ES Klimata akts nāk klajā ar jaunu 2040. gada ceļrādi

Kā paredzēts Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, Eiropas Komisija šodien ierosināja grozījumu ES Klimata aktā, ar kuru tiktu noteikts 2040. gada ES klimata mērķrādītājs, kas paredz, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas jāsamazina par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas dos noteiktību investoriem, dos grūdienu inovācijai, stiprinās ES uzņēmumu līderību rūpniecībā un palielinās Eiropas enerģētisko drošību. Šonedēļ jaunākā Eirobarometra aptauja apliecināja, ka iedzīvotāji pārliecinoši atbalsta ES klimatrīcību, kas ir spēcīgs signāls turpināt īstenot ES programmu pārejai uz tīru enerģiju. ES apņēmīgi virzās uz to, lai sasniegtu 2030. gadam nosprausto 55 % mērķrādītāju. Šodienas priekšlikuma pamatā ir spēkā esošais ES juridiski saistošais mērķrādītājs līdz 2030. gadam SEG neto emisijas samazināt vismaz par 55 %, un tajā ir izklāstīts pragmatiskāks un elastīgāks veids, kā šo mērķrādītāju sasniegt, tiecoties līdz 2050. gadam dekarbonizēt Eiropas ekonomiku.

Attiecībā uz ierosināto 2040. gada klimata mērķrādītāju, kas salāgots ar ES Konkurētspējas kompasu, tīras rūpniecības kursu un Lētākas enerģijas rīcības plānu, ir pilnībā ņemta vērā pašreizējā ekonomiskā, drošības un ģeopolitiskā vide, un tas investoriem un uzņēmumiem nodrošina prognozējamību un stabilitāti, kas tiem vajadzīga ES pārejā uz tīru enerģiju. Turpinādama virzīties uz dekarbonizāciju, ES veicinās investīcijas inovācijā, radīs vairāk darbvietu, kāpinās izaugsmi, palielinās mūsu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un kļūs enerģētiski neatkarīgāka.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, tāpēc viņi vēlas, lai Eiropa kaut ko dara lietas labā. Rūpniecība un investori no mums sagaida paredzamu rīcības virzienu. Šodien mēs no jauna apliecinām, ka neatkāpjamies no savām saistībām līdz 2050. gadam dekarbonizēt Eiropas ekonomiku. Mērķis ir skaidrs, un esam nodrošinājuši, ka ceļš uz tā sasniegšanu ir pragmatisks un reālistisks.”

Šodien publiskotā priekšlikuma pamatā ir padziļināts ietekmes novērtējums un ieteikumi, ko sniegusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos. Pirms priekšlikuma pieņemšanas tā sagatavošanā tika būtiski iesaistītas dalībvalstis, Eiropas Parlaments, ieinteresētās personas, pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji, un šis process tika sākts ar 2024. gada februārī publicēto Komisijas ieteikumu par mērķrādītāju.

Balstoties uz šīm apspriedēm, priekšlikumā ir izklāstīts ceļš, kā 2040. gada mērķi varam sasniegt citādi, nekā tas darīts līdz šim. Viens no galvenajiem elementiem ir elastības iespējas, ko Komisija ņems vērā, izstrādājot turpmākos leģislatīvos instrumentus 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai. Daži piemēri ir kvalitatīvu starptautisko kredītu izmantošana ierobežotā apmērā no 2036. gada, iekšzemes pastāvīgo piesaistījumu izmantošana ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) un lielāka elastība nozarēs, kas palīdzēs mērķrādītājus sasniegt izmakslietderīgā un sociāli taisnīgā veidā. Konkrēti, tas nozīmē, ka dalībvalstis, kurās ir problēmas ar emisiju samazināšanu zemes izmantošanas sektorā, pārsniegumus varētu kompensēt ar lielākiem emisiju samazinājumiem atkritumu un transporta sektorā.

Komisijas priekšlikumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi straujāk un pārliecinošāk radīt pareizus veicinošos apstākļus, kas palīdzētu sasniegt šo 90 % mērķrādītāju. Tie ietver konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību, taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā, un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar mūsu starptautiskajiem partneriem.

Turklāt priekšlikums nosaka skaidru satvaru klimata un enerģētikas tiesību aktiem periodam pēc 2030. gada.  Tiks ņemtas vērā valstu īpatnības. Vadošie principi būs izmakslietderība, vienkāršošana un efektivitāte, kā arī tehnoloģiskās neitralitātes un visiem taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana.

Tīras rūpniecības kursa īstenošana 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai

Komisija tikai pirms dažiem mēnešiem nāca klajā ar tīras rūpniecības kursu, un šodien tā jau publiskoja paziņojumu par pirmajiem tīras rūpniecības kursa īstenošanas priekšlikumiem. Tā kā ES konkurētspējas kompass un dekarbonizācija ir cieši saistīti, tā īstenošanai ir ļoti svarīga nozīme 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā. Šodien publiskotajā paziņojumā sniegts pārskats par pirmajām veiktajām darbībām, kā arī ziņots par panākto progresu un atlikušajiem turpmākajiem pasākumiem.

Viens no galvenajiem nodevumiem ir pagājušajā nedēļā pieņemtais tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta satvars, kura mērķis ir vēl vairāk atbalstīt investīcijas pārejā uz tīru enerģiju. Papildus ir panākta vienošanās par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma vienkāršošanu, kura paredz, ka 90 % importētāju tiks atbrīvoti no mehānisma piemērošanas; tas nodrošinās mazāku birokrātiju un raitu īstenošanu. Šī vienkāršošana ir pirmais solis pirms gada beigās plānotās vispārīgās OIM pārskatīšanas, turklāt papildus tiks sagatavoti tiesību aktu priekšlikumi mehānisma stiprināšanai. Šodien publiskotajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas analīzes rezultāti par to, kā rast risinājumu eksporta oglekļa emisiju pārvirzei.

Papildus valsts atbalsta regulējumam un šodien publicētajam paziņojumam, Komisija arī nāca klajā ar Ieteikumu par nodokļu stimuliem, kas veicinās investīcijas tīrās tehnoloģijās un rūpniecības dekarbonizācijā, izmantojot tādus pasākumus kā paātrināta amortizācija un nodokļu kredīti. Tā arī publiskoja ieteikumu un norādījumu dokumentus par to, kā optimizēt jauno ES atjaunīgās enerģijas noteikumu izmantošanu nolūkā sekmēt atjaunīgās enerģijas apguvi un samazināt enerģijas izmaksas.

Daži no pasākumiem, kas palīdzēs īstenot tīras rūpniecības kursu, ir pasākumi attiecībā uz cenas ziņā pieejamu enerģiju nolūkā kāpināt tīkla komponentu ražošanas jaudas un atbalstīt elektroenerģijas pirkuma līgumus, plānotās Rūpniecības dekarbonizācijas bankas pilotprojekts, gaidāmais ķimikāliju industrijas rīcības plāns un nozaru dialogi ar ieinteresētajām personām. Tas, kā nākotnes ES budžets atbalstīs pāreju uz tīru enerģiju, tiks izklāstīts priekšlikumos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, ko plānots publiskot šomēnes.

ES 2040. gada klimata mērķrādītājs – starptautisko klimatisko saistību izpildes līdzeklis

Ar ierosināto 90 % mērķrādītāju ES arī raida signālu visai pasaulei, ka tā turpinās iesākto ceļu klimata pārmaiņu jomā, īstenos Parīzes nolīgumu un turpinās sadarboties ar partnervalstīm, lai samazinātu globālās emisijas.

Gatavodamās ANO Klimata pārmaiņu konferencei (COP30), kas notiks novembrī Belemā (Brazīlija), Komisija sadarbosies ar Padomes prezidentvalsti, lai galīgajā redakcijā sagatavotu paziņojumu par ES nacionāli noteikto devumu (NND).

Nākamie soļi

Komisijas priekšlikums par 2040. gada klimata mērķrādītāju tālāk tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei, kuri to apspriedīs un pieņems saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Saskaņotais nākotnes ES klimata mērķrādītājs arī kalpos par etalonu ES rīcībpolitikas satvaram periodam pēc 2030. gada, kas tiks izstrādāts vēlāk.

Vispārīga informācija

Eiropas Klimata akts, kas stājās spēkā 2021. gada jūlijā, vienā tiesību aktā nostiprina ES apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam SEG neto emisijas samazināt vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Lai sasniegtu apstiprinātos dekarbonizācijas mērķus, ES kopš to apstiprināšanas ir pieņēmusi tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” 2030. gadam, un šobrīd dalībvalstīs turpinās tās īstenošana, kas ir būtiska, lai sasniegtu 2040. gada mērķrādītājus. Komisijas 28. maijā iesniegtais nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) novērtējums uzrādīja, ka ES kolektīvi ir ļoti tuvu tam, lai sasniegu 2030. gada klimata mērķrādītāju, proti, samazinātu SEG emisijas par 55 %.

Klimata aktā ir juridiski nostiprināts pienākums noteikt starpposma klimata mērķrādītāju 2040. gadam, kas rādīs ceļu uz klimatneitralitāti, un šis priekšlikums izriet no pirmās Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas, kas notika 2023. gada decembrī.

Vairāk informācijas

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Priekšlikums par ES 2040. gada klimata mērķrādītāju

Komisijas dienestu darba dokuments

Eiropas Klimata akts: rīcībpolitikai veltītā lapa

Komisijas ieteikums par 2040. gada ES klimata mērķrādītāju

Sabiedriskā apspriešana par 2040. gada klimata mērķrādītāju

Ietekmes novērtējums par 2040. gada klimata mērķrādītāju

2040. gada klimata mērķrādītājs: rīcībpolitikai veltītā lapa

Citāti

Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, tāpēc viņi vēlas, lai Eiropa kaut ko dara lietas labā. Rūpniecība un investori no mums sagaida paredzamu rīcības virzienu. Šodien mēs no jauna apliecinām, ka neatkāpjamies no savām saistībām līdz 2050. gadam dekarbonizēt Eiropas ekonomiku. Mērķis ir skaidrs, un esam nodrošinājuši, ka ceļš uz tā sasniegšanu ir pragmatisks un reālistisks.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Vienošanās par 90 % klimata mērķrādītāju iezīmē skaidru rīcības virzienu. Šodienas priekšlikums ir tas, ko sagaida eiropieši, kuri joprojām stingri atbalsta klimatrīcību. Tāpēc šodien mēs nākam klajā ar priekšlikumu turpināt iesākto klimata rīcībpolitiku, jo tai ir izšķiroša nozīme, lai mēs varētu sasniegt citus sociālās un ekonomikas rīcībpolitikas mērķus, piemēram, nodrošināt mūsu iedzīvotāju un uzņēmumu drošību un labklājību. Šis priekšlikums nenozīmē to, ka mēs izdarām izvēli par labu vai nu ekonomikai, vai zaļajai programmai; tas strādās abos virzienos. Eiropa ar šo priekšlikumu atkārtoti apstiprina apņemšanos panākt taisnīgu, vērienīgu un konkurētspējīgu zaļo pārkārtošanos.

Teresa Ribera, priekšsēdētājas izpildvietniece tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārkārtošanās jautājumos

2040. gada mērķrādītājs nodrošinās, ka nenovirzāmies no ceļa pārejā uz tīru enerģiju. Mēs zinām, ka šāda pāreja ir vajadzīga ekonomisku, drošības un ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Turklāt mums ir plāns, kā šo pāreju īstenot, — spēcīga labvēlīga vide, tīras rūpniecības kurss un trīs elastības iespējas, kam būs liela ietekme. Šis plāns rūpniecībai un dalībvalstīm iezīmē skaidru virzienu un atbalsta to investīciju plānus, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropa turpina stingri virzīties uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. No tā ieguvēji būs kā ES iedzīvotāji, tā arī uzņēmumi un mūsu globālā konkurētspēja. Tas ir arī svarīgs rīks ES starptautiskās diplomātijas centienos sekmēt emisiju samazināšanu un attīstīt oglekļa tirgus saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Vopke Hukstra, klimata, neto nulles emisiju un tīras izaugsmes komisārs