Šodien Eiropas Komisija publicējusi provizoriskus datus par 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 19 800 cilvēku. Tas ir par 1000 cilvēkiem (jeb 5 %) vairāk nekā 2020. gadā, bet par gandrīz 3000 cilvēkiem (jeb 13 %) mazāk nekā 2019. gadā, proti, gadā pirms pandēmijas sākuma. Vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam panākt šādu nāves gadījumu skaita samazinājumu par 50 %. Pēdējos desmit gados visā ES šis rādītājs ir samazinājies par 36 %.
Transporta komisāre Adina Veleana: “Satiksmes intensitātei atgriežoties iepriekšējā līmenī, mums jānodrošina, ka bojāgājušo skaits uz ceļiem ir ievērojami mazāks nekā pirms pandēmijas. ES līmenī ar finansējuma, tiesību aktu un informēšanas pasākumu palīdzību centīsimies ieviest drošu sistēmu, kas ietver drošāku infrastruktūru, drošākus transportlīdzekļus, ceļu drošāku izmantošanu un labāku palīdzību pēc sadursmes. Taču atbildīgi par to ir visi kopā – dalībvalstis, nozare un ceļu satiksmes dalībnieki. Ikvienu nāvi un smagas traumas, kas gūtas uz ceļiem, ir iespējams novērst.”
Atšķirīga aina uz ES ceļiem
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2021. gadā visā ES pieaudzis par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, lai gan salīdzinājumu ar 2020. gada rādītāju būtiski ietekmējušas satiksmes līmeņa tendences katrā valstī pandēmijas laikā. 2019. un 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits samazinājies par 17 %.
Kopējais valstu sarindojums [1], kas raksturo uz ceļiem bojāgājušo skaitu, nav būtiski mainījies – visdrošākie ceļi arvien ir Zviedrijā (18 bojāgājušo uz vienu miljonu iedzīvotāju), bet visnedrošākie – Rumānijā (93 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju), kuras 2021. gadā paziņotais rādītājs bija visaugstākais. Vidēji Eiropas Savienībā dzīvību uz ceļiem zaudējuši 44 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju.
Provizoriskie dati liecina, ka vismazāk ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo 2021. gadā reģistrēts deviņās dalībvalstīs – Dānijā, Vācijā, Īrijā, Kiprā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Portugālē un Zviedrijā.
Salīdzinot ar 2019. gadu, proti, gadu pirms pandēmijas sākuma, uz ceļiem bojāgājušo skaits 2021. gadā samazinājies par 13 %, un vislielākais samazinājums – par vairāk nekā 20 % – reģistrēts Dānijā, Beļģijā, Portugālē, Polijā un Lietuvā. Turpretim Latvijā, Slovēnijā un Somijā pēdējos divos gados uz ceļiem bojā gājušo skaits ir palielinājies.
Visvairāk skartās grupas
Par 2020. gadu pieejamie dati [2] ļauj uzzināt, kādi ceļu satiksmes dalībnieki sadursmēs gājuši bojā un kur šādas sadursmes notikušas, kā arī atspoguļo upuru dzimumu un vecumu.
Kopumā 52 % ceļu satiksmes negadījumu, kuros bijuši bojāgājušie, notikuši uz lauku ceļiem, 40 % — pilsētās un 8 % — uz automaģistrālēm. 43 % no visiem šādos negadījumos bojāgājušajiem bijušas transportlīdzeklī esošas personas (autovadītāji un pasažieri), 20 % — gājēji, 18 % – divriteņu mehānisko transportlīdzekļu (motociklu un mopēdu) vadītāji, bet 10 % – riteņbraucēji.
Pilsētās šie rādītāji iezīmē pavisam citu ainu, jo tur lielākā daļa upuru (37 %) bijuši gājēji. Arvien biežāk dzīvību zaudē divriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadītāji (18 %) un riteņbraucēji (14 %), kas nozīmē to, ka gandrīz 70 % no visiem ceļu satiksmes negadījumos pilsētās bojāgājušajiem ir neaizsargāti satiksmes dalībnieki.
Trīs no četriem šādos negadījumos bojāgājušajiem (77 %) bijuši vīrieši. Vairāk nekā ceturtdaļa (28 %) no visiem bojāgājušajiem bijuši vecāka gadagājuma cilvēki, lai gan salīdzinoši biežāk dzīvību uz ceļiem zaudē jaunieši. No visiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem ES 12 % bijuši 18 līdz 24 gadus veci, lai gan šajā vecuma grupā ietilpst tikai 7 % ES iedzīvotāju. Tomēr statistiski iespējamība, ka sadursmē uz ceļa ies bojā jaunieši, ir nesamērīgi lielāka.
Konteksts
ES ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu un pirmo reizi – arī šādos negadījumos smagas traumas guvušo skaitu. Šāds mērķis izvirzīts Komisijas Stratēģiskajā rīcības plānā ceļu satiksmes drošības jomā un ES ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021.–2030. gadam, kur izklāstīts arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plāns līdz 2050. gadam panākt, ka ceļu satiksmes negadījumos nav bojāgājušo (“nulles vīzija”). Ir noteikti galvenie darbības rādītāji šādās jomās: droši transportlīdzekļi, droši ceļi un drošas ceļmalas, droša uzvedība uz ceļiem, proti, droša braukšanas ātruma izvēle, cīņa pret braukšanu reibumā un uzmanības novēršanu, drošības jostu un aizsarglīdzekļu izmantošana, kā arī ātra un efektīva palīdzība pēc sadursmes.
Pirmie rezultāti galveno darbības rādītāju sasniegšanā tiks izklāstīti ES ceļu satiksmes drošības rezultātu konferencē šā gada 18. oktobrī. Šajā reizi divos gados notiekošajā pasākumā pulcēsies politikas veidotāji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un ceļu satiksmes drošības speciālisti ar mērķi novērtēt pašreizējo situāciju ceļu satiksmes drošības jomā ES un spriest par turpmākajiem pasākumiem virzībā uz tā dēvētās “nulles vīzijas” īstenošanu.
Ceļu satiksmes drošība ir bijusi arī viens no pamatelementiem jaunākajās ES mobilitātes politikas iniciatīvās, tai skaitā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā, Komisijas priekšlikumā par TEN-T regulas pārskatīšanu un Pilsētu mobilitātes satvarā.
ES aktīvi piedalās 2020. gada augustā izsludinātajā otrajā rīcības desmitgadē ceļu satiksmes drošības jomā, ko 2021.–2030. gada periodam paziņoja ANO.
Sīkāka informācija
2021. gada ceļu satiksmes drošības statistika: ko atklāj skaitļi?
Komisijas paveiktais un statistika un analīze ceļu satiksmes drošības jomā ES
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju — provizoriskie dati par 2021. gadu
|
|
Bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju |
Izmaiņas 2021. gadā (%) salīdzinājumā ar: |
||||
|
|
2019 |
2020 |
2021 |
2020 |
2019 |
2017–2019 (vidējais rādītājs) |
|
ES27 |
51 |
42 |
44 |
5 % |
-13 % |
-15 % |
|
Beļģija |
56 |
43 |
43 |
0% |
-23 % |
-19 % |
|
Bulgārija |
90 |
67 |
81 |
21 % |
-11 % |
-12 % |
|
Čehija |
58 |
48 |
50 |
3 % |
-14 % |
-14 % |
|
Dānija |
34 |
28 |
23 |
-17 % |
-32 % |
-26 % |
|
Vācija |
37 |
33 |
31 |
-6 % |
-16 % |
-19 % |
|
Igaunija |
39 |
44 |
41 |
-7 % |
6 % |
-1 % |
|
Īrija |
29 |
29 |
27 |
-6 % |
-2 % |
-5 % |
|
Grieķija |
64 |
54 |
57 |
5 % |
-12 % |
-14 % |
|
Spānija |
37 |
29 |
32 |
10 % |
-14 % |
-16 % |
|
Francija |
50 |
39 |
45 |
16 % |
-9 % |
-11 % |
|
Horvātija |
73 |
58 |
72 |
23% |
-2% |
-7% |
|
Itālija |
53 |
40 |
48 |
19 % |
-10 % |
-14 % |
|
Kipra |
59 |
54 |
49 |
-8 % |
-15 % |
-14 % |
|
Latvija |
69 |
73 |
78 |
6 % |
11 % |
6 % |
|
Lietuva |
67 |
63 |
52 |
-17 % |
-22 % |
-20 % |
|
Luksemburga |
36 |
42 |
38 |
-8 % |
9 % |
-13 % |
|
Ungārija |
62 |
47 |
56 |
18 % |
-10 % |
-12 % |
|
Malta |
32 |
21 |
17 |
-18 % |
-44 % |
-49 % |
|
Nīderlande |
34 |
30 |
28 |
-4 % |
-16 % |
-14 % |
|
Austrija |
47 |
39 |
40 |
4 % |
-14 % |
-13 % |
|
Polija |
77 |
66 |
59 |
-10 % |
-23 % |
-22 % |
|
Portugāle |
67 |
52 |
50 |
-3 % |
-24 % |
-22 % |
|
Rumānija |
96 |
85 |
93 |
8 % |
-4 % |
-6 % |
|
Slovēnija |
49 |
38 |
54 |
43 % |
12 % |
15 % |
|
Slovākija |
50 |
45 |
47 |
5 % |
-4 % |
-4 % |
|
Somija |
38 |
40 |
40 |
0 % |
6 % |
-3 % |
|
Zviedrija |
22 |
20 |
18 |
-6 % |
-13 % |
-28 % |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Šveice |
22 |
26 |
23 |
-12 % |
7 % |
-8 % |
|
Norvēģija |
20 |
17 |
16 |
-5 % |
-19 % |
-18 % |
|
Islande |
17 |
22 |
24 |
13 % |
50 % |
-33 % |
Lihtenšteinā 2020. gadā dzīvību uz ceļa zaudējis viens cilvēks, bet 2021. gadā — neviens.
2021. gada skaitļi par dažām valstīm balstās uz provizoriskiem datiem, un pēc galīgo datu publicēšanas 2022. gada rudenī sākotnējie skaitļi var nedaudz mainīties. 2021. gada dati ir salīdzināti ar trim periodiem: ar 2020. gadu (iepriekšējais gads), 2019. gadu (references gads, pret kuru izvirzīts mērķis bojāgājušo skaitu uz ceļiem līdz 2030. gadam samazināt par 50 %) un ar vidējo rādītāju 2017.–2019. gadā (ņemot vērā mazās valstīs konstatētās svārstības). Tabulā procentuālās izmaiņas noteiktas, balstoties uz bojāgājušo absolūto skaitu, nevis bojāgājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju.
[1] Sarindojumā nav iekļautas valstis, kurās bijis mazāk nekā 100 bojāgājušo gadā.
[2] Detalizēti 2021. gada dati vēl nav pieejami.
*: atjaunināts 29. martā plkst. 9.45
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 29. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā