Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 14. decembrisPārstāvniecība Latvijā

Jauna kopējā lauksaimniecības politika: paredzēts pieņemt 2023. gada 1. janvārī

The island of Samsoe: an example of a self-sufficient community in renewable energy

Tas, ka Eiropas Komisija apstiprina visus 28 stratēģiskos plānus (vienu katrai ES valstij un divus Beļģijai), iezīmē 2023. gada 1. janvārī paredzēto jaunās kopējās lauksaimniecības politikas sākumu.

264 miljardi eiro ES finansējuma atbalstīs Eiropas lauksaimniekus pārejā uz ilgtspējīgu un izturētspējīgu lauksaimniecības nozari un palīdzēs saglabāt lauku apvidu vitalitāti un daudzveidību. Līdzfinansējuma un nacionālā papildu finansējuma rezultātā lauksaimniekiem un lauku kopienām atvēlētais kopējais publiskais budžets 2023.–2027. gada periodā sasniegs 307 miljardus EUR. Citas programmas, kas ir KLP kompetencē, bet neietilpst KLP stratēģiskajos plānos, piemēram, POSEI programma attāliem reģioniemES skolu apgādes programmaveicināšanas programmas, saņems papildu ES finansējumu 6 miljardi eiro apmērā.

Lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis:

Pēdējo gadu laikā mēs esam cieši sadarbojušies, lai izstrādātu labas stratēģijas. Tagad ir pienācis laiks sākt to īstenošanu. Jaunā KLP Eiropas Savienību darīs labāk sagatavotu to problēmu risināšanai, ar kurām mūsu lauksaimniecības nozare un lauksaimnieki pašlaik saskaras ekonomikā, attiecībā uz vidi un sociālajiem jautājumiem. Mūsu galvenais mērķis — veicināt nodrošinātību ar pārtiku — ir saglabāts. Mēs arī uzturam vienlīdzīgus konkurences apstākļus, turklāt pievēršoties specifiskām vajadzībām un situācijām nacionālā un reģionālā līmenī.

Taisnīgāka KLP

Visi stratēģiskie plāni kā galveno mērķi atbalsta lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju. Daži sniegtā atbalsta piemēri: 

  • KLP tiešie maksājumi joprojām ir drošības tīkls lauksaimniekiem. Katru gadu atbalsttiesīgajiem lauksaimniekiem tiks sadalīts ienākumu pamatatbalsts gandrīz 20 miljardu EUR apmērā. Tomēr pabalsta nosacījums ir, ka lauksaimniekiem jāpiemēro stingrāki pamatstandarti attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem (LLVS). Gaidas ir tādas, ka LLVS aptvers gandrīz 90 % no ES lauksaimniecības zemes.
  • Jaunā KLP novirzīs lielāku publisko atbalstu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Mazās un vidējās lauku saimniecības 25 ES valstīs saņems lielāku ienākumu atbalstu, pateicoties pārdalošam maksājumam, kura apmērs ir 10,6 % visu tiešo maksājumu. Summa būs 4 miljardi EUR gadā. Tas ir 2,5 reizes vairāk par pašreizējās KLP (2014–2020) pārdalošajiem maksājumiem, ko piemēro tikai desmit dalībvalstis.
  • Lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt krīzes, 15 % ES lauku saimniecību saņems atbalstu, kuru varēs izmantot apdrošināšanas maksājumiem, dalībai kopfondos vai citos riska pārvaldības instrumentos.
  • Par proteīnaugiem/pākšaugiem maksātā atbalsta līmenis saistītā ienākumu atbalsta veidā palielināsies par 25 %. Tas palīdzēs mazināt ES lauksaimnieku atkarību no noteiktu mēslošanas līdzekļu importa un izmantošanas. Saistīto atbalstu saņems arī septiņpadsmit citi grūtībās nonākuši sektori, tā aptvērumam sasniedzot 21 % ES lauku saimniecību.

Zaļāka KLP

Trīs no desmit KLP konkrētajiem mērķiem tieši attiecas uz vidi un klimatu. Pateicoties “nepazemināšanās” klauzulai, salīdzinājumā ar līdzšinējo situāciju dalībvalstīm savos KLP plānos ir jāpierāda vērienīgāki mērķi. Rezultātā tapusī KLP no vides un klimata perspektīvas izvirza ir tik vērienīga kā vēl nekad.

  • KLP stratēģiskajos plānos gandrīz 98 miljardi EUR, kas ir 32 % no KLP kopfinansējuma (ES finansējums un līdzfinansējums), tiks atvēlēti tā, lai būtu ieguvumi attiecībā uz klimatu, ūdeņiem, augsni, gaisu, bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību un lai veicinātu praksi, kas pārsniedz obligāto nosacījumu izpildi. Aplūkojot šīs summas sadalījumu pa instrumentiem un fondiem, 24 % tiešo maksājumu ir paredzēti ekoshēmām un 48 % no lauku attīstības izdevumiem visos plānos visā pilnībā atbalstīs vides un klimata mērķus.
  • Šie plāni zemes apsaimniekotājus stimulēs uzkrāt oglekli augsnē un biomasā, mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un 35 % ES lauksaimniecības platību palīdzēt pielāgoties ar tādu piemērotu saimniekošanas prakšu starpniecību kā zālaugu platību ekstensīva apsaimniekošana, pākšaugu un starpkultūru audzēšana, organiska mēslošana vai agromežsaimniecība.
  • Pamatojoties uz jauniem lauksaimnieka pienākumiem, gaidāms, ka uz apmēram 85 % ES KLP atbalstītās aramzemes tiks piekopta augseka. Tas palīdzēs graut kaitēkļu un slimību ciklus un tādējādi mazināt pesticīdu lietošanu un risku. Turklāt vairāk nekā 26 % ES lauksaimniecības zemes saņems atbalstu, kas paredzēts, lai cita starpā pārietu uz integrētu augu aizsardzību un izmantotu neķīmiskas kaitēkļu apkarošanas metodes vai precīzo lauksaimniecību.
  • Salīdzinājumā ar 2018. gadā finansēto platību KLP atbalsts bioloģiskajai ražošanai 2027. gadā gandrīz divkāršosies. Tas būs liels ieguldījums dalībvalstu mērķu sasniegšanā attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības platības palielināšanu; tie paredz palielinājumu par 5 %–30 % 2030. gadā.
  • Plānotie ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanā saimniecībās ES energoražošanas jaudu papildinās ar 1,556 MW.

Sociālāka KLP

ES lauku apvidi saskaras ar vairākām problēmām, kas apzinātas Ilglaika redzējumā par ES lauku apvidiem, arī ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, pamatpakalpojumu piekļūstamību un to uzlabošanu, nodarbinātības iespējām un vajadzību pēc labākas savienotības. KLP ieguldīs resursus ES lauku apvidu sociālajā un ekonomiskajā audumā.

  • Katrā apstiprinātajā plānā redzama vieta ir atvēlēta īpašam atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, un minimālo prasību novirzīt 3 % tiešo maksājumu paaudžu maiņai ES valstis ir pārsniegušas. Gados jaunajiem lauksaimniekiem pirmajos darbības gados sākt uzņēmējdarbību, tajā ieguldīt resursus un to saglabāt palīdzēs publiskie izdevumi pavisam EUR 8,5 miljardu apmērā. Gaidāms, ka 2023.–2027. gadā par pilnas slodzes lauksaimniekiem kopā taps 377000 jauni lauksaimnieki jaunieši. Dažas dalībvalstis plāno arī tālākus centienus, kas stimulētu lauku saimniecību pēctecību, uzlabotu dzimumu līdztiesību lauku apvidos un pastiprinātu sieviešu stāvokli lauksaimniecībā.
  • Vietējo attīstību veicina arī 7,7 % Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu, kas konkrēti atvēlēti vietējās kopienas virzītām vietējās attīstības stratēģijām (tā sauktā LEADER pieeja). Tie ir 5 miljardi EUR. Gaidāms, ka pēc ieviešanas šīs stratēģijas aptvers 65 % Eiropas lauku iedzīvotāju.
  • Pirmo reizi KLP maksājumi būs saistīti ar noteiktu ES sociālo un darba standartu ievērošanu, un labumguvēji tiks stimulēti lauku saimniecībās uzlabot darba apstākļus.
  • Plāni atbalstīs investīcijas, kuru mērķis ir dzīvi un darbu lauku apvidos padarīt pievilcīgāku un kuras paredz radīt vismaz 400 000 darbvietu. Tāpat tiks atbalstīti tādi ieguldījumi digitālajās tehnoloģijās un pakalpojumos, kas optimizē resursefektivitāti.
  • KLP finansētas konsultācijas, mācības un zināšanu apmaiņu tieši izmantot varēs vai Eiropas inovācijas partnerības inovācijas projektos, kuri galvenokārt pievēršas vides un klimata rādītājiem vai sociāliem un lauku aspektiem, piedalīsies vairāk nekā 6 miljoni cilvēku.

Konteksts

Eiropas Komisija ar priekšlikumu kopīgo lauksaimniecības politiku (KLP) reformēt, ieviešot jaunu strādāšanas veidu, kas ES lauksaimniecības politiku modernizētu un vienkāršotu, klajā nāca 2018. gadā. Jaunās KLP tiesību akts tika oficiāli pieņemts 2021. gada 2. decembrī.

Abu likumdevēju noteiktais termiņš, kurā dalībvalstīm jāiesniedz KLP stratēģiskie plāni, bija 2022. gada 1. janvāris. Pēc plānu saņemšanas Komisija līdz 2022. gada 25. maijam visām dalībvalstīm izsūtīja vēstules ar novērojumiem. Saskaņā ar pārredzamības principu tās kopā ar dalībvalstu atbildēm tika publicētas vietnē Europa. Pēc starp Komisijas dienestiem un nacionālajām iestādēm turpinājās strukturēts dialogs, kura uzdevums bija atrisināt atlikušos jautājumus un pabeigtu pārskatītos KLP plānus. Tika rūpīgi izvērtēts to vērienīgums attiecībā uz ES klimata un vides mērķiem un ieguldījumu Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā.

Saskaņā ar paziņojumiem par nodrošinātību ar pārtiku un par mēslošanas līdzekļiem un sakarā ar pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu vērojamo preču cenu un energocenu pastāvīgo pieaugumu, Komisija aicināja dalībvalstis apsvērt, kādas ir iespējas savus KLP stratēģiskos plānus pārskatīt, lai stiprinātu nozares izturētspēju, palielinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu un, izmantojot ilgtspējīgākas ražošanas metodes, mazinātu atkarību no sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem Lai strauji mainīgo uzdevumu gaismā KLP stratēģiskie plāni joprojām atbilstu paredzētajam mērķim, īstenošanas periodā tie tiks rūpīgi pārraudzīti un pēc vajadzības grozīti.

Vairāk informācijas

Īss pārskats par 28 KLP stratēģiskajiem plāniem

KLP 2023–2027

KLP stratēģiskie plāni

Vēstules ar piezīmēm par KLP stratēģiskajiem plāniem

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 14. decembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā