Izmantot Eiropas talantus: jauns stimuls ES reģioniem

Eiropai ir talanti. Tomēr talanti ir jālolo, jo īpaši tāpēc, ka ES notiek svarīga demogrāfiska pāreja. Vēl jo nepieciešamāk tas ir reģionos, kas cieš no darbaspēka sarukuma, no neliela tādu personu īpatsvara, kam ir augstākā izglītība, kā arī reģionos, ko skar jauniešu izbraukšana.

Ja šai pārejai nepievērsīsies, tās dēļ radīsies jaunas un augošas teritoriālas atšķirības, reģionus skarot novecošanās procesiem un atpalicībai darbaspēka skaita un prasmju ziņā. Tas var mainīt Eiropas demogrāfisko vidi, kavējot ES izturētspēju un konkurētspēju.

Attiecībā uz ES apņemšanos nevienu cilvēku, nevienu vietu neatstāt novārtā, ir izšķirīgi svarīgi, lai reģioni, kas saskaras ar talantu attīstības strupceļu, kļūtu izturētspējīgāki un pievilcīgāki.

Tāpēc Komisija nāk klajā ar Talantu kultivācijas mehānismu. Šis mehānisms atbalstīs ES reģionus, ko skar šī paātrinātā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, lai tie varētu apmācīt, noturēt un piesaistīt cilvēkus, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas, lai novērstu demogrāfiskās pārejas sekas.

Ar mehānismu iepazīstina šodien publicētais paziņojums “Izmantot talantus Eiropas reģionos”; šis mehānisms ir pirmā nozīmīgā 2023. gada iniciatīva, kas sekmē Komisijas ierosinātā Eiropas Prasmju gada īstenošanu, un tā mērķis savukārt ir dot jaunu impulsu pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei. Paziņojums piedāvā īpaši pielāgotus, vietēji bāzētus un vairākdimensionālus risinājumus, arī izmantot līdzšinējos ES fondus un iniciatīvas, lai atbalstītu reģionus, ko pašreizējā demogrāfiskā pāreja un tās blakussekas skar visvairāk, un lai nepieļautu, ka Eiropas Savienībā rodas jaunas arvien augošas teritoriālas atšķirības.

Šodien Komisija publicē arī 2023. gada Ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu sekām, kurā ir atjaunināta 2020. gada Ziņojumā par demogrāfiju sniegtā informācija. Tas no jauna aplūko demogrāfiskās tendences, kā arī tādu nesenu norišu gaismā kā Brexit, Covid-19 vai Krievijas militārā agresija pret Ukrainu apzinātās sekas. Ziņojums uzsver: lai Eiropas Savienībā arī turpmāk nodrošinātu pārticību un labklājību, izšķirīgi svarīgi ir pievērsties demogrāfiskās pārejas radītajām problēmām. Pie tām pieder ne vien iedzīvotāju novecošanās un to skaita samazināšanās, arī darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, bet arī teritoriālo atšķirību pieaugums, un tajā skaitā ir arvien augošā plaisa starp pilsētām un laukiem. Ziņojumā aplūkots, kā un vai izveidojušies demogrāfiskie modeļi tiek akcelerēti vai traucēti, kad tas notiek, vai traucējumi ir pārejoši vai arī tie demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē ilgstoši.

“Talantu izaugsmes strupceļš” dažos ES reģionos

Pēc Ziņojuma par demogrāfiju, ES dalībvalstis saskaras ar krasu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukumu. To skaits no 2015. līdz 2020. gadam ir samazinājies par 3,5 miljoniem, un līdz 2050. gadam paredzams, ka zudīs vēl 35 miljoni cilvēku.

Šāda darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, neliels universitātes izglītības un augstākās izglītības ieguvēju īpatsvars un negatīva 15–39 gadus vecu iedzīvotāju mobilitāte ir smagi skāruši 82 reģionus 16 dalībvalstīs (un tie ir gandrīz 30 % ES iedzīvotāju). Šie reģioni saskaras ar tādām specifiskām struktūrproblēmām kā mazefektivitāte darba tirgū, izglītības, mācību un pieaugušo izglītības sistēmās, vājš sniegums inovācijā, publiskajā pārvaldībā vai uzņēmējdarbības attīstībā un slikta pakalpojumu piekļūstamība. Nosauktās problēmas atrisinot, šādi reģioni varētu piesaistīt vairāk kvalificētu darbinieku. Vairāki no šiem reģioniem jau ir “talantu izaugsmes strupceļā”, savukārt citi ar šo risku saskarsies jau tuvākajā nākotnē. Nerisināts šis stāvoklis apdraudēs ES ilgtermiņa labklājību.

Jauns ES mehānisms: “Talantu kultivācijas mehānisms”

Komisija Talantu kultivācijas mehānismu veidos, balstoties uz 8 pīlāriem:

1. 2023. gadā tiks sākts jauns izmēģinājuma projekts, kurš paredz “talantu izaugsmes strupceļa” skartiem reģioniem palīdzēt izstrādāt, konsolidēt, pilnveidot un īstenot individuāli pielāgotas un daudzpusīgas stratēģijas, kā arī noteikt piemērotus projektus — kvalificētu darbinieku apmācīšanai, piesaistīšanai un noturēšanai. Atbalstu saņems izmēģinājuma reģioni, kas izraudzīti, balstoties uz atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
2. 2023. gadā tiks sākta jauna iniciatīva “Gudra reģionu pielāgošanās demogrāfiskajai pārejai”, kuras uzdevums ir reģioniem ar augstākiem jauniešu aizbraukšanas rādītājiem palīdzēt pielāgoties demogrāfiskajai pārejai un ieguldīt talantu attīstībā ar individuāli pielāgotu, vietēji bāzētu rīcībpolitiku starpniecību. Saņēmējreģionus izraudzīsies, balstoties uz atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
3. Ar nacionāla un reģionāla līmeņa reformām, kas nepieciešamas, lai vērstos pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukumu, prasmju neesību un lai reaģētu uz vietējā tirgus vajadzībām, dalībvalstis pēc pieprasījuma un ar Tehniskā atbalsta instrumenta (TAI) 2023. gada konkursa (uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus) starpniecību joprojām balstīs TAI.
4. Kohēzijas politikas programmas un starpreģionālas investīcijas inovācijā nākotnē stimulēs inovāciju un iespējas augstas kvalifikācijas darbvietām un tādējādi sekmēs labākas iespējas noturēt un piesaistīt talantus šajos reģionos.
5. “Eiropas pilsētiniciatīvā” tiks sākts jauns inovatīvu darbību konkurss, kā uzdevums būs testēt vietēji bāzētus risinājumus, kuru līderi būs rūkošas pilsētas, kas risina kvalificētu darbinieku attīstības, paturēšanas vai piesaistīšanas uzdevumu. Būs uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.
6. Īpašā mājaslapā tiks akcentētas ES iniciatīvas, kas atbalsta talantu izaugsmi. Tādā veidā interesējošies reģioniem būs vieglāk piekļūstama informācija par ES rīcībpolitikām tādās jomās kā pētniecība un inovācija, apmācība, izglītība un jauniešu mobilitāte.
7. Notiks pieredzes apmaiņa, tiks izplatīta labā prakse: reģioniem izveidos tematiskas un reģionālas darba grupas, kurās pievērsties specifiskām profesionālām vai teritoriālām problēmām.
8. Tiks tālāk pilnveidotas analītiskās zināšanas, kas vajadzīgas uz pierādījumiem balstītas reģionālās attīstības un migrācijas politikas atbalstam un atvieglināšanai.

Ar līdzšinējo ES fondu un iniciatīvu starpniecību atraisīt talantus

Paziņojumā arī uzsvērts, kā esošie ES instrumenti un rīcībpolitikas var atbalstīt ekonomikas atdzīvināšanu un pareizo prasmju attīstību, lai skartajos reģionos piesaistītu augsta potenciāla darbības, orientējoties arī pēc Eiropas pusgada procesa. Cita starpā to vidū ir jaunā Eiropas inovāciju programma, kurā ir izklāstīta iniciatīva Deep Tech Talent: īpaša pamatiniciatīva, kas reaģē uz talantu trūkumu dziļo tehnoloģiju nozarēs un integrē visus Eiropas reģionus.

Paziņojums arī uzsver, kā kohēzijas politika palīdz un arī turpmāk palīdzēs šiem reģioniem diversificēt savu ekonomiku, uzlabot pakalpojumu piekļūstamību, palielināt publiskās pārvaldes efektivitāti un nodrošināt reģionālo un vietējo pašvaldību iesaisti ar īpašu vietēji bāzētu stratēģiju starpniecību.

Visbeidzot, tajā rodami arī daudzi tādu nacionālu un reģionālu iniciatīvu un labās prakses piemēri, kuros struktūrproblēmas ir sekmīgi risinātas vietējā kontekstā, padarot reģionus talantiem pievilcīgākus. Lai veicinātu savstarpēju mācīšanos, Komisija turpina sadarboties ar nacionālajām iestādēm, kartējot akūtākās demogrāfiskās problēmas, ko tās ir konstatējušas, kā arī tādu rīcībpolitiku un projektu piemēri, kuru mērķis ir tikt galā ar demogrāfisko pārmaiņu sekām.

Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica:

Pārvietošanās brīvība ir viens no ES vērtīgākajiem sasniegumiem. Lai to papildinātu, mums jāgādā, lai reģioniem, kas saskaras ar iedzīvotāju skaita sarukumu un attiecīgi — ar talantu izaugsmes strupceļu, būtu līdzekļi, kā piesaistīt investīcijas un plūkt šo investīciju augļus. Demogrāfiskās pārmaiņas var būt iespēja stiprināt ES teritoriju izturētspēju.

Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira:

No visiem attīstības strupceļiem talantu izaugsmes strupceļš ir viens no satraucošākajiem, jo tas atņem mūsu reģioniem labākos un spožākos prātus. Kohēzijas politika ar savu vietēji bāzēto pieeju var darboties kā katalizators, palīdzot reģioniem noturēt, attīstīt un piesaistīt talantus. Tikai izpildot šo nosacījumu, iespējams novērst arvien lielākas teritoriālās atšķirības visā ES.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:

Eiropas Prasmju gada mērķis ir veicināt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides garu strauji mainīgā darba tirgus kontekstā. Mēs vēlamies palielināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un taisnīgā un iekļaujošā veidā pilnībā izmantot digitālās un zaļās pārveides potenciālu. Tā ir laba iespēja reģioniem, kuri saskaras ar grūtībām piesaistīt vai noturēt kvalificētus darbiniekus, apzināt šķēršļus, kas liedz to uzņēmumiem un darbaspēkam pāriet uz produktīvākām un nākotnes vajadzībām atbilstošākiem sektoriem. Šajā ziņā svarīgs atbalsts var būt jaunais īpašais mehānisms talantu veicināšanai reģionos.

Par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatnes lietām atbildīgā komisāre Marija Gabriela:

ES principu stūrakmens ir nodrošināt, ka visiem eiropiešiem ir vienādas iespējas neatkarīgi no reģiona, kurā viņi dzimuši. Inovācijai un izglītībai ir izšķirīga nozīme, lai varētu nodrošināt, ka visos ES reģionos, jo īpaši lauku apvidos, ir atbalstoša inovācijas ekosistēma un tādu talantu fonds, kas ir labi sagatavoti savai nākotnes konkurētspējai un labklājībai.

Nākamie soļi

Komisija par šā paziņojuma īstenošanu regulāri ziņos.

 

Konteksts

Demogrāfisko pārmaiņu risināšanai ir svarīga nozīme taisnīgākas un izturētspējīgākas sabiedrības izveidē. Notiekošajai demogrāfiskajai pārejai skarot dažādas rīcībpolitikas jomas, vajag, lai šo politiku veidotāji uzņemtos sarežģītu koordinēšanu, kurā iesaistīti visi attiecīgie ES, valstu, reģionu un pašvaldības līmeņa dalībnieki. Lielākā daļa šo jautājumu risināšanas rīcībpolitisko sviru joprojām ir nacionālā līmenī, tomēr Komisija rīcībpolitiskajos priekšlikumos ņem vērā demogrāfisko pārmaiņu (arī ne uzreiz redzamo) ietekmi un sekas.

Komisija jau ir pieņēmusi Ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi Eiropā 2020. gadā, kurš bruģēja ceļu tālākām 2021. gada iniciatīvām, kā vidū bija Zaļā grāmata par novecošanu un Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem līdz 2040. gadam.

Pie pašām nesenākajām ES līmeņa iniciatīvām, kas atbalsta dalībvalstis darbā ar demogrāfiskajām pārmaiņām dažādās jomās un sektoros, pieder Eiropas Aprūpes stratēģija kopā ar Padomes Ieteikumiem par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un pirmsskolas izglītībai un aprūpei, ES visaptverošā stratēģija par bērnu tiesībām un Eiropas Garantija bērniem, Jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu pakete, Komisijas Ieteikums par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai, Padomes Ieteikums, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, Personu ar invaliditāti nodarbinātības pakete un ne vien nesen pieņemtais priekšlikums 2023. gadu padarīt par Eiropas Prasmju gadu, bet arī šodien pieņemtais paziņojums “Izmantot talantus Eiropas reģionos”.

Vairāk informācijas

Paziņojums “Izmantot talantus Eiropas reģionos”

Ziņojums “Demogrāfisko pārmaiņu sekas mainīgā vidē”

Jautājumi un atbildes par talantu izmantošanu Eiropas reģionos un par demogrāfijai veltīto ziņojumu

Faktu lapa “Izmantot talantus Eiropas reģionos”

Demogrāfisko pārmaiņu sekas Eiropā

Iepazīšanās ar ES reģionu demogrāfiskajām tendencēm

Kohēzijas politika (2021–2027)

Kohēzijas atvērto datu platforma

Kohesio

@dubravkasuica

@ElisaFerreiraEC

#EUinmyregion (“Eiropa manā reģionā”)

@NicolasSchmitEU

@EU_Social

@GabrielMariya