Komisija šodien nāk klajā ar norādēm dalībvalstīm par fiskālās politikas īstenošanu un koordināciju nākamajam gadam. Vienlaikus turpinās diskusijas par turpmāko ekonomikas pārvaldības sistēmu. Kopumā fiskālajai politikai 2024. gadā vajadzētu nodrošināt vidēja termiņa parāda atmaksājamību un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās dalībvalstīs.
Vispārējās izņēmuma klauzulas apturēšanas un notiekošās ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas sekas
Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kas paredz īslaicīgu atkāpšanos no budžeta prasībām, kuras parasti tiek piemērotas nopietnas ekonomikas lejupslīdes gadījumā, tiks apturēta 2023. gada beigās. Beidzoties periodam, kurā bija spēkā vispārējā izņēmuma klauzula, atkal būs jāievēro konkrētām valstīm adresētie ieteikumi par fiskālo politiku, kas ir izteikti skaitļos un diferencēti.
Turpinās diskusijas par pārskatītu ekonomikas pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz Komisijas 2022. gada novembrī iesniegtajām ievirzēm. Kamēr nav stājusies spēkā jauna ekonomikas pārvaldības sistēma un ņemot vērā jauno realitāti pēc pandēmijas, nav pareizi vienkārši atsākt īstenot tos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, kuri bija spēkā pirms vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanas 2020. gadā.
Tā kā vēl nav ieviests jauns, uz notiekošās ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas rezultātiem balstīts tiesiskais regulējums, joprojām tiek piemērots spēkā esošais tiesiskais regulējums. Tomēr, lai varētu efektīvi īstenot turpmākos fiskālos noteikumus un lai ņemtu vērā pašreizējās problēmas, budžeta uzraudzības ciklā varētu tikt iekļauti daži Komisijas reformu ieviržu elementi, kuri atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Tāpēc Komisija ir gatava ierosināt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par fiskālo politiku 2024. gadam, kuri ietver kvantitatīvu prasību, kā arī kvalitatīvas norādes par investīcijām un enerģētikas pasākumiem. Šie ieteikumi atbildīs Komisijas ievirzēs ierosinātajiem kritērijiem, un vienlaikus tie joprojām būs atbilstīgi arī spēkā esošajiem tiesību aktiem saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.
Norādes par stabilitātes un konverģences plānu sagatavošanu
Dalībvalstis tiek aicinātas savās stabilitātes un konverģences programmās noteikt tādus fiskālos mērķus, kas atbilst Komisijas reformu ievirzēs noteiktajiem fiskālās korekcijas kritērijiem. Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas apspriest, kā to reformu un investīciju plāni veicinās fiskālo stabilitāti un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ieskaitot zaļās un digitālās pārkārtošanās un noturības mērķus, atbilstīgi reformu ievirzēs noteiktajiem kritērijiem.
Tāpēc Komisija ir gatava ierosināt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par fiskālo politiku 2024. gadam, kuri:
- atbilst fiskālajiem mērķiem, ko dalībvalstis noteikušas savās stabilitātes un konverģences programmās, ciktāl šie mērķi ir tādi, kas nodrošina valsts parāda attiecības samazināšanos vai saglabāšanos piesardzīgā līmenī un to, ka budžeta deficīts vidējā termiņā ir mazāks par atsauces vērtību 3 % no IKP;
- ir izteikti skaitļos un diferencēti, pamatojoties uz dalībvalstu valsts parāda problēmām;
- ir formulēti, pamatojoties uz neto primārajiem izdevumiem, kā ierosināts Komisijas reformu ievirzēs.
Turklāt Komisija konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos par fiskālo politiku turpinās uzsvērt publiskās investīcijas. Visām dalībvalstīm būtu jāturpina aizsargāt valsts finansētās investīcijas un jānodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu līdzekļu efektīva izmantošana, jo īpaši attiecībā uz zaļās un digitālās pārkārtošanās un noturības mērķiem.
Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ietvers arī norādes par enerģētikas pasākumu fiskālajām izmaksām.
Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana
Tā kā attiecībā uz makroekonomikas un budžeta perspektīvām šobrīd joprojām pastāv liela nenoteiktība, Komisija uzskata, ka lēmumu par to, vai piemērot dalībvalstīm pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, nevajadzētu pieņemt šajā pavasarī. Komisija ierosinās Padomei 2024. gada pavasarī sākt uz budžeta deficītu balstītas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras, pamatojoties uz izpildes datiem par 2023. gadu un ievērojot spēkā esošās tiesību normas.
Dalībvalstīm tas būtu jāņem vērā sava 2023. gada budžeta izpildē un sagatavojot stabilitātes un konverģences programmas šopavasar un budžeta plānu projektus 2024. gadam šoruden.
Gaidāmie priekšlikumi par ekonomikas pārvaldību
Diskusijas par ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu virzās uz priekšu, ņemot vērā Komisijas 2022. gada novembrī iesniegtās ievirzes. Par vairākiem svarīgiem jautājumiem rodas viedokļu konverģence, savukārt citi jautājumi vēl ir jāprecizē.
Komisija plāno iesniegt tiesību aktu priekšlikumus pēc gaidāmās Ekonomikas un finanšu padomes un Eiropadomes sēdes 2023. gada martā.
Komisārs Paolo Džentiloni:
Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana 2020. gadā bija pareizs solis. Tādējādi ES valdības varēja tērēt tik, cik bija nepieciešams, lai mazinātu triecienus, ko vispirms izraisīja Covid-19, bet pēc tam Krievijas karš pret Ukrainu. Esam palīdzējuši savai ekonomikai pārvarēt šīs nepieredzēti spēcīgās vētras, tāpēc tagad varam apstiprināt klauzulas apturēšanu šā gada beigās. Turklāt šodien nākam klajā ar skaidrām norādēm dalībvalstīm attiecībā uz to 2024. gada budžetu, un vienlaikus turpinās konstruktīvas diskusijas par pakta reformu. Valdībām būtu jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, jāaizsargā publiskās investīcijas un pakāpeniski jāizbeidz enerģētikas atbalsta pasākumi, sākot ar vismazāk mērķorientētajiem pasākumiem. Visbeidzot, ņemot vērā joprojām lielo ekonomisko nenoteiktību, esam nolēmuši līdz 2024. gada pavasarim nesākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
ES ekonomika nesen piedzīvoja vairākus satricinājumus, sākot ar pandēmiju un beidzot ar Krievijas kara pret Ukrainu sekām. Tagad ir pienācis laiks pievērst lielāku uzmanību turpmākai izaugsmei un parāda atmaksājamībai. Mēs vēlamies, lai dalībvalstis noteiktu vērienīgus fiskālos mērķus 2024. gadam, izklāstītu, kā tās ticami varētu samazināt parādu, un parādītu, kā tās izmantos reformas un investīcijas ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanai. Mums būtu pakāpeniski jāizbeidz apjomīgais atbalsts, kas cilvēkiem un uzņēmumiem bija vajadzīgs, lai tiktu galā ar pagājušā gada enerģijas cenu pieaugumu. Vispirms būtu jāizbeidz vismazāk mērķorientētie pasākumi. Stabilu un kvalitatīvu publisko finanšu nodrošināšana būs labs pamats, lai turpinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprinātu mūsu konkurētspēju.
Nākamie soļi
Šajā paziņojumā ir noteiktas provizoriskās fiskālās politikas norādes 2024. gadam, kuras vajadzības gadījumā tiks atjauninātas 2023. gada maijā kā daļa no Eiropas pusgada pavasara paketes.
Atjauninātajās norādēs arī turpmāk tiks ņemta vērā vispārējā ekonomiskā situācija, katras dalībvalsts īpašā situācija, progress diskusijās par notiekošo ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu un politikas debates Padomē.
Dalībvalstis tiek aicinātas atspoguļot šīs norādes savās stabilitātes un konverģences programmās.
Konteksts
Šodien publicēto norāžu mērķis ir palīdzēt sagatavot stabilitātes un konverģences programmas, kurās dalībvalstis izklāsta savus vidēja termiņa fiskālos un strukturālos plānus. Pavasarī šīm norādēm sekos konkrētām valstīm adresētie fiskālie ieteikumi, uz kuriem balstīsies Komisijas veiktā fiskālo rezultātu uzraudzība. Kā pirmos Komisija rudenī izvērtēs eurozonas dalībvalstu budžeta plānu projektus 2024. gadam.
Komisija 2022. gada novembrī publicēja ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzes. Priekšlikuma galvenie mērķi ir uzlabot valstu atbildību, vienkāršot sistēmu un virzīties uz plašāku skatījumu vidējā termiņā un vienlaikus panākt stingrāku un saskaņotāku izpildi.
Vairāk informācijas
Jautājumi un atbildes: Eiropas Komisija nāk klajā ar fiskālās politikas norādēm 2024. gadam
Paziņojums par fiskālās politikas norādēm 2024. gadam
Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformas ievirzēm
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 8. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā