par vareniem MI inovācijas un paātrināšanas virzītājspēkiem.

Sacensība par vadošo lomu MI jomā nebūt nav beigusies. Eiropas Savienībā ir dinamiska MI vide, no progresīviem vispārīga lietojuma modeļiem līdz specializētām MI lietotnēm. To virza pētniecība, jaunās tehnoloģijas un plaukstoša jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu ekosistēma. Rīcības plāns “MI kontinents” Eiropas Savienības spējas inovēt mākslīgo intelektu pastiprinās ar darbībām un politiku, kuras aptver piecus galvenos pīlārus:  

1. Izveidot lielmēroga MI datu un datošanas infrastruktūru  

Komisija Eiropas MI un superdatošanas infrastruktūru stiprinās ar MI fabriku tīklu. 13 šo fabriku jau tiek izvietotas ap Eiropas pasaulē vadošajiem superdatoriem. ES MI jaunuzņēmumus, rūpniecību un pētniekus tās atbalstīs MI modeļu un lietotņu izstrādē.

Kā tika paziņots Konkurētspējas kompasā, ES arī palīdzēs izveidot MI gigafabrikas. Tās būs lielmēroga iekārtas, kas būs aprīkotas ar apmēram 100,000 modernām MI mikroshēmām, četrreiz vairāk, nekā to ir līdzšinējām MI fabrikām. Tajās būs integrēti apjomīgas datošanas jaudas un datu centri, kuros tiks apmācīti un izstrādāti sarežģīti MI modeļi vēl neredzētā mērogā. MI gigafabrikas būs nākamā progresīvā MI modeļu viļņa priekšgalā un uzturēs ES stratēģisko autonomiju kritiskās rūpniecības nozarēs un zinātnē, un tam ir vajadzīgas publiskas un privātas investīcijas. Šodien tiek publicēts uzaicinājums ieinteresētiem konsorcijiem izteikt ieinteresētību.

Vēl vairāk privātu investīciju gigafabrikās stimulēs iniciatīva InvestAI, kas visā Savienībā piesaistīs 20 miljardu eiro ieguldījumus līdz pat piecām MI gigafabrikām.

Lai stimulētu privātā sektora investīcijas mākoņdatošanas jaudā un datu centros, Komisija arī ierosinās Mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta attīstības aktu. Mērķis ir turpmākajos piecos līdz septiņos gados ES datu centru jaudu vismaz trīskāršot, par prioritāti nosakot ļoti ilgtspējīgus datu centrus.

2. Darīt piekļūstamākus lielus un augsti kvalitatīvus datus

Lai veicinātu MI inovāciju, ir vajadzīga arī piekļuve lieliem augsti kvalitatīvu datu apjomiem. Svarīgs rīcības plāna elements ir izveidot datu laboratorijas, apvienojot un pārvaldot lielu apjomu augsti kvalitatīvu datu no dažādiem MI fabriku avotiem. 2025. gadā tiks publiskota daudzpusīga Datu savienības stratēģija, kā uzdevums ir attiecībā uz datiem izveidot īstu iekšējo tirgu, kurā ir iespējams paplašināt MI risinājumu mērogu.

3. Izstrādāt algoritmus un veicināt MI ieviešanu stratēģiskās ES nozarēs

Neraugoties uz MI potenciālu, MI Eiropas Savienībā ir pieņēmuši tikai 13,5 % uzņēmumu. Lai izstrādātu individualizētus MI risinājumus, veicinātu to rūpniecisku izmantošanu un pilnīgu ieviešanu stratēģiskos publiskos un privātos ES sektoros, Komisija nākamajos mēnešos nāks klajā ar MI pielietošanas stratēģiju. Šajā stratēģijā svarīga loma būs Eiropas MI inovācijas infrastruktūrai, konkrētāk, arī MI fabrikām un Eiropas digitālās inovācijas centriem (EDIH).

4. Stiprināt MI jomas prasmes un talantus

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc MI talantiem, Komisija, izmantojot tādas iniciatīvas kā Talantu fonds, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību “MSCA Choose Europe” un MI stipendiju shēmas, ko piedāvā gaidāmā MI prasmju akadēmija, veicinās to, ka augsti kvalificēti MI eksperti un pētnieki darbā tiek pieņemti starptautiski. Šīs darbības veicinās likumīgas migrācijas ceļus augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem MI nozarē un Eiropai atpakaļ piesaistīs tās labākos MI pētniekus un ekspertus. Gatavojot nākamo mākslīgā intelekta speciālistu paaudzi un atbalstot darba ņēmēju prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, akadēmija arī izstrādās galvenajām nozarēm paredzētas izglītības un mācību programmas, kas veltītas MI un ģeneratīvajam MI.

5. Vienkāršot regulējumu

MI akts palielina iedzīvotāju uzticēšanos tehnoloģijām un ieguldītājiem un uzņēmējiem sniedz juridisko noteiktību, kas tiem vajadzīga, lai izvērstu un ieviestu MI visā Eiropā. Komisija arī izveidos Mākslīgā intelekta akta pakalpojumu dienestu, lai Mākslīgā intelekta akta ievērošanā palīdzētu uzņēmumiem. Tas būs centrālais kontaktpunkts un informācijas un norādījumu centrs Mākslīgā intelekta akta jautājumos.

Nākamie soļi

Ar šo rīcības plānu Komisija šodien sāk divas sabiedriskās apspriešanas, kas ilgs līdz 2025. gada 4. jūnijam un kam šīs rīcības plāna “MI kontinents” iniciatīvas jāizstrādā tālāk.

• Sabiedriska apspriešana, kurā visas ieinteresētās personas ir aicinātas paust viedokli par Mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta attīstības aktu
• MI pielietošanas stratēģijai veltīta Sabiedriska apspriešana, kuras uzdevums būs noteikt ieinteresēto personu prioritātes, ar MI ieviešanu saistītās problēmas un piedāvāto risinājumu un politisko pieeju iederīgumu, arī tādus papildu pasākumus, kas nodrošinātu, ka Mākslīgā intelekta akta piemērošana notiek gludi un vienkārši.

Maijā sāksies trešā sabiedriskā apspriešana par Eiropas Datu savienības stratēģiju.

Vienlaikus Komisija organizēs tādus dialogus ar nozares pārstāvjiem un publisko sektoru, kas palīdzētu veidot MI pielietošanas stratēģiju. Šie dialogi un dažādās sabiedriskās apspriešanas meklēs attiecīgus piemērus neizmantotam MI tehnoloģiju ieviešanas potenciālam konkrētās nozarēs, to pašreizējo integrāciju uzņēmējdarbības un ražošanas procesos un iespējas tos šajās nozarēs un visā ekonomikā izvērst plašāk.

Konteksts

2024. gada 1. augustā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts, un 2025. gada 4. februārī tika publicētas pamatnostādnes par aizliegtu MI praksi. 2024. gada 24. janvārī Komisija publiskoja tādu pasākumu paketi, kas uzticama MI izstrādē atbalsta Eiropas jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus. 2024. gada 9. jūlijā stājās spēkā grozītā kopuzņēmuma EuroHPC regula, kas ļāva izveidot MI fabrikas. MI fabriku izveidei 2024. gada 10. decembrī tika izraudzīti septiņi konsorciji, kam 2025. gada 12. martā sekoja vēl seši konsorciji. 2025. gada 11. februārī Mākslīgā intelekta rīcības samitā Parīzē Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pieteica iniciatīvu InvestAI, kas paredz visā Eiropā investīcijām MI jomā mobilizēt 200 miljardus eiro.

Vairāk informācijas

Faktu lapa

Jautājumi un atbildes

Rīcības plāns “MI kontinents”

MI pielietošanas stratēģijas sabiedriskā apspriešana

Mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta attīstības akta sabiedriskā apspriešana

Uzaicinājums izteikt ieinteresētību par gigafabrikām

Audiovizuāls materiāls

Citāti

Mākslīgais intelekts ir pamatā tam, lai Eiropu padarītu konkurētspējīgāku, drošāku un tehnoloģiski suverēnāku. Pasaules sacensība MI jomā nebūt nav beigusies. Jārīkojas ir tagad. Rīcības plāns iezīmē galvenās jomas, kurās jāpastiprina centieni, lai padarītu Eiropu par vadošu MI kontinentu. Mēs strādājam tādas nākotnes labā, kur rūpniecību un sabiedriskos pakalpojumus virza tehnoloģiju inovācija, ar uzticama mākslīgā intelekta palīdzību sagādājot konkrētus ieguvumus mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas nozīmē spēcīgāku ekonomiku, revolucionārus sasniegumus veselības aprūpē, jaunas darbvietas, lielāku ražīgumu, labāku transportu un izglītību, spēcīgāku aizsardzību pret kiberdraudiem un atbalstu cīņā pret klimata pārmaiņām.

Henna Virkunena, priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos