Janvāra pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, ar ko tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Tālāk aprakstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 72 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas. Šādos gadījumos Komisijai nav jāturpina pārkāpuma procedūra.

Vienlaikus Komisija arī vēršas pret vairākām ES dalībvalstīm, kuras nav paziņojušas par pasākumiem, ko tās pieņēmušas, lai transponētu ES direktīvas savos tiesību aktos. Šo desmit direktīvu transponēšanas termiņš nesen ir beidzies. Komisija šīm dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika atbildes sagatavošanai un direktīvu transponēšanas pabeigšanai. Ja tās to neizdarīs, Komisija var pāriet pie nākamā posma un izdot argumentētu atzinumu. Komisija mudina dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai saskaņotu savus tiesību aktus ar ES prasībām.

Komisijas izpildes panākšanas pasākumiem un dalībvalstu nodrošinātajai atbilstībai ES tiesību aktiem var sekot, izmantojot interaktīvas kartes un pielāgojamas diagrammas. Lai iegūtu sīkāku informāciju par lietas vēsturi vai piekļūtu pilnai pārkāpumu lēmumu datubāzei, var iepazīties ar pārkāpumu lēmumu reģistru. Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. jautājumus un atbildes.

1. Vide

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Maëlys Dreux, tālr. +32 229 54673)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Dāniju, Itāliju un Luksemburgu nodrošināt atbilstību Ūdens pamatdirektīvai  
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Dānijai (INFR(2025)2209), Itālijai (INFR(2025)2207) un Luksemburgai (INFR(2025)2216) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK), tai skaitā pienākumu periodiski pārskatīt ūdens atļaujas. Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, ir svarīgi pilnībā īstenot ES ūdens kvalitātes standartus. Direktīva nosaka dalībvalstīm pienākumu izveidot pasākumu programmu katram upes baseina apgabalam, lai nodrošinātu, ka Eiropas ūdens objektiem, piemēram, upēm un ezeriem, ir labi rādītāji. Katrā programmā ir jāiekļauj attiecīgi pasākumi, lai kontrolētu dažāda veida slodzi, kas ietekmē ūdensobjektus, piemēram, ūdens ieguvi, stacionāro avotu izplūdes un difūzā piesārņojuma avotus. Lai noteiktu, vai konkrētie pasākumi joprojām nodrošina mērķu sasniegšanu, dalībvalstīm šādi kontroles pasākumi, tai skaitā visas piešķirtās atļaujas, ir periodiski jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina. Dānijā ūdens ieguves atļaujas netiek pārskatītas, lai gan to derīguma termiņš var būt līdz 30 gadiem. Tas neatbilst direktīvas mērķiem. Turklāt Dānijas tiesību akti atbrīvo upju krastu īpašniekus no prasības saņemt ūdens ieguves atļauju, lai nodrošinātu upes ūdeni saviem liellopiem. Visbeidzot, 215 ūdensapgādes iekārtām nav derīgu ieguves atļauju. Itālijā valsts tiesību akti negarantē katras ūdens ieguves vai uzkrāšanas atļaujas reģistrāciju, piemēram, attiecībā uz ūdens uzkrāšanu, būvējot dambi. Turklāt koncesijas netiek periodiski pārskatītas, lai gan to derīguma termiņš var būt 30 vai 40 gadi. Tas neatbilst direktīvas mērķiem. Luksemburga ir nepareizi transponējusi pienākumu periodiski pārskatīt ūdens ieguves atļaujas. Luksemburgā gruntsūdeņu ieguves atļaujas, kas piešķirtas, sākot no 2015. gada, ir derīgas septiņus gadus. Tomēr atļaujas, kas piešķirtas pirms 2015. gada, ir spēkā nenoteiktu laiku, un nav pienākuma tās periodiski pārskatīt, lai sasniegtu direktīvas mērķus. Arī beztermiņa atļaujas virszemes ūdeņu ieguvei un novadīšanai šādos ūdeņos netiek periodiski pārskatītas. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Dānijai, Itālijai un Luksemburgai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie tūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Spāniju un Rumāniju iesniegt Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā paredzētos īstenošanas ziņojumus  
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Spānijai (INFR(2025)2214) un Rumānijai (INFR(2025)2215) par to, ka tās nepilda Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvā (Direktīva 2009/147/EK) noteiktos ziņošanas pienākumus. Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm reizi sešos gados Komisijai jāiesniedz noteiktā formātā sagatavoti īstenošanas ziņojumi. Šajos ziņojumos tiek sniegts novērtējums par Dzīvotņu direktīvas aptverto dzīvotņu un sugu, kā arī savvaļas putnu sugu aizsardzības statusu, pamatojoties uz populāciju un dzīvotņu stāvokli un tendencēm, kā arī galvenajiem slodzes faktoriem un apdraudējumiem, kas tās ietekmē. Ziņojumos iekļauj arī informāciju par šo sugu labā veiktajiem aizsardzības pasākumiem un par Natura 2000 tīkla ieguldījumu minētajās direktīvās noteikto aizsardzības mērķu sasniegšanā.  Spānija nav iesniegusi Dzīvotņu direktīvā paredzēto īstenošanas ziņojumu, un Rumānija nav iesniegusi Putnu direktīvā paredzēto ziņojumu par 2019.–2024. gada ciklu. Ziņojumu iesniegšanas termiņš bija 2025. gada 31. jūlijs. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Spānijai un Rumānijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie tūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Itāliju atjaunināt savu valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu, lai samazinātu dažu gaisu piesārņojošo vielu emisijas  
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2025)2198) par to, ka tā nav atjauninājusi savu valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu, kā noteikts Direktīvā par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (“NEC direktīva”) (Direktīva (ES) 2016/2284). NEC direktīvā attiecībā uz vairākiem gaisa piesārņotājiem ir noteiktas valstu emisiju samazināšanas saistības, kas dalībvalstīm jāizpilda katru gadu laikā no 2020. līdz 2029. gadam, un vērienīgāki samazinājumi laikposmam no 2030. gada. Tajā arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpieņem valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas (NAPCP), kurās izklāstīti pasākumi šo saistību izpildei. NEC direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm savas NAPCP ir jāatjaunina vismaz reizi četros gados. Šie atjauninājumi parāda dalībvalstu panākto progresu programmas īstenošanā un to, kā tās turpina pildīt savas saistības. Tas palīdz samazināt gaisa piesārņotāju emisijas, tādējādi uzlabojot gaisa kvalitāti. Neraugoties uz vairākiem atgādinājumiem, Itālija līdz šim Komisijai nav iesniegusi prasīto atjaunināto NAPCP. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie tūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Latviju pareizi transponēt Atkritumu pamatdirektīvu  
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijai (INFR(2025)2205) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2018/851/ES), kuras mērķis ir novērst vai samazināt atkritumu rašanos. Tas ir būtiski ES konkurētspējai un pārejai uz aprites ekonomiku. Grozītajā direktīvā ir noteikti saistoši mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu reciklēšanu un sagatavošanu atkalizmantošanai. Turklāt tā prasa dalībvalstīm uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Grozītā direktīva dalībvalstīm savos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2020. gada 5. jūlijam. Latvija nav pareizi transponējusi prasības, kas saistītas ar atkritumu reģenerāciju, aizliegumu sajaukt bīstamus atkritumus, kā arī noteikumus par bioloģiskiem atkritumiem, atkritumu apsaimniekošanas plānu saturu un paplašinātās ražotāja atbildības shēmu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie tūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina Čehiju ievērot Atkritumu poligonu direktīvu unuzlabot atkritumu apstrādi
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Čehijai (INFR(2022)2017) par to, ka tā nav pareizi piemērojusi Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/850) un Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851). Atkritumu poligonu direktīvā ir noteikti standarti, kas jāpiemēro atkritumu poligoniem, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka poligonos nonāk tikai apstrādāti atkritumi. Saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu dalībvalstīm atkritumi ir jāreģenerē un jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēka veselība un vide. 2022. gada aprīlī Komisija Čehijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr konstatētie trūkumi vēl nav novērsti. Pirmkārt, Čehija nav pareizi transponējusi pienākumu apstrādāt atkritumus pirms to apglabāšanas poligonos. Čehijas tiesību akti patiešām ļauj atkritumus apglabāt poligonos, ja pastāv dalītas savākšanas sistēma, taču Direktīvā ir noteikts, ka poligonos var apglabāt tikai apstrādātus atkritumus. Turklāt reciklējamie un bioloģiski noārdāmie atkritumi nonāk poligonos, kur atkritumi pirms apglabāšanas netiek apstrādāti, pienācīgi atlasot dažādas atkritumu frakcijas; arī atkritumu organiskā frakcija pirms apglabāšanas poligonā netiek stabilizēta. Tas attiecas uz visiem 118 sadzīves atkritumu poligoniem, kas šobrīd darbojas Čehijā. Komisija norāda, ka pārmērīga paļaušanās uz risinājumiem, kas palielina jaukto atkritumu apstrādes jaudu, piemēram, mehānisko un bioloģisko apstrādi vai sadedzināšanas jaudu, būtu neproduktīva. Čehija vēl nav veikusi visus plānotos pasākumus, lai sekmētu atkritumu dalītu savākšanu, piemēram, palielinot maksu par apglabāšanu poligonos un ieviešot principu “cik izmet, tik maksā”. Vairāki izaicinājumi un iespējas ir konstatēti arī Komisijas sagatavotajā 2023. gada agrīnās brīdināšanas ziņojumā. Tāpēc Komisija nolēma izdot argumentētu atzinumu Čehijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Beļģiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un atjaunotu tās Natura 2000 tīkla teritorijas
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2015)2007) par to, ka tā nav pienācīgi aizsargājusi ES nozīmes dzīvotnes un sugas. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK) un Putnu direktīvu (Direktīva 2009/147/EK) dalībvalstis, pildot svarīgu šajās direktīvās noteiktu prasību, vienojās izveidot saskaņotu tīklu Natura 2000, un šajā nolūkā tās Komisijai iesniedz priekšlikumus par atbilstošām Kopienā nozīmīgām teritorijām. Kad Komisija ir apstiprinājusi teritoriju, dalībvalstij ir seši gadi, lai to noteiktu par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) un paredzētu nepieciešamos saglabāšanas mērķus un pasākumus, kuriem būtu jāpalīdz saglabāt vai atjaunot labvēlīgu aizsardzības statusu aizsargājamām sugām un dzīvotnēm. Komisija 2015. gada 27. martā nosūtīja Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav noteikusi ĪADT statusu vairākām teritorijām Galvaspilsētas Briseles reģionā un Valonijas reģionā, kā arī divām jūras teritorijām, par kurām tai ir federālā atbildība. Komisija arī konstatēja, ka Beļģija nav noteikusi šīm teritorijām specifiskus saglabāšanas mērķus. Kopš tā laika Beļģija ir panākusi ievērojamu progresu, visas teritorijas nosakot par ĪADT, izvirzot vispārīgus saglabāšanas mērķus un pieņemot dažus no nepieciešamajiem pasākumiem. Tomēr, lai gan Valonijas reģions ir noteicis saglabāšanas mērķus un pasākumus, kuru mērķis ir novērst noplicināšanos, tas līdz šim nav noteicis nekādus teritorijām specifiskus mērķus un pasākumus sugu un dzīvotņu atjaunošanai. Attiecībā uz divām Beļģijas jūras ĪADT (Vlaamse Banken un Vlakte van de Raan) saglabāšanas pasākumi attiecībā uz zvejas darbībām, jo īpaši grunts tralēšanu, aizvien nav pieņemti. Tāpēc Komisija nolēma izdot argumentētu atzinumu Beļģijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotā lieta

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Rumāniju, kas nav slēgusi un atjaunojusi atkritumu poligonus
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Rumāniju (INFR(2020)2276) par to, ka tā nav izpildījusi Līgumā par Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Atkritumu poligonu direktīvā (Direktīva 1999/31/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/850) noteikto pienākumu attiecībā uz atkritumu poligoniem. Pievienošanās līgumā noteiktā pārejas perioda atkāpe ļāva dažiem poligoniem darboties līdz 2017. gada 16. jūlijam, bet pēc tam visi neatbilstīgie poligoni bija jāslēdz un jāatjauno. Rumānija ir paziņojusi, ka 92 atkritumu poligoni ir slēgti un atjaunoti, taču 15 poligoni turpina darboties bez skaidriem atjaunošanas plāniem. Komisija 2020. gada oktobrī Rumānijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2024. gada februārī – argumentētu atzinumu. Lai gan zināms progress tika panākts, Rumānijas iestādes situāciju nav pilnībā atrisinājušas, jo 9 poligoni joprojām nav atjaunoti. Komisija uzskata, ka Rumānijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc tā vēršas pret Rumāniju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Oficiāla paziņojuma vēstule pēc Tiesas sprieduma (LESD 260. pants)

Komisija aicina Poliju izpildīt ES Tiesas spriedumu un nodrošināt iespēju vērsties tiesā ar prasību attiecībā uz meža apsaimniekošanas plāniem
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2018)2208) par to, ka tā nav izpildījusi Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada 2. marta spriedumu (C-432/21). Tiesa konstatēja, ka Polija nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK), Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Orhūsas konvencijā paredzētos pienākumus. Polija nenodrošināja vides organizācijām iespēju valsts tiesās apstrīdēt meža apsaimniekošanas plānu materiālos un procesuālos trūkumus, kas var ietekmēt Natura 2000 teritorijas. Tiesas procedūru pieejamībai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka sabiedrība var ietekmēt vides pārvaldību un ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanu. Kopš sprieduma pasludināšanas ir pagājuši gandrīz trīs gadi, taču Polija to joprojām nav izpildījusi. Vides NVO nav likumīgu iespēju apstrīdēt meža apsaimniekošanas plānus valstu tiesās. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie tūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt vērsties pret Poliju ES Tiesā un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Siobhan McGarry, tālr. +32 2 296 47 98; Rüya Perincek, tālr. +32 460 76 25 10)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Vāciju nodrošināt atbilstību ES noteikumiem par pakalpojumu brīvu apriti un dalībvalstī likumīgi dzīvojošu trešo valstu valstspiederīgo tiesībām brīvi pārvietoties
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2025)4025) par to, ka tā nav nodrošinājusi atbilstību ES noteikumiem par pakalpojumu brīvu apriti un dalībvalstī likumīgi dzīvojošu trešo valstu valstspiederīgo tiesībām brīvi pārvietoties, jo īpaši attiecībā uz ES uzņēmumos nodarbinātu trešo valstu valstspiederīgo norīkošanu darbā. ES noteikumu par pakalpojumu brīvu apriti mērķis ir izveidot vienotu tirgu, kurā pakalpojumu sniedzēji var darboties bez nesamērīga sloga un šķēršļiem visā ES, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju tiesību aizsardzību. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 56. pants, to lasot saistībā ar 1990. gada Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (CISA), 21. pantu, paredz pakalpojumu brīvu apriti un ļauj pakalpojumu sniedzējiem kādā dalībvalstī likumīgi dzīvojošus un likumīgi nodarbinātus trešo valstu valstspiederīgos norīkot darbā citā dalībvalstī. Tomēr Vācijā noteiktie valsts pasākumi paredz, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri jau ir izgājuši imigrācijas pārbaudes un kuriem ir citas dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ar diplomātisko pārstāvniecību starpniecību jāpieprasa un jāsaņem papildu vīza (tā sauktā Vander Elst vīza), un tikai tad viņi var tikt norīkoti darbā Vācijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Komisija uzskata, ka šī prasība saņemt papildu vīzu ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību atbilstoši LESD 56. pantam saistībā ar CISA 21. pantu, kas paredz bezvīzu ceļošanu uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Vācijai tagad ir divi mēneši laika, lai reaģētu uz Komisijas paustajām bažām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Vācijai argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Poliju izpildīt ES Tiesas nolēmumu par aptieku reklāmas aizliegumu
Eiropas Komisija ir nolēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 260. pantu nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2018)4028) par to, ka tā nav izpildījusi Eiropas Savienības Tiesas 2025. gada 19. jūnija nolēmumu (Lieta C-200/24). Tiesa konstatēja, ka Polija, aizliedzot reklamēt aptiekas, zāļu tirdzniecības vietas un to darbību saskaņā ar Polijas Farmācijas likumu, ir pārkāpusi E-komercijas direktīvu (Direktīva 2000/31/EK), kā arī LESD 49. pantu un 56. pantu. Šī darbība ir daļa no plašākiem vienotā tirgus stratēģijas ietvaros īstenotiem Komisijas centieniem likvidēt nepamatotus šķēršļus un nodrošināt vienotā tirgus efektīvu darbību. Reklāma ir būtisks aspekts, kas veicina ienākšanu tirgū un darbības izvēršanu, kā arī svarīgs informācijas avots patērētājiem. Komisija atzīst, ka Polija ir sākusi likumdošanas sagatavošanas darbu, tomēr tā uzskata, ka Polija joprojām nav īstenojusi pasākumus, kas nepieciešami, lai atceltu aptieku reklāmas aizliegumu. Polijai tagad ir divi mēneši laika, lai reaģētu uz Komisijas paustajām bažām. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt šo lietu no jauna nodot Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

Komisija aicina dalībvalstis ievērot direktīvu, kas atvieglo ziņošanas prasības tādās jomās kā pārtika un pārtikas sastāvdaļas, āra troksnis, pacientu tiesības un radioiekārtas
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli 12 dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2024/2839. Šī direktīva groza vairākas ES direktīvas, lai atvieglotu dažas ziņošanas prasības tādās jomās kā pārtika un pārtikas sastāvdaļas, āra troksnis, pacientu tiesības un radioiekārtas. Attiecībā uz Direktīvu 2000/14/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām, šī direktīva vienkāršo un racionalizē ziņošanas pienākumus, tādējādi samazinot administratīvo slogu un vienlaikus saglabājot pašreizējo vides aizsardzības līmeni. Čehija, Dānija, Igaunija, Spānija, Horvātija, Itālija, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Zviedrija līdz transponēšanas termiņam nav paziņojušas par saviem valsts pasākumiem, ar kuriem transponē ar Direktīvu 2000/14/EK saistītos noteikumus, vai ir paziņojušas tikai par daļējiem pasākumiem. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules šīm dalībvalstīm, kurām tagad divus mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un par to jāpaziņo Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēts atzinums un papildu argumentēts atzinums

Komisija aicina Slovēniju nodrošināt, ka publiskie farmācijas institūti ievēro ES iepirkuma noteikumus attiecībā uz zālēm
Eiropas Komisija šodien nolēma izdot argumentētu atzinumu Slovēnijai (INFR(2025)4011) par publisku farmācijas institūtu veiktiem zāļu iepirkumiem. Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu līgumslēdzējām iestādēm attiecībā uz visiem iepirkumiem, kuru vērtība pārsniedz noteiktu summu, ir jāizmanto atklātās standarta iepirkuma procedūras. Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas būtu jāizmanto tikai īpašos pienācīgi pamatotos gadījumos, kā konsekventi apstiprināts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Slovēnija 2024. gada decembrī grozīja savus farmācijas tiesību aktus, paplašinot sarunu procedūras bez iepriekšējas publicēšanas izmantojumu zāļu iegādei, ko veic publiskie farmācijas institūti. Komisija uzskata, ka ar šo grozījumu tiek pārkāpti Direktīvā 2014/24/ES noteiktie dalībvalsts pienākumi un ka Slovēnijas atbildē uz oficiālā paziņojuma vēstuli sniegtais pamatojums nepiedāvā risinājumu Komisijas sākotnējā novērtējumā izvirzītajiem jautājumiem. Slovēnijai tagad ir divi mēneši laika, lai reaģētu uz argumentētajā atzinumā paustajām bažām. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt vērsties pret Slovēniju Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina Rumāniju ievērot maksājumu termiņus veselības apdrošināšanas nozarē
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR(2024)4004) par nespēju nodrošināt, ka aptiekas savlaicīgi saņem samaksu par zālēm, kas tiek izsniegtas pacientiem saskaņā ar valsts veselības apdrošināšanas programmu. Maksājumu kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumus, samazinot to likviditāti, kavējot izaugsmi un vājinot noturību. Tie arī ierobežo uzņēmuma spēju ieviest zaļāku praksi un īstenot digitālo pārveidi. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā uzņēmumu un jo paši MVU spēja darboties un maksāt algas saviem darbiniekiem ir atkarīga no maksājumu regularitātes. Direktīvas 2011/7/ES 4. pantā publiskā sektora iestādēm ir noteikts pienākums rēķinus apmaksāt 30 dienu vai – veselības aprūpes iestāžu gadījumā – 60 dienu laikā. Saskaņā ar minēto direktīvu publiskajām iestādēm ir pienākums laikus maksāt saviem piegādātājiem, rādot pozitīvu piemēru sliktas maksājumu prakses apkarošanai privātajā sektorā. Komisija sniedza papildu argumentētu atzinumu, jo valsts veselības apdrošināšanas iestāde (CNAS) turpināja sistemātiski kavēt maksājumus par zālēm, ko aptiekas izsniegušas saskaņā ar valsts veselības apdrošināšanas programmu. Rumānijas iestāžu sniegtā informācija liecina, ka vismaz trijās no deviņām kategorijām maksājumi aptiekām tiek veikti vidēji 65–73 dienu laikā, proti, pārsniedzot 60 dienu termiņu. Tā kā dati tika sniegti tikai atbildē uz argumentēto atzinumu, Komisija uzskatīja, ka ir jāizdod papildu argumentēts atzinums, lai šo informāciju varētu oficiāli novērtēt attiecībā uz iespējamām turpmākām darbībām. Tas ir saistīts ar procedūras prasībām attiecībā uz pārkāpuma procedūrām. Rumānijai tagad ir divi mēneši laika, lai reaģētu uz Komisijas paustajām bažām. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt vērsties pret Rumāniju Eiropas Savienības Tiesā.

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 2 296 75 33; Cristina Dumitrescu, tālr. +32 2 296 60 91)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Grieķiju un Rumāniju pareizi transponēt Šaujamieroču direktīvas noteikumus   
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Grieķijai (INFR(2025)2218) un Rumānijai (INFR(2025)2219) par to, ka tās nav pareizi transponējušas dažus Šaujamieroču direktīvas (Direktīva (ES) 2021/555) noteikumus, kas attiecas uz šaujamieroču reģistrēšanu un drošu glabāšanu. Šaujamieroču direktīvā ir noteikti kopēji minimālie standarti civilo šaujamieroču, piemēram, šaušanas sportā un medībās izmantojamu ieroču, iegādei, glabāšanai un komerciālai apmaiņai. Direktīvas noteikumi ļauj Eiropas Savienībā civiliem mērķiem likumīgi izmantot, pārvietot un tirgot šaujamieročus, to būtiskas daļas un munīciju. Vienlaikus direktīva uztur augstus drošības un aizsardzības standartus pret noziedzīgiem nodarījumiem ar šaujamieročiem un to nelikumīgu apriti. Komisija ir nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstules Grieķijai un Rumānijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie tūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina dalībvalstis paziņot valsts pasākumus, ar kuriem transponē direktīvu, kas saskaņo noteikumus par informācijas apmaiņu attiecībā uz teroristu nodarījumiem ar ES datu aizsardzības noteikumiem   
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli astoņām dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2023/2123, ar ko groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI, lai nodrošinātu tā saskaņošanu ar Savienības noteikumiem par personas datu aizsardzību. Šī direktīva nodrošina, ka dalībvalstis var efektīvi un droši apmainīties ar informāciju par teroristu nodarījumiem, vienlaikus garantējot stingrus personas datu un pamattiesību aizsardzības noteikumus. Dalībvalstīm Direktīva (ES) 2023/2123 bija jātransponē līdz 2025. gada 1. novembrim. Padomes Lēmums 2005/671/TI paredz īpašus noteikumus par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem. Šie noteikumi ar minēto direktīvu tika pārskatīti un atjaunināti, lai tos saskaņotu ar Direktīvu (ES) 2016/680, kas paredz ES mēroga noteikumus tādu personas datu aizsardzībai, kurus izmanto tiesībaizsardzības nolūkos, tai skaitā lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus. Bulgārija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Kipra, Nīderlande, Portugāle un Slovēnija  nav paziņojušas Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu.  Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules šīm dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un par to jāpaziņo Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.  

Argumentēts atzinums

Komisija aicina Grieķiju pareizi transponēt Direktīvas par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu noteikumus
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2019)2230) par to, ka tā savos valsts tiesību aktos nav pareizi transponējusi Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. ES noteikumi uzliek dalībvalstīm pienākumu paredzēt kriminālatbildību par seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem atspoguļojošu materiālu apriti. Direktīvā ir iekļauti minimālie noteikumi attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu un ieviesti noteikumi, kas uzlabo šādu noziegumu novēršanu un cietušo bērnu aizsardzību. Direktīvā arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāveicina regulāra apmācība amatpersonām un jānodrošina, ka nodarījuma izdarītājiem ir pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi. Grieķija ir nepareizi transponējusi dažus noteikumus, kas attiecas uz cietušajiem bērniem, citiem cietušajiem un preventīvām intervences programmām. Tā kā šie noteikumi nav pareizi transponēti, Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Grieķijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

4. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 2 296 75 33; Yuliya Matsyk, tālr. +32 2 226 27 16)

(Sīkāka informācija par līdztiesību: Eva Hrncirova, tālr. +32 2 298 84 33; Anna Gray, tālr. +32 2 298 08 73)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Slovākiju ievērot ES noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai (INFR(2026)2012) par to, ka tā ir pārkāpusi ES noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Trauksmes cēlēju direktīvā (Direktīva (ES) 2019/1937) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka trauksmes cēlēju rīcībā ir efektīvi un neatkarīgi kanāli konfidenciālai ziņošanai par ES noteikumu pārkāpumiem, ka šie ziņojumi tiek efektīvi izmeklēti un uz tiem tiek reaģēts un ka trauksmes cēlēji ir aizsargāti pret represijām.  Tā paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido kompetentās iestādes, kas ir autonomas un neatkarīgas un garantē trauksmes cēlēju konfidencialitāti. Slovākijas parlaments 2025. gada decembrī paātrinātas procedūras kārtībā pieņēma tādu grozījumu savos trauksmes cēlēju aizsardzības tiesību aktos, kas likvidētu Slovākijas Trauksmes cēlēju aizsardzības biroju un novestu pie tā priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru priekšlaicīgas izbeigšanas. Ar šo tiesību aktu tika ieviests arī “pārskatīšanas mehānisms”, kas ļautu iestādēm un prokuroriem jebkurā laikā atsaukt trauksmes cēlēju aizsardzību, pat ja viņi būtu aizsargāti saskaņā ar Slovākijas trauksmes cēlēju aizsardzības tiesību aktu iepriekšējo redakciju. Šo pārskatīšanu var ierosināt arī darba devējs, kurš ir informēts par to, ka aizsardzība ir piešķirta; tā rezultātā trauksmes cēlēji var tikt pakļauti represijām.  Lēmumu par trauksmes cēlēja aizsardzības atsaukšanu arī nevar pārskatīt tiesā. Tas varētu negatīvi ietekmēt ES Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.  Komisija ir atkārtoti izklāstījusi savas bažas Slovākijas iestādēm. Slovākijas parlaments pieņēma šos grozījumus, neraugoties uz Komisijas paustajām bažām. Slovākijas Konstitucionālā tiesa pagaidām ir apturējusi šī tiesību akta stāšanos spēkā, līdz tā pieņem lēmumu pēc būtības attiecībā uz atbilstību Slovākijas konstitucionālajām tiesībām. Tā kā Komisija uzskata, ka šis tiesību akts pārkāpj ES noteikumus, tā sūta Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Slovākijai ir mēnesis laika, lai uz šo vēstuli atbildētu un Komisijas norādītos trūkumus novērstu. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Čehiju un Slovākiju pareizi transponēt ES noteikumus par juridisko palīdzību
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai (INFR(2025)2211) un Slovākijai (INFR(2025)2212) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu (ES) 2016/1919 par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. ES tiesību akti nodrošina aizdomās turēto un apsūdzēto personu pamattiesību aizsardzību. Lai vienas dalībvalsts pieņemtus tiesas nolēmumus atzītu citas dalībvalstis, ir vajadzīgi kopēji minimālie standarti. Čehija tiesības uz juridisko palīdzību piešķir tikai apsūdzētajām personām, proti, personām, kas oficiāli apsūdzētas noziedzīgā nodarījumā, un nevis aizdomās turētajiem, proti, personām, ko tiesībaizsardzības iestādes tur aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, bet kas nav oficiāli apsūdzētas. Čehija arī negarantē juridisko palīdzību konkrētos apstākļos, kad persona tiek saukta pie atbildības, lai lemtu par pirmstiesas apcietinājumu. Komisija šīs pašas problēmas konstatēja Slovākijā. Turklāt Slovākija nenodrošina piekļuvi juridiskajai palīdzībai personām, kas aizturētas citā dalībvalstī, pamatojoties uz Slovākijas iestāžu izdotu Eiropas apcietināšanas orderi. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Čehijai un Slovākijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie tūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt Direktīvu attiecībā uz attālināti noslēgtiem finanšu pakalpojumu līgumiem 
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpumu procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli 21 dalībvalstij (Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Vācijai, Igaunijai, Grieķijai, Spānijai, Horvātijai, Īrijai, Kiprai, Latvijai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Somijai un Zviedrijai) par to, ka tās nav paziņojušas visus pasākumus, ar ko transponē Direktīvu par attālināti noslēgtiem finanšu pakalpojumu līgumiem (Direktīva (ES) 2023/2673). Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas uzlabo patērētāju aizsardzības līmeni attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, ko pārdod attālināti, piemēram, pa tālruni vai tiešsaistē, jo īpaši ieviešot “atteikuma pogu”, kas ļauj patērētājiem atteikties no līguma ar vienu klikšķi. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē savos tiesību aktos līdz 2025. gada 19. decembrim. 21 iepriekš minētā dalībvalsts līdz šim nav paziņojusi Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules šai 21 dalībvalstij, kam tagad divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un par to jāpaziņo Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt Direktīvu par patērētāju kredītlīgumiem 
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpumu procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli 23 dalībvalstīm (Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Vācijai, Igaunijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Horvātijai, Īrijai, Kiprai, Lietuvai, Luksemburgai, Latvijai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Somijai un Zviedrijai) par to, ka tās nav paziņojušas visus pasākumus, ar ko transponē Direktīvu par patērētāju kredītlīgumiem (Direktīva (ES) 2023/2225). Direktīvas mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību kredītu tirgū, nodrošinot pārredzamību un taisnīgumu kredīta darījumos visās dalībvalstīs.  Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē savos tiesību aktos līdz 2025. gada 20. novembrim. 23 iepriekš minētās dalībvalstis līdz šim nav paziņojušas Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules šīm dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un par to jāpaziņo Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Argumentēti atzinumi un papildu argumentēti atzinumi

Komisija aicina Beļģiju, Čehiju, Franciju, Kipru, Latviju, Nīderlandi, Slovēniju, Somiju un Zviedriju izpildīt produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības.
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Beļģijai (INFR(2022)0287), Čehijai (INFR(2022)0293), Francijai (INFR(2022)0305), Latvijai (INFR(2022)0313) un Somijai (INFR(2022)0303) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Eiropas Piekļūstamības aktu (Direktīva (ES) 2019/882) attiecībā uz produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām visā ES. Turklāt Eiropas Komisija ir arī nolēmusi nosūtīt papildu argumentētus atzinumus Kiprai (INFR(2022)0291), Nīderlandei (INFR(2022)0315), Slovēnijai (INFR(2022)0324) un Zviedrijai (INFR(2022)0322). 2019. gadā pieņemtajā Eiropas Piekļūstamības aktā ir noteikts, ka galvenajiem produktiem, kas laisti tirgū, jābūt piekļūstamiem personām ar invaliditāti. Tas ietver tālruņus, datorus, e-grāmatas, banku pakalpojumus un elektronisko sakaru pakalpojumus. Akta mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti (vairāk nekā 100 miljonu ES iedzīvotāju) aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, arī izglītībā un nodarbinātībā, un nodrošināt viņiem lielāku patstāvību un mobilitātes iespējas. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē līdz 2022. gada 28. jūnijam, un uzņēmējiem bija jānodrošina, ka līdz 2025. gada 28. jūnijam tie ir panākuši atbilstību kopīgo ES pieejamības prasību kopumam. Komisija jau 2022. gadā nosūtīja šīm dalībvalstīm oficiāla paziņojuma vēstules par to, ka tās nav paziņojušas visus transponēšanas pasākumus. Lai gan dalībvalstis kopš tā laika ir paziņojušas par vairāk transponēšanas pasākumiem un panākušas zināmu progresu, Komisija uzskata, ka joprojām pastāv dažas transponēšanas nepilnības. Šīs nepilnības ir ievērojamas un katrā valstī atšķirīgas. Atkārtoti tika konstatēti trūkumi saistībā ar noteikumiem par piekļūstamības prasībām atbildēšanai uz ārkārtas gadījuma saziņu, kā arī ar darbības jomu, definīcijām un izpildes nodrošināšanas noteikumiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu valstīm, kas saņēmušas oficiāla paziņojuma vēstuli, un papildu argumentētu atzinumu tām valstīm, kas atzinumu bija saņēmušas jau iepriekš. Šīm dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot šīs lietas Eiropas Savienības Tiesai un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Cristiana Marchitelli, tālr. +32 2 298 94 07; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 2 298 13 25)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina dalībvalstis izstāties no Enerģētikas hartas nolīguma
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules 16 dalībvalstīm, kuras joprojām ir Enerģētikas hartas nolīguma līgumslēdzējas puses pēc tam, kad Eiropas Savienība un Euratom 2025. gada 28. jūnijā no šī līguma izstājās. Šīs dalībvalstis ir: Beļģija (INFR(2026)2222), Bulgārija (INFR(2026)2223), Čehija (INFR(2025)2225), Igaunija (INFR(2025)2226), Īrija (INFR(2025)2231), Grieķija (INFR(2025)2227), Horvātija (INFR(2025)2229), Kipra (INFR(2025)2224), Latvija (INFR(2025)2232), Ungārija (INFR(2025)2230), Malta (INFR(2025)2233), Austrija (INFR(2025)2221), Rumānija (INFR(2025)2234), Slovākija (INFR(2025)2236), Somija (INFR(2025)2228) un Zviedrija (INFR(2025)2235). Enerģētikas hartas nolīgums organizē tirdzniecības un investīciju attiecības enerģētikas nozarē starp tā līgumslēdzējām pusēm. Saskaņā ar nolīgumu tirdzniecība un investīcijas ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, un dalībvalstis var īstenot šo kompetenci tikai tad, ja Savienība tām piešķir attiecīgas pilnvaras. Pēc Savienības un Euratom izstāšanās no Enerģētikas hartas nolīguma attiecīgās dalībvalstis nav saņēmušas šādu pilnvarojumu un nav veikušas nekādus pasākumus, lai izstātos no nolīguma. Komisija tagad aicina attiecīgās dalībvalstis bez liekas kavēšanās izstāties no nolīguma. Dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz šīm oficiāla paziņojuma vēstulēm. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi un papildu argumentēti atzinumi

Komisija mudina Franciju pilnībā transponēt ES noteikumus, ar ko paātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt papildu argumentētu atzinumu Francijai (INFR(2024)0227) par to, ka tā nav valsts tiesību aktos pilnībā transponējusi pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Pārskatītā Direktīva (ES) 2023/2413, ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/2001, stājās spēkā 2023. gada novembrī, un daži noteikumi dalībvalstīm bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 1. jūlijam. Šie noteikumi ietver pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras gan atjaunīgās enerģijas projektiem, gan infrastruktūras projektiem, kas vajadzīgi, lai elektroenerģijas sistēmā integrētu papildu jaudu. Tie ietver arī skaidrus termiņus atļauju piešķiršanas procedūrām, kas vērstas uz konkrētām tehnoloģijām vai projektu veidiem, vienotā kontaktpunkta lomas stiprināšanu pieteikumu iesniegšanai un pieņēmumu, ka atjaunīgās enerģijas projekti un saistītā tīkla infrastruktūra atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Komisija 2024. gada septembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas direktīvu valsts tiesību aktos. Francija 2025. gada februārī saņēma argumentētu atzinumu par to, ka tā nav sniegusi pietiekami skaidru un precīzu informāciju par to, kā transponēšanas pasākumi īsteno katru no direktīvas noteikumiem. Tas bija tāpēc, ka Francija nebija skaidri un precīzi izskaidrojusi valsts pasākumus, kurus tā plānoja veikt, lai transponētu dažādos direktīvā noteiktos pienākumus. Pēc Francijas paziņoto transponēšanas pasākumu un atbilstības tabulas analīzes Komisija secināja, ka Francija vēl nav pilnībā transponējusi direktīvu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Francijai izdot papildu argumentētu atzinumu, norādot, kuri konkrētie noteikumi netiek uzskatīti par transponētiem. Francijai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un pabeigtu transponēšanu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

Komisija mudina Bulgāriju un Austriju ievērot Metāna regulu
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2025)2115) un Austrijai (INFR(2025)2116) par Metāna regulas (Regula (ES) 2024/1787) pārkāpšanu, jo šīs valstis nav iecēlušas kompetento iestādi, kas būtu atbildīga par noteikumu piemērošanas uzraudzību un izpildes panākšanu, un nav paziņojusi Komisijai šādu iestādi. ES Metāna regula attiecas uz metāna emisiju mazināšanu jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu ieguvē. Regulas mērķis ir uzlabot Eiropas Savienībā metāna emisiju mērīšanu un ziņošanu par tām, veicināt šādu emisiju mazināšanu un uzlabot pārredzamību ES un pasaules līmenī. Turklāt tā stimulē ES starptautiskos partnerus mērīt metāna emisijas, ziņot mērījumu datus un mazināt metāna emisijas. Dalībvalstīm savas kompetentās iestādes nosaukums un kontaktinformācija bija jāpaziņo Komisijai līdz 2025. gada 5. februārim. Komisija norāda, ka Bulgārija un Austrija vēl joprojām nav izpildījušas šo pienākumu. Tāpēc Komisija sūta argumentētu atzinumu šīm abām dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

6. Nodokļu joma

( Sīkāka informācija: Olof Gill, tālr. +32 2 296 59 66; Paula Clara Ritter-Moschütz, tālr. +32 2 296 40 83)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā īstenot jaunos nodokļu pārredzamības noteikumus un informācijas apmaiņas noteikumus par kriptoaktīviem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules 12 dalībvalstīm – Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Grieķijai, Spānijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Polijai un Portugālei – par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2023/2226. Ar šo direktīvu groza Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (Direktīva 2011/16/ES), lai nodrošinātu nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu attiecībā uz kriptoaktīviem un uzlabotu informācijas apmaiņu par finanšu kontiem. Lai panāktu lielāku nodokļu pārredzamību un cīnītos pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas attiecībā uz ieguldījumu ienākumiem, ir būtiski, lai visas dalībvalstis savlaicīgi un pilnībā īstenotu direktīvas noteikumus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Grieķijai, Spānijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Polijai un Portugālei, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un jāpaziņo par to Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā īstenot jaunos informācijas apmaiņas noteikumus par administratīvu sadarbību nodokļu jomā
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules 10 dalībvalstīm – Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Grieķijai, Kiprai, Maltai, Nīderlandei, Portugālei, Rumānijai un Zviedrijai – par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2025/872, ar ko groza Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (Direktīva 2011/16/ES). Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno jaunie informācijas apmaiņas noteikumi par administratīvo sadarbību nodokļu jomā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Grieķijai, Kiprai, Maltai, Nīderlandei, Portugālei, Rumānijai un Zviedrijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un jāpaziņo par to Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina Dāniju un Slovākiju izpildīt pienākumu sūtīt muitas datus, izmantojot sistēmu SURV3
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Dānijai (INFR(2025)2011) un Slovākijai (INFR(2025)2058) par to, ka tās nepilda pienākumu sūtīt muitas datus Komisijai, izmantojot sistēmu SURV3, kā noteikts Savienības Muitas kodeksa (SMK) 16. panta 1. punktā, Regulā (ES) Nr. 952/2013 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 55. panta 1. punktā, 56. panta 1. punktā un 21-03. pielikumā. Dalībvalstīm, izmantojot sistēmu SURV3, jānosūta Komisijai no valsts sistēmas izgūti dati par importa un eksporta deklarācijām, kas sastāv no 57 standartizētiem datu elementiem. Tas nodrošinās ES muitas tiesību aktu vienotu piemērošanu, kā arī palīdzēs uzraudzīt tirdzniecības plūsmas, novērst krāpšanu un atbalstīt ES līmeņa muitas politikas lēmumus. Taču attiecīgās dalībvalstis sūta tikai minēto elementu apakškopu ar ierobežota apmēra saturu un turpina izmantot novecojušus formātus, kas ietekmē Komisijas spēju uzraudzīt ES tirdzniecības plūsmas un nodrošināt muitas noteikumu vienādu piemērošanu. Neraugoties uz oficiāla paziņojuma vēstulēm, kas tika nosūtītas laikposmā no 2025. gada maija līdz jūlijam, divas dalībvalstis vēl nav panākušas pilnīgu atbilstību, ko apliecina sistēmā SURV3 paziņotie dati. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Dānijai un Slovākijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina Beļģiju pilnībā īstenot pagaidu uzglabāšanas sistēmu gaisa satiksmei saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu
Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2025)2016) par to, ka tā nav pilnībā īstenojusi pagaidu uzglabāšanas sistēmu gaisa satiksmei, kā to paredz Savienības Muitas kodeksa (SMK) Regula (ES) Nr. 952/2013, kas lasāma saistībā ar Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2023/2879 2. panta 2. punktu un minētā lēmuma pielikuma II.13. punktu. Šī sistēma ir svarīgs SMK digitālā muitas satvara komponents. Dalībvalstīm tā bija pilnībā jātransponē līdz 2023. gada 31. decembrim. Neraugoties uz iepriekšējo oficiāla paziņojuma vēstuli, Beļģija vēl nav ieviesusi šo sistēmu, kā arī nav iesniegusi ticamu īstenošanas plānu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Beļģijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

7. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Anni Juusola, tālr. +32 2 296 09 86)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Poliju pareizi transponēt ES noteikumus par vilcienu vadītāju sertifikāciju 
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2025)2148) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Vilcienu vadītāju direktīvas (Direktīva 2007/59/EK) noteikumus. Direktīvā ir noteiktas prasības un procedūras to vilcienu vadītāju sertifikācijai, kuri vada lokomotīves un vilcienus ES dzelzceļa sistēmā. Komisija uzskata, ka Polijas tiesību aktos ir ietvertas tādas prasības vilciena vadītāja sertifikācijai, kas ir pretrunā ar direktīvu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Spāniju, Franciju un Itāliju panākt atbilstību ES noteikumiem par ostas pakalpojumiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Spānijai (INFR(2025)4021), Francijai (INFR(2025)2180) un Itālijai (INFR(2025)2181) par to, ka tās nepilda savus pienākumus saskaņā ar Ostas pakalpojumu regulas (Regula 2017/352/ES) 4. panta 3. un 4. punktu. Minētie noteikumi ļauj dalībvalstīm, ievērojot stingrus pārredzamības, nediskriminācijas un proporcionalitātes nosacījumus un ar mērķi nodrošināt atbilstību to sociālajiem un darba tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par darba inspekcijām, noteikt karoga prasību ūdens transportlīdzekļiem, kas veic vilkšanas vai tauvošanas darbības to teritorijā esošajās ostās. Spānija, Francija un Itālija ir noteikušas prasību ūdens transportlīdzekļiem, ko izmanto vilkšanai un tauvošanai to attiecīgajās ostās, kuģot ar to attiecīgajiem valsts karogiem. Dalībvalstis ir nobažījušās, ka valsts sociālie tiesību akti nav piemērojami, ja velkonim nav valsts karoga. Tomēr, kā Komisija paskaidro oficiāla paziņojuma vēstulē, tas nav pareizi, jo Ostas pakalpojumu regula jau pilnvaro dalībvalstis īstenot šādus valsts sociālos un darba tiesību aktus neatkarīgi no inspicējamā kuģa karoga. Ja dalībvalstis tomēr nolemj noteikt karoga prasību, tas ir jādefinē kā jebkuras ES dalībvalsts karogs, nevis kā konkrētas dalībvalsts karogs. Spānijas, Francijas un Itālijas formulētā prasība par valsts karogu neatbilst ES saistībām saskaņā ar Ostas pakalpojumu regulas 4. panta 3. un 4. punktu un brīvībai veikt uzņēmējdarbību, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Spānijai, Francijai un Itālijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina dalībvalstis transponēt grozīto direktīvu par intelektiskajām transporta sistēmām
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai, Čehijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Austrijai, Polijai, Portugālei, Slovēnijai un Somijai par to, ka tās nav pilnībā transponējušas valsts tiesību aktos Direktīvu (ES) 2023/2661, ar ko groza Direktīvu (ES) 2010/40/ES par intelektiskajām transporta sistēmām (ITS). Grozītās direktīvas mērķis ir reaģēt uz jaunu ceļu mobilitātes iespēju, mobilitātes lietotņu un satīklotas un automatizētas mobilitātes parādīšanos. Tajā tika ieviestas vairākas jaunas prasības attiecībā uz sadarbīgu ITS (S-ITS) drošību, pagaidu pasākumiem ārkārtas situācijās, obligātu sadarbību starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, datu pieejamību un pakalpojumu izvēršanu, kā arī ziņošanas vienkāršošanu gan attiecībā uz direktīvu, gan tās deleģētajiem aktiem, tostarp vienotas veidnes izveidi un kopīgu galveno darbības rādītāju noteikšanu. Tika pievienoti divi pielikumi, kuros noteikti to datu kopu un pakalpojumu saraksti, kurus uzskata par būtiskiem ITS ieviešanai. Tika atzīta arī valstu piekļuves punktu loma datu pieejamības nodrošināšanā. Līdz šim 20 iepriekš minētās dalībvalstis nav paziņojušas par grozītās ITS direktīvas pilnīgu transponēšanu tiesību aktos noteiktajā termiņā, proti, līdz 2025. gada 21. decembrim. Tāpēc Komisija šīm valstīm nosūta oficiāla paziņojuma vēstules. Tagad šīm dalībvalstīm divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un jāpaziņo par to Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

8. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 2 296 47 98; Marta Perez-Cejuela Romero, tālr. +32 2 296 37 70)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina Spāniju un Austriju pareizi transponēt Hipotekāro kredītu direktīvu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Spānijai (INFR(2025)2196) un Austrijai (INFR(2025)2237) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Hipotekāro kredītu direktīvu (Direktīva 2014/17). Direktīvas mērķis ir izveidot efektīvu un konkurētspējīgu vienoto tirgu, kas dod labumu patērētājiem, kreditoriem un kredīta starpniekiem un hipotekāro kredītu jomā nodrošina augstu patērētāju aizsardzības līmeni. Direktīva 2014/17 ļauj kredīta starpniekiem, kas saņēmuši atļauju vienā dalībvalstī, darboties citās ES dalībvalstīs gan pāri robežām, gan ar vietējās filiāles starpniecību. Viņi to var darīt, pamatojoties uz atļauju, kas viņiem piešķirta piederības dalībvalstī vienu mēnesi pēc dienas, kad kompetentās iestādes viņus informējušas, un bez jebkādas papildu atļaujas vai reģistrācijas no uzņēmējas dalībvalsts iestāžu puses. Direktīva 2014/17 arī paredz, ka uzraudzību veic piederības dalībvalsts, un tādējādi ierobežo pakalpojumus sniedzošo kredīta starpnieku uzraudzību uzņēmējā dalībvalstī Komisija uzskata, ka Spānija un Austrija nav pienācīgi transponējušas šos Direktīvas 2014/17 aspektus. Direktīva arī ļauj visiem kreditoriem no visām dalībvalstīm piekļūt datubāzēm, ko attiecīgajā dalībvalstī izmanto patērētāju kredītspējas novērtēšanai. Komisija uzskata, ka Spānija nav pareizi transponējusi šos Direktīvas 2014/17 aspektus. Visbeidzot, direktīvā ir paredzēti īpaši noteikumi par kredīta starpnieku darbinieku atalgojumu, tostarp gadījumos, kad kredīta starpnieki sniedz konsultāciju pakalpojumus, lai nodrošinātu, ka tas neietekmē viņu spēju rīkoties patērētāja interesēs. Komisija uzskata, ka Austrija nav pareizi transponējusi šos Direktīvas 2014/17 aspektus. Tāpēc tā sūta oficiāla paziņojuma vēstules Spānijai un Austrijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina Ungāriju ievērot Regulu par kriptoaktīvu tirgiem (KAT regula)
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli (INFR(2025)2174) par to, ka tā pilnībā neievēro Regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (KAT) pēc tam, kad tika pieņemts 2025. gada Likums Nr. LXVII, ar ko groza Ungārijas Kriptoaktīvu likumu (2024. gada Likums Nr. VII). KAT regula ir svarīgs elements ES Digitālā finansējuma stratēģijā, ar ko izveido vienotu un tieši piemērojamu regulējumu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību, finanšu stabilitāti un kriptoaktīvu vienotā tirgus netraucētu darbību. Ar 2025. gada grozījumiem Ungārijas likumā tiek ieviests jauns atļauju piešķiršanas režīms “apmaiņas validācijas pakalpojumiem” ar kriminālatbildību, kas nav paredzēts KAT regulā. Tiek ziņots, ka tas ir licis dažiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem apturēt vai pārtraukt konkrētus pakalpojumus, tādējādi kaitējot klientiem un radot juridisko nenoteiktību. Lai gan Ungārijas mērķis ir stiprināt aizsardzības pasākumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (NILL/TFN), šādiem pasākumiem arī turpmāk jābūt saderīgiem ar KAT regulu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju un Maltu par to, ka tās nav transponējušas Deleģēto direktīvu attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām   
Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2025)0050) un Maltu (INFR(2025)0077) par to, ka tās nav transponējušas Deleģēto direktīvu attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām (Deleģētā direktīva (ES) 2023/2775).  Šīs direktīvas mērķis ir atjaunināt un pielāgot Grāmatvedības direktīvā noteiktos kritērijus uzņēmuma lieluma noteikšanai inflācijas ietekmei kopš 2013. gada. Tas nodrošina, ka mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem netiek piemēroti nepamatoti ES finanšu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas noteikumi, kas piemērojami lielākiem uzņēmumiem, un tas ir būtiski, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu. Dalībvalstīm šī direktīva bija pilnībā jātransponē līdz 2024. gada 24. decembrim. Līdz šim lielākā daļa ES dalībvalstu ir paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Taču Spānija un Malta joprojām nav paziņojušas par veiktajiem valsts transponēšanas pasākumiem. Komisija 2025. gada 31. janvārī nosūtīja šīm dalībvalstīm oficiāla paziņojuma vēstules un pēc tam 2025. gada 17. jūlijā izdeva argumentētus atzinumus. Komisija uzskata, ka šo dalībvalstu valsts iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, jo tās joprojām nav paziņojušas Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nodot šīs lietas izskatīšanai ES Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

9. Digitālā ekonomika

(Sīkāka informācija: Thomas Regnier, tālr. +32 2 299 10 99; Patricia Poropat, tālr. + 32 2 298 04 85)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Slovēniju ievērot ES autortiesību noteikumus
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli Slovēnijai (INFR(2025)4023) par to, ka tā nav pareizi piemērojusi Direktīvu par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (Direktīva 2001/29/EK) un Kolektīvo tiesību pārvaldības direktīvu (Direktīva 2014/26/ES). ES tiesību akti autortiesību jomā paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu sabiedrībai. Tas ietver autoru izvēli izmantot savas tiesības individuāli vai uzticēt vai nodot to pilnīgu vai daļēju pārvaldību mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vai neatkarīgām pārvaldības struktūrām. Tomēr saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem autoriem nav citas izvēles kā savu tiesību pārvaldību atstāt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ziņā. Tā rezultātā tiek atņemtas autora ekskluzīvās tiesības un tas ir pretrunā ES tiesību aktos garantētajai tiesību subjektu brīvībai atsaukt savas tiesības no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. Obligātā kolektīvā pārvaldījuma sistēma, kas paredzēta Slovēnijas tiesību aktos, ierobežo direktīvās noteiktās tiesības. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Slovēnijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sūtīt Slovēnijai argumentētu atzinumu.

10. Nodarbinātība un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Eva Hrncirova, tālr. +32 2 298 84 33; Eirini Zarkadoula, tālr. +32 2 295 70 65)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina Itāliju labticīgi apspriest nolīgumu ar Eiropas Centrālo banku par pensijas tiesību pārnesi
Eiropas Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru pret Itāliju (INFR(2025)4022), nosūtot tai oficiāla paziņojuma vēstuli par ES tiesību aktos noteiktā lojālas sadarbības principa pārkāpumu. Pārkāpums attiecas uz Itālijas nespēju labticīgi apspriest nolīgumu ar Eiropas Centrālo banku (ECB) par ES ierēdņu pensijas tiesību pārnesi. Lai ES ierēdņi varētu pārnest savas valsts pensijas tiesības uz ES iestādes pensiju shēmu, ir vajadzīgs nolīgums starp dalībvalsti un ES iestādi. Komisija uzskata, ka Itālija ir likusi šķēršļus sarunām par šo nolīgumu ar ECB un tādējādi pārkāpj Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības principu. Tagad Itālijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja netiks saņemta pienācīga atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt jaunos noteikumus, kas uzlabo darba ņēmēju aizsardzību pret azbesta iedarbību
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules 10 dalībvalstīm par to, ka tās nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā transponē Direktīvu (ES) 2023/2668 par darba ņēmēju aizsardzību pret azbesta iedarbību. Transponēšanas termiņš bija 2025. gada 21. decembris. Ar šo direktīvu groza Direktīvu 2009/148/EK, ieviešot zemākas arodpakļautības robežvērtības un papildu pasākumus, lai samazinātu darba ņēmēju risku, ko rada azbests, kas ir ļoti bīstama, vēzi izraisoša viela. Tā ir daļa no Komisija visaptverošās pieejas, kā labāk aizsargāt cilvēkus un vidi pret azbestu un nodrošināt azbestu nesaturošu nākotni. Līdz šim Kipra, Igaunija, Grieķija, Spānija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle un Slovākija nav paziņojušas Komisijai par attiecīgajiem pasākumiem jauno noteikumu pilnīgai transponēšanai valsts tiesību aktos. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules šīm dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāpabeidz direktīvas transponēšana valsts līmenī un jāpaziņo Komisijai par saviem pasākumiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

11. Ekonomika un finanšu lietas

(Sīkāka informācija: Balazs Ujvari, tālr. +32 2 295 45 78; Francisca Marçal Santos, tālr. +32 2 299 72 36)

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā transponēt prasības dalībvalstu budžeta struktūrām
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai, Čehijai, Somijai, Francijai, Īrijai, Latvijai, Luksemburgai, Maltai, Portugālei, Rumānijai un Slovēnijai par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu (ES) 2024/1265. Ar šo direktīvu tika grozīta Direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (Direktīva (ES) 2011/85/ES), lai nodrošinātu atbilstību Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktajiem pienākumiem budžeta politikas jomā, jo īpaši attiecībā uz pārmērīga valdības budžeta deficīta novēršanu. Pamatojoties uz pierādījumiem par Direktīvas 2011/85 īstenošanu, grozījumu direktīva aptver pārredzamību, statistiku, prognozes un vidēja termiņa budžeta plānošanu, lai novērstu iepriekšējās īstenošanas laikā konstatētās nepilnības. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jāievieš publiskās uzskaites sistēmas, kas rada uz uzkrājumiem balstītus datus, kuri nepieciešami Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai. Tajā arī noteikts, ka tām ir jāpublisko visi attiecīgie fiskālie dati, jāizveido neatkarīgas fiskālās iestādes un pēc iespējas jāņem vērā klimata pārmaiņu makrofiskālā ietekme gada un daudzgadu budžeta plānos. Pilnīga īstenošana veicina spēcīgākas valstu fiskālās sistēmas, lielāku pārredzamību un valstu atbildību. Dalībvalstīm Direktīva (ES) 2024/1265 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2025. gada 31. decembrim. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules šīm 15 dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un jāpaziņo par to Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

12. Lauksaimniecība un lauku attīstība

(Sīkāka informācija: Balazs Ujvari, tālr. +32 2 295 45 78; Francisca Marçal Santos, tālr. +32 2 299 72 36)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina dalībvalstis pilnībā atjaunināt noteikumus par medus, augļu sulu, augļu džemu un dehidrēta piena sastāvu, marķējumu un nosaukumiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli 11 dalībvalstīm – Beļģijai, Čehijai, Īrijai, Francijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Austrijai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai – par to, ka tās nav pilnībā transponējušas Direktīvu 2024/1438. Ar šo direktīvu tika grozītas tā dēvētās “Brokastu direktīvas”, kurās izklāstīti kopīgi noteikumi par medus sastāvu, tirdzniecības nosaukumiem, marķējumu un noformējumu (Direktīva 2001/110/EK), augļu sulām (Direktīva 2001/112/EK), džemiem, želejām, marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni (Direktīva 2001/113/EK) un dehidrētu pienu (Direktīva 2001/114/EK). Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt produktu brīvu apriti iekšējā tirgū un palīdzēt patērētājiem izdarīt informācijā balstītu izvēli. Šajā direktīvā cita starpā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāmaina noteikumi par medus izcelsmes obligātu norādīšanu marķējumā, lai ieviestu papildu augļu sulu kategorijas (augļu sulas ar samazinātu cukura saturu) un atļautu marķējumā norādīt, ka augļu sulas satur tikai dabīgus cukurus. Tie arī paredz iespēju palielināt obligāto augļu saturu džemos, atļaut lietot terminu “marmelāde” kā sinonīmu terminam “džems” un modernizēt dehidrēta piena marķēšanu. Dažu brokastu pārtikas produktu sastāva un marķēšanas noteikumu pilnīga īstenošana nodrošina to brīvu apriti iekšējā tirgū un palīdz patērētājiem izdarīt informācijā balstītu izvēli. Dalībvalstīm Direktīva (ES) 2024/1438 bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2025. gada 14. decembrim. Čehija, Īrija un Polija ir paziņojušas, ka šo valstu tiesību aktos direktīva tiek transponēta tikai daļēji, savukārt pārējās minētās dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Tāpēc Komisija nosūta oficiāla paziņojuma vēstules dalībvalstīm, kuras direktīvu nav transponējušas pilnībā vai ir transponējušas tikai daļēji. Tām tagad divu mēnešu laikā jāatbild, jāpabeidz transponēšana un jāpaziņo par to Komisijai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.