Enerģētika: eiropieši joprojām atbalsta ES reakciju uz enerģētikas krīzi

Konkrēti, vairāk nekā astoņi no desmit ES iedzīvotājiem jeb 82 % piekrīt tam, ka ES būtu jāturpina rīkoties, lai samazinātu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Ievērojams vairākums respondentu jeb 83 % uzskata, ka Krievijas karš pret Ukrainu liek steidzamāk investēt atjaunīgā enerģijā. 87 % respondentu uzskata, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt kritisko infrastruktūru, piemēram, cauruļvadus un interneta kabeļus, un 83 % piekrīt arī tam, ka elektroenerģijas cenai nevajadzētu būt atkarīgai no gāzes cenas.

Vairums respondentu (85 %) apgalvo, ka enerģijas cenu pieaugums ir ietekmējis viņu pirktspēju. 56 % piekrīt apgalvojumam, ka nesenais cenu pieaugums galvenokārt saistīts ar Krievijas agresīvo rīcību, bet 38 % šādam apgalvojumam nepiekrīt.

49 % respondentu uzskata, ka pasākumiem, ko ES veikusi nolūkā uzlabot ekonomisko situāciju, būs pozitīva ietekme, 18 % – ka tiem būs negatīva ietekme, bet 22 % – ka tiem nebūs nekādas ietekmes.

Paši respondenti jau ir rīkojušies vai būtu gatavi rīkoties, lai samazinātu enerģijas patēriņu un rēķinus par enerģiju, ko galvenokārt varētu panākt, izslēdzot gaismu tad, kad telpā neviena nav (77 %[1]), atvienojot elektroniskās ierīces tad, kad tās netiek izmantotas (62 %), un pazeminot istabas temperatūru (58 %).

Pasākumus, ko ES veikusi, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, ES iedzīvotāji joprojām stingri atbalsta. Viņi masveidā atbalsta humānās palīdzības sniegšanu (88 %) un to cilvēku uzņemšanu, kuri bēg no kara (82 %). Septiņi no desmit respondentiem atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdību, uzņēmumiem un privātpersonām (71 %), kā arī finansiāla atbalsta sniegšanu Ukrainai (70 %). Turklāt vairums iedzīvotāju atbalsta arī valstij piederošo Krievijas mediju aizliegšanu (63 %) un militārā ekipējuma iegādes un piegādes Ukrainai finansēšanu (59 %).

Konteksts

Eirobarometra zibensaptauja “ES reakcija uz enerģētikas krīzi” tika veikta 27 ES dalībvalstīs laikā no 2022. gada 23. līdz 30. novembrim.

Tiešsaistē tika aptaujāti 26 337 eiropiešu.

[1] (EB FLASH 506 “ES reakcija uz karu Ukrainā”, 2022. gada aprīlis)