Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 19. decembrisPārstāvniecība Latvijā

COP 15: vēsturiska pasaules mēroga vienošanās dabas un cilvēku labā

Šorīt agri ANO Biodaudzveidības konferencē COP 15, kas notika Monreālā, Kanādā, ES pievienojās 195 valstīm vēsturiskajā Kuņminas–Monreālas globālajā biodaudzveidības satvarā. 

COP 15
Eiropas Savienība, 2022

Šis satvars ietver globālus mērķus un uzdevumus, kuru mērķis ir aizsargāt un atjaunot dabu pašreizējām un nākamajām paaudzēm, nodrošināt tās ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī stimulēt investīcijas zaļā globālajā ekonomikā. Kopā ar Parīzes klimata nolīgumu tas bruģē ceļu uz klimatneitrālu, dabai pozitīvu un noturīgu pasauli, kas jāīsteno līdz 2050. gadam.

Vienošanās ir stabils satvars ar skaidriem, izmērāmiem mērķiem un uzdevumiem, ar pilnīgu uzraudzību, ziņošanu un pārskatīšanu, lai sekotu līdzi progresam, ko papildina pamatīga resursu mobilizēšanas pakete.

Vairāk nekā puse no pasaules IKP ir atkarīga no ekosistēmu pakalpojumiem. 70 % pasaules visneaizsargātāko cilvēku ir tieši atkarīgi no savvaļas sugām. Kuņminas–Monreālas vienošanās paātrinās vērienīgu politiku visā pasaulē un līdz 2030. gadam mobilizēs 200 miljardu ASV dolāru gadā finansējumu biodaudzveidībai no visiem avotiem. Tā globālajai kopienai uzliek par pienākumu rīkoties, lai aizsargātu un atjaunotu dabu un likvidētu piesārņojumu, piemēram, pasākumus, kas ir daļa no Eiropas zaļā kursa. Tā nodrošinās, ka daba arī turpmākajās desmitgadēs uzturēs sabiedrību, ekonomiku un kopienas.

Vērienīgas rīcības mērķi un mērķrādītāji līdz 2030. un līdz 2050. gadam

Kuņminas–Monreālas biodaudzveidības nolīgumā ir iekļauti šādi galvenie globālie mērķrādītāji:

  • līdz 2030. gadam visā pasaulē (uz sauszemes un jūrā) atjaunot 30 % degradētu ekosistēmu;
  • līdz 2030. gadam saglabāt un apsaimniekot 30 % teritoriju (zemes, iekšzemes ūdeņu, piekrastes un jūras);
  • apturēt zināmu sugu izzušanu un līdz 2050. gadam desmitkārt samazināt visu sugu izmiršanas risku un ātrumu (tostarp nezināmu);
  • līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto risku;
  • līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt vidē nonākošo barības vielu daudzumu;
  • līdz 2030. gadam samazināt piesārņojuma riskus un negatīvo ietekmi, ko rada piesārņojums no visiem avotiem, līdz līmenim, kas nekaitē biodaudzveidībai un ekosistēmu funkcijām;
  • līdz 2030. gadam samazināt patēriņa ietekmi pasaulē, tostarp ievērojami samazinot pārmērīgu patēriņu un atkritumu rašanos un uz pusi samazinot pārtikas izšķērdēšanu;
  • ilgtspējīgi apsaimniekot lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības platības un būtiski palielināt agroekoloģiju un citas biodaudzveidībai labvēlīgas prakses;
  • cīnīties pret klimata pārmaiņām, izmantojot dabā balstītus risinājumus;
  • līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatības līmeni;
  • līdz 2030. gadam nodrošināt savvaļas sugu drošu, likumīgu un ilgtspējīgu izmantošanu un tirdzniecību;
  • pilsētu teritoriju zaļināšana.

Mobilizēt finansējumu un ļaut uzņēmumiem uzņemties atbildību par biodaudzveidību

Vienošanās ievērojami palielinās finansējuma mobilizēšanu biodaudzveidībai no visiem avotiem — gan no vietējiem, gan starptautiskajiem — gan no publiskā, gan privātā sektora, līdz 2030. gadam mobilizējot vismaz 200 miljardus ASV dolāru gadā. Tas radīs stimulus vietējiem un starptautiskiem avotiem, tostarp no ieguldījumiem uzņēmējdarbībā.

Tā pievēršas arī biodaudzveidībai kaitīgām subsīdijām, apņemoties līdz 2025. gadam noteikt un līdz 2030. gadam tādas likvidēt kopumā vismaz par 500 miljardiem ASV dolāru gadā.

Vienošanās ietvaros ES pievienojās starptautiskai solidaritātes paketei, kas īpaši svarīga visneaizsargātākajām valstīm un valstīm ar vislielāko biodaudzveidību. Jaunais Globālās biodaudzveidības satvara fonds, kas izveidots Pasaules Vides fonda ietvaros, būs atvērts finansējumam no visiem avotiem.

Lai uzlabotu uzņēmumu rīcību biodaudzveidības jomā, lieliem un transnacionāliem uzņēmumiem un finanšu iestādēm būs regulāri jāuzrauga, jānovērtē un jāatklāj riski, atkarības un ietekme uz biodaudzveidību un jāsniedz informācija patērētājiem, lai veicinātu ilgtspējīgu patēriņu.

ES iesaiste, radot telpu vienošanās panākšanai

Četru gadu ilgajās sarunās būtiska nozīme bija Eiropas vienotībai un līderībai. Monreālā ES sarunu grupai, kuru vadīja komisārs Sinkēvičs, kopā ar ES dalībvalstīm, kuras koordinēja Padomes prezidentvalsts Čehijas Republika, izdevās izveidot telpu un izvirzīt vērienīgus mērķus līdztekus progresam finanšu jomā.

Vienošanās ir nozīmīgs multilaterālisma stimuls laikā, kad globālā solidaritāte un sadarbība ir vairāk vajadzīga nekā jebkad agrāk.

Turpmākie pasākumi

Tā kā sarunas par jauno nolīgumu ir noslēgušās, ir pienācis laiks visām valstīm īstenot šo sistēmu, veicot vietējas un starptautiskas darbības.

Pirms nākamās COP 2024. gadā visām valstīm ir jāsagatavo atjauninātas valstu biodaudzveidības stratēģijas un rīcības plāni, kā arī valstu biodaudzveidības finansējuma stratēģijas. Nākamajās COP tiks apsvērts, vai valstu darbību kumulatīvā ietekme ir pietiekama, lai sasniegtu globālos mērķus un mērķrādītājus 2030. un 2050. gadam.

Līdztekus politikas pasākumiem valstis un daudzpusējas finanšu iestādes tagad strādās pie tā, lai ātri sāktu finansējuma mobilizāciju.  

Eiropas zaļais kurss izvirza Eiropu šīs globālās ekonomikas pārveides priekšplānā. Mūsu priekšlikumi, piemēram, nesen pieņemtais likums par neatmežojošām piegādes ķēdēm un turpmākais darbs pie piesārņojuma likvidēšanas virzīs mūsu Kuņminas–Monreālas vienošanās rezultātus.

Vispārīga informācija

Mūsu nākotnei ir svarīgi uzturēt dabu veselīgu, padarīt mūsu pilsētas zaļākus un saglabāt milzīgo dzīvības daudzveidību uz mūsu planētas. Daba attīra ūdeni, nodrošina uzturvielām bagātu pārtiku, aizsargā mūs no plūdiem un palīdz mazināt klimata pārmaiņas.

COP 15 sanāksmē Monreālā ES izveidoja alianses un iniciatīvas, lai palīdzētu īstenot globālo biodaudzveidības satvaru uz vietas. ES kopā ar vairākām dalībvalstīm un daudzām citām valstīm apvienoja spēkus, lai no visiem avotiem ievērojami palielinātu finansējumu biodaudzveidībai. ES arī pievienojās galvenajām iniciatīvām, lai palīdzētu partnervalstīm stiprināt spējas un zināšanas, lai īstenotu globālo biodaudzveidības satvaru. To vidū ir vērienīga rīcības plānu paātrinātāju partnerība, kuras mērķis ir atbalstīt Globālā biodaudzveidības satvara turpmāku īstenošanu, un Globālais zināšanu atbalsta dienests bioloģiskās daudzveidības jomā, kas palīdzēs valstīm uzraudzīt progresu biodaudzveidības mērķu sasniegšanā. ES arī parakstīja nolīgumu ar Gajānu par likumīgu kokmateriālu ilgtspējīgu tirdzniecību.

Plašāka informācija

Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums par Kuņminas–Monreālas vienošanos biodaudzveidības jomā

ES COP 15 konferencē par biodaudzveidību

 

COP 15 panāktā vienošanās ir vēsturisks sasniegums, lai aizsargātu dabu, atjaunotu ekosistēmas un saglabātu mūsu planētu apdzīvojamu. Runa ir par mūsu izdzīvošanu: cilvēcei nav nākotnes uz mirušas planētas. Mums ir vajadzīga daba un bioloģiskā daudzveidība nodrošināšanai ar pārtiku, mūsu ekonomikai, labklājībai un veselībai. Daba ir arī mūsu labākais sabiedrotais cīņā pret klimata krīzi. Ja mēs atjaunojam un aizsargājam dabu, tā var palīdzēt mums pielāgoties un pasargāt mūs no klimata pārmaiņu smagākajām sekām.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss - 19/12/2022

 

Šovakar mēs noslēdzām vēsturisku vienošanos par cilvēces nākotni uz Zemes. Kuņminas–Monreālas vienošanās biodaudzveidības jomā paver iespēju nodrošināt veselīgu nākotni uz Zemes. Šī vienošanās strādā visās jomās: tā līdz 2030. gadam atjaunos 30 % degradētu ekosistēmu uz sauszemes un jūrā un saglabās 30 % pasaules jūras un sauszemes teritoriju. Tā samazina piesārņojuma radītos riskus, vēršas pret subsīdijām, kas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, mobilizē līdzekļus un iesaista uzņēmumus, nodrošinot, ka tie uzņemas atbildību. Un mums jāatceras, ka bez Monreālas nebūs Parīzes, jo mums ir jāaizsargā biodaudzveidība, lai sasniegtu mūsu klimata mērķus. Šodienas vienošanās ir visaptverošs ieguvums, un esmu lepns, ka esam to panākuši. Tagad sākas īstais darbs, lai vārdus uz papīra pārvērstu reālā rīcībā visā pasaulē.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs - 19/12/2022

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 19. decembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā