Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 4. janvārisPārstāvniecība Latvijā

Eiropas vienotajam tirgum aprit 30 gadu

From Europe to European Union

Šogad Eiropas Savienība atzīmē 30. gadadienu, kopš darbojas vienotais tirgus – viens no lielākajiem sasniegumiem Eiropas integrācijas jomā un viens no galvenajiem tās virzītājspēkiem. Eiropas vienotais tirgus tika izveidots 1993. gada 1. janvārī, un tas nodrošina, ka preces, pakalpojumi, cilvēki un kapitāls var brīvi pārvietoties visā ES, tādējādi atvieglojot dzīvi cilvēkiem un paverot jaunas iespējas uzņēmumiem.

Vairāk nekā 30 gadu laikā, pateicoties vienotajam tirgum, dalībvalstu ekonomikas piedzīvojušas vēl nebijušu tirgus integrāciju, kas veicinājusi izaugsmi, konkurētspēju un atbalstījusi Eiropas ekonomisko un politisko varu pasaules līmenī. Vienotajam tirgum bija arī būtiska nozīme to jauno dalībvalstu ekonomiskajā attīstībā, kuras pievienojās ES, jo tas likvidēja šķēršļus ienākšanai tirgū un ievērojami paātrināja izaugsmi.

Pavisam nesen tam bija būtiska nozīme, lai palīdzētu Eiropai pārvarēt Covid-19 pandēmiju un enerģētikas krīzi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Tieši vienotā tirgus integritātes saglabāšana un stiprināšana ļaus Eiropai nākotnē koordinēti reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un turpinās atbalstīt Eiropas ekonomiku konkurētspēju.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:

Vienotais tirgus ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē. Jau trīsdesmit gadus tas bijis ES pamats. Tas nodrošina iespējas miljoniem uzņēmumu, kā arī patērētājiem Eiropā. Pēdējie divi gadi mums parādījuši, ka Eiropas spēju absorbēt satricinājumus un pārvarēt krīzes stiprina spēcīgs vienotais tirgus. Tāpēc esam ierosinājuši ieviest vienotā tirgus ārkārtas instrumentu, lai varētu kopīgi rīkoties un nodrošināt, ka tas darbojas arī krīžu laikā.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:

Vienotais tirgus ir daudz kas vairāk par tiesisko regulējumu vai vienkārši par tirgu. Mums pastāvīgi jāsaglabā, jāuzlabo un jāpilnveido šis lieliskais aktīvs: pirmkārt, nodrošinot, ka noteikumi, par kuriem kolektīvi esam vienojušies, tiek arī kolektīvi ievēroti; otrkārt, konkurētspējas virzītājlomu Eiropā piešķirot MVU; treškārt, gādājot, lai cilvēkiem un uzņēmumiem būtu piekļuve vajadzīgajām precēm un vajadzīgajiem pakalpojumiem tad, kad tie ir vajadzīgi. Vienotais tirgus piešķīra Eiropas Savienībai kontinentālu dimensiju un līdz ar to spēju izvērsties pasaules mērogā. Šodien 30 gadus pēc tā izveides vienotais tirgus sniedz man pārliecību un apņēmību stāties pretī izaicinājumiem, kas mūs sagaida nākotnē.

Pateicoties vienotajam tirgum, ES ir spējusi uzlabot dzīvi visiem eiropiešiem, proti, spējusi: 

  • paātrināt pāreju uz zaļāku un digitālāku ekonomiku. Eiropas zaļais kurss ir ES stratēģija izaugsmes jomā. Ar ES priekšlikumiem “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un “Digitālā desmitgade” ES ievieš tiesisko regulējumu Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam. ES rūpniecību šajā pārkārtošanās procesā papildina Industriālā stratēģija. Vienotais tirgus arī palīdz nodrošināt, ka mūsu uzņēmumiem ir pastāvīgi pieejami būtiski resursi, tai skaitā kritiski svarīgas izejvielas un progresīvas tehnoloģijas, piemēram, pusvadītāji;
  • garantēt augstus drošības un vadošos tehnoloģiskos standartus pasaulē. ES tiesību akti sniedz patērētājiem paļāvību tam, ka visi vienotajā tirgū esošie produkti ir droši un balstās uz augstiem vides, darba, persondatu un cilvēktiesību aizsardzības standartiem. Šie noteikumi un standarti nereti tiek pārņemti citviet pasaulē, nodrošinot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, stiprinot Eiropas vietu pasaulē un veicinot sacensību par to, kura standarti būs visaugstākie. Šodien tieši ES nosaka standartus pasaules mērogā;
  • nepieredzēti ātri un apņēmīgi reaģēt uz nesenajām krīzēm. Lai risinātu tādas nesenās krīzes kā Covid-19 pandēmija un pašreizējā enerģētikas krīze, ir vajadzīga kopēja un koordinēta pieeja Eiropas līmenī. Covid-19 pandēmijas laikā iekšējo robežu neaizvēršana un vienotā tirgus netraucētas darbības nodrošināšana ļāva vakcīnām, medicīniskajam aprīkojumam un citiem kritiski svarīgiem materiāliem sasniegt tos, kuriem tie bija nepieciešami. Šodien Eiropa reaģē uz enerģētikas krīzi, balstoties uz plānu “REPowerEU”, kas ar vienotā tirgus palīdzību ļauj ES kopīgi iepirkt daudzveidīgākus energoresursus un ievērojami paātrināt tīras un atjaunīgas enerģijas izstrādi un ieviešanu. Tā rezultātā jau ir izdevies mazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.

Lai nodrošinātu, ka vienotā tirgus priekšrocības joprojām var izmantot ikviens ES, Komisija nemitīgi strādā pie jaunu vienotā tirgus jomu izveides un gādā, lai jau esošie noteikumi darbotos praksē. Tālab tā cieši sadarbojas ar dalībvalstu publiskajām iestādēm, kuras ir kopīgi atbildīgas par vienotā tirgus noteikumu efektīvu izpildi. 

2022. gada decembrī, Komisija, uzsākot virkni pasākumu par godu vienotā tirgus 30. gadadienai, nāca klajā ar analītisku dokumentu par situāciju vienotajā tirgū 30 gadus pēc tā izveides un par tā nozīmi ES noturības stiprināšanā. 2023. gadā kopīgi ar ieinteresētajām personām visā ES tiks organizētas daudzas debates, izstādes un kampaņas nolūkā popularizēt vienotā tirgus panākumus un iesaistīt iedzīvotājus diskusijās par tā nākotni. Šajā sakarā Komisija nāks klajā ar paziņojumu, kurā tiks atspoguļoti nozīmīgākie vienotā tirgus sasniegumi un ieguvumi un vienlaikus tiks apzinātas īstenošanas nepilnības un turpmākās prioritātes, lai vienotajam tirgum arī turpmāk būtu būtiska nozīme.

Konteksts

Vienotais tirgus tika izveidots 1993. gada 1. janvārī, konkrēti, pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas 1992. gada 7. februārī. Sākotnēji tajā bija 12 ES valstis: Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Apvienotā Karaliste. Šodien vienotajā tirgū ir 27 dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, un daļēji tajā darbojas arī Šveice.

Sīkāka informācija 

Vienotā tirgus 30. gadadiena

Faktu lapa

Videoieraksti par vienoto tirgu

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 4. janvāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā