Komisija šodien ar 2024. gada Eiropas pusgada pavasara paketi sniedz politikas norādes dalībvalstīm, lai izveidotu stabilu un nākotnes vajadzībām atbilstošu ekonomiku, kas, saskaroties ar sarežģītu ģeopolitisko vidi, nodrošina konkurētspēju, noturību un ilgtermiņa labklājību visiem, vienlaikus saglabājot stabilas publiskās finanses.
ES ir apņēmības pilna uzlabot savu ilgtermiņa konkurētspēju, labklājību un līderību pasaules mērogā un stiprināt savu atvērto stratēģisko autonomiju. Lai gan ES un tās dalībvalstīm ir spēcīgi līdzekļi, uz kuriem balstīties, ES turpinās risināt strukturālas problēmas, kuras kavē tās konkurētspēju, un nodrošinās lielāku produktivitātes pieaugumu un ievērojamākas investīcijas, kā arī pievērsīsies darbaspēka un prasmju trūkumam.
Lai to panāktu, ir vajadzīga integrēta pieeja visās politikas jomās: makroekonomikas stabilitāte, vides ilgtspējas veicināšana, produktivitāte un taisnīgums. Eiropas pusgads nodrošina šo politikas koordināciju, tostarp NextGenerationEU īstenošanu, kura pamatā ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) un kohēzijas politikas programmas. Eiropas pusgada ciklā tiek sniegti arī atjaunināti ziņojumi par progresu virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un tiek identificētas investīciju prioritātes gaidāmajai kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanai.
Noturība, saskaroties ar problēmām
Eiropas pusgadam ir bijusi izšķiroša nozīme pēdējo piecu gadu laikā, kad ES saskārās ar vairākām nepieredzētām problēmām, – šajā ciklā tika ieteikts īstenot spēcīgus un koordinētus ekonomikas politikas atbildes pasākumus.. ES ir pierādījusi augstu ekonomiskās un sociālās noturības līmeni, saskaroties ar lieliem satricinājumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un ar to saistīto enerģijas cenu kāpumu un inflācijas pieaugumu. Raugoties nākotnē, 2024. gada pavasara ekonomikas prognozē paredzēts, ka, pateicoties spēcīgam darba tirgum un dinamiskam privātajam patēriņam, IKP pieaugums 2024. gadā ES būs 1,0 % un eirozonā – 0,8 %. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā izaugsme turpinās paātrināties, sasniedzot 1,6 % ES un 1,4 % eirozonā. Tikmēr paredzams, ka inflācija samazināsies no 6,4 % 2023. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā.
Mērķorientēti ieteikumi dalībvalstīm
2024. gada ziņojumos par valstīm ir analizētas ekonomiskās, nodarbinātības un sociālās norises katrā dalībvalstī un izvērtēta atveseļošanas un noturības plānu (ANP) un kohēzijas politikas programmu īstenošana. Ziņojumos ir arī apzinātas galvenās problēmas, īpašu uzmanību pievēršot konkurētspējai, kā arī norādītas prioritārās reformas un investīcijas. Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija ierosina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) ar mērķi sniegt norādes dalībvalstīm par to, kā novērst galvenās problēmas, kuras dalībvalstu ANP ir risinātas tikai daļēji vai arī nav risinātas.
Konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem ir šāda struktūra:
- ieteikums par fiskālo politiku, attiecīgā gadījumā ietverot fiskālās strukturālās reformas;
- ieteikums turpināt vai paātrināt nacionālo atveseļošanas un noturības plānu un kohēzijas politikas programmu īstenošanu un
- attiecīgā gadījumā turpmāki ieteikumi par neatrisinātām un/vai jaunām strukturālām problēmām, galveno uzmanību pievēršot konkurētspējas uzlabošanai.
NextGenerationEU un kohēzijas politikas efektīva īstenošana: būtiski konkurētspējīgas ES ekonomikas virzītājspēki
Kā redzams šā gada ziņojumos par valstīm, NextGenerationEU un citas ES finansēšanas programmas ir palīdzējušas ES ekonomikai atveseļoties un pārslēgties uz zaļāku, digitālāku, taisnīgāku un noturīgāku nākotni, radot darbvietas un uzlabojot konkurētspēju, makroekonomisko stabilitāti un teritoriālo un sociālo kohēziju.
Lai sekmīgi īstenotu galvenās reformas un investīcijas, līdz šim Komisija ANM dotāciju un aizdevumu veidā dalībvalstīm ir izmaksājusi vairāk nekā 240 miljardus eiro. Turklāt kopš Covid-19 pandēmijas sākuma kohēzijas politikas fondu ietvaros ir izmaksāti vairāk nekā 252 miljardi eiro.
Lielākā daļa dalībvalstu turpina gūt labu progresu savu ANP un kohēzijas politikas programmu īstenošanā. Tomēr dažām dalībvalstīm ir steidzami jānovērš nesen parādījušies kavējumi un strukturālās problēmas, lai nodrošinātu ANP iekļauto investīciju un reformu savlaicīgu īstenošanu. Šis pusgada cikls arī sniedz norādes dalībvalstīm saistībā ar gaidāmo kohēzijas politikas programmu vidusposma pārskatīšanu.
Politikas norādes konkurētspējas uzlabošanai
Pavasara paketē dalībvalstis tiek aicinātas veikt politikas pasākumus ar mērķi veicināt konkurētspēju un palielināt produktivitāti. Šajā nolūkā dalībvalstis KVAI tiek aicinātas:
- nodrošināt konkurētspēju veicinošu uzņēmējdarbības vidi, pilnībā izmantojot vienotā tirgus radītās iespējas, jo īpaši attiecībā uz MVU;
- uzlabot izglītības rezultātus un sekmēt prasmju attīstību, nodrošinot augstas kvalitātes izglītību un apmācību, kuras pamatā ir modernizētas mācību programmas, jo darbaspēka un prasmju trūkuma novēršana ir būtiska, lai nodrošinātu ES labklājību;
- atvieglot piekļuvi finansējumam, uzlabojot uzkrājumu sadali un kapitāla finansēšanu un veicinot kapitāla tirgu un alternatīvus finansēšanas veidus, jo īpaši attiecībā uz MVU; īstenot vērienīgas reformas ar mērķi veidot integrētas pētniecības un inovācijas ekosistēmas, galveno uzmanību pievēršot, piemēram, zinātnes un uzņēmējdarbības jomas sadarbībai un zināšanu pārnesei, un
- paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, palielinot ES neto nulles emisiju industrijas autonomiju, noturību un konkurētspēju, novēršot darbaspēka un prasmju trūkumu, palielinot publiskās investīcijas digitālajā infrastruktūrā un prasmēs un novēršot regulatīvos šķēršļus digitalizācijai.
Fiskālās ilgtspējas stiprināšana
Covid-19 pandēmija, enerģijas cenu kāpums un šo problēmsituāciju risināšanai vajadzīgie politikas pasākumi vairākās dalībvalstīs pēdējos gados ir veicinājuši būtisku valsts parāda pieaugumu. Fiskālajai politikai vajadzētu panākt parāda samazināšanos vai to noturēt piesardzīgā līmenī, vienlaikus saglabājot investīcijas.
Jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma 2024. gadu iezīmē kā pārejas gadu fiskālās politikas koordinēšanai ES. Saskaņā ar jauno sistēmu fiskālās politikas norāžu un lēmumu, kuri ietverti pavasara paketē, mērķis ir stiprināt dalībvalstu parāda atmaksājamību un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstis sagatavos vidēja termiņa plānus, kuros būs izklāstītas izdevumu trajektorijas un prioritārās reformas un investīcijas. Pavasara paketē iekļautie ieteikumi ir spēcīgs pamats reformu un investīciju saistībām, kas dalībvalstīm šajos plānos jānosaka.
KVAI paredz, ka dalībvalstīm būtu jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, nodrošinot, ka neto izdevumu pieaugums 2025. gadā un turpmāk atbilst fiskālās korekcijas prasībām saskaņā ar jauno pārvaldības sistēmu.
Konkrētāk, tas nozīmē, ka dalībvalstīm, kuru valsts parāds pārsniedz 60 % no IKP vai kuru budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, būtu jānodrošina, ka neto izdevumu pieaugums ir ierobežots līdz tādam līmenim, kas valsts parāda attiecību pret IKP vidējā termiņā ievirza ticami lejupejošā gultnē, vienlaikus samazinot vispārējās valdības budžeta deficītu zem 3 % no IKP un vidējā termiņā to saglabājot zem šīs atsauces vērtības.
Fiskālā uzraudzība
Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 3. punktu sagatavoja ziņojumu 12 dalībvalstīm – Beļģijai, Čehijai, Francijai, Igaunijai, Itālijai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai, Somijai un Ungārijai – ar mērķi izvērtēt to atbilstību Līgumā noteiktajam deficīta kritērijam. Šajā izvērtējumā Komisija ņem vērā attiecīgos faktorus, ko norādījušas dalībvalstis gadījumā, ja to valsts parāda attiecība pret IKP ir zem 60 % no IKP vai to deficīts, kuram ir “pagaidu” raksturs, tiek novērtēts kā “tuvs” 3 % atsauces vērtībai.
Ņemot vērā ziņojumā sniegto izvērtējumu, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšana ir pamatota septiņām dalībvalstīm: Beļģijai, Francijai, Itālijai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Ungārijai.
Ziņojums saskaņā ar 126. panta 3. punktu ir tikai pirmais solis pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšanā. Ņemot vērā šo izvērtējumu un pēc Ekonomikas un finanšu komitejas atzinuma apsvēršanas, Komisija plāno ierosināt Padomei 2024. gada jūlijā sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras attiecībā uz šīm dalībvalstīm. Lai nodrošinātu atbilstību vidēja termiņa plānos izklāstītajām korekcijām, Komisija Eiropas pusgada rudens paketes ietvaros ierosinās Padomei ieteikumus ar mērķi novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju.
Pamatojoties uz 2019. gada datiem, Padome 2020. gadā nolēma, ka Rumānijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Saskaņā ar Komisijas izvērtējumu Rumānija nav efektīvi rīkojusies, lai labotu šo situāciju un novērstu pārmērīgo budžeta deficītu.
Makroekonomikas nelīdzsvarotības izvērtēšana
Komisija ir izvērtējusi, ka makroekonomikas nelīdzsvarotība pastāv 12 dalībvalstīs, kuras 2024. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā bija atlasītas padziļināto pārskatu sagatavošanai. Kopumā pēc lielā tirdzniecības nosacījumu satricinājuma 2022. gadā makroekonomikas nelīdzsvarotībai bija tendence mazināties lielākajā daļā dalībvalstu.
- Francijā, Portugālē un Spānijā nelīdzsvarotība vairs nepastāv, jo neaizsargātība kopumā ir samazinājusies. Fiskālās ilgtspējas riski tiks apsekoti saskaņā ar reformētajiem fiskālajiem noteikumiem.
- Šobrīd ir konstatēts, ka pēc pārmērīgas nelīdzsvarotības, kas ilga līdz pagājušajam gadam, Grieķijā un Itālijā nelīdzsvarotība pastāv, jo neaizsargātība ir samazinājusies, bet tā joprojām rada bažas. Fiskālās ilgtspējas riski tiks apsekoti saskaņā ar reformētajiem fiskālajiem noteikumiem.
- Balstoties uz pašlaik konstatēto, nelīdzsvarotība pastāv Slovākijā. Neaizsargātība, kas saistīta ar izmaksu konkurētspēju, ārējo bilanci, mājokļu tirgu un mājsaimniecību parādu, ir saglabājusies, un politikas pasākumi nav tikuši īstenoti.
- Pašlaik ir konstatēts, ka Rumānijā pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība pēc pieredzētās nelīdzsvarotības, kas ilga līdz pērnajam gadam, jo joprojām pastāv neaizsargātība attiecībā uz ārējiem kontiem, kas galvenokārt saistīta ar lielu un pieaugošu valdības budžeta deficītu, turklāt ir palielinājies ievērojams cenu un izmaksu spiediens un politikas pasākumi ir bijuši vāji.
- Kiprā, Nīderlandē, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā joprojām pastāv nelīdzsvarotība.
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi
Pēcprogrammas uzraudzībā tiek izvērtēts to dalībvalstu ekonomiskais, fiskālais un finansiālais stāvoklis, kuras ir izmantojušas finansiālās palīdzības programmas, galveno uzmanību pievēršot to atmaksāšanas spējai. Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumos par Grieķiju, Īriju, Kipru, Portugāli un Spāniju ir secināts, ka visas piecas dalībvalstis saglabā spēju atmaksāt savu parādu.
Sociālās konverģences problēmu izvērtēšana
Šajā pusgada ciklā Komisija pirmo reizi ir veikusi divu posmu analīzi par nodarbinātības, prasmju un sociālajām problēmām katrā dalībvalstī, pamatojoties uz pārstrādāto sociālo rezultātu pārskatu un sociālās konverģences sistēmas principiem. Pirmā posma analīze ir iekļauta 2024. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā (JER), un Komisijas dienesti 2024. gada maijā publicēja detalizētāku otrā posma analīzi par septiņām dalībvalstīm (Bulgāriju, Igauniju, Itāliju, Lietuvu, Rumāniju, Spāniju un Ungāriju).
Nodarbinātības pamatnostādnes
Komisija 2024. gadā nāk klajā ar dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Šajās pamatnostādnēs ir noteiktas valstu nodarbinātības politikas un sociālās politikas kopējās prioritātes, kam jāpadara šī politika taisnīgāka un iekļaujošāka.
2023. gada pamatnostādnes ir atjauninātas, lai aptvertu pasākumus, kuru mērķis ir novērst prasmju un darbaspēka trūkumu un uzlabot pamatprasmes un digitālās prasmes. Ir iekļautas arī jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un algoritmiskā pārvaldība, kā arī to ietekme uz darba pasauli. Turklāt pamatnostādnēs ir atsauce uz nesenajām politikas iniciatīvām tādās īpaši svarīgās jomās kā platformu darbs, sociālā ekonomika un cenas ziņā pieejami mājokļi.
Visbeidzot, Komisija uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt progresu virzībā uz ES mēroga 2030. gada pamatmērķu un attiecīgo valstu mērķu sasniegšanu nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā.
Turpmākā rīcība
Komisija aicina Eurogrupu un Padomi apspriest dokumentu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes. Komisija cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šīs paketes saturu un katru turpmāko Eiropas pusgada cikla posmu.
Papildinformācija
Jautājumi un atbildes par 2024. gada Eiropas pusgada pavasara paketi
2024. gada Eiropas pusgada pavasara pakete
2024. gada pavasara ekonomikas prognoze
Jautājumi un atbildes: jauns ekonomikas pārvaldības satvars, kas piemērots nākotnes prasībām
Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā – 2024. gada izdevums
Citāti
ES ekonomika ir saglabājusi stabilitāti, izturot vairākus lielus satricinājumus, un tās stāvoklis pastāvīgi uzlabojas. Tomēr iesakņojušās strukturālās problēmas kavē ES konkurētspēju. Šodien publiskotajos Eiropas pusgada dokumentos sniegtas norādes, kā palielināt mūsu vispārējo ekonomikas noturību, stiprināt fiskālo ilgtspēju un uzlabot sociālo konverģenci visās dalībvalstīs. Mēs īpašu uzmanību pievēršam to galveno reformu un investīciju ātrai īstenošanai, kuras izklāstītas nacionālajos atveseļošanas plānos. ES jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas ietvaros mēs no dalībvalstīm gaidīsim valstu fiskāli strukturālos plānus, kuros paredzēts samazināt parādu un deficītu, kā arī ir atspoguļoti šodienas ieteikumi. Eiropas pusgada ciklam joprojām ir izšķiroša nozīme, lai šajā nenoteiktības pilnajā laikā efektīvi koordinētu politiku un virzītu ES.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis
Šā gada pavasara pakete ir izstrādāta laikā, kad notiek pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās, bet pastāv arī paaugstināta ģeopolitiskā spriedze un sarežģītas ekonomiskās un sociālās problēmas. Pēc gandrīz četriem gadiem, kuru gaitā piemērojām vispārējo izņēmuma klauzulu, mūsu ekonomikas un fiskālā politika tagad sāk jaunu ciklu. Tas nenozīmē “atgriešanos normālā režīmā”, jo mēs nedzīvojam normālos apstākļos, un tas noteikti nenozīmē arī “atpakaļ pie taupības pasākumiem”, jo tā būtu briesmīga kļūda. Šodien mēs koncentrējamies uz trim virzieniem: stiprināt konkurētspēju, pastiprināt nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu un spert pirmos soļus mūsu jaunās ekonomikas pārvaldības piemērošanā. Šodien pieņemtās politikas norādes atspoguļo gan nepieciešamību pēc fiskālās piesardzības, gan milzīgās investīciju vajadzības, ar kurām saskaramies. Esmu pārliecināts, ka šīs norādes palīdzēs sasniegt mūsu kopīgos mērķus.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni
Pēdējo piecu gadu laikā Komisija ir nodrošinājusi instrumentus, atbalstu un līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm izveidot noturīgu un iekļaujošu tautsaimniecību, izmantojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. Ir jādara vēl vairāk, lai dalībvalstis sasniegtu ES 2030. gada pamatmērķus nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā. Šī pavasara pakete ir īpaši svarīga, jo tā veidos dalībvalstu fiskālo, ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku saskaņā ar jauno ekonomikas pārvaldības sistēmu. Sociālā dimensija joprojām ir Eiropas pusgada centrā, tā ir integrēta ziņojumos par valstīm un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, un tās mērķis ir nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos un ilgtspējīgu konkurētspēju. Šajā kontekstā izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām būtu jāveicina augšupēja sociālā konverģence. Kā pirmais solis šodien piedāvātajās nodarbinātības pamatnostādnēs ir ierosinātas galvenās jomas, kurām turpmākajos mēnešos jāpievērš uzmanība. Joprojām pastāv liels darbaspēka trūkums, un tas ir ātri jānovērš, piedāvājot vairāk apmācību un nodrošinot pienācīgas algas un pievilcīgus darba apstākļus.
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2024. gada 20. jūnijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā