Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2021. gada 4. augusts

Jautājumi un atbildes – Ceturtais ziņojums par ES bezvīzu režīmu ar Rietumbalkānu valstīm un Austrumu partnerības valstīm

p045644-788874.jpg
© EU

Ko šodien ierosina Komisija?

Šodien Komisija ziņo par rezultātiem, kas iegūti, tai uzraugot ES bezvīzu režīmu ar AlbānijuBosniju un HercegovinuMelnkalniZiemeļmaķedoniju un Serbiju, kā arī GruzijuMoldovu un Ukrainu. Šā gada ziņojums ietver detalizētāku un sistemātiskāku to darbību apskatu, kuras veiktas ar mērķi izpildīt Komisijas ieteikumus, kas sniegti 2020. gada jūlijā publicētajā trešajā ziņojumā. Par valstīm, kurām bezvīzu režīmu piemēro mazāk par septiņiem gadiem (Gruzija, Moldova un Ukraina), ziņojumā sniegts arī sīkāks novērtējums par citām darbībām ar mērķi nodrošināt kritēriju nepārtrauktu izpildi.

Kāds ir vispārējais novērtējums?

Kopumā pārvietošanās bezvīzu režīma apstākļos joprojām sniedz pozitīvus ekonomiskos, sociālos un kultūras ieguvumus ES dalībvalstīm un partnervalstīm. Komisija uzskata, ka visas attiecīgās valstis ir veikušas darbības iepriekšējā gada ziņojuma ieteikumu īstenošanā un turpina izpildīt vīzu režīma liberalizācijas prasības. Tomēr visām astoņām valstīm ir jāturpina veikt turpmāki pasākumi, ar ko kliedēt bažas saistībā ar cīņu pret organizēto noziedzību, krāpšanu finanšu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī augsta līmeņa korupciju un neatbilstīgu migrāciju. Attiecīgajām valstīm būtu arī jārīkojas, lai efektīvi izbeigtu ieguldītāju pilsonības programmas vai atturētos no sistemātiskas pilsonības piešķiršanas par ieguldījumu.

Ir absolūti nepieciešams, lai sarunu par vīzu režīma liberalizāciju gaitā uzsāktais reformu process tiek stiprināts un valstis neatkāptos no saviem sasniegumiem.

Kas ir vīzu režīma liberalizācijas prasība (kritērijs)?

Kamēr 61 valsts visā pasaulē bauda bezvīzu režīmu ceļošanai uz ES, dažos gadījumos par bezvīzu piekļuvi var izlemt pēc divpusējām sarunām, ko sauc par dialogiem par vīzu režīma liberalizāciju. To pamatā ir progress, ko attiecīgās valstis ir panākušas, īstenojot galvenās reformas tādās jomās kā tiesiskuma stiprināšana, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, migrācijas pārvaldība un administratīvo spēju robežkontrolē un dokumentu drošības uzlabošana.

Dialogi par vīzu režīma liberalizāciju sekmīgi notika starp ES un astoņām valstīm, kas ietvertas šodien iesniegtajā ziņojumā. Pamatojoties uz tiem, ES piešķīra bezvīzu režīmu šo valstu valstspiederīgajiem: Melnkalnei, Serbijai un Ziemeļmaķedonijai – 2009. gada decembrī, Albānijai un Bosnijai un Hercegovinai – 2010. gada beigās, Moldovai – 2014. gada aprīlī, Gruzijai – 2017. gada martā un Ukrainai – 2017. gada jūnijā.

Šo dialogu pamatā bija “Vīzu liberalizācijas ceļveži” Rietumbalkānu valstīm un “Vīzu liberalizācijas rīcības plāni” Austrumu partnerības valstīm.

Dialogu par vīzu režīma liberalizāciju laikā Komisija cieši uzraudzīja ceļvežu un rīcības plānu īstenošanu, regulāri sagatavojot progresa ziņojumus. Šie progresa ziņojumi tika nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei un ir publiski pieejami (skatīt šeit par Rietumbalkānu valstīm un šeit par Austrumu partnerības valstīm).

Kādēļ ziņojumā novērtētas tikai astoņas valstis no visām valstīm, kurām ir bezvīzu režīms ar ES?

Ziņojumā apskatītas tikai tās valstis, kuras ir sekmīgi pabeigušas dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, proti: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Gruzija, Moldova un Ukraina.

Saskaņā ar ES noteikumiem, Komisija ir atbildīga par ziņojuma sniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā vīzu režīma liberalizācijas prasības nepārtraukti izpilda ārpussavienības valstis, kuras ir veiksmīgi pabeigušas dialogu par vīzu režīma liberalizāciju mazāk kā pirms septiņiem gadiem.Austrumu partnerības valstīm bezvīzu režīmu piemēro mazāk par septiņiem gadiem, tādēļ Komisijai ir jāziņo par kritēriju nepārtrauktu izpildi. Attiecībā uz bezvīzu režīma valstīm Rietumbalkānos, kuras kopš 2009.-2010. gada ir atbrīvotas no vīzas prasības, ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta to Komisijas ieteikumu īstenošanai, kurus tā sniedza trešajā ziņojumā, kas pieņemts 2020. gada jūlijā, un novērtēti šim nolūkam veiktie pasākumi. To aspektu novērtējums, kas saistīti ar vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, ir ietverts Eiropas Komisijas ikgadējā ziņojumu paketē par paplašināšanos.

Ko dara Komisija, lai palīdzētu partnervalstīm apkarot organizēto noziedzību un neatbilstīgu migrāciju, tostarp ņemot vērā koronavīrusu?

Komisija, ES aģentūras un dalībvalstis pastiprina operatīvo sadarbību ar ziņojumā novērtētajām valstīm, kuras mērķis ir vērsties gan pret organizēto noziedzību, gan neatbilstīgo migrāciju.

Partnervalstis tiek mudinātas aktīvi piedalīties attiecīgajos ES politikas cikla / EMPACT operatīvajos rīcības plānos, kas tiek īstenoti cīņā ar smagu un organizēto noziedzību. Kopīgais ES un Rietumbalkānu rīcības plāns terorisma apkarošanai ir svarīgs ceļvedis un pierādījums mūsu ciešākai sadarbībai nolūkā īstenot galvenās prioritārās darbībām drošības jomā, tai skaitā visu veidu radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršanai, un pievērsties izaicinājumiem, ko rada atgriezušies ārvalstu kaujinieki teroristi un viņu ģimenes.

ES ir parakstījusi vairākus statusa nolīgumus ar Rietumbalkānu valstīm par sadarbību robežu pārvaldības jomā. Nolīgumi ļauj Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) veikt spēku izvēršanu un kopīgas operācijas ārpussavienības kaimiņvalstu teritorijā. Vairāki nolīgumi ir veiksmīgi īstenoti, un būtu ātri jāpabeidz pārējie nolīgumi.

Sadarbība starp Frontex un partnervalstīm notiek, īstenojot darba vienošanās dažādos līmeņos, un ietver sadarbību atgriešanas operāciju jomā, kā arī informācijas apmaiņu, paraugprakses apmaiņu un kopīgas riska analīzes veikšanu.

Komisija arī sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu partnervalstīm ar mērķi atbalstīt spēju veidošanu un reformas tiesībaizsardzības jomā. Komisija, gādājot par plašāku atbildes reakciju uz koronavīrusu, pārorientē palīdzību, kas pirmspievienošanās instrumenta un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros paredzēta attiecīgi Rietumbalkānu partnervalstīm un Austrumu partnerības valstīm, novirzot to neatliekamajām vajadzībām un sociālekonomisko seku novēršanai. Kopš pandēmijas sākuma Rietumbalkānu partnervalstis un Austrumu partnerības valstis ir ieviesušas daudzus un dažādus pasākumus un repatriējušas savus valstspiederīgos, tostarp no ES un Šengenas zonas.

Kādi ir turpmākie pasākumi?

Ziņojumā ir izklāstītas darbības, kas partnervalstīm jāveic, lai nodrošinātu reformu ilgtspēju. Tiks arī turpināta cieša pārraudzība kā nepārtraukts un pastāvīgs process, cita starpā augstāko amatpersonu sanāksmēs, regulārajās Tieslietu, brīvības un drošības apakškomitejas sanāksmēs, ES un bezvīzu režīma valstu dialogos, kā arī — attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm — regulārajos ziņojumos par paplašināšanos un attiecīgā gadījumā sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai.

Kas ir pārskatītais vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms?

Vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms sākotnēji tika ieviests kā daļa no ES vīzu politikas 2013. gadā. Mehānisms dod iespēju uz īsu laiku apturēt bezvīzu režīmu attiecībā uz ārpussavienības valsti gadījumā, ja būtiski pieaug neatbilstīga migrācija no partnervalstīm.

Eiropas Parlaments un Padome pieņēma pārskatītu mehānismu, kas stājās spēkā 2017. gadā. Saskaņā ar pārskatīto mehānismu Komisija var iedarbināt apturēšanas mehānismu, ko līdz šim varēja izdarīt tikai dalībvalstis. Turklāt ar pārskatīto mehānismu Komisijai tika noteikti šādi pienākumi:

  • pārraudzīt to vīzu režīma liberalizācijas prasību nepārtrauktu izpildi, kuras tika izmantotas novērtējumā par bezvīzu ceļošanas režīmu piešķiršanu kādai ārpussavienības valstij sekmīgi pabeigta dialoga par vīzu režīma liberalizāciju rezultātā;
  • regulāri ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei septiņu gadu laikposmā vismaz reizi gadā no dienas, kad stājas spēkā vīzu režīma liberalizācija attiecībā uz minēto ārpussavienības valsti.

Jaunie pasākumi ļauj Eiropas Savienībai reaģēt ātrāk un elastīgāk, tai saskaroties ar pēkšņu neatbilstīgas migrācijas vai iekšējās drošības risku pieaugumu saistībā ar konkrētas ārpussavienības valsts valstspiederīgajiem.

Kad var iedarbināt apturēšanas mehānismu?

Apturēšanas mehānismu var iedarbināt šādos apstākļos:

  • ir būtiski palielinājies (vairāk nekā par 50 %) to personu skaits, kuras ierodas no bezvīzu režīma valstīm, tai skaitā atklātas personas, kas uzturas neatbilstīgi, un personas, kuras saņēmušas atteikumu uz robežas;
  • ir būtiski palielinājies (vairāk nekā par 50 %) patvēruma pieteikumu skaits no valstīm ar zemu atzīšanas rādītāju (aptuveni 3-4 %);
  • ir vērojams samazinājums atpakaļuzņemšanas jomā;
  • ir palielinājies risks dalībvalstu drošībai.

Komisija var iedarbināt mehānismu arī tad, ja ārpussavienības valstis, kuras ir pabeigušas dialogu par vīzu režīma liberalizāciju, vairs neizpilda noteiktas prasības attiecībā uz vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem.

Vai vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisms ir efektīvs?

Lai gan vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma rezultātā nav apturēts neviens bezvīzu režīms, tā esība bezvīzu režīma ārpussavienības valstīs ir pasteidzinājusi svarīgas reformas migrācijas pārvaldības, drošības, tiesiskuma un cilvēktiesību jomā.

Šodien iesniegtajā ziņojumā par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma efektivitāti un pilnvaru deleģēšanu saskaņā ar šādu mehānismu secināts, ka šī ietekme ir bijusi īpaši svarīga Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstīs, kurās turpināja panākt progresu atbilstoši vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem un īstenot Komisijas ieteikumus pēc tam, kad sekmīgi bija pabeigti dialogi par vīzu režīma liberalizāciju un vēl ilgi pēc atbrīvojuma no vīzu prasības.

Pozitīvi rezultāti ir reformas un sadarbība migrācijas un drošības jomā, piemēram, sadarbība cīņā pret terorismu, stingrākas pārbaudes robežšķērsošanas vietās, informētības kampaņu organizēšana par tiesībām un pienākumiem saistībā ar bezvīzu režīmu, lai novērstu bezvīzu režīma ļaunprātīgu izmantošanu.

Lai gan šo progresu nevar saistīt tikai ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, tas ir devis papildu stimulu.

Iespēja ātri uz laiku un daļēji atjaunot vīzas prasību, iespējams, ir atturējusi ārpussavienības valstis no tādas politikas īstenošanas turpināšanas, kas varētu negatīvi ietekmēt bezvīzu režīmu ar ES. Rezultāts ir redzams attiecībā uz ieguldītāju pilsonības programmām, jo Moldova pārtrauca savu ieguldītāju pilsonības programmu 2020. gadā, un Melnkalne ir nolēmusi nepagarināt savu programmu pēc 2021. gada beigām. 

Sīkāka informācija

Paziņojums presei: Vīzu režīma liberalizācija. Komisija sniedz ziņojumu par to, kā Rietumbalkānu valstis un Austrumu partnerības valstis turpina pildīt noteiktās prasības

Ceturtai ziņojums saskaņā ar vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu

Dienestu darba dokuments

Ziņojums par vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma efektivitāti un pilnvaru deleģēšanu saskaņā ar šādu mehānismu

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 4. augusts