Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
  • Paziņojums presei
  • 2024. gada 10. oktobris
  • Pārstāvniecība Latvijā
  • Lasīšanas ilgums: 7 min

Ieguldījumi ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē un solidaritātē un ES finanšu interešu aizsardzība, izmantojot mūsu 2023. gada budžetu

ES ekonomika

Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas (ERP) apjomīgo darbu pie šodien publicētā gada pārskata par ES 2023. gada budžetu un pieņem zināšanai Revīzijas palātas vērtīgās atziņas par ES budžeta izpildes pareizību.

Galvenie ES budžeta sasniegumi 2023. gadā

2023. gadā ES budžets tika izmantots, lai turpinātu īstenot mūsu prioritātes.

Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), proti, NextGenerationEU (NGEU) centrālo elementu, 2023. gadā dalībvalstis saņēma maksājumus par vairāk nekā 700 izpildītiem starpposma mērķrādītājiem un mērķrādītājiem, tostarp saistībā ar 22 izaugsmi veicinošām reformām saskaņā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem Eiropas pusgada ietvaros.

Līdz ar NGEU no ES 2023. gada budžeta tika ieguldīti 159 miljardi EUR (38 % no kopējiem izdevumiem) ar klimatu saistītās darbībās ES iedzīvotāju labā. Tas, piemēram, katru gadu neļāva aptuveni 87 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda piesārņot mūsu vidi. Turklāt NGEU zaļo obligāciju ieviešana, ar ko līdz 2023. gada beigām tika piesaistīti 49 miljardi EUR, ir vēl vairāk palielinājusi klimatfinansējumu un paplašinājusi ES ilgtspējīga finansējuma tirgu.

Turklāt pašreizējā 2021.–2027. gada budžeta periodā līdz 2023. gadam gandrīz 15 miljardi EUR tika atvēlēti augstas veiktspējas platjoslas un 5G tīklu attīstīšanai, lai uzlabotu digitālo savienojamību, piedāvājot iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāku piekļuvi digitālajam vienotajam tirgum.

Turklāt ES budžetam bija būtiska nozīme, atbalstot Ukrainu tās centienos vērsties pret Krievijas agresijas karu, un tas veicināja Ukrainas virzību uz pievienošanos ES. Līdz 2023. gada beigām ES un tās dalībvalstis Ukrainai un tās iedzīvotājiem bija sniegušas palīdzību gandrīz 85 miljardu EUR apmērā. Tas ietvēra 18 miljardu EUR izmaksu ļoti izdevīgos aizdevumos kā daļu no bezprecedenta atbalsta paketes, izmantojot instrumentu “Makrofinansiālā palīdzība +”.

No Eiropas Solidaritātes fonda (ESSF), kas ir konkrēta ES solidaritātes izpausme dabas katastrofu skartajiem iedzīvotājiem, 2023. gadā četrām dalībvalstīm tika izmaksāti vairāk nekā 755 miljoni EUR, lai atbalstītu atveseļošanu un atjaunošanu.

Visbeidzot, 2023. gadā Komisija atvēlēja 2,4 miljardus EUR humānajai palīdzībai, tostarp četrkāršojot humāno palīdzību palestīniešiem, ko ietekmēja notiekošā karadarbība Tuvajos Austrumos, un piešķirot tiem vairāk nekā 100 miljonus EUR.

Komisijas viedoklis par Revīzijas palātas ziņojumu par ES 2023. gada budžetu

Komisija atzinīgi vērtē ERP lēmumu 17. gadu pēc kārtas sniegt ES gada pārskatiem atzinumu bez iebildēm. Tāpat kā iepriekšējos gados ERP konstatēja, ka ES ieņēmumu iekasēšanā nebija būtisku kļūdu. 

Tomēr Komisija ir ņēmusi vērā ERP negatīvo atzinumu par izdevumu pareizību saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un atzinumu ar iebildēm par ANM. Komisija atgādina, ka ERP paziņotais aplēstais kļūdu līmenis nav krāpšanas, neefektivitātes vai izšķērdēšanas rādītājs, bet gan drīzāk norāda uz administratīviem pārkāpumiem, kas neietekmē projekta galarezultātu, un parasti līdzekļi tiek atgūti vai kļūdas labotas. Tajā pašā laikā Komisija piekrīt, ka ir vajadzīgi uzlabojumi, un attiecīgi rīkojas.

Turklāt, ņemot vērā abu iestāžu dažādās attiecīgās funkcijas, proti, ārējais revidents un ES budžeta pārvaldītājs, tām var būt atšķirīga metodika, lai novērtētu, vai ir pieļauta kļūda, un aplēstu šīs kļūdas finansiālo ietekmi. Dažos gadījumos tādējādi var nonākt pie atšķirīgiem rezultātiem. Komisija joprojām ir gatava cieši sadarboties ar ERP, lai vēl vairāk saskaņotu revīzijas metodiku un noteikumu interpretāciju, pilnībā ievērojot gan iestāžu neatkarību, gan prerogatīvas.

Piemēram, Komisija piekrīt, ka ir vajadzīgi uzlabojumi attiecībā uz sarežģītiem izdevumu noteikumiem, un aktīvi strādā pie tiem. Gan ERP, gan Komisija arī vienojas par to, kāda veida izdevumi ir visvairāk pakļauti kļūdām un kādos gadījumos ir jāveic pasākumi, lai labāk aizsargātu ES budžetu.

Komisija aktīvi strādā pie tā, lai labāk aizsargātu budžetu pret pārkāpumiem

Pateicoties simtiem tūkstošu pārbaužu, ko valstu iestādes, citi partneri un pati Komisija īsteno pirms un pēc maksājumu veikšanas, Komisija ir labi informēta par ES budžetam radītajiem riskiem un var veikt precīzus pasākumus, lai tos novērstu. Komisijas mērķis ir saglabāt galīgo kļūdu līmeni pēc programmu slēgšanas un visu pārbaužu un korekciju pabeigšanas zem 2 %. Attiecībā uz 2023. gadu šis mērķis tika sasniegts, un tiek prognozēts, ka aplēstais risks programmas slēgšanas brīdī būs tikai 0,9 %, kas pilnībā atbilst iepriekšējā gada līmenim.

Komisija pastāvīgi uzlabo ES budžeta pārvaldību. Pēc Komisijas priekšlikuma abi likumdevēji vienojās par pārskatītiem ES budžeta finanšu pārvaldības noteikumiem, kas stājās spēkā 2024. gada septembrī. Tas nodrošinās, ka ES finansējums ir pārredzamāks, digitālāks un skaidri atspoguļo Savienības vērtības. Tā kā kļūdas bieži vien rodas noteikumu sarežģītības dēļ, Komisija pastāvīgi cenšas vienkāršot un saskaņot izdevumu prasības. Piemēram, kohēzijas politikas finansējuma jomā tiesiskais regulējums, kas piemērojams 2021.–2027. gada izdevumu periodam, paredz visaptverošu vienkāršošanas pasākumu kopumu.

Turklāt Komisija arī turpina ciešu sadarbību ar tiem, kas izpilda ES budžetu, jo īpaši ar valstu iestādēm, un, īstenojot informēšanas pasākumus, aktīvi palielina informētību finansējuma saņēmēju vidū.

Visbeidzot, Komisija arī turpinās izmantot savus preventīvos un korektīvos instrumentus, piemēram, maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu un finanšu korekciju piemērošanu. 2023. gadā Komisija un dalībvalstis īstenoja preventīvus un korektīvus pasākumus 3,8 miljardu EUR apmērā.

Konteksts

Ar Revīzijas palātas gada pārskata publicēšanu un integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņojumu (IFAR) paketes iesniegšanu Eiropas Parlamentam tiek uzsākta ikgadējā ES budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kurā izvērtē ES budžeta finanšu pārvaldību un sasniegumus 2023. gadā.

IFAR paketē ir iekļauti pieci Komisijas ziņojumi, kuros sniegts visaptverošs pārskats par to, kā tika izlietots ES budžets. Šie ziņojumi ir būtiski, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Eiropas Parlaments ņem vērā IFAR paketi, ERP gada pārskatu un visus attiecīgos ERP īpašos ziņojumus, lai izlemtu, vai veikt, atlikt vai atteikt budžeta izpildes apstiprināšanu.

Eiropas Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un citiem partneriem, lai nodrošinātu, ka ES budžets tiek izlietots efektīvi, bez krāpšanas un pārkāpumiem un saskaņā ar ES politikas mērķiem nodrošināt labumu iedzīvotājiem un sasniegt konkrētus rezultātus.

Sīkāka informācija

Integrēti finanšu un pārskatatbildības ziņojumi par 2023. gadu

Pārvaldības un snieguma ziņojums par 2023. gadu

Faktu lapa “Rezultātu sasniegšana un ES budžeta aizsardzība 2023. gadā”

Eiropas Revīzijas palātas oficiālā tīmekļa vietne

Komisijas 2019.–2024. gada pilnvaru termiņa laikā ES ir saskārusies ar virkni bezprecedenta krīžu, kas prasa ātru un efektīvu reakciju, lai aizsargātu dzīvības un līdzekļus iztikai visā Savienībā. 2023. gads bija vēl viens nozīmīgs gads, kurā ar ES budžeta palīdzību tika risinātas problēmas, tiklīdz tās radās. Tajā pašā laikā Komisija joprojām koncentrējās uz savām galvenajām prioritātēm, izstrādājot visaptverošus risinājumus un vienlaikus nodrošinot, ka ES budžets ir labi aizsargāts un tiek efektīvi pārvaldīts.

Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2024. gada 10. oktobris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā