Saistībā ar Eiropas Savienības vienoto reakciju uz valsts atbalstītu cilvēku instrumentalizāciju pie ES ārējās robežas ar Baltkrieviju Komisija un Augstais pārstāvis šodien ierosina pasākumus, kas vērsti pret transporta uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar cilvēku kontrabandu vai tirdzniecību Eiropas Savienībā vai šādas darbības veicina. Pasākumi papildinās spēkā esošos instrumentus, ar kuriem tiek sniegts atbalsts dalībvalstīm, kuras cieš no šādiem hibrīduzbrukumiem. Saskaņā ar šo instrumentu veiktos pasākumus papildinās citi atbalsta veidi, jo īpaši humānā palīdzība. .
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
Centieni destabilizēt Eiropas Savienību, politisku mērķu sasniegšanai izmantojot migrantus, ir lemti neveiksmei. ES ir vienota un veic dažādus pasākumus, lai noregulētu situāciju pie ES ārējām robežām ar Baltkrieviju. Kā jau pirms divām nedēļām solīts, šodien nākam klajā ar jaunu priekšlikumu iekļaut melnajā sarakstā transporta uzņēmumus, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu un tirdzniecību ES. Mēs necietīsim cilvēku izmantošanu politisku mērķu vārdā.
Mērķtiecīgi pasākumi, kas vērsti pret transporta uzņēmumiem, kuri veicina kontrabandu vai iesaistās tajā
Nesenie notikumi pie ES robežas ar Baltkrieviju nebūtu varējuši notikt, ja atsevišķi transporta uzņēmumi apzināti vai neapzināti nebūtu veicinājuši cilvēku izmantošanu; tas prasīja cilvēku upurus un radīja augstas izmaksas par drošību pie ES ārējām robežām un stabilitāti reģionā.
Lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir piemēroti instrumenti, kas nepieļauj cilvēku ekspluatāciju politisku mērķu vārdā, Komisija ierosina jaunu tiesisko regulējumu, lai pieņemtu mērķtiecīgus pasākumus, kuri vērsti pret jebkuru transporta uzņēmumu (dzelzceļa transports, autotransports, gaisa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transports), kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu vai tirdzniecību Eiropas Savienībā vai šādas darbības veicina. Paredzams, ka pasākumi būs samērīgi un tiks noteikti, katru konkrētu gadījumu izvērtējot atsevišķi. Pasākumi varētu ietvert darbības ierobežojumus Savienības tirgū, licenču vai atļauju apturēšanu, degvielas uzpildes un apkopes veikšanas tiesību apturēšanu, aizliegumu braukt cauri vai lidot pāri Savienības teritorijai, veikt tehniskas pieturas ES teritorijā vai ienākt ES ostās.
Diplomātiskā un ārējā darbība
15. novembrī ES Ārlietu padome nolēma paplašināt ES sankcijas attiecībā uz Baltkrieviju, lai vērstos pret personām un struktūrām — tai skaitā aviosabiedrībām, ceļojumu aģentūrām un citiem starpniekiem —, kas organizē cilvēku instrumentalizāciju vai iesaistās šādās darbībās. Tika panākta politiska vienošanās par piekto sankciju paketi, lai risinātu situāciju uz robežas, novērstu cilvēku tirdzniecību un pārtrauktu Baltkrievijā notiekošās represijas. Vienošanās panākta pēc ES 2021. gada 9. novembrī pieņemtā lēmuma daļēji apturēt ES un Baltkrievijas nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, lai tā priekšrocības neattiektos uz Baltkrievijas valdības amatpersonām.
Kopš krīzes sākuma ES veido globālu koalīciju, lai cīnītos pret negodīgo praksi, kurā cilvēkus izmanto par instrumentiem politisku mērķu sasniegšanai; šajā nolūkā tā izmanto Eiropas komandas pieeju, kura apvieno dalībvalstu un ES diplomātiskos spēkus, kā arī Augstā pārstāvja / priekšsēdētājas vietnieka Žuzepa Borela vizītes. Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins sadarbībā ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētājas vietnieku Žuzepu Borelu ir apceļojuši galvenās migrantu izcelsmes un tranzīta valstis un pieprasījuši tām rīkoties, lai nepieļautu savu valstspiederīgo iekrišanu Baltkrievijas iestāžu izliktajās lamatās. ES neatlaidīgie pūliņi ir devuši rezultātus. Vairākas izcelsmes un tranzīta valstis ir apturējušas lidojumus uz Baltkrieviju un ieviesušas stingrākas pasažieru pārbaudes lidostās. Pēc Augstā pārstāvja Borela diskusijām ar Baltkrievijas ārlietu ministru Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija uzsāka tehniskas sarunas darba grupu līmenī ar ANO aģentūrām (UNHCR un IOM) un Baltkrievijas amatpersonām, lai atvieglotu migrantu repatriāciju no Baltkrievijas teritorijas.
Liela daļa Baltkrievijas režīma izmantoto cilvēku šajā krīzē ir irākieši. ES intensīvi sadarbojas ar Irāku. Augustā tika pārtraukti tiešie lidojumi no Bagdādes uz Baltkrieviju, un pēcāk tika pārtraukti arī lidojumi uz Baltkrieviju no Erbilas caur trešām valstīm. Irāka ar Eiropas Savienības atbalstu organizē Irākas iedzīvotāju repatriācijas lidojumus, un tiek gaidīta papildu finansiālā palīdzība Irākas iedzīvotāju integrācijai.
Informācijas manipulācija ir galvenais instruments cilvēku apmānīšanai, falšu solījumu izplatīšanai un cilvēku padarīšanai par instrumentu varas rokās. Dažādas personas ir izmantojušas radušos situāciju, lai organizētu plašu dezinformācijas kampaņu un diskreditētu ES starptautiskajā arēnā. Eiropas Ārējās darbības dienests veica pasākumus, lai cīnītos pret nepatiesu un maldinošu informāciju tiešsaistē, un īstenoja mērķtiecīgus komunikācijas pasākumus ar ES delegācijām valstīs, no kurām nāk lielākā daļa uz Baltkrieviju atvilināto migrantu.
Humānās palīdzības intensīvāka sniegšana
ES ir piešķīrusi 700 000 EUR humānajai palīdzībai neaizsargātiem bēgļiem un migrantiem, kas iestrēguši Baltkrievijā, pie tās robežām un valsts iekšienē, no kuriem 200 000 EUR nekavējoties tiks piešķirti Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijai (IFRC) kā daļa no ES kopējā ieguldījuma IFRC pārvaldītajā Katastrofu seku likvidēšanas ārkārtas fondā. Šis ES finansējums palīdz IFRC un tās valsts sabiedrībai — Baltkrievijas Sarkanajam Krustam — nodrošināt tik ļoti nepieciešamo palīdzību, tai skaitā pārtiku, higiēnas preču komplektus, segas un pirmās palīdzības komplektus. Papildu 500 000 EUR ir mobilizēti turpmākai humānajai palīdzībai, ko ES partnerorganizācijas sniegs uz vietas.
Ja humānās palīdzības partnerorganizāciju pieejamība Baltkrievijā turpinās uzlaboties, Komisija ir gatava sniegt papildu humānās palīdzības finansējumu, reaģējot uz skaidri definētām humanitārajām vajadzībām. ES humānās palīdzības pamatā ir starptautiski humānās palīdzības principi.
Atbalsts robežu un migrācijas pārvaldībai
Kopš krīzes sākuma ES sniedza tūlītēju atbalstu Latvijai, Lietuvai un Polijai robežu pārvaldībai, piešķirot ārkārtas finansējumu, norīkojot ekspertus un sniedzot palīdzību natūrā no Eiropas valstīm civilās aizsardzības mehānisma ietvaros. Pēc komisāres Jūhansones vizītes Lietuvā Komisija piešķīra Lietuvai 36,7 miljonus eiro no ES līdzekļiem, lai palīdzētu īstenot patvēruma procedūras un uzlabotu uzņemšanas apstākļus, tai skaitā attiecībā uz neaizsargātām personām. Komisija koordinēja 19 dalībvalstu un Norvēģijas sniegto palīdzību — teltis, gultas, gultas veļu, apkures sistēmas, elektroģeneratorus, pārtikas pakas un cita veida palīdzību natūrā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu situācijas analīzi un koordināciju un pienācīgi reaģētu uz situāciju, ES migrācijas sagatavotības un krīzes pārvaldības mehānisma tīkls (Plāna pārvaldības tīkls) tiekas reizi nedēļā. Kopš jūlija personālu uz trijām visvairāk skartajām dalībvalstīm norīkojušas arī ES iekšlietu aģentūras, kuras turklāt izvietojušas aprīkojumu Lietuvā un Latvijā.
Komisija risina dialogu ar Latviju, Lietuvu un Poliju par nepieciešamo finansiālo un operatīvo atbalstu un dara pieejamus papildu 200 miljonus eiro robežu pārvaldībai. Papildu atbalsts no aģentūrām varētu ietvert ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un/vai operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai, ko sniedz Frontex un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs migrācijas pārvaldībā, kā arī piemērotas uzņemšanas struktūras.
Komisija, Frontex un IOM sadarbojas ar Lietuvu, lai uzlabotu atgriešanas spējas, apmainoties ar vadlīnijām, paraugpraksi un informējot trešās valstis, lai sekmētu atpakaļuzņemšanu. Polija ir arī lūgusi Frontex atbalstu personu atgriešanā. Komisija arī nodrošinās līdz 3,5 miljoniem eiro, lai atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos no Baltkrievijas izcelsmes valstīs. Eiropola Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs palīdz veikt kriminālizmeklēšanu un veicina informācijas apmaiņu. ES rīcības plāna cīņai pret migrantu kontrabandu 2021.–2025. gadam pilnīga īstenošana ļaus efektīvāk reaģēt uz cilvēku instrumentalizāciju politisku mērķu vārdā un nepieciešamību pārvaldīt ES ārējās robežas šādās situācijās.
Turklāt Komisija strādā pie priekšlikuma par pagaidu pasākumiem patvēruma un atgriešanas jomā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 3. punktu. Tas ir saskaņā ar Eiropadomes aicinājumu Komisijai ierosināt nepieciešamās izmaiņas ES tiesiskajā regulējumā un konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju un piemērotu reakciju saskaņā ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām. Tā ir arī reakcija uz skarto dalībvalstu lūgumu nodrošināt pagaidu pasākumus, lai efektīvi risinātu ārkārtas situāciju migrācijas jomā pie ES ārējām robežām.
Kolēģijas locekļu izteikumi.
ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Žozeps Borels:
Baltkrievijas režīms cenšas novērst uzmanību no katastrofālās situācijas valstī, izmantojot cilvēku bailes un dzenot viņus uz ES robežām. Taču šī taktika ir lemta neveiksmei. Reaģējot uz šiem notikumiem, mēs paplašinājām sankciju režīmu un pieņemam vēl vienu pasākumu kopumu pret Lukašenko režīma hibrīduzbrukumu īstenotājiem. Kopā ar ANO aģentūrām mēs sniegsim humāno palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga. Mēs uzturēsim diplomātiskus kontaktus ar mūsu partneriem. ES stingri iestājas pret šo hibrīduzbrukumu.
Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins:
Vienkārši cilvēki ir uzķērušies uz meliem, ko izplata Baltkrievijas režīms sadarbībā ar starptautiskiem kontrabandistu tīkliem. Tas, kas notiek pie mūsu robežām, nav migrācijas krīze, bet gan robežas drošības pārbaudījums. Un ES apliecina, ka mūsu atbilde ir nelokāma. Pateicoties apņēmīgai un visaptverošai ES rīcībai sadarbībā ar mūsu partneriem, situācija pamazām uzlabojas. Šodien ierosinātais melnais saraksts ir konkrēts apliecinājums mūsu apņēmībai rīkoties izlēmīgi. Šī problēma ir globāla, un mums ir jāveido starptautiska koalīcija, lai iestātos pret cilvēku izmantošanu politisku mērķu sasniegšanā.
Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone piebilda:
Lai aizsargātu mūsu robežas un cilvēkus, mēs pieliekam punktu Lukašenko organizētajai nelikumīgajai migrantu ieceļošanai. Likumīgai ieceļošanai Eiropā ir jāizmanto likumīgs ceļš, nevis tumšas meža takas. Ilgtermiņā mums ir vajadzīga taisnīga un efektīva Eiropas migrācijas un patvēruma sistēma, kas spēj reaģēt uz dažādām situācijām. Tas īpaši norāda uz nepieciešamību pēc jauna Migrācijas un patvēruma pakta.
Humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisārs Janezs Lenarčičs:
ES atbalsta savus humānās palīdzības partnerus, lai sniegtu tik ļoti nepieciešamo palīdzību cilvēkiem, kas iestrēguši pie robežas un citur Baltkrievijā. Ņemot vērā ziemas tuvošanos, mums ir jānodrošina, ka abu pušu humānās palīdzības organizācijas var netraucēti sasniegt šos neaizsargātos cilvēkus.
Transporta komisāre Adina Veleana:
Pēdējo nedēļu laikā novērotā pasaules aviācijas kopienas spēcīgā un tūlītējā sadarbība liecina, ka ir būtiski šo jauno hibrīddraudu novēršanā un apkarošanā aktīvi iesaistīt transporta uzņēmumus. Mūsu jaunais priekšlikums par pasākumiem, kas vērsti pret transporta uzņēmumiem, kuri veicina kontrabandu vai iesaistās tajā, būs spēcīgs instruments, kas ļaus rīkoties situācijās, kurās transporta uzņēmumi vēlas gūt labumu no cilvēku izmantošanas.
Kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivērs Vārheji norādīja:
Valsts atbalstītā tūkstošiem migrantu izmantošana par instrumentu varas rokās un uzbrukums ES un tās dalībvalstīm ir tūlīt pat jāizbeidz. Mūsu šodienas priekšlikums apliecina, ka šādai rīcībai ir arī sekas. Mēs neļausim Lukašenko režīmam mūs šantažēt. Mēs sniegsim atbalstu cietušajiem. Tajā pašā laikā mēs turpinām atbalstīt Baltkrievijas tautu un tās demokrātiskos centienus.
Konteksts
Visa Eiropas Savienība, bet jo īpaši Lietuva, Polija un Latvija, jau kopš vasaras saskaras ar jaunu apdraudējumu, kas izpaužas kā izmisušu cilvēku izmantošana politisku mērķu sasniegšanai. Tā iniciators un organizators ir Lukašenko režīms, kas sadarbībā ar migrantu kontrabandistiem un noziedznieku tīkliem vilina cilvēkus uz Baltkrievijas robežu ar Eiropas Savienību.
Baltkrievijas rīcība izraisīja humanitāro krīzi. Vīrieši, sievietes un bērni lielā aukstumā, temperatūrai nokrītoties zem nulles, bija iestrēguši meža vidū. Vairāki cilvēki, arī bērni, zaudēja dzīvību. Situācija saasinājās 8. novembrī, kad pie robežas tika nobloķēti 2000 cilvēku. Pēc intensīviem diplomātiskiem centieniem ES nosūtīja humāno palīdzību un sadarbojas ar ANO aģentūrām, lai atbalstītu migrantu evakuāciju. Baltkrievija ir pārvietojusi migrantus no improvizētās nometnes pierobežā uz apsildītu noliktavu.
Sīkāka informācija
Paziņojums: Reaģēšana uz valsts atbalstītu migrantu instrumentalizāciju pie ES ārējām robežām
Priekšlikums iekļaut melnajā sarakstā transporta uzņēmumus, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu
Faktu lapa: ES ārkārtas atbalsts migrācijas un robežu pārvaldībai
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 23. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā