Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 10. martsPārstāvniecība Latvijā

Eiropas zaļais kurss: ES vienojas par stingrākiem noteikumiem energoefektivitātes paaugstināšanai

Enerģijas cenas

Komisija atzinīgi vērtē šorīt ar Eiropas Parlamentu un Padomi panākto provizorisko vienošanos reformēt un stiprināt ES Energoefektivitātes direktīvu. Šī vienošanās ir vēl viens solis ceļā uz paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pabeigšanu, kas sperts, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu un plānu REPowerEU. Tas vēlreiz apliecina ES apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Augstāku mērķu sasniegšana ar labākiem instrumentiem 

Izvirzot skaidru ES valstīm adresētu prasību lemšanā par politiku, plānošanu un lieliem ieguldījumiem enerģētikas nozarē un ārpus tās ņemt vērā energoefektivitāti, principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” pirmo reizi ir piešķirts juridisks spēks.

Šī vienošanās iedibina līdz 2030. gadam sasniedzamu ES energoefektivitātes mērķrādītāju 11,7 %, pārsniedzot Komisijas sākotnējo priekšlikumu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Vienošanās ES dalībvalstīm prasa kopīgi panākt, lai enerģijas galapatēriņš un primārās enerģijas patēriņš pret 2020. gadam prognozēto energopatēriņu tiktu vēl samazināti.

No provizoriskās vienošanās izriet pienākums gada energoietaupījuma apmēru gandrīz divkāršot, lai nodrošinātu nepārtrauktu progresu. ES valstīm tagad no 2024. līdz 2030. gadam katru gadu vidēji būs jāietaupa 1,49 % no enerģijas galapatēriņa, un tas ir vairāk kā līdzšinējais rādītājs 0,8 %. Līdz 2030. gada beigām valstīm pakāpeniski būs jāsasniedz rādītājs 1,9 %. Tas ir svarīgs instruments energoietaupījumu virzīšanai tādos galapatēriņa sektoros kā ēkas, rūpniecība un transports.

Pārskatītie noteikumi arī paredz vairāk atbildības par energoefektivitātes palielināšanu publiskajam sektoram. Publiskajām struktūrām energoefektivitātes prasības būs sistemātiski jāņem vērā publiskajā preču, pakalpojumu, ēku un būvdarbu iepirkumā. Attiecībā uz publisko sektoru ir ieviests jauns gada energopatēriņa samazināšanas mērķrādītājs 1,9 %. ES valstu pienākums publiskajai pārvaldei piederošās ēkās katru gadu renovēt vismaz 3 % grīdas kopplatības tagad attiecas arī uz reģionālo un vietējo līmeni.

Uz pārskatītās direktīvas pamata uzņēmumi tiks mudināti būt energoefektīvākiem. Pirmkārt, lieliem enerģijas patērētājiem par noklusējuma pienākumu kļūs energovadības sistēmas. Visiem uzņēmumiem, arī MVU, kuru gada energopatēriņš pārsniedz 85 TJ, būs jāievieš energovadības sistēma. Energovadības sistēmu neieviesējiem, kuru gada energopatēriņš pārsniedz 10 TJ, tiks veikts energoaudits. Pirmo reizi tiek ieviesta arī shēma ziņošanai par lielu datu centru energoefektivitāti.

Saskaņotie noteikumi paredz, ka lielās pašvaldībās ar vairāk nekā 45 000 iedzīvotāju ES valstīm būs arī jāatbalsta vietēji siltumapgādes un aukstumapgādes plāni. Turklāt, pārskatot, kā ir definēta efektīva centralizēta siltumapgāde un aukstumapgāde, pakāpeniski tiks grozītas minimālās prasības, lai būtu droši, ka centralizēta siltumapgāde un aukstumapgāde līdz 2050. gadam ir visā pilnībā dekarbonizēta. Jaunas augstefektīvas koģenerācijas stacijas, kas izmanto dabasgāzi un ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādei efektīvās centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās, būs iespējams atbalstīt tikai līdz 2030. gadam, bet jaunām šādu sistēmu siltumražošanas jaudām izmantot jebkādu citu fosilo kurināmo būs aizliegts.

Lai būtu vieglāk mobilizēt investīcijas, vienošanās vēl vairāk pastiprina noteikumus, kas reglamentē energoefektivitātes finansēšanu. Jaunie noteikumi prasīs, lai energoefektivitātes vajadzībām ES valstis veicinātu inovatīvas finansēšanas shēmas un videi draudzīgu aizdevumu produktus, panākot, ka finanšu iestādes tos piedāvā plaši un nediskriminējoši. ES valstīm būs jāziņo par energoefektivitātē izdarīto investīciju apjomu.

Energonabadzības mazināšana un patērētāju iespēju veicināšana

Šī vienošanās piedāvā pirmo reizi tapušu ES definīciju energonabadzībai. Tagad energonabadzības skartu cilvēku, mazaizsargātu lietotāju, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošu cilvēku vidū energoefektivitātes celšanas pasākumi dalībvalstīm būs jāīsteno prioritārā kārtā. Pārskatītie noteikumi lielāku uzmanību veltīs energonabadzības mazināšanai un patērētāju iespēju nodrošināšanai, arī vajadzībai izveidot vienas pieturas aģentūras attiecībā uz tehnisku un finansiālu palīdzību un strīdu izšķiršanas ārpustiesas mehānismus.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Energotaupība ir svarīgs solis planētas glābšanā. Pēdējos mēnešos eiropieši ir parādījuši, ka ir gatavi un spējīgi risināt šo problēmu, un mūsu rūpniecība ir pierādījusi, ka spēj optimizēt enerģijas izmantošanu un ražošanas procesus. Tagad mums vajag, lai energoefektivitāte mūsu sabiedrībā iekļautos vēl sistēmiskāk, un to panākt mums palīdz šī pārskatītā direktīva.

Enerģētikas komisāre Kadri Simsone:

Energoefektivitāte ir būtiski svarīga, lai varētu panākt pilnīgu ES ekonomikas dekarbonizāciju un neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Spēcīgāks ES energoefektivitātes satvars palīdzēs mums turpināt virzību uz 2030. gada enerģētikas un klimatpolitikas mērķu sasniegšanu. Tas var būt arī svarīgs konkurētspējas dzinējspēks un piegādes drošības stiprinātājs. Jaunie noteikumi par patērētāju iespēju palielināšanu un energonabadzības novēršanu nodrošinās, ka pāreja uz tīru enerģiju ir pieejama visiem, arī mazaizsargātākajiem.

Nākamie soļi

Šodien panāktā provizoriskā vienošanās tagad ir oficiāli jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei. Kad šis process būs pabeigts, jaunais regulējums tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā.

Konteksts

Eiropas zaļais kurss ir ES ilglaika augsmes stratēģija, kuras mērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu klimatneitrāla. Pārskatītā Energoefektivitātes direktīva ir viens no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumiem, ar ko Komisija nāca klajā 2021. gada jūlijā, lai ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku pielāgotu tā, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas pret 1990. gada līmeni samazinātu vismaz par 55 %. Lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un lai Eiropas zaļo kursu īstenotu dzīvē, svarīgi ir šos emisiju samazinājumus panākt nākamajā desmitgadē.

Energoefektivitāte ir arī viens no galvenajiem pīlāriem plānā REPowerEU, kas ir ES stratēģija uzdevumam iespējami drīz atbrīvoties no Krievijas fosilā kurināmā importa. 2022. gada maijā Komisija ierosināja pastiprināt plāna REPowerEU ilglaika energoefektivitātes pasākumus, arī palielināt Eiropas zaļā kursa tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” saistošo energoefektivitātes mērķrādītāju.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 10. marts
Autors
Pārstāvniecība Latvijā