Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 28. septembrisPārstāvniecība LatvijāLasīšanas ilgums: 9 min

Jautājumi un atbildes: MI atbildības direktīva

Digitalizācija

Mākslīgā intelekta (MI) atbildības direktīva, pirmo reizi ieviešot noteikumus, kas īpaši attiecas uz MI sistēmu nodarīto kaitējumu, papildina un modernizē ES civiltiesiskās atbildības regulējumu.  

Jaunie noteikumi nodrošinās, ka personas, kas cietušas no MI tehnoloģijas nodarītā kaitējuma, var saņemt kompensāciju tādā pašā veidā kā tad, ja tām būtu nodarīts kaitējums jebkuros citos apstākļos. Ar direktīvu ievieš divus galvenos pasākumus: tā saukto “cēloņsakarības prezumpciju”, kas atbrīvos cietušos no pienākuma detalizēti paskaidrot, kā kaitējums ir radies konkrētas vainas vai bezdarbības dēļ; un piekļuvi pierādījumiem, kurus ir ieguvuši uzņēmumi vai piegādātāji, strādājot ar augsta riska MI.

  1. Kāpēc mums ir vajadzīga jauna direktīva?

Tā kā tehnoloģiju attīstība turpinās, ir jāievieš garantijas, lai nodrošinātu, ka ES patērētāji pat digitālajā laikmetā gūst labumu no visaugstākajiem aizsardzības standartiem. Komisija ir apņēmusies nodrošināt, lai novatoriskas tehnoloģiskās inovācijas nekad netiktu veiktas uz pilsoņu aizsardzības pasākumu rēķina. ES līmenī ir vajadzīgs saskaņots tiesiskais regulējums, lai izvairītos no tiesiskās sadrumstalotības riska, kas varētu rasties, novēršot šo bezprecedenta tehnoloģisko sasniegumu radītās nepilnības.

Pašreizējie valstu noteikumi par atbildību nav piemēroti, lai izskatītu prasības saistībā ar kaitējumu, ko radījuši MI iespējoti produkti un pakalpojumi. Prasībās saistībā ar atbildību par vainojamību cietušajam ir jānosaka, kas ir jāiesūdz, un detalizēti jāpaskaidro vaina, kaitējums un cēloņsakarība starp tiem. To ne vienmēr ir viegli izdarīt, jo īpaši, ja ir iesaistīts MI. Sistēmas bieži vien var būt sarežģītas, nepārredzamas un autonomas, tāpēc cietušajam ir pārmērīgi grūti vai pat neiespējami izpildīt šo pierādīšanas pienākumu. Viena no svarīgākajām civiltiesiskās atbildības noteikumu funkcijām ir nodrošināt, ka cietušie var pieprasīt kompensāciju. Ja ar MI saistītu problēmu dēļ ir pārāk grūti saņemt kompensāciju, nepastāv efektīva tiesu iestāžu pieejamība. Garantējot efektīvu kompensāciju, šie noteikumi palīdz aizsargāt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas abas ir iekļautas ES Pamattiesību hartā.

Jaunie noteikumi nodrošinās, ka jebkāda veida cietušajam (fiziskām personām vai uzņēmumiem) ir taisnīgas iespējas saņemt kompensāciju, ja tiem nodarīts kaitējums MI sagādātāja, izstrādātāja vai lietotāja vainas vai bezdarbības dēļ. Turklāt ieguldījumi, kas veikti, lai radītu uzticēšanos un izveidotu garantijas, ja rodas problēmas, ir ieguldījumi nozarē un veicina tās pieņemšanu ES. Efektīvi noteikumi par atbildību arī sniedz ekonomisku stimulu ievērot drošības noteikumus, tādējādi veicinot kaitējuma novēršanu.

  1. Kā šī direktīva palīdzēs cietušajiem?

Jaunie noteikumi attiecas uz valsts atbildības prasībām, kuru pamatā ir kādas personas (sagādātāju, izstrādātāju, lietotāju) vainojamība vai bezdarbība, nolūkā kompensēt jebkāda veida kaitējumu, uz ko attiecas valsts tiesību akti (dzīvība, veselība, īpašums, privātums u. c.), un attiecībā uz jebkāda veida cietušajiem (fiziskas personas, uzņēmumi, organizācijas u. c.).

Ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti divi galvenie aizsardzības pasākumi.

  • Pirmkārt, MI atbildības direktīva, ieviešot “cēloņsakarības prezumpciju”, atvieglo cietušo “pierādīšanas pienākumu”: ja cietušie var pierādīt, ka kāds ir vainojams konkrēta ar kaitējumu saistīta pienākuma neizpildē un ka ir pamatoti iespējama cēloņsakarība ar MI veiktspēju, tiesa var pieņemt, ka šī neizpilde ir radījusi kaitējumu. No otras puses, atbildīgā persona var atspēkot šādu prezumpciju (piemēram, pierādot, ka kaitējumu izraisījis cits cēlonis).
  • Otrkārt, ja kaitējums ir nodarīts tāpēc, ka, piemēram, bezpilota lidaparātu operators, kas piegādā pakas, neievēro lietošanas pamācības, vai tāpēc, ka sagādātājs, izmantojot MI iespējotus darbā pieņemšanas pakalpojumus, neievēro prasības, jaunā MI atbildības direktīva palīdzēs cietušajiem piekļūt attiecīgajiem pierādījumiem. Cietušie varēs lūgt tiesai izdot rīkojumu atklāt informāciju par augsta riska MI sistēmām. Tas ļaus cietušajiem identificēt personu, kuru varētu saukt pie atbildības, un noskaidrot, kas noticis. No otras puses, informācijas atklāšanai piemēros atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu sensitīvu informāciju, piemēram, komercnoslēpumus.

Kopā ar pārskatīto Produktatbildības direktīvu jaunie noteikumi veicinās uzticēšanos MI, nodrošinot, ka kaitējuma gadījumā cietušie saņem efektīvu kompensāciju, neraugoties uz MI akta preventīvajām prasībām un citiem drošības noteikumiem.

  1. Uz kāda veida MI attiecas priekšlikums?

Direktīva ir vērsta uz to, lai nodrošinātu cietušajiem tādus pašus aizsardzības standartus MI sistēmu nodarītā kaitējuma gadījumā, kādi viņiem būtu, ja kaitējums tiktu nodarīts jebkuros citos apstākļos. Tādējādi priekšlikums par MI atbildību attiecas uz kaitējumu, ko rada jebkāda veida MI sistēmas: gan augsta riska, gan neaugsta riska.

  1. Kā jaunie noteikumi veicinās inovāciju un attīstību MI jomā?  

MI atbildības direktīvas priekšlikums līdzsvaro to cietušo intereses, kuri cietuši no kaitējuma, kas saistīts ar MI sistēmām, un to uzņēmumu intereses, kuri darbojas šajā nozarē.

Šajā nolūkā Komisija ir izvēlējusies vismazāko intervences instrumentu (vienkāršas prezumpcijas), lai atvieglotu pierādīšanas pienākumu. Tādējādi MI atbildības direktīva neierosina apgrieztās pierādīšanas pienākumu, lai izvairītos no tā, ka MI sistēmu sagādātāji, operatori un lietotāji tiek pakļauti lielākiem atbildības riskiem, kas var kavēt MI iespējotu produktu un pakalpojumu inovāciju.

Turklāt garantējot, ka saistībā ar MI cietušajiem tiek nodrošināts tāds pats aizsardzības līmenis kā gadījumos, kas nav saistīti ar MI sistēmām, priekšlikums direktīvai par MI atbildību palīdz stiprināt sabiedrības uzticēšanos MI tehnoloģijām, tādējādi veicinot MI ieviešanu un pārņemšanu visā Savienībā.

Uzņēmumi būs labākā situācijā un varēs paredzēt, kā tiks piemēroti spēkā esošie noteikumi par atbildību, un tādējādi novērtēt un apdrošināt savu iespējamo atbildību. Tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu tirdzniecību, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir vieni no aktīvākajiem MI nozarē.      

  1. Kāda ir saistība ar Produktatbildības direktīvu?

Pārskatītā Produktatbildības direktīva modernizē spēkā esošo ES līmeņa stingro produktatbildības režīmu, un to piemēros prasībām pret ražotāju par kaitējumu, ko nodarījuši defektīvi produkti; materiālajiem zaudējumiem dzīvības zaudēšanas, veselības vai īpašuma bojājumu un datu zuduma dēļ; un tā attiecas tikai uz privātpersonu prasībām.

Jaunā MI atbildības direktīva paredz mērķorientētu reformu attiecībā uz valstu noteiktajiem vainojamības atbildības režīmiem un attieksies uz prasībām pret jebkuru personu saistībā ar vainu, kas ietekmējusi MI sistēmu, kura radījusi kaitējumu; jebkāda veida kaitējumu, uz kuru attiecas valsts tiesību akti (tostarp kaitējumu, kas radies diskriminācijas vai pamattiesību, piemēram, privātuma, pārkāpuma rezultātā); un jebkuras fiziskas vai juridiskas personas prasībām.

Attiecībā uz pierādīšanas pienākuma atvieglojumiem abas direktīvas ievieš līdzīgus instrumentus (tiesības uz pierādījumu izpaušanu, vienkāršas prezumpcijas) un izmanto līdzīgu formulējumu, lai nodrošinātu konsekvenci neatkarīgi no izvēlētā kompensācijas veida.

  1. Kāda ir saistība ar Mākslīgā intelekta aktu?

MI akts un MI atbildības direktīva ir vienas monētas divas puses: tās piemēro dažādos brīžos un tās pastiprina viena otru. Uz drošību orientēto noteikumu galvenais mērķis ir samazināt riskus un nepieļaut kaitējumu, taču šie riski nekad netiks pilnībā novērsti. Lai nodrošinātu, ka gadījumā, kad risks materializējas un tiek nodarīts kaitējums, kompensācija ir efektīva un reālistiska, ir vajadzīgi noteikumi par atbildību. MI akta mērķis ir novērst kaitējumu, savukārt MI atbildības direktīva nosaka drošības tīklu kompensācijai kaitējuma gadījumā.

MI atbildības direktīvā ir izmantotas tās pašas definīcijas, kas izmantotas MI aktā, saglabāta atšķirība starp augsta riska/neaugsta riska MI, atzītas MI akta dokumentācijas un pārredzamības prasības, padarot tās darbspējīgas attiecībā uz atbildību, izmantojot tiesības izpaust informāciju, un MI sistēmu sagādātāji/lietotāji tiek stimulēti izpildīt MI aktā noteiktos pienākumus. Direktīvu piemēros MI sistēmu radītam kaitējumam neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav augsta riska sistēmas saskaņā ar MI aktu.

Sīkāka informācija

Priekšlikums direktīvai, ar ko mākslīgajam intelektam pielāgo noteikumus par civiltiesisko atbildību, kas nav līgumiskā atbildība

Paziņojums presei

Jautājumi un atbildes: Produktatbildības direktīva

Komisijas Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās

Komisijas ziņojums par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā

Ekspertu grupas ziņojums par atbildību par mākslīgo intelektu un citām jaunām digitālajām tehnoloģijām

Salīdzinošo tiesību pētījums par civiltiesisko atbildību par mākslīgo intelektu

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 28. septembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā