Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 11. jūlijsPārstāvniecība Latvijā

Eirobarometrs: eiropieši izsaka stingru atbalstu ES politikai enerģētikas jomā, ES reakcijai uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un pauž optimismu attiecībā uz ekonomiku

Eiropas Savienība

Jaunākā Eirobarometra standartaptauja, kas tika veikta 2023. gada jūnijā, rāda, ka ES iedzīvotāji joprojām pārliecinoši atbalsta pārkārtošanos enerģētikas jomā un sagaida vērienīgus ieguldījumus atjaunīgajos energoresursos.

ES iedzīvotāji joprojām lielā mērā pauž piekrišanu tiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība veic, lai atbalstītu Ukrainu un Ukrainas tautu. Viņi arī atbalsta ciešāku ES sadarbību aizsardzības jomā un lielākus aizsardzības izdevumus.

Kaut arī inflācija vēl aizvien rada lielas bažas, uzlabojas ekonomiskās situācijas novērtējums un ekonomiskās cerības. Vairums eiropiešu uzskata, ka NextGenerationEU – ES atveseļošanas plāns 800 miljardu eiro apmērā – spēj efektīvi reaģēt uz pašreizējām ekonomikas problēmām. Atbalsts eirovalūtai joprojām ir augsts.

Liels atbalsts enerģētikas pārkārtošanās procesam

Vairāk nekā astoņi no katriem desmit ES iedzīvotājiem uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāveic vērienīgi ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos, piemēram, vēja un saules enerģijā (85 %), un ka ēku, transporta un preču energoefektivitātes palielināšana samazinās mūsu atkarību no enerģijas ražotājiem ārpus ES (82 %). Turklāt 80 % respondentu uzskata, ka ES dalībvalstīm būtu kopīgi jāiegādājas enerģija no citām valstīm, lai panāktu labāku cenu.

Turklāt 81 % respondentu piekrīt tam, ka naftas un gāzes importa samazināšana un ieguldījumi atjaunīgajos energoresursos ir svarīgi mūsu vispārējai drošībai, un 82 % uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu pēc iespējas ātrāk jāsamazina atkarība no Krievijas enerģijas avotiem.

Stingrs atbalsts ES reakcijai uz Krievijas iebrukumu Ukrainā

Atbalsts darbībām, kas veiktas, lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēl aizvien ir ļoti liels.

88 % no ES iedzīvotājiem atbalsta humānās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kas cietuši karā, un 86 % atbalsta to cilvēku uzņemšanu Eiropas Savienībā, kuri bēg no kara. 75 % respondentu pauž atbalstu finansiālās palīdzības sniegšanai Ukrainai, savukārt 72 % atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdību, uzņēmumiem un privātpersonām.

Turklāt 66 % respondentu piekrīt tam, ka valstij piederošajiem medijiem, piemēram, Sputnik un Russia Today, ir aizliegta apraide Eiropas Savienībā, savukārt 64 % atbalsta to, ka tiek finansēta militārā ekipējuma iegāde un piegāde Ukrainai. 64 % piekrīt arī tam, ka Eiropas Savienība piešķir Ukrainai kandidātvalsts statusu potenciālajai dalībai ES.

Kopumā 56 % respondentu ir apmierināti ar ES reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un 54 % ir apmierināti ar savas valsts valdības reakciju.

Atbalsts spēcīgākai Eiropas aizsardzībai

Šajā kontekstā 77 % eiropiešu atbalsta kopēju aizsardzības un drošības politiku. 80 % respondentu uzskata, ka ES līmenī būtu jāpastiprina sadarbība aizsardzības jautājumos, 77 % uzskata, ka būtu labāk jākoordinē militārā ekipējuma iegāde dalībvalstīs, 69 % vēlētos, lai Eiropas Savienība pastiprinātu savas spējas ražot militāro ekipējumu, un 66 % uzskata, ka Eiropas Savienībā būtu jātērē vairāk līdzekļu aizsardzībai.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

77 % respondentu piekrīt tam, ka Eiropas Savienībai būtu jāveido partnerības ar valstīm ārpus ES, lai veiktu ieguldījumus ilgtspējīgā infrastruktūrā un savienotu cilvēkus un valstis visur pasaulē. Turklāt 69 % uzskata, ka Eiropas Savienībai ir pietiekamas spējas un instrumenti, lai globālās ekonomikas apstākļos aizstāvētu Eiropas ekonomiskās intereses.

Lielākajā daļā kandidātvalstu kopš 2022./2023. gada ziemas ir ievērojami palielinājies uzticēšanās līmenis Eiropas Savienībai. Visaugstākais uzticēšanās līmenis ir konstatēts Albānijā (77 %, +6), kam seko Bosnija un Hercegovina (57 %, +7), Melnkalne (54 %, +7), Ziemeļmaķedonija (48 %, +1), Moldova (44 %, +2), Turcija (41 %, +12) un Serbija (32 %, +2).

Labāka ekonomiskā vide

Priekšstati par ekonomiku ir būtiski uzlabojušies. 45 % respondentu tagad uzskata, ka situācija Eiropas ekonomikā ir laba (+5 procentpunkti kopš janvāra-februāra), kas ir nedaudz vairāk par to cilvēku skaitu, kuri uzskata, ka situācija ir slikta (44 %, -7 procentpunkti). 40 % respondentu norāda, ka ekonomiskā situācija viņu valstī ir laba (+5 procentpunkti), savukārt 58 % apraksta to kā sliktu (-8 procentpunkti).

55 % no Eiropas iedzīvotājiem uzskata, ka NextGenerationEU – ES atveseļošanas plāns 800 miljardu eiro apmērā – var būt efektīvs pasākums, ar ko reaģē uz pašreizējām ekonomikas problēmām.

Atbalsts vienotajai valūtai eirozonā joprojām ir ļoti augsts (78 % pret 17 %), savukārt visā Eiropas Savienībā tas ir nedaudz mazāks (71 % pret 23 %).

Inflācija vēl aizvien rada lielas bažas, taču mazākā apmērā nekā gada sākumā

27 % eiropiešu uzskata, ka “cenu kāpums/inflācija/dzīves dārdzība” ir viena no divām vissvarīgākajām problēmām, ar kurām patlaban saskaras Eiropas Savienība (-5 procentpunkti kopš janvāra-februāra). Starptautiskā situācija ir otrajā vietā (25 %, -3 procentpunkti), kam cieši seko imigrācija (24 %, +7 procentpunkti) un “vide un klimata pārmaiņas” (22 %, +2 procentpunkti). Energoapgādes jautājuma nozīmīgums ir strauji samazinājies (16 %, -10 procentpunkti) un ieņem sesto vietu salīdzinājumā ar trešo vietu iepriekš.

Uz jautājumu par divām svarīgākajām problēmām, ar kurām saskaras viņu valsts, 45 % respondentu minēja “cenu kāpumu/inflāciju/dzīves dārdzību” (-8 procentpunkti), kas ievērojami apsteidza tādas problēmas kā “ekonomiskā situācija” (18 %, +1 procentpunkts), “vide un klimata pārmaiņas” (16 %, +2 procentpunkti), “imigrācija” (14 %, +5 procentpunkti) un “veselība” (14 %, bez izmaiņām). Bažas par energoapgādi ir būtiski samazinājušās (12 %, -7 procentpunkti) un ieņem piekto vietu salīdzinājumā ar otro vietu iepriekš.

Vispārējais vērtējums par ES joprojām ir stabils

Vairums vispārējo rādītāju saglabājas stabili. Proti, 47 % ES iedzīvotāju sliecas uzticēties Eiropas Savienībai, savukārt 32 % drīzāk uzticas savai valdībai. 45 % drīzāk neuzticas Eiropas Savienībai.

45 % ES iedzīvotāju ir pozitīvs priekšstats par Eiropas Savienību, 18 % ir negatīvs priekšstats, savukārt 37 % — neitrāls priekšstats. Visās dalībvalstīs pozitīvais vērtējums pārsniedz negatīvo.

63 % no ES respondentiem apgalvo, ka ir optimistiski attiecībā uz ES nākotni, savukārt 34 % pauž, ka ir pesimistiski.

 

Konteksts

“Eirobarometra 2023. gada pavasara standartaptauja” (EB 99) klātienes interviju veidā tika veikta no 2023. gada 31. maija līdz 21. jūnijam visās 27 ES dalībvalstīs. Eiropas Savienībā tika intervēti 26 425 ES pilsoņi. Daži jautājumi tika uzdoti arī divpadsmit citās valstīs vai teritorijās.

 

Papildinformācija

Eirobarometra 99. standartaptauja

https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3052

https://europa.eu/!YC9fKc

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 11. jūlijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā