Eiropas Komisija šodien ierosināja grozījumu ES Klimata aktā, nosakot ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam, proti, siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas samazināt par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā prasīts Komisijas politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam. Tas nodrošinās noteiktību investoriem, inovāciju, stiprinās mūsu uzņēmumu vadošo lomu rūpniecībā un palielinās Eiropas energoapgādes drošību. Tikai šonedēļ jaunākā Eirobarometra aptauja apliecināja spēcīgu iedzīvotāju atbalstu ES klimatrīcībai, sniedzot stabilas pilnvaras turpināt ES programmu pārejai uz tīru enerģiju. ES ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mūsu 2030. gada 55 % mērķrādītāju. Šodien iesniegtā priekšlikuma pamatā ir spēkā esošais juridiski saistošais ES mērķis līdz 2030. gadam samazināt SEG neto emisijas vismaz par 55 %, un tajā ir izklāstīts pragmatiskāks un elastīgāks veids, kā sasniegt šo mērķrādītāju, lai līdz 2050. gadam panāktu dekarbonizētu Eiropas ekonomiku.
Ierosinātajā 2040. gada klimata mērķrādītājā, kas saskaņots ar ES Konkurētspējas kompasu, tīras rūpniecības kursu un cenas ziņā pieejamas enerģijas rīcības plānu, ir pilnībā ņemta vērā pašreizējā ekonomiskā, drošības un ģeopolitiskā situācija un investoriem un uzņēmumiem nodrošināta prognozējamība un stabilitāte, kas tiem vajadzīga ES pārejā uz tīru enerģiju. Turpinot virzīties uz dekarbonizāciju, ES veicinās ieguldījumus inovācijā, radīs vairāk darbvietu un izaugsmi, palielinās mūsu noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un kļūs enerģētiski neatkarīgāka.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Tā kā Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, viņi sagaida, ka Eiropa rīkosies. Nozare un investori raugās uz mums, lai noteiktu paredzamu ceļojuma virzienu. Šodien mēs parādām, ka stingri atbalstām mūsu apņemšanos līdz 2050. gadam dekarbonizēt Eiropas ekonomiku. Mērķis ir skaidrs, ceļš ir pragmatisks un reālistisks.”
Šodien iesniegtā priekšlikuma pamatā ir padziļināts ietekmes novērtējums un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ieteikumi. Pieņemšana notika pēc tam, kad 2024. gada februārī ar Komisijas ieteikumu par mērķrādītāju tika uzsākta būtiska sadarbība ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ieinteresētajām personām, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem.
Pamatojoties uz šīm apspriedēm, priekšlikumā ir izklāstīts veids, kā 2040. gada mērķi sasniegt citādā veidā, kas tika darīts iepriekš. Viens no galvenajiem elementiem ir elastības iespējas, ko Komisija apsvērs, izstrādājot turpmākos leģislatīvos instrumentus šā 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai. Tie ietver ierobežotu augstas kvalitātes starptautisko kredītu nozīmi, sākot no 2036. gada, iekšzemes pastāvīgo piesaistījumu izmantošanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) un lielāku elastību starp nozarēm, lai palīdzētu sasniegt mērķrādītājus rentablā un sociāli taisnīgā veidā. Konkrētāk, tas varētu dot dalībvalstij iespēju kompensēt grūto zemes izmantošanas nozari ar pārsniegumu atkritumu un transporta emisiju samazināšanā.
Komisijas priekšlikumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir paātrināt un stiprināt pareizos veicinošos apstākļus, lai atbalstītu šo 90 % mērķrādītāju. Tie ietver konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību, taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā, un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar mūsu starptautiskajiem partneriem.
Turklāt priekšlikumā ir noteikts skaidrs satvars mūsu tiesību aktiem klimata un enerģētikas jomā laikposmam pēc 2030. gada. Tiks ņemtas vērā valstu īpatnības. Galvenie principi būs rentabilitāte, vienkāršība un efektivitāte, kā arī tehnoloģiskās neitralitātes un taisnīgas un visiem taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšana.
Tīras rūpniecības kursa īstenošana 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai
Šodien, tikai dažus mēnešus pēc tam, kad tas tika iesniegts, Komisija publicēja paziņojumupar pirmo priekšlikumu īstenošanu attiecībā uz tīrasrūpniecības kursu. Tā kā ES kompass konkurētspējas un dekarbonizācijas nodrošināšanai ir cieši saistīts, tā īstenošanai ir izšķiroša nozīme 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā. Šodien publicētajā paziņojumā ir sniegts pārskats par pirmo veikto darbību vilni, panākto progresu un atlikušajiem turpmākajiem pasākumiem.
Viens no galvenajiem rezultātiem ir pagājušajā nedēļā pieņemtais Tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējums, kura mērķis ir vēl vairāk atbalstīt investīcijas pārejā uz tīru enerģiju. Tika panākta vienošanās arī par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) vienkāršošanu, atbrīvojot 90 % importētāju, tādējādi samazinot birokrātiju un nodrošinot raitu īstenošanu. Šī vienkāršošana ir pirmais solis pirms vispārīgākas OIM pārskatīšanas gada beigās, ko papildina tiesību aktu priekšlikumi mehānisma stiprināšanai. Šodien publicētajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas veiktās analīzes rezultāti par to, kā rast risinājumu oglekļa emisiju pārvirzes problēmai eksporta jomā.
Papildinot valsts atbalsta regulējumu un šodienas paziņojumu, Komisija nāca klajā arī ar Ieteikumu par nodokļu stimuliem, lai veicinātu investīcijas tīrās tehnoloģijās un rūpniecības dekarbonizācijā, izmantojot tādus pasākumus kā paātrināts nolietojums un nodokļu kredīti. Tā arī nāca klajā ar ieteikumiem un vadlīnijām par to, kā optimizēt jauno ES atjaunojamo energoresursu noteikumu izmantošanu, kuru mērķis ir paplašināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un samazināt enerģijas izmaksas.
Pasākumi attiecībā uz cenas ziņā pieejamu enerģiju, lai paplašinātu tīkla komponentu ražošanu un atbalstītu elektroenerģijas pirkuma līgumus, gaidāmās Rūpniecības dekarbonizācijas bankas izmēģinājuma projekts, gaidāmais Ķīmisko vielu rūpniecības rīcības plāns un nozaru dialogi ar ieinteresētajām personām ir starp darbībām, kas palīdzēs īstenot tīras rūpniecības kursu. Paredzams, ka vēlāk šomēnes priekšlikumos nākamajai daudzgadu finanšu shēmai tiks izklāstīts arī tas, kā nākamais ES budžets atbalstīs pāreju uz tīru enerģiju.
ES 2040. gada klimata mērķrādītāja noteikšana, lai izpildītu starptautiskās saistības klimata jomā
Ar ierosināto 90 % mērķi ES sūta signālu arī globālajai sabiedrībai: tā turpinās virzību uz klimata pārmaiņām, īstenos Parīzes nolīgumu un turpinās sadarboties ar partnervalstīm, lai samazinātu globālās emisijas.
Pirms ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP30), kas novembrī notiks Belemā (Brazīlijā), Komisija tagad sadarbosies ar Padomes prezidentvalsti, lai pabeigtu paziņojumu par ES nacionāli noteikto devumu (NND).
Turpmākie pasākumi
Komisijas priekšlikums, ar ko nosaka 2040. gada klimata mērķrādītāju, tagad tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei apspriešanai un pieņemšanai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Nākotnē saskaņotais ES klimata mērķrādītājs kalpos arī par etalonu ES politikas satvaram laikposmam pēc 2030. gada, kas tiks izstrādāts pēc tam.
Vispārīga informācija
Eiropas Klimata aktā, kas stājās spēkā 2021. gada jūlijā, ir nostiprināta ES apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un starpposma mērķrādītājs līdz 2030. gadam panākt SEG neto emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu saskaņotos dekarbonizācijas mērķus, ES kopš tā laika ir pieņēmusi 2030. gada tiesību aktu kopumu, kas pazīstams kā “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, un ES dalībvalstis to īsteno, kas ir būtiski 2040. gada mērķu sasniegšanai. Komisijas novērtējums par nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP), ar ko tā nāca klajā 28. maijā, parādīja, ka ES kopīgi tuvojas 2030. gada klimata mērķrādītājam, proti, SEG emisiju samazinājumam par 55 %.
Klimata akts juridiski prasa noteikt starpposma klimata mērķrādītāju 2040. gadam, lai virzītos uz klimatneitralitāti; šis priekšlikums ir vajadzīgs sešu mēnešu laikā pēc Parīzes nolīguma pirmās globālās izsvēršanas, kas tika panākta 2023. gada decembrī.
Plašākai informācijai
Priekšlikums par ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam
Eiropas Klimata akts – politikas lapa
Komisijas ieteikums par 2040. gada ES klimata mērķrādītāju
Sabiedriskā apspriešana par 2040. gada klimata mērķrādītāju
Ietekmes novērtējums par 2040. gada klimata mērķrādītāju
2040. gadam — politikas lapa
Citāti
Tā kā Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, viņi sagaida, ka Eiropa rīkosies. Nozare un investori raugās uz mums, lai noteiktu paredzamu ceļojuma virzienu. Šodien mēs parādām, ka stingri atbalstām mūsu apņemšanos līdz 2050. gadam dekarbonizēt Eiropas ekonomiku. Mērķis ir skaidrs, ceļojums ir pragmatisks un reālistisks.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena
Vienošanās par 90 % klimata mērķrādītāju nodrošina mums skaidru bāku mūsu turpmāko darbību virzīšanai. Mēs reaģējam uz eiropiešiem, kuri joprojām stingri atbalsta klimatrīcību. Tāpēc šodien mēs nolēmām turpināt mūsu klimata politiku, jo tai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu citus sociālās un ekonomikas politikas mērķus, piemēram, mūsu iedzīvotāju un uzņēmumu drošību un labklājību. Mēs neizvēlamies starp ekonomiku un zaļo programmu, mēs izvēlamies abas. Eiropa atkārtoti apstiprina savu apņemšanos īstenot taisnīgu, vērienīgu un konkurētspējīgu zaļo pārkārtošanos.
Teresa Ribera, priekšsēdētājas izpildvietniece tīras, taisnīgas un konkurētspējīgas pārkārtošanās jautājumos
Ar savu 2040. gada mērķrādītāju mēs turpinām virzību uz pāreju uz tīru enerģiju. Mēs zinām, kāpēc mēs to darām ekonomisku, drošības un ģeopolitisku iemeslu dēļ. Un mums ir plāns, kā to panākt – spēcīga veicinoša vide, tīras rūpniecības kurss un trīs ietekmīgas elastības iespējas. Tas dod skaidru ievirzi nozarei un dalībvalstīm un atbalsta to investīciju plānus, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropa nelokāmi virzās uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Tas nāks par labu ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un mūsu globālajai konkurētspējai. Tas ir arī svarīgs instruments ES starptautiskās diplomātijas darbā, kura mērķis ir samazināt emisijas un attīstīt oglekļa tirgus saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
Vopke Hukstra, klimata, neto nulles emisiju un tīras izaugsmes komisārs
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 2. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā