Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Papildu informācija2022. gada 8. martsPārstāvniecība Latvijā

Jautājumi un atbildes: Komisija ierosina jaunus ES mēroga noteikumus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apturēšanai

Sieviešu tiesības

Kāpēc ir vajadzīgi ES mēroga tiesību akti, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē?

Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana ir daļa no Eiropas Komisijas darba, kura mērķis ir aizsargāt ES pamatvērtības un nodrošināt ES Pamattiesību hartā noteikto tiesību ievērošanu. Kā norādīts priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs, ES jādara viss iespējamais, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm, aizsargātu cietušās personas un sodītu likumpārkāpējus.

Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir plaši izplatīta visā ES. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Pamattiesību aģentūras datiem vidēji katra trešā sieviete Eiropas Savienībā vecumā virs 15 gadiem ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību, bet atkarībā no dalībvalsts šis rādītājs svārstās no 10 % līdz 50 %. Tas pats apsekojums liecina, ka viena no 20 sievietēm ir piedzīvojusi izvarošanu. Izvarošana un seksuāla vardarbība biežāk ir vērsta pret sievietēm un meitenēm. Saskaņā ar Eurostat datiem vairāk nekā 90 % no izvarošanas upuriem un vairāk nekā 80 % no seksuālās vardarbības upuriem ir sievietes un meitenes.

Arvien izplatītāka un aktuālāka kļūst arī kibervardarbības problēma. 2020. gadā Globālā tīmekļa fonda apsekojumā tika konstatēts, ka katra otrā gados jauna sieviete ir saskārusies ar kibervardarbību, kas saistīta ar dzimumu. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta datiem 51 % jaunu sieviešu nevēlas piedalīties tiešsaistes debatēs, jo viņas ir piedzīvojušas uzmākšanos tiešsaistē. Šī parādība nesamērīgi skar sabiedriski aktīvas sievietes. Piemēram, 2018. gada apsekojumā 46,5 % deputāšu ziņoja, ka saņēmušas pret sevi vai saviem ģimenes locekļiem vērstus nāves, izvarošanas vai piekaušanas draudus, no kuriem lielākā daļa tika saņemti tiešsaistē.

Dati liecina, ka ārkārtīgi svarīgi ir darīt vairāk, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē ES gan bezsaistē, gan tiešsaistē.

Visu dalībvalstu tiesību aktos ir noteikumi, kas vērsti pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, bet dažādā mērā. Tas rada juridisko nenoteiktību par šādas vardarbības upuru tiesībām visā ES. Ir jau spēkā esoši ES tiesību akti, kas palīdz sasniegt šo mērķi, taču tie nav pietiekami efektīvi. Panākt pārmaiņas un palīdzēt efektīvi izskaust vardarbību pret sievietēm var tikai ar visaptverošu juridisku instrumentu, kas vērsts uz visiem problēmas komponentiem.

Kādi ir priekšlikuma galvenie mērķi?

Komisija ierosina ES tiesību aktos iekļaut minimālos standartus, lai:

  • noteiktu kriminālatbildību par noteiktiem vardarbības veidiem pret sievietēm;
  • aizsargātu cietušos un uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību;
  • atbalstītu cietušos un nodrošinātu koordināciju starp attiecīgajiem dienestiem un
  • novērstu šāda veida noziegumus kopumā.

Ņemot vērā, cik maz pieejami ir ES mēroga dati par problēmas apmēru, Komisija arī ierosina ES mēroga datu vākšanu noteikt par pienākumu.

Par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem Komisija ierosina noteikt kriminālatbildību?

Par noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas jēdziens par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, ir paredzēta kriminālatbildība lielākajā daļā dalībvalstu. Tomēr, kā liecina Komisijas darbs, gatavojot šo priekšlikumu, valstu tiesību aktos ir nepilnības, tāpēc Komisija ierosina visā ES saskaņot piemērojamo kriminālatbildības līmeni par šādiem nodarījumiem:

  • saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību iestāžu, tostarp Eiropas Padomes, viedokli Komisija ierosina visās dalībvalstīs noteikt kriminālatbildību par izvarošanu, definējot to kā (seksuāla rakstura) penetratīvu aktu, kas veikts bez piekrišanas. Tajā ņemts vērā, ka, lai gan izvarošana visās dalībvalstīs ir krimināli sodāma, 18 dalībvalstīs par to var sodīt tikai tad, ja tā izdarīta, pielietojot spēku vai draudus.
  • Valstu tiesību sistēmās reti ir iekļauti īpaši noteikumi par kibervajāšanu. Tas ir mūsdienās izplatīts vardarbības veids, ko bieži veic pret ģimenes locekļiem vai bijušajiem partneriem nolūkā pastiprināt piespiedu kontroli un uzraudzību. Attīstoties digitālajiem rīkiem, iespējams kontrolēt ikvienu tās personas dzīves aspektu, pret kuru ir vērsta šāda darbība.
  • Kiberuzmākšanās, pret ko pašlaik vēršas tikai četras dalībvalstis, ietver uzbrukumus personām, jo īpaši sievietēm un meitenēm, piemēram, draudus, apvainojumus vai cita veida aizskarošu uzvedību, kas parasti tiek īstenota, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus vai citus tiešsaistes pakalpojumus. Kibervardarbība jo īpaši ietekmē sievietes, kuras aktīvi darbojas sabiedriskajā dzīvē, piemēram, politiķes, žurnālistes un cilvēktiesību aizstāves. Tā var apklusināt sievietes, kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā un apdraudēt Līgumā par Eiropas Savienību nostiprināto demokrātijas principu. Priekšlikums paredz kriminālatbildību par kiberuzmākšanos, ja tā var radīt būtisku psiholoģisku kaitējumu un ja uzbrukumi notiek plašā mērogā.
  • Par intīmu attēlu kopīgošanu bez piekrišanas kriminālatbildība ir noteikta 10 dalībvalstīs. Šāda materiāla izplatīšana tiešsaistē var būt ļoti kaitīga attiecīgajai personai, ņemot vērā, cik vienkārši, ātri un plaši to iespējams izplatīt, kā arī tā intīmo raksturu.
  • Par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu kriminālatbildība ir skaidri noteikta 18 dalībvalstīs, savukārt citās dalībvalstīs atbildība par to paredzēta tādu vispārīgāku nodarījumu ietvaros kā, piemēram, miesas bojājumi, kropļošana un noziegumi pret veselību. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir ekspluatējoša prakse, kas rada neatgriezenisku kaitējumu cietušajām un ko veic, lai saglabātu dominējošu stāvokli pār sievietēm un meitenēm un sociāli kontrolētu viņu seksualitāti.
  • Kiberkūdīšana uz vardarbību vai naidu. Lai novērstu to, ka strauji pieaug sabiedrības kūdīšana uz vardarbību un naida kurināšana tiešsaistē dzimuma dēļ, jo īpaši pret sievietēm vērsta kūdīšana uz naidu vai vardarbību, šajā Komisijas priekšlikumā ir paredzēti minimālie noteikumi šāda veida kibervardarbības definēšanai un sodiem par to.
  • Ar priekšlikumu tiek ieviestas arī nepieciešamās izmaiņas Direktīvā par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu, kurā ir noteikts īpašs satvars visiem bērniem. Ar šo grozījumu bērnu izvarošana tiek atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli un tiek ieviests jēdziens “piekrišanas trūkums” attiecībā uz bērniem, kuri ir sasnieguši dzimumpilngadības vecumu.

Kādi ir sodi par šiem pārkāpumiem?

Attiecībā uz sodiem Komisija ierosina par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēt vismaz šādus maksimālos cietumsodus (“maksimālā soda minimālā robeža”):

  • izvarošana: 8 gadi;
  • sieviešu dzimumorgānu kropļošana: 5 gadi;
  • kibervajāšana: 2 gadi;
  • intīmu attēlu kopīgošana bez piekrišanas un kiberuzmākšanās: 1 gads,
  • kiberkūdīšana uz naidu vai vardarbību dzimuma dēļ: 2 gadi.

Šajā priekšlikumā noteikts arī, ka bērnu izvarošana ir atbildību pastiprinošs apstāklis, par ko tiek piemērots maksimālais cietumsods – vismaz 12 gadi.

Dalībvalstis joprojām var noteikt augstākus maksimālos sodus. Dalībvalstis varēs noteikt minimālos cietumsodus par šiem nodarījumiem.

Kā priekšlikums atbilst ES Cietušo tiesību direktīvai?

Tas ir Cietušo tiesību direktīvas lex specialis. Cietušo tiesību direktīva attiecas uz visiem noziegumos cietušajiem. Tajā ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz noziegumos cietušo tiesībām, aizsardzību un atbalstu Eiropas Savienībā. Tajā minētas arī personas, kas cietušas ar dzimumu saistītā vardarbībā, seksuālas vardarbības upuriem un personām, kas cietušas no vardarbības tuvās attiecībās. Tomēr direktīvā nav paredzēti īpaši noteikumi, kas būtu pielāgoti šāda veida noziegumos cietušajiem. Šis priekšlikums papildina Cietušo tiesību direktīvas noteikumus, lai ņemtu vērā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuru īpašās vajadzības. Papildus konkrētākiem pasākumiem, uz kuriem attiecas pašreizējais priekšlikums, cietušie arī turpmāk gūs labumu no Cietušo tiesību direktīvas vispārējiem noteikumiem.

Kādas ir cietušā tiesības uz kompensāciju?

Komisija ierosina, ka cietušajiem vajadzētu būt tiesībām pieprasīt no likumpārkāpējiem pilnu kompensāciju par kaitējumu, tostarp par veselības aprūpes, atbalsta pakalpojumu, rehabilitācijas, zaudēto ienākumu, fiziskā un psiholoģiskā kaitējuma izmaksām, kā arī par kaitējumu reputācijai. Cietušie varētu iesniegt sūdzību laikposmā līdz pieciem gadiem pēc nodarījuma, bet seksuālas vardarbības gadījumā – laikposmā līdz 10 gadiem. Gadījumos, kad notiek intīmu attēlu kopīgošana bez piekrišanas, šis periods sākas, kad cietušais uzzina, ka attēli ir nelikumīgi ievietoti tiešsaistē. Turklāt cietušie varēs pieprasīt kompensāciju kriminālprocesā, un viņiem tādēļ nebūs jāuzsāk cits tiesas process civiltiesās.

Pašreizējā iniciatīva stiprina cietušo tiesības uz kompensāciju, kas noteiktas Kompensācijas direktīvā. Tā pastiprina tiesības uz kompensāciju no likumpārkāpēja, tostarp nosakot minimālos noteikumus par šādas kompensācijas sniegšanu. 

Aizskaroša izturēšanās un seksuāla uzmākšanās darbavietā jau ir aizliegta ES. Kāpēc Komisija tagad ierosina to iekļaut šajā priekšlikumā?

Šāda izturēšanās ir nelikumīga, taču tā joprojām notiek. Lai gan aizskaroša izturēšanās un seksuāla uzmākšanās darbavietā ir aizliegta saskaņā ar dalībvalstu krimināltiesību vai civiltiesību aktiem, tā joprojām lielā mērā nav atzīta, un daudzi cietušie nezina, kur vērsties, kad to piedzīvo. Ar atbalstu, aizsardzību un profilaksi nepietiek. Nesenajā sabiedriskajā apspriešanā 50,6 % respondentu nezināja, ka viņu darbavietā ir politika attiecībā uz aizskaršanu dzimuma dēļ. 51 % nezināja, ar kurām valsts iestādēm vai citām struktūrām tie varētu sazināties gadījumos, kad darbā notiek aizskaršana dzimuma dēļ.

Lai gan Komisija neierosina noziedzīgu nodarījumu definīciju per se, tā ierosina, ka:

  • dalībvalstīm ir jāsniedz īpašs atbalsts personām, kas cietušas no seksuālas uzmākšanās darbā;
  • publiskā un privātā sektora vadītājiem ir jāsaņem apmācība par to, kā atpazīt seksuālu uzmākšanos darbā, sniegt atbalstu cietušajiem un pienācīgi reaģēt;
  • seksuāla uzmākšanās darbā ir aplūkota attiecīgajās valstu politikas jomās.

Tas attiecas ne tikai uz fizisku seksuālu uzmākšanos, bet arī uz visu veidu nevēlamu verbālu, neverbālu vai fizisku seksuālu rīcību.

Jau pastāv starptautisks satvars — Stambulas konvencija — vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai. Kādus papildinājumus sniegs jaunais ES tiesību akts?

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas pazīstama arī kā Stambulas konvencija, plaši tiek uzskatīta par visaptverošāko starptautisko regulējumu šajā jomā. Ne visas ES dalībvalstis to ir ratificējušas, neraugoties uz to, ka ir pierādījumi, ka tā ir guvusi panākumus.

Kā ES Tiesa nesen lēma 2021. gada 6. oktobra atzinumā, ES var nolemt pievienoties konvencijai pat tad, ja ne visas dalībvalstis tam piekrīt vai ir to ratificējušas. Mēs ceram, ka pievienošanās sarunas drīz atsāksies.

Komisijas priekšlikums atšķiras no Konvencijas, jo tajā ir noteikti minimālie standarti ES dalībvalstīm ES kompetences jomās, tostarp kriminālatbildības noteikšana par kibervardarbības nodarījumiem, kas nav konkrēti ietverti Stambulas konvencijā.

Komisijas priekšlikums neliedz dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas jau ir Stambulas konvencijas puses, saglabāt augstākus standartus.

Kāda būs valsts iestāžu, piemēram, līdztiesības iestāžu, loma?

Līdztiesības iestādes ir valstu publiskās iestādes, kas izveidotas visā Eiropā, lai cīnītos pret diskrimināciju un veicinātu vienlīdzību visiem. Tām ir būtiska nozīme ES nediskriminācijas struktūrā.

Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir smagi diskriminācijas veidi. Līdztiesības iestādes jau ir kompetentas vērsties pret aizskaršanu dzimuma dēļ, bet vēl ne visas iestādes ir skaidri pilnvarotas veikt savus uzdevumus attiecībā uz visu veidu vardarbību pret sievietēm.

Ar šo direktīvu līdztiesības iestādēm un citām valsts iestādēm būs svarīga loma izpratnes veicināšanā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē jautājumiem un palīdzības sniegšanā cietušajiem. Jo īpaši tām būs tiesības rīkoties cietušo atbalstam vai viņu vārdā, tostarp, lai atbalstītu cietušā prasības par kompensāciju no likumpārkāpēja un pieprasīt tiesisko aizsardzību kibervardarbības gadījumos.

Sīkāka informācija

Priekšlikums Direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

Faktu lapa par dzimumu līdztiesības veicināšanu ES un ārpus tās

Paziņojums presei: 2022. gada Starptautiskā sieviešu diena – Komisija ierosina ES mēroga noteikumus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai

2022. gada ziņojums par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā

Tīmekļa vietne ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšanai

Tīmekļa vietne par dzimumu līdztiesības stratēģiju

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 8. marts
Autors
Pārstāvniecība Latvijā