- Kāpēc ir svarīgi samazināt pārtikas izšķērdēšanu?
Pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska, sociāla un vidiska ietekme. Katru gadu ES rodas gandrīz 59 miljoni tonnu pārtikas atkritumu (131 kg uz vienu iedzīvotāju). Tiek lēsts, ka zaudējumi ir 132 miljardi eiro.
Aptuveni 10 % no visas pārtikas, kas tiek piegādāta mazumtirdzniecībai, restorāniem, ēdināšanas pakalpojumiem (piemēram, skolu un uzņēmumu ēdnīcām, slimnīcām u. c.) un mājsaimniecībām, tiek izšķērdēta. Tajā pašā laikā aptuveni 32,6 miljoni cilvēku katru otro dienu nevar atļauties kvalitatīvu maltīti (ar gaļu, vistu, zivi vai līdzvērtīgu veģetāru ēdienu).
Pārtikas atkritumiem ir milzīga ietekme uz vidi – tie rada 252 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta jeb aptuveni 16 % no kopējām ES pārtikas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ja pārtikas atkritumus pielīdzinātu dalībvalstij, tā būtu piektais lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Pārtikas izšķērdēšana arī rada nevajadzīgu slogu ierobežotiem dabas resursiem, piemēram, zemes un ūdens izmantošanai.
- Kas ir pārtikas atkritumi un kur tie rodas?
Pārtikas atkritumi ir izmesta pārtika un ar to saistītās neēdamās daļas (piemēram, kauli vai augļu serdes). Pārtikas atkritumi rodas visos pārtikas piegādes ķēdes posmos — no lauka līdz galdam.Tomēr lielākā daļa atkritumu tiek radīta patēriņa posmā, kam galvenokārt jāpievēršas pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmās.
Pēc pirmās ES mēroga pārtikas izšķērdēšanas līmeņa uzraudzības saskaņā ar vienotu ES metodiku Eurostat aplēsa, ka 53 % no Eiropas Savienībā radītajiem pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībās, 7 % vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā un 9 % restorānos un ēdināšanas uzņēmumos. Pārtikas atkritumus ES rada arī tādas nozares kā primārā ražošana (11 %) un pārtikas pārstrāde un ražošana (20 %).
- Ko mēs ierosinām darīt?
ES ir apņēmusies sasniegt 12. globālā ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) 3. apakšmērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt izšķērdētās pārtikas daudzumu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecībā un patērētāju līmenī un samazināt pārtikas zudumus pārtikas ražošanas un piegādes ķēdēs.
Lai paātrinātu ES virzību uz šā mērķa sasniegšanu, Komisija ierosina dalībvalstīm līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus par 10 % pārstrādē un ražošanā un par 30 % (uz vienu iedzīvotāju) kopā mazumtirdzniecībā un patēriņa līmenī (restorāni, ēdināšanas pakalpojumi un mājsaimniecības).
Rezultāti, kas gūti, 2020. gadā veicot pirmo ES mēroga pārtikas izšķērdēšanas līmeņa uzraudzību, būs atskaites punkts progresa novērtēšanai. Agrāku atsauces gadu var noteikt dalībvalstīm, kuras sniedz pierādījumus, ka darbības ir veiktas pirms 2020. gada, un uzraudzības rezultāti apstiprina panākto progresu.
Līdz 2027. gada beigām tiks oficiāli pārskatīti dalībvalstu gūtie panākumi un būs iespējams koriģēt virzību, ja pierādījumi liecinās, ka ES var vēl vairāk veicināt globālo mērķu sasniegšanu.
- Kādi ir paredzamie ieguvumi no priekšlikuma samazināt pārtikas izšķērdēšanu?
Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, tiks ietaupīti resursi, ko izmantojam, lai ražotu pārtiku, ko ēdam. Novēršot pārtikas izšķērdēšanu, varētu panākt trīskāršu ieguvumu, proti, netiktu izniekota cilvēku uzturam paredzēta pārtika, tiktu samazināta pārtikas ražošanas un patēriņa vidiskā ietekme un uzņēmumi un patērētāji varētu ietaupīt naudu. Ja pārtikas izšķērdēšana tiktu samazināta saskaņā ar mūsu priekšlikumu, četru cilvēku mājsaimniecība ietaupītu vidēji aptuveni 400 eiro gadā.
- Kā dalībvalstis var panākt lielāku progresu?
ES tiesību akti atkritumu jomā jau paredz, ka dalībvalstīm ir jāīsteno nacionālās pārtikas izšķērdēšanas novēršanas programmas, taču vēl svarīgāk – jāsamazina pārtikas izšķērdēšana katrā piegādes ķēdes posmā, jāuzrauga pārtikas atkritumu apjomi un jāziņo par tiem. Tomēr līdz šim pārtikas atkritumu daudzums pietiekami nemazinās.
Komisijas mērķis ir ar šo priekšlikumu nodrošināt, ka visas dalībvalstis apmierinoši un konsekventi rīkojas, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu pārtikas piegādes ķēdē un mājsaimniecībās. Tam būtu jāstimulē dalībvalstis veikt vērienīgus pasākumus un sekmēt ieradumu maiņu, kā arī stiprināt sadarbību starp dalībniekiem visā pārtikas vērtības ķēdē un ar citiem attiecīgiem dalībniekiem (piemēram, akadēmiskajām aprindām, NVO, finanšu iestādēm u.c.).
Starptautiskās organizācijas un koalīcijas aicina valstu valdības ievērot pierādījumos balstītu pieeju “plāno, izmēri, rīkojies”, kas palīdzēs panākt ātrus un konkrētus rezultātus attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanas novēršanu. Vadošo valstu pieredze, kā arī ES atbalsta pasākumi, kas ieviesti, lai atvieglotu apmaiņu ar gūto pieredzi un paraugpraksi, palīdzēs virzīt progresu visās dalībvalstīs. Piemēram, Nīderlande, Francija un Vācija ir izstrādājušas nacionālās pārtikas izšķērdēšanas novēršanas stratēģijas un izveidojušas pārvaldības mehānismus, kas apvieno visus dalībniekus un virza un koordinē centienus, piemēram, izmantojot brīvprātīgas vienošanās, lai sasniegtu skaidrus un kopīgus pārtikas atkritumu samazināšanas mērķus. Lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu patērētāju līmenī, ir vajadzīgas pastāvīgas patērētāju kampaņas un ieradumu maiņas veicināšanas pasākumi, kā arī pārtikas izšķērdēšanas novēršana ir jāintegrē skolu mācību programmās. Lai palīdzētu nodrošināt pārtikas pārpalikumu pārdali tiem, kam tā ir vajadzīga, daudzas dalībvalstis veicina pārtikas ziedošanu, arī izmantojot likumdošanas pasākumus un fiskālus stimulus.
Ieteikumi, ko sniegusi pilsoņu paneļdiskusija, kuru Komisija organizēja, lai pievērstos pārtikas izšķērdēšanas novēršanai un sniegtu pilsoņu skatījumu, arī var kalpot par ceļvedi, kas palīdzēs dalībvalstīm sasniegt mērķus.
- Ko ES dara, lai palīdzētu dalībvalstīm samazināt pārtikas izšķērdēšanu?
Kopš 2015. gada ES ir strādājusi pie īpaša rīcības plāna pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai visā ES.
ES pirmajā aprites ekonomikas rīcības plānā, kas tika pieņemts 2015. gadā, Komisija tika aicināta izveidot pārtikas izšķērdēšanas novēršanai veltītu daudzpusēju ieinteresēto personu platformu. ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platforma tika izveidota 2016. gadā, un tā ir sniegusi atbalstu, lai Komisija varētu pieņemt ES pamatnostādnes par pārtikas ziedošanu un par tādas pārtikas izmantošanu barībā, kas vairs nav paredzēta cilvēku patēriņam, un izstrādāt metodiku pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanai. Tā arī palīdz visiem dalībniekiem veikt pasākumus, kas veicinātu izpratni par derīguma termiņa marķējumu un tā izmantošanu.
Lai paātrinātu progresu dalībvalstīs, paraugprakses, resursu un gūtās pieredzes apmaiņa saistībā ar pārtikas izšķērdēšanas novēršanu tiek veicināta, izmantojot ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršanas platformu un digitālo ES Pārtikas zudumu un atkritumu rašanās novēršanas centru, kurā ir sadaļa, kas veltīta dalībvalstu iniciatīvām, kuru mērķis ir samazināt pārtikas zudumus un pārtikas atkritumus.
Vairāk nekā puse pārtikas atkritumu rodas patēriņa līmenī, tādēļ Komisija arī cenšas atbalstīt visus dalībniekus, kuri rīkojas, lai veicinātu patērētāju ieradumu maiņu. Eiropas Patērētāju pārtikas izšķērdēšanas foruma izstrādātajā paraugprakses apkopojumā ir apkopoti instrumenti, risinājumi un ieteikumi, kas paredzēti, lai efektīvi risinātu pārtikas izšķērdēšanas problēmu patērētāju līmenī.
ES pētniecības un inovācijas programmas arī sniedz iespējas izpētīt un vērsties pret pārtikas zudumiem un izšķērdēšanu, piemēram, pašlaik tiek īstenoti pētniecības projekti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un programmu “Apvārsnis Eiropa”. Pārtikas izšķērdēšanas novēršanai ir paredzēti vēl citi finansēšanas instrumenti, piemēram, vides programma “LIFE” un programma “Interreg Europe”, kas integrē pārtikas izšķērdēšanas novēršanu reģionālajā sadarbībā.
Lai palīdzētu dalībvalstīm un ieinteresētajām personām uzlabot pārtikas izšķērdēšanas mērīšanas un novēršanas iniciatīvas, Komisija sadarbībā ar Eiropas Veselības un digitālo izpildaģentūru (HaDEA) arī piešķir dotācijas saskaņā ar Vienotā tirgus programmu.
Lai rīcība būtu efektīvāka, Komisija strādā pie tā, lai stiprinātu zināšanu bāzi attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanas novēršanas pasākumiem, veicot to pastāvīgu novērtēšanu saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra izstrādāto izvērtēšanas sistēmu, kas tiek pastāvīgi atjaunināta, ņemot vērā jaunākās norises.
- Kā privātpersonas var novērst pārtikas izšķērdēšanu?
Iedzīvotāji ir skaidri pauduši bažas un atbalsta nepieciešamību pastiprināt rīcību, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu ES. Šie viedokļi ir atspoguļoti ieteikumos, ko sniegusi pilsoņu paneļdiskusija, kuru Komisija organizēja no 2022. gada 16. decembra līdz 2023. gada 12. februārim.
Ikviens var palīdzēt samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Bieži vien nav vajadzīgas lielas pūles, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, un tādējādi var arī ietaupīt naudu un palīdzēt aizsargāt vidi. Piemēram, pārtika tiks mazāk izšķērdēta, ja maltītes būs plānotas vai pārpalikumi tiks izmantoti pusdienām nākamajā dienā, vai, pērkot pārtiku tūlītējam patēriņam, tiek izvēlēti produkti ar īsu derīguma termiņu. Komisija ir sagatavojusi dažus īsus padomus tiem, kuri vēlas samazināt pārtikas atkritumus ikdienā.
Papildinformācija
Priekšlikums par pārtikas izšķērdēšanu
Lapa par pārtikas izšķērdēšanu
Brošūra “Kā samazināt pārtikas atkritumus ikdienā” ir pieejama šeit.
Eiropas Pārtikas zudumu un atkritumu rašanās novēršanas centrs: dalībvalstu iniciatīvas (europa.eu)
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 5. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā