ES iezvana beigas enerģētiskajai atkarībai no Krievijas

Apturot Krievijas gāzes un naftas importu un pakāpeniski atsakoties no Krievijas kodolenerģijas izmantošanas, ES izbeigs savu atkarību no Krievijas energoresursiem un vienlaikus nodrošinās visā Savienībā stabilu energoapgādi un enerģijas cenas. REPowerEU ceļvedis, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, paver ceļu uz to, lai ES enerģētiskā neatkarība no Krievijas būtu pilnīga.

Neraugoties uz ievērojamo progresu, kas, kopš Krievija iebrukusi Ukrainā, panākts ar plānu REPowerEU un sankcijām, 2024. gadā ES gāzes imports no Krievijas atkal notiek. Tāpēc uz priekšu jārīkojas saskaņotāk, jo pārmērīga ES atkarība no Krievijas enerģijas importa ir drošības apdraudējums. 

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Ukrainu plosošais karš ir skaudri izgaismojis šantāžas, ekonomiskās piespiešanas un cenu satricinājumu riskus. Ar plānu “REPowerEU” esam savu energoapgādi dažādojuši un krasi samazinājuši kādreizējo Eiropas atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem. Eiropai pienācis laiks saites ar neuzticamu piegādātāju saraut pavisam. Svarīgi arī, lai mūsu saņemtie energoresursi nefinansētu pret Ukrainu vērsto agresiju. To panākt ir mūsu pienākums pret ES pilsoņiem un uzņēmumiem un pret mūsu drosmīgajiem ukraiņu draugiem.” 

Ceļvedis rāda, kā, aizvien turpinot mūsu enerģētikas pārkārtošanu, saskaņotā un drošā veidā pakāpeniski izņemt Krievijas naftu, gāzi un kodolenerģiju no ES tirgiem. Pasākumi ir izstrādāti tā, lai ES energoapgādes drošību saglabātu, pārāk neietekmējot cenas un tirgus.

Paredzams, ka no 2025. gada pasaulē strauji augs sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, kamēr pieprasījums pēc cauruļvadu gāzes samazināsies. Gaidāms, ka, pilnībā pārkārtojot enerģētiku un īstenojot Lētākas enerģijas rīcības plānu, ES līdz 2030. gadam spēs aizstāt pat līdz 100 mljrd. m³ dabasgāzes, un tas nozīmē, ka līdz 2027. gadam pieprasījums varētu kristies par 40–50 mljrd. m³. Vienlaikus paredzams, ka ar sašķidrināto dabasgāzi saistītā kapacitāte līdz 2028. gadam būs pieaugusi par aptuveni 200 mljrd. m³, un tas ir piecas reizes vairāk nekā pašreizējais Krievijas gāzes imports uz ES.

Nākammēnes Komisija iesniegs ar ceļvedi saistītos tiesību aktu priekšlikumus.

Saskaņota un pakāpeniska atteikšanās no Krievijas energopiegādēm 

Komisija kopā ar dalībvalstīm strādās pie tā, lai atteikšanās no Krievijas energoresursu importēšanas viscaur Savienībā notiktu pakāpeniski un būtu labi saskaņota. Dalībvalstis tiks aicinātas līdz šā gada beigām sagatavot nacionālos plānus, kuros jāizklāsta, kādā veidā tās piedalīsies pakāpeniskā Krievijas gāzes, kodolenerģijas un naftas importa izbeigšanā.

Lai netiktu apdraudēta energoapgādes drošība un tirgu stabilitāte, visus pasākumus arvien papildinās centieni mūsu enerģētikas pārkārtošanu paātrināt un energoapgādi dažādot, piemēram, agregējot gāzes pieprasījumu un prasmīgāk izmantojot infrastruktūru.

Runājot par gāzi, gaidāmie priekšlikumi uzlabos Krievijas gāzes piegāžu pārredzamību, uzraudzību un izsekojamību viscaur ES tirgos. Būtiski ir tas, ka vairs nevarēs slēgt jaunus līgumus ar Krievijas (cauruļvadu un sašķidrinātās) gāzes piegādātājiem un līdz 2025. gada beigām tiks apturēti pastāvošie tagadnes līgumi. Šis pasākums nodrošinās, ka jau līdz šā gada beigām ES būs nošķēlusi trešdaļu no atlikušajām Krievijas gāzes piegādēm. Tālāk Komisija ierosinās līdz 2027. gada beigām apturēt visu atlikušo Krievijas gāzes importu.  

Saskanīgi ar ceļvedi Komisija rosinās arī jaunu rīcību, kas vērsta pret naftu pārvadājošo Krievijas ēnu floti. Runājot par kodolenerģiju, nākammēneša priekšlikumi ietvers pasākumus attiecībā uz bagātināta urāna importēšanu no Krievijas, kā arī ierobežos iespējas slēgt jaunus Krievijas izcelsmes urāna, bagātināta urāna un citu kodolmateriālu piegādes līgumus, kurus paraksta kopīgi ar Euratom Apgādes aģentūru (ESA). Lai ar pašu ražošanas palīdzību apmierinātu ES pieprasījumu pēc medicīniskiem lietojumiem paredzētiem radioizotopiem, iecerēta arī Eiropas Radioizotopu ielejas iniciatīva.

Konteksts

Ceļvedis turpina to, kas iesākts ar 2022. gada maijā ieviesto REPowerEU plānu – ES tūlītējo reakciju pret sekām, kuras radījis Krievijas nelikumīgais iebrukums Ukrainā. Plāns nostiprināja ES apņemšanos atteikties no Krievijas energoresursiem, vienlaikus paātrinot atjaunīgās enerģijas izvēršanu un uzlabojot enerģijas ietaupījumus un energoefektivitāti.

Līdz šim veiktie pasākumi importētās Krievijas gāzes apjomu no 150 mljrd. m³ 2021. gadā samazinājuši līdz 52 mljrd. m³ 2024. gadā – tādējādi no Krievijas importētās gāzes īpatsvars no 45 % ir sarucis līdz 19 %. Sankcijas aizliedz jebkādu Krievijas ogļu importu; naftas importa īpatsvars no 27 % 2022. gada sākumā ir samazinājies līdz pašreizējiem 3 %. Kodolenerģētikā dalībvalstis, kas joprojām izmanto Krievijas projektētus ūdens–ūdens kodolreaktorus, sekmīgi virzās uz Krievijas kodoldegvielas aizvietošanu ar citu ražotāju degvielu.

Vezdams pie pakāpeniskas atteikšanās no Krievijas izcelsmes energoresursiem, REPowerEU ceļvedis Savienībai mazinās drošības riskus. Turklāt tas palīdzēs īstenot Konkurētspējas kompasā, Tīras rūpniecības kursā un Lētākas enerģijas rīcības plānā ietverto ekonomikas plānu, kurš ieskicē, kā tīrāka un neatkarīga energosistēma palīdzēs stimulēt ekonomiku un vienlaikus dos milzīgu ieguldījumu Eiropas dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā.

Vairāk informācijas

Jautājumi un atbildes

Krievijas enerģijas importa izbeigšanas ceļvedis

Citāti

Ukrainu plosošais karš ir skaudri izgaismojis šantāžas, ekonomiskās piespiešanas un cenu satricinājumu riskus. Ar plānu <em>REPowerEU</em> esam savu energoapgādi dažādojuši un krasi samazinājuši kādreizējo Eiropas atkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem. Eiropai pienācis laiks saites ar neuzticamu piegādātāju saraut pavisam. Svarīgi arī, lai mūsu saņemtie energoresursi nefinansētu pret Ukrainu vērsto agresiju. To panākt ir mūsu pienākums pret ES pilsoņiem un uzņēmumiem un pret mūsu drosmīgajiem ukraiņu draugiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Enerģētikas pārkārtošanai uz efektīviem un atjaunīgiem risinājumiem vienmēr ir bijuši labi iemesli. Tas, ka Putins enerģiju izmanto par ieroci, pastiprina nepieciešamību paātrināt enerģētikas pārkārtošanu, dažādot piegādes un paļauties uz mūsu pašu spēju panākt energoapgādes drošumu un cenu stabilitāti. Tas ir būtiski mūsu rūpniecības konkurētspējai un mūsu iedzīvotāju labklājībai.

Teresa Ribera, priekšsēdētājas izpildvietniece tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārkārtošanās jautājumos

Šodien ES pierāda spēku un izlēmību. Krievijai sūtām skaidru vēstījumu: “Vairs nevarēs šantažēt mūsu dalībvalstis. Mūsu eiro vairs nemaksās par jūsu kara mašinēriju. Jūsu gāze būs aizliegta. Jūsu ēnu flote tiks apturēta.” Mēs to darām ne tikai savas drošības labad: šāds solis ir svarīgs arī mūsu ceļā uz enerģētisko neatkarību, kura ļaus ražot lētāku un tīru enerģiju, nevis importēt dārgu fosilo kurināmo.

Dans Jergensens, enerģētikas un mājokļu komisārs