Ar Eiropas Komisijas 2022. gada Eiropas pusgada pavasara paketi dalībvalstīm tiek sniegts atbalsts un norādes laikā, kad pagājuši divi gadi kopš Covid-19 pandēmijas pirmo seku parādīšanās, un brīdī, kad turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā.
Saskaņā ar 2022. gada pavasara ekonomikas prognozi ES ekonomika turpinās pieaugt gan 2022., gan 2023. gadā. Taču, kaut arī ES ekonomika vēl aizvien ir noturīga, tomēr Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis jaunus apstākļus, saasinot jau līdz šim pastāvošos izaugsmi kavējošos faktorus, par kuriem iepriekš tika prognozēts, ka tie vājināsies. Tas arī rada papildu problēmas ES ekonomikai saistībā ar energoapgādes drošību un atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.
Eiropas pusgada, Atveseļošanas un noturības mehānisma un plāna REPowerEU sasaiste
Nepieciešamība samazināt mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā vēl nekad nav bijusi skaidrāka kā šobrīd. Plāna REPowerEU mērķis ir strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju un apvienojot spēkus, lai izveidotu noturīgāku energosistēmu un patiesu enerģētikas savienību.
Eiropas pusgads un Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) – centrālais instrumenta NextGenerationEU elements – veido stabilu satvaru, lai nodrošinātu efektīvu politikas koordināciju un tiktu galā ar pašreizējām problēmām. Arī nākamajos gados ANM turpinās virzīt dalībvalstu reformu un ieguldījumu programmas. ANM ir galvenais instruments, ar kuru tiks paātrināta zaļā un digitālā pārkārtošanās un stiprināta dalībvalstu noturība, tostarp īstenojot valsts un pārrobežu mēroga pasākumus saskaņā ar plānu REPowerEU.
Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kas pieņemti Eiropas pusgada kontekstā, dalībvalstīm tiek sniegtas norādes, kā adekvāti reaģēt uz ilgstoši pastāvošām un jaunām problēmām un īstenot kopīgos galvenos politikas mērķus. Šogad tie ietver ieteikumus par to, kā samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kas panākams ar reformu un ieguldījumu palīdzību saskaņā ar plāna REPowerEU prioritātēm un Eiropas zaļo kursu.
Fiskālās politikas norādes
Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana 2020. gada martā ļāva dalībvalstīm ātri reaģēt un pieņemt ārkārtas pasākumus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un sociālo jomu. Koordinēta politikas rīcība mīkstināja ekonomikas satricinājumu un pavēra ceļu tam, lai 2021. gadā panāktu stabilu atveseļošanu.
Politika, kuras mērķis ir mazināt enerģijas cenu pieauguma sekas un atbalstīt tos, kas bēg no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu, veicinās 2022. gadā ekspansīvu fiskālo nostāju visā ES kopumā.
Ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā makroekonomiskā satricinājuma specifisko raksturu, kā arī šā satricinājuma ilgtermiņa ietekmi uz ES vajadzībām enerģētiskās drošības jomā, 2023. gadā būs rūpīgi jāizstrādā fiskālā politika. Ar fiskālās politikas palīdzību būtu jāpalielina publiskie ieguldījumi, kas vērsti uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību. Atveseļošanas un noturības plānu pilnīga un laicīga īstenošana ir ļoti svarīga, lai piesaistītu lielāka apmēra ieguldījumus. Fiskālajai politikai 2023. gadā vajadzētu būt piesardzīgai, kontrolējot valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, vienlaikus ļaujot darboties automātiskajiem stabilizatoriem un paredzot pagaidu un mērķtiecīgus pasākumus, kuru nolūks ir mazināt enerģētikas krīzes ietekmi un sniegt humāno palīdzību cilvēkiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Turklāt dalībvalstu fiskālie plāni nākamajam gadam būtu jābalsta uz piesardzīgām vidējā termiņa korekcijām, ar kurām atspoguļo fiskālās ilgtspējas problēmas saistībā ar augstu parāda attiecību pret IKP līmeni, kas pandēmijas dēļ ir vēl vairāk paaugstinājies. Visbeidzot, fiskālajai politikai vajadzētu būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai.
Komisija uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi tam, lai 2023. gadā turpinātu piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu un atceltu to 2024. gadā. Paaugstināta nenoteiktība un spēcīgi lejupvērsti riski, kas skar ekonomikas perspektīvu saistībā ar karu Ukrainā, nepieredzēts enerģijas cenu kāpums un ieilguši piegādes ķēdes darbības traucējumi rada apstākļus, kuru dēļ ir attaisnojami Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas darbību pagarināt arī attiecībā uz 2023. gadu. Vispārējās izņēmuma klauzulas turpmākā piemērošana 2023. gadā dos valstu fiskālajai politikai iespēju vajadzības gadījumā nekavējoties reaģēt, vienlaikus nodrošinot raitu pāreju no plaša atbalsta ekonomikai pandēmijas laikā uz lielāku koncentrēšanos uz pagaidu un mērķtiecīgiem pasākumiem un fiskālo piesardzību, kas ir vajadzīga, lai panāktu vidēja termiņa stabilitāti.
Pēc vasaras brīvdienām un laicīgi līdz 2023. gadam Komisija sniegs norādes par iespējamām izmaiņām ekonomikas pārvaldības satvarā.
Ziņojums par atbilstību Līgumā noteiktajiem deficīta un parāda kritērijiem saskaņā ar tā 126. panta 3. punktu
Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 3. punktu ir pieņēmusi ziņojumu par 18 dalībvalstīm (Beļģija, Bulgārija, Čehija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Igaunija, Austrija, Polija, Slovēnija, Slovākija un Somija). Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt, kā dalībvalstis ievēro Līgumā noteiktos deficīta un parāda kritērijus. Attiecībā uz visām šīm dalībvalstīm – izņemot Somiju – ziņojumā tiek novērtēta šo valstu atbilstība deficīta kritērijam. Lietuvas, Igaunijas un Polijas gadījumā ziņojums tika sagatavots, jo deficīts 2022. gadā saskaņā ar plāniem pārsniegtu Līgumā noteikto atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP, savukārt pārējo dalībvalstu vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā pārsniedza 3 % no IKP.
Pandēmijai joprojām ir ārkārtēja makroekonomiska un fiskāla ietekme, kas kopā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju rada ārkārtēju nenoteiktību, tostarp attiecībā uz detalizētu fiskālās politikas izstrādi. Tāpēc Komisija neierosina sākt jaunas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras.
Komisija 2022. gada rudenī atkārtoti novērtēs dalībvalstu budžeta stāvokli. 2023. gada pavasarī Komisija, balstoties uz izpildes datiem par 2022. gadu, izvērtēs, vai ir lietderīgi sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, un jo īpaši ņems vērā atbilstību konkrētām valstīm adresētajiem fiskālajiem ieteikumiem.
Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana
Komisija ir konstatējusi makroekonomikas nelīdzsvarotību 12 dalībvalstīs, kuras tika atlasītas padziļinātiem pārskatiem saskaņā ar 2022. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu.
Īrijā un Horvātijā nelīdzsvarotība vairs nepastāv. Gan Īrijā, gan Horvātijā parāda attiecība gadu gaitā ir ievērojami samazinājusies un joprojām uzrāda spēcīgu lejupejošu tendenci.
Septiņās dalībvalstīs (Vācijā, Spānijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā) joprojām ir konstatējama nelīdzsvarotība. Trijās dalībvalstīs (Grieķijā, Itālijā un Kiprā) vēl aizvien ir vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība.
Kopumā neaizsargātība dažādās dalībvalstīs samazinās un ir zem pirmspandēmijas līmeņa, kā rezultātā divos gadījumos, kuros arī konstatējams ievērojams progress politikas jomā, ir pamatota nelīdzsvarotības faktoru klasifikācijas pārskatīšana.
Atzinumi par Vācijas un Portugāles budžeta plānu projektiem
Komisija 19. maijā pieņēma atzinumus par Vācijas un Portugāles 2022. gada budžeta plānu projektiem.
Vācija iesniedza atjauninātu 2022. gada budžeta plāna projektu aprīlī – pēc tam, kad 2021. gada decembrī amatā bija stājusies jauna valdība. Arī Portugāle aprīlī iesniedza jaunu 2022. gada budžeta plāna projektu. Komisija nenovērtēja budžeta plāna projektu, ko Portugāle bija iesniegusi 2021. gada rudenī, jo 2022. gada valsts budžets tika noraidīts Portugāles parlamentā.
Paredzams, ka fiskālā nostāja Vācijā 2022. gadā būs atbalstoša. Vācija plāno turpināt atbalstu atveseļošanai, izmantojot ANM, lai finansētu papildu ieguldījumus. Vācija arī plāno saglabāt valsts finansētos ieguldījumus.
Paredzams, ka fiskālā nostāja Portugālē 2022. gadā būs atbalstoša. Portugāle plāno turpināt atbalstu atveseļošanai, izmantojot ANM, lai finansētu papildu ieguldījumus. Portugāle arī plāno saglabāt valsts finansētos ieguldījumus. Paredzams, ka Portugāle 2022. gadā kopumā ierobežos valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugumu.
Pastiprinātas uzraudzības ziņojums un pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi
Četrpadsmitajā pastiprinātas uzraudzības ziņojumā par Grieķiju ir konstatēts, ka šī valsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu saskaņotās saistības, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, kurus izraisījusi pandēmijas jauno viļņu ekonomiskā ietekme, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņojums varētu kalpot par pamatu Eirogrupas lēmumam par nākamā no politikas atkarīgo parāda pasākumu kopuma uzsākšanu.
Komisija ir pieņēmusi arī pēcprogrammas uzraudzības ziņojumus par Īriju, Spāniju, Kipru un Portugāli. Ziņojumos secināts, ka katras attiecīgās dalībvalsts atmaksas spējas joprojām ir stabilas.
Nodarbinātības pamatnostādnes
Komisija arī ierosina pamatnostādnes – Padomes lēmuma veidā – dalībvalstu nodarbinātības politikai 2022. gadā. Nodarbinātības pamatnostādnēs katru gadu ir noteiktas valstu nodarbinātības politikas un sociālās politikas kopējās prioritātes, lai padarītu šo politiku taisnīgāku un iekļaujošāku. Tagad dalībvalstis tiks aicinātas apstiprināt minētās pamatnostādnes.
Dalībvalstu turpmākajām reformām un ieguldījumiem būs izšķiroša nozīme, lai atbalstītu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, prasmju pilnveidošanu, sekmīgu statusa maiņu darba tirgū un novērstu darbaspēka trūkumu un prasmju neatbilstību, kas patlaban konstatējams Eiropas Savienībā. Pamatnostādnēs ir sniegtas norādes par to, kā turpināt darba tirgus iestāžu, izglītības un apmācības, kā arī sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmu modernizāciju, lai padarītu tās taisnīgākas un iekļaujošākas.
Komisija šogad ierosina atjaunināt dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, īpašu uzmanību pievēršot ekonomikas videi laikā pēc Covid-19 pandēmijas, tam, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu sociāli taisnīga, kā arī pārdomām par nesenajām politikas iniciatīvām, tostarp tām, kas pieņemtas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā (piemēram, pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, piekļuvi darba tirgum).
Progress virzībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu
Komisija joprojām ir apņēmības pilna integrēt Eiropas pusgadā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). 2022. gada Eiropas pusgada ciklā ir izstrādāti atjaunināti un saskanīgi ziņojumi par progresu, kas visās dalībvalstīs gūts IAM sasniegšanā. Konkrēti – ziņojumos par valstīm ir apkopots katras dalībvalsts progress IAM īstenošanā un iekļauts detalizēts pielikums, kura pamatā ir Eurostat veiktā uzraudzība.
Ziņojumos par valstīm arī ietverta atsauce uz 24 dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem, kurus pieņēmusi Padome. ANM ietvaros sniegtais atbalsts ir pamatā ievērojamam skaitam reformu un ieguldījumu, kas, paredzams, palīdzēs dalībvalstīm panākt turpmāku progresu IAM sasniegšanā.
Līdztekus pavasara paketei Eurostat šodien publicēja uzraudzības ziņojumu par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā. Pēdējos piecos gados, par kuriem ir pieejami dati, Eiropas Savienība ir guvusi progresu virzībā uz vairumu IAM. Lielākais progress ir panākts attiecībā uz to, lai veicinātu mieru un personisko drošību ES iekšienē un uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību un uzticēšanos iestādēm (16. IAM), kam seko nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanas mērķi (1. IAM), kā arī mērķi ekonomikas un darba tirgus jomā (8. IAM). Kopumā būs vajadzīgi turpmāki centieni, lai sasniegtu mērķus, jo īpaši vides jomā, piemēram, attiecībā uz tīru ūdeni un sanitāriju (6. IAM) un dzīvību uz zemes (15. IAM).
Kolēģijas locekļu teiktais
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja:
Krievijas iebrukums Ukrainā neapšaubāmi ir nesis Eiropai ārkārtēju ekonomisko nenoteiktību. Tas ir izraisījis ievērojami augstākas enerģijas, izejvielu, preču un pārtikas cenas un kaitē gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Ar šo Eiropas pusgada pavasara paketi mēs vēlamies atbalstīt Eiropas ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas un vienlaikus līdz 2030. gadam izbeigt mūsu stratēģisko atkarību no Krievijas enerģijas.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni norādīja:
Jau kopš pandēmijas pirmajām nedēļām vairāk nekā pirms diviem gadiem ES un valstu valdības ir sniegušas spēcīgu un konsekventu politikas atbalstu mūsu ekonomikai, tādējādi palīdzot panākt ātru atveseļošanos. Šodien mūsu kopīgās prioritātes ir ieguldījumi un reformas. Tas atspoguļojas šodien sniegtajos ieteikumos, kuros skaidri uzsvērta valstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošana un enerģētikas pārkārtošana. Ar fiskālo politiku būtu jāturpina pāreja no pandēmijas laikā sniegtā vispārējā atbalsta uz mērķtiecīgākiem pasākumiem. Laikā, kad pārvaram jaunus satricinājumus, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, valdībām jābūt arī elastīgām, lai pielāgotu savu politiku neparedzamiem notikumiem. Pagarinot vispārējās izņēmuma klauzulas darbību arī attiecībā uz 2023. gadu, tiek atzīta lielā nenoteiktība un spēcīgi negatīvi riski situācijā, kad Eiropas ekonomikas stāvoklis vēl nav normalizējies.
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits piebilda:
Komisijas sagatavotās nodarbinātības pamatnostādnes ir būtisks aspekts dalībvalstu prioritāšu noteikšanā un politikas koordinēšanā nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Pēc pandēmijas ir ļoti svarīgi, lai Savienība un tās dalībvalstis nodrošinātu to, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās ir sociāli taisnīga. Komisijas 2022. gada pamatnostādnes paver ceļu tam, lai radītu vairāk un labākas darbvietas un veicinātu sociālo taisnīgumu, kas nozīmē arī atbalstu to cilvēku integrācijai darba tirgū, kuri bēg no kara Ukrainā.
Turpmākie soļi
Komisija aicina Eirogrupu un Padomi apspriest priekšlikumu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes. Komisija cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šīs paketes saturu un katru turpmāko Eiropas pusgada cikla posmu.
Plašāka informācija
Jautājumi un atbildes par 2022. gada Eiropas pusgada pavasara paketi
Paziņojums par Eiropas pusgada pavasara paketes galvenajiem elementiem
Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI) 27 dalībvalstīm
Padziļināti pārskati par 12 dalībvalstīm
Ziņojums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 3. punktu
Atzinumi par Vācijas un Portugāles budžeta plānu projektiem
Četrpadsmitais pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi par Kipru, Īriju, Spāniju un Portugāli
Priekšlikums – Padomes lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 24. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā