Datu akts: jautājumi un atbildes

Kāpēc mums ir vajadzīgs Datu akts?

Pašlaik vairāku faktoru dēļ Eiropas ekonomikā netiek pilnībā izmantota datu vērtība. Galvenās problēmas ir nepietiekama skaidrība par to, kurš var izmantot savienoto produktu ģenerētos datus un tiem piekļūt, fakts, ka MVU bieži nespēj vienoties ar spēcīgākiem tirgus dalībniekiem par līdzsvarotiem datu kopīgošanas līgumiem , grūtības pāriet pie pakalpojumu sniedzēja, kas piedāvā konkurējošus un uzticamus mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumus ES, un ierobežotās spējas apvienot datus, ko rada dažādas nozares. Tas ietekmē virkni ekonomikas nozaru un noved pie datu nepietiekamas izmantošanas ES līmenī, kas negatīvi ietekmē patērētāju izvēli, inovāciju un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

Datu akts novērsīs šķēršļus piekļuvei datiem gan privātā, gan publiskā sektora struktūrām, vienlaikus saglabājot stimulus ieguldīt datu radīšanā, nodrošinot datu radītājiem līdzsvarotu kontroli pār tiem.

Tas atraisīs to datu vērtību, ko rada savienoti objekti Eiropā, kas ir viena no galvenajām inovācijas jomām nākamajās desmitgadēs. Tajā tiks precizēts, kas var radīt vērtību no šādiem datiem un ar kādiem nosacījumiem. Tas nodrošinās taisnīgumu datu vērtības sadalē starp datu ekonomikas dalībniekiem un to līgumos, vienlaikus ievērojot to uzņēmumu un privātpersonu likumīgās intereses, kuri iegulda datu produktos un pakalpojumos. Jaunie noteikumi dos patērētājiem un uzņēmumiem iespēju paust viedokli par to, ko var darīt ar viņu savienoto produktu ģenerētajiem datiem.

Ko tas dos cilvēkiem un uzņēmumiem?

Pērkot “tradicionālu” produktu, jūs iegādājaties visas šā produkta daļas un piederumus. Tomēr, pērkot savienotu produktu (piemēram, viedu mājsaimniecības ierīci vai viedu rūpniecisko tehniku), kas rada datus, bieži vien nav skaidrs, kurš var ko darīt ar datiem. Vai arī līgumā var noteikt, ka visus iegūtos datus vāc un izmanto vienīgi ražotājs.

Datu akts nodrošinās gan privātpersonām, gan uzņēmumiem lielāku kontroli pār to datiem, pastiprinot datu pārnesamības tiesības, kas atvieglos datu kopēšanu vai pārsūtīšanu starp dažādiem pakalpojumiem, ja datus ģenerē viedi objekti, mašīnas un ierīces. Piemēram, automobiļa vai mašīnas īpašnieks varētu izvēlēties to izmantošanas rezultātā iegūtos datus kopīgot ar savu apdrošināšanas sabiedrību. Šādi dati, kas apkopoti no vairākiem lietotājiem, varētu arī palīdzēt attīstīt vai uzlabot citus digitālos pakalpojumus, piemēram, attiecībā uz satiksmi vai teritorijām, kurās ir augsts negadījumu risks.

Būs vieglāk pārsūtīt datus pakalpojumu sniedzējiem un starp tiem, un tas mudinās vairāk dalībnieku, tostarp MVU, piedalīties datu ekonomikā.

Piemēram:

Pēcpārdošanas pakalpojumu sniedzēji varēs uzlabot un ieviest jauninājumus savos pakalpojumos un uz vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt ar salīdzināmiem pakalpojumiem, ko piedāvā ražotāji. Tāpēc savienoto produktu lietotāji (tostarp patērētāji, lauksaimnieki, aviokompānijas, būvniecības uzņēmumi vai ēku īpašnieki) varētu izvēlēties lētāku remonta un uzturēšanas pakalpojumu sniedzēju (vai paši uzturēt un remontēt) un gūt labumu no zemākām cenām šajā tirgū. Tas varētu paildzināt savienoto produktu kalpošanas laiku, tādējādi veicinot zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Turklāt datu pieejamība par rūpniecisko iekārtu darbību ļaus rūpnīcām, lauku saimniecībām vai būvniecības uzņēmumiem optimizēt darbības ciklu, ražošanas līniju un piegādes ķēdes pārvaldību, tostarp pamatojoties uz mašīnmācīšanos.

Precīzajā lauksaimniecībā lietu interneta analītika no savienotajām iekārtām var palīdzēt lauksaimniekiem analizēt reāllaika datus, piemēram, laikapstākļus, temperatūru, mitrumu vai GPS signālus, un sniegt ieskatu par to, kā optimizēt un palielināt ražu, uzlabot lauku saimniecību plānošanu un pieņemt pārdomātākus lēmumus par vajadzīgo resursu līmeni.

Uzņēmumu un ražošanas efektivitātes palielināšanai būtu jānoved pie atkritumu, enerģijas patēriņa un CO₂ emisiju samazinājuma.

Ko tas dos MVU?

Līgumu slēgšanas brīvība joprojām ir pamatprincips, bet MVU tagad būs aizsargāti pret negodīgiem līguma noteikumiem, jo tiks izveidots saraksts ar vienpusēji noteiktām līguma klauzulām, kuras tiks uzskatītas par negodīgām vai prezumētas par negodīgām. Klauzulas, kas neizturēs šo “negodīguma pārbaudi”, nebūs saistošas MVU. Piemēram, klauzula, kas paredz, ka uzņēmums var vienpusēji interpretēt līguma noteikumus.

Bez tam Komisija izstrādās un ieteiks nesaistošus līguma paraugnoteikumus. Šīs standartklauzulas palīdzēs MVU risināt sarunas par taisnīgākiem un līdzsvarotākiem datu kopīgošanas līgumiem ar uzņēmumiem, kuriem ir ievērojami spēcīgāka sarunu pozīcija. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, tiks izveidota neatkarīga ekspertu grupa jautājumos par datu kopīgošanu un mākoņdatošanas līgumiem uzņēmumu darījumos ar uzņēmumiem.

Ko tas dos valdībām?

Datu akta mērķis ir atraisīt privātu uzņēmumu datu vērtību ārkārtas situācijās, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, piemēram, plūdu vai meža ugunsgrēku gadījumā. Pašreizējie publiskā sektora datu piekļuves mehānismi publiskās ārkārtas situācijās ir neefektīvi vai to nav vispār. Pēc jaunajiem noteikumiem uzņēmumiem būs pienākums sniegt noteiktus datus saskaņā ar galvenajiem nosacījumiem (ko uzņēmumi var piemērot ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā).

Ja dati ir vajadzīgi, lai risinātu publisku ārkārtas situāciju, tos sniedz bez maksas. Citos gadījumos, proti, ja dati vajadzīgi, lai novērstu publisku ārkārtas situāciju vai atgūtos no tās, vai izpildītu ar likumu noteiktu sabiedriskas nozīmes mandātu, datu turētājs par tiem var pieprasīt kompensāciju. Tas ievērojami uzlabotu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, jo īpaši efektīvu un ātru reaģēšanu uz krīzēm, piemēram, plūdiem un dabas ugunsgrēkiem.

Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā mobilo tīklu operatoru apkopoti un anonimizēti atrašanās vietas dati bija būtiski, lai analizētu korelāciju starp mobilitāti un vīrusa izplatību un arī lai informētu agrīnās brīdināšanas sistēmas par jauniem uzliesmojumiem un veiktu pareizos pasākumus krīzes apkarošanai.

Vai jaunie noteikumi attieksies uz mākoņpakalpojumiem?

Jā, datu apstrādes pakalpojumi, piemēram, mākoņpakalpojumi un perifērijas pakalpojumi, nodrošina datošanas un uzglabāšanas iespējas, uz kurām balstās datu ekonomika. Tie ir priekšnoteikums inovatīvai datu izmantošanai. Datu akts uzlabos apstākļus, kādos uzņēmumi un patērētāji var izmantot mākoņdatošanas un perifērijas pakalpojumus ES.

Būs vieglāk pārvietot datus un lietojumprogrammas (no privātiem foto arhīviem uz visu uzņēmuma pārvaldi) no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita bez jebkādām izmaksām, jo priekšlikumā ir noteiktas jaunas līgumsaistības mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī jauna standartizācijas sistēma datu un mākoņdatošanas sadarbspējai. Šajā ziņā Datu akts balstīsies uz Eiropas standartizācijas organizāciju un citu tirgū ieinteresēto personu stiprajām pusēm.

Turklāt Datu akts vairos uzticēšanos, ieviešot obligātus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu datus, kas glabājas mākoņdatošanas infrastruktūrās ES. Tas ļaus izvairīties no nelikumīgas ārpus ES un ārpus EEZ valstu valdību piekļuves. Ar šiem pasākumiem Datu akts atbalstīs mākoņdatošanas ieviešanu Eiropā, kas savukārt stimulēs efektīvu datu apmaiņu nozarēs un starp tām.

Kā var uzlabot vērtības sadalījumu datu ekonomikā?

Datu akts rada taisnīgāku vērtības sadalījumu, risinot situācijas, kad datus pašlaik izmanto tikai daži dalībnieki.

Savienoto objektu kontekstā ražotāji ir izstrādājuši uzņēmējdarbības modeļus, kas piedāvā viedas funkcijas, kuras parasti ģenerē datus. Daudzos gadījumos šie dati pašlaik ir pieejami tikai pašam ražotājam, kurš var izsekot priekšmeta izmantošanai un piedāvāt remontu un tehnisko apkopi pat pirms problēmas rašanās.

Datu akts nodrošinās, ka datiem varēs piekļūt arī šādu objektu lietotāji. Tas veicinās plašāku pakalpojumu klāstu, ko sniedz trešās puses, ar kurām lietotājs piekrīt kopīgot datus, parasti par labāku cenu vai pakalpojumu kvalitāti.

Turklāt Datu akts aizsargās mazos un vidējos uzņēmumus no dažām tādām datu kopīgošanas vai izmantošanas līgumu klauzulām, kas datu kopīgošanas partnerības padarītu nepievilcīgas.

Piemēram:

Lauksaimnieks vēlas optimizēt dažādu iekārtu, kā arī sēklu un mēslojuma izmantošanu savā saimniecībā un vēlas to uzticēt specializēta pārdevēja piedāvātai lauku saimniecības optimizācijas programmatūrai. Datu akts piešķirs viņam tiesības iegūt visus attiecīgos datus.

Jaunuzņēmums izstrādā algoritmu, ko tas vēlas apmācīt liela uzņēmuma datubāzē, un abi uzņēmumi paraksta līgumu. Tad lielais uzņēmums nolemj piedāvāt pakalpojumus, kas izriet no līdzīga algoritma, kurš jāapmāca tajā pašā datubāzē. Datu akts aizsargās jaunuzņēmumu no nepamatoti drīzas līguma laušanas.

Vai uzņēmumi zaudēs kontroli pār datiem, ko rada to produkti?

Uzņēmumu spēja izmantot datus no to ražotajiem objektiem paliek neskarta. Turklāt lietotāja izvēlētā trešā persona kompensē ražotājam piekļuves piešķiršanas izmaksas, t. i., tehniskos pasākumus datu pieejamības nodrošināšanai, piemēram, lietojumprogrammu saskarnes.

Turklāt priekšlikumā paredzētie aizsardzības pasākumi novērš situācijas, kad dati tiek izmantoti jebkādā veidā, kas negatīvi ietekmētu ražotāja uzņēmējdarbības iespējas. Tas ietver to izmantošanu, lai izstrādātu produktu vai saistītu pakalpojumu, kas konkurētu ar sākotnējo datus ģenerējošo produktu, vai gadījumos, kad datus izmanto bez piemērota pamata izmantošanai, ir paredzēti atbilstīgi tehniski aizsardzības pasākumi.

Kāda ir saistība ar 2020. gada februāra Datu stratēģiju?

Pēc Datu pārvaldības akta Datu akta priekšlikums ir otra galvenā likumdošanas iniciatīva, kas izriet no 2020. gada februāra Eiropas Datu stratēģijas, kuras mērķis ir padarīt ES par līderi mūsu uz datiem balstītā sabiedrībā.

Datu pārvaldības akts, ar ko nāca klajā 2020. gada novembrī un par ko likumdevēji vienojās 2021. gada novembrī, izveido procesus un struktūras, kuri atvieglo datu kopīgošanu uzņēmumiem, privātpersonām un publiskajam sektoram, savukārt Datu aktā ir precizēts, kas var radīt vērtību no datiem un ar kādiem nosacījumiem.

Datu akts ir pēdējais horizontālais elements Komisijas datu stratēģijā. Saskaņā ar Atvērto datu direktīvu ir sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos tiks pieņemts īstenošanas akts, ar ko izveido augstas vērtības datu kopu sarakstu, kuras publiskajam sektoram jādara pieejamas bez maksas un izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API).

Kāda ir saikne starp Datubāzu direktīvu un Datu aktu?

Datu aktā ir pārskatīti daži Datubāzu direktīvas aspekti, kura tika izveidota pagājušā gadsimta 90. gados, lai aizsargātu ieguldījumus datu strukturētā noformējumā. Tajā precizēts, ka šo direktīvu nevar izmantot, lai novērstu piekļuvi datiem, ko ģenerējis savienots produkts vai saistīts pakalpojums.

Ņemot vērā lietu interneta tehnoloģiju pieaugošo ieviešanu un sensoru ģenerēto datu lielo apjomu, datu turētāji citādi de facto varētu pieprasīt ekskluzivitāti attiecībā uz datiem, ko ģenerē savienotie produkti, un ja tas netiks risināts, tas kavēs Datu aktā noteikto piekļuves un pārnesamības tiesību efektīvu piemērošanu.

Kā Vispārīgā datu aizsardzības regula attiecas uz savienotiem objektiem?

Datu akts pilnībā atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) noteikumiem un balstās uz tiem. Tas jo īpaši attiecas uz tiesībām uz datu pārnesamību, kas ļauj datu subjektiem pārvietot savus datus starp pārziņiem, kuri piedāvā konkurējošus pakalpojumus. Saskaņā ar VDAR šīs tiesības attiecas tikai uz personas datiem, ko apstrādā, pamatojoties uz konkrētiem juridiskajiem pamatiem un ja tas ir tehniski iespējams. Datu akts uzlabos šīs tiesības attiecībā uz savienotiem produktiem, lai patērētāji varētu piekļūt visiem produkta radītajiem datiem — gan persondatiem, gan nepersondatiem — un pārnest tos.

Kā priekšlikums attiecas uz paziņotajām datu telpām?

Datu akta noteikumu par piekļuvi datiem un to izmantošanu un sadarbspēju rezultātā tiks veicināta lielāka datu pieejamība, arī nozaru datu telpām un to iekšienē. Piemēram, pamatojoties uz Datu aktu, kopīgā Eiropas enerģētikas datu telpa uzlabos enerģētikas aktīvu un pakalpojumu sadarbspēju, kā arī energosistēmas elastību un vispārējo drošību un uzticamību. Enerģētikas digitalizācijas rīcības plāna ietvaros tas veicinās gan zaļā kursa, gan digitālās desmitgades prioritātes.

Eiropas Datu stratēģijā 2020. gada februārī tika paziņots par datu telpu izveidi 10 stratēģiskās jomās: veselība, lauksaimniecība, ražošana, enerģētika, mobilitāte, finanses, publiskā pārvalde, prasmes, Eiropas atvērtās zinātnes mākonis un zaļā kursa mērķu sasniegšanas transversālā galvenā prioritāte. Kopš tā laika datu telpas izveidojušās arī tādās svarīgās jomās kā plašsaziņas līdzekļi un kultūras mantojums. Galīgais mērķis ir panākt, lai datu telpas kopā veidotu vienotu Eiropas datu telpu: īstenu vienoto datu tirgu.

Komisijas dienestu darba dokumentā par kopīgām Eiropas datu telpām, kas publicēts kopā ar Datu aktu, ir sniegts pārskats par kopīgajām Eiropas datu telpām. Komisija atbalsta datu telpu attīstību, izmantojot savas finansēšanas programmas (programma “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments). Ieinteresētās personas datu ekonomikā tiek mudinātas veidot datu telpas.

Komisija 2023. gadā turpinās ziņot par kopīgu Eiropas datu telpu izveidi.

Ekspertu grupa uzņēmumu darījumu ar uzņēmumiem datu kopīgošanas un mākoņdatošanas līgumu jautājumos

Vienlaikus ar Datu akta priekšlikuma pieņemšanu Komisija Ekspertu grupu reģistrā publicēs uzaicinājumu iesniegt pieteikumus par uzņēmumu darījumu ar uzņēmumiem datu kopīgošanas un mākoņdatošanas līgumu ekspertu grupu.

Ekspertu grupa palīdzēs Komisijai izstrādāt uzņēmumu darījumu ar uzņēmumiem datu kopīgošanas līguma paraugnoteikumus un mākoņdatošanas līgumu standartklauzulas.

Ekspertu grupas sastāvā būs individuāli eksperti. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 6. aprīlis.