Eiropas Komisija 2025. gada otrajā pusē emitēs ES obligācijas 70 miljardu EUR apmērā

Eiropas Komisija vakar paziņoja par nodomu 2025. gada otrajā pusē emitēt ES obligācijas līdz 70 miljardu EUR apmērā. 

Plānotā emisija ir gada pirmajā pusē piesaistīto 86 miljardu EUR turpinājums, kas atbilst iepriekš izziņotajai plānotajai emisijai aptuveni 160 miljardu EUR apmērā visa 2025. gada gaitā.

No emisijas tiks finansēti maksājumi NextGenerationEU un citām politikas programmām, piemēram, Ukrainas mehānismam, Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismam un makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem kaimiņvalstīm.

Saskaņā ar iedibināto praksi Komisija veiks šīs emisijas saskaņā ar savu vienoto finansēšanas pieeju, izmantojot pusgada finansēšanas plānus, kuros paziņos emisijas mērķapjomus, pamatojoties uz mainīgajām finansējuma vajadzībām.

Komisija turpinās emitēt NextGenerationEU zaļās obligācijas, lai finansētu Atveseļošanas un noturības mehānisma zaļo komponentu. Līdz šim ar NextGenerationEU zaļajām obligācijām ir piesaistīti 75 miljardi EUR.

Turpmākas NextGenerationEU zaļo obligāciju emisijas būs atkarīgas no tā, vai dalībvalstis būs paziņojušas un apstiprinājušas papildu ar klimatu saistītus izdevumus saskaņā ar NextGenerationEU zaļo obligāciju regulējumu.

Konteksts

Komisija ES vārdā aizņemas starptautiskajos kapitāla tirgos un izmaksā līdzekļus dalībvalstīm un trešām valstīm dažādu aizņēmuma programmu ietvaros. ES aizņēmumus garantē ES budžets, un iemaksas ES budžetā ir visu dalībvalstu beznosacījuma juridisks pienākums saskaņā ar ES Līgumiem.

Ar ES obligācijām un NextGenerationEU zaļajām obligācijām, kas tiek izlaistas kopš 2021. gada vidus, Komisija Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz šim ir izmaksājusi ES dalībvalstīm vairāk nekā 304 miljardus EUR dotācijās un aizdevumos. Vēl līdz 74 miljardiem EUR ir piešķirts citām ES programmām, kas saņem NextGenerationEU finansējumu. Kopš Ukrainas mehānisma uzsākšanas Ukrainai ir izmaksāti vairāk nekā 16 miljardi EUR, kas ļaus finansēt aizdevumus Ukrainai līdz 33 miljardiem EUR 2024.–2027. gadā. Tas ir papildinājums atbalstam 18 miljardu EUR apmērā no makrofinansiālās palīdzības+ 2023. gadā.

Turklāt Ukrainai nesen tika izmaksāti 7 miljardi EUR saskaņā ar jauno ES ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevumu 18 miljardu EUR apmērā, kas tiks atmaksāts ar ieņēmumiem no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem G7 vadītās ātrākas ārkārtas ieņēmumu izmantošanas (ERA) aizdevumu iniciatīvas ietvaros.

2025. gada maija beigās ES dalībvalstis pieņēma jauno instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE), kas pilnvaro ES līdz 2030. gada beigām piesaistīt papildu 150 miljardus EUR kapitāla tirgos, lai finansētu ar aizsardzību saistītu spēju iepirkumu, izmantojot aizdevumus dalībvalstīm. Paredzams, ka SAFE aizdevumu finansēšana sāksies 2026. gadā, tiklīdz būs apstiprināti dalībvalstu plāni un aizdevuma līgumi.

Lai atbalstītu finansējuma vajadzības un nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi kapitāla tirgiem ar izdevīgiem nosacījumiem, Komisija pastāvīgi uzlabo savu aizņēmumu operāciju struktūru un īstenošanu.

Kopš 2023. gada janvāra Komisija ir emitējusi nevis atsevišķi marķētas obligācijas atsevišķām programmām, bet viena zīmola ES obligācijas, kas strukturētas pa pusgada finansēšanas plāniem un iepriekš izziņotiem izlaišanas periodiem.

Lai atbalstītu ES obligāciju sekundārā tirgus likviditāti, Komisija 2023. gada novembrī ieviesa satvaru, kas stimulē ES primāros tirgotājus nodrošināt ES vērtspapīru cenu piedāvājumus elektroniskajās platformās. Turklāt 2024. gada rudens sākumā Komisija ieviesa atpirkšanas mehānismu. 

Pamatojoties uz ES obligāciju un parādzīmju izsoļu pastiprināto lomu, jo īpaši pēc trīs pīlāru izsoļu ieviešanas 2025. gada pirmajā pusē, Komisija plāno ieviest nekonkurētspējīgus izsoļu piešķīrumus, lai palielinātu ES primāro tirgotāju un ieguldītāju, kas ar to starpniecību veic rīkojumus, dalību.

Papildus ES obligāciju emisijai Komisija iesaistās īstermiņa likviditātes pārvaldības operācijās, lai pārvaldītu gaidāmās finansējuma vajadzības.

Plašāka informācija

Jaunākais ES finansējuma plāns

Tīmekļa vietne “ES kā aizņēmēja”

G7 vadītā ātrākas ārkārtas ieņēmumu izmantošanas aizdevumu iniciatīva