Komisija pieņēma priekšlikumu jaunai ES direktīvai, kas ļaus apkarot noziegumus pret vidi, tādējādi īstenojot Eiropas zaļā kursa galveno apņemšanos. Priekšlikuma mērķis ir ar krimināltiesību pasākumu palīdzību uzlabot vides aizsardzības efektivitāti. Tas definē jaunus noziegumus pret vidi, nosaka minimālo sankciju apmēru un stiprina tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības efektivitāti. Tas arī uzliek dalībvalstīm pienākumu atbalstīt un palīdzēt cilvēkiem, kuri ziņo par pārkāpumiem vides jomā, un sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm. Šis priekšlikums palīdzēs aizsargāt dabu un tās resursus, kā arī sabiedrības veselību un labklājību.
Galvenie priekšlikuma mērķi
Priekšlikums nosaka jaunus ES mēroga noziedzīgus nodarījumus pret vidi, tiem pieskaitāma nelikumīga kokmateriālu tirdzniecība, nelikumīga kuģu pārstrāde vai nelikumīga ūdens ieguve. Turklāt priekšlikums precizē vides jomā pastrādāto noziedzīgo nodarījumu pašreizējās definīcijas un nodrošina lielāku juridisko noteiktību.
Komisija ierosina noteikt kopēju minimālo līmeni sankcijām par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi. Ja noziedzīgais nodarījums izraisa vai var izraisīt cilvēka nāvi vai radīt smagus miesas bojājumus, dalībvalstīm jāparedz vismaz brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem. Direktīvas projektā arī ierosinātas papildu sankcijas, tostarp dabas atjaunošana, izslēgšana no piekļuves publiskajam finansējumam un iepirkuma procedūrām vai administratīvo atļauju atsaukšana.
Priekšlikuma mērķis ir arī uzlabot attiecīgās izmeklēšanas un attiecīgo kriminālprocesu efektivitāti. Tas paredz atbalstu inspektoriem, policijai, prokuroriem un tiesnešiem, izmantojot apmācību, izmeklēšanas rīkus, koordināciju un sadarbību, kā arī labāku datu vākšanu un statistiku. Komisija ierosina katrai dalībvalstij izstrādāt nacionālo stratēģiju, kas nodrošinātu saskaņotu pieeju visos izpildes līmeņos un vajadzīgo resursu pieejamību.
Priekšlikums atvieglos pārrobežu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Noziegumi pret vidi bieži skar vairākas valstis (piemēram, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība) vai arī tiem ir ietekme pārrobežu mērogā (piemēram, gaisa, ūdens un augsnes pārrobežu piesārņojuma gadījumā). Tiesībaizsardzības un tiesu iestādes vērsties pret šiem noziegumiem var tikai tad, ja tās sadarbojas pārrobežu mērogā.
Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis, piedāvājot tiesībaizsardzībā iesaistītajiem speciālistiem un viņu profesionālajiem tīkliem platformu stratēģiskām diskusijām un sniedzot tiem finansiālu palīdzību. Visbeidzot, tā kā noziegumi pret vidi ir globāla parādība, Komisija arī turpmāk šajā jomā veicinās starptautisko sadarbību.
Kolēģijas locekļu izteikumi.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:
Tīša mūsu dabiskās vides iznīcināšana apdraud mūsu kā cilvēces izdzīvošanu. Tiesību pārkāpēju nesodīta rīcība apdraud mūsu kopīgos centienus aizsargāt dabu un bioloģisko daudzveidību, cīnīties pret klimata krīzi, samazināt piesārņojumu un likvidēt atkritumus. Uz nopietniem pārkāpumiem ir nopietni jāreaģē, un ierosinātais priekšlikums ir tam pamats.
Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova:
Videi nav robežu, un noziegumi pret vidi negatīvi ietekmē visas dalībvalstis. Mums jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai Savienības līmenī aizsargātu vidi. Viens no tiem ir krimināltiesības, un šis priekšlikums sniegs tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm instrumentus, kas ļaus efektīvāk vērsties pret noziegumiem pret vidi visā Savienībā.
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:
Noziegumi pret vidi rada neatgriezenisku un ilgstošu kaitējumu cilvēka veselībai un videi. Tomēr tos ir grūti izmeklēt un uzsākt par tiem tiesvedību, bet sankcijas parasti ir maznozīmīgas. Tāpēc mums jāstiprina krimināltiesības vides jomā. Laikā, kad starptautiskā sabiedrība apspriež ekocīda noziegumus, augsts vides aizsardzības līmenis ir svarīgs ne tikai pašreizējām, bet arī nākamajām paaudzēm, jo mēs divreiz intensīvāk cīnāmies pret vides degradāciju.
Tiesiskuma komisārs Didjē Reinderss :
Vairs nav laika, ko zaudēt. Mums jānodrošina, ka mūsu noteikumi noziegumu pret vidi apkarošanai ir mērķtiecīgi un pietiekami vērienīgi, lai radītu reālas pārmaiņas. Ar šo jauno direktīvu esam ieguvuši vēl vienu spēcīgu instrumentu vides un visas planētas aizsardzībai. Ierosinātā priekšlikuma pamatā ir pēdējo gadu laikā gūtā pieredze un atziņas, un priekšlikums tieši risinās pamatcēloņus, kas lieguši vides aizsardzībai būt tik efektīvai, cik tā būtu varējusi būt.
Turpmākie pasākumi
Tagad tiesību akta priekšlikums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei.
Konteksts
Noziegumu pret vidi ietekme uz dabisko vidi Eiropā un pasaulē izpaužas kā piesārņojuma līmeņa palielināšanās, savvaļas dzīvnieku un augu pakāpeniska izzušana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ekoloģiskā līdzsvara traucējumi.
Noziegumi pret vidi ir ļoti ienesīgi — tie var būt tikpat ienesīgi kā nelegāla narkotiku tirdzniecība, taču par tiem paredzētie sodi ir daudz mazāki un par tiem retāk iestājas kriminālatbildība. Šie faktori vairo to pievilcīgumu organizētās noziedzības grupām.
Priekšlikums sekmē Nulles piesārņojuma rīcības plāna, Aprites ekonomikas rīcības plāna un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu un veicina tiesiskumu vides jomā.
Priekšlikums sagatavots pēc tam, kad Komisija 2020. gadā publicēja 2008. gada Direktīvas par noziegumiem pret vidi (Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību) izvērtējumu. Tā rezultāti liecina, ka sekmīgi iztiesāto lietu skaits vides jomā bija neliels, sankcijas bija pārāk nenozīmīgas, lai tās būtu atturošas, un pārrobežu sadarbība – vāja.
Sīkāka informācija
Faktu lapa par ES tiesību aktu stiprināšanu, lai apkarotu noziegumus pret vidi
Priekšlikums jaunai direktīvai par noziegumiem pret vidi
Priekšlikumam pievienotais paziņojums
Buklets “Pret vidi pastrādātu noziegumu un saistītu pārkāpumu apkarošana”
Kopsavilkums par noziegumu pret vidi un saistīto pārkāpumu apkarošanu
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 17. decembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā