Jautājumi un atbildes par 2025. gada pārskata ziņojumu par ES noteikumu vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi

Kāds ir šā ziņojuma galvenais mērķis un ko tas ietver?

Eiropas Komisija ir uzstādījusi vēl nepieredzētu vienkāršošanas mērķi – līdz 2030. gada beigām samazināt uzņēmumiem administratīvo slogu un izmaksas par 37,5 miljardiem EUR. 2025. gada pārskata ziņojumā par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi ir izklāstīti konkrēti līdz šim paveiktie pasākumi, kā arī vēl darāmais un turpmākie darba virzieni.

Ziņojumā ir iekļauta šāda informācija:

• ierosinātās omnibus iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt slogu un vienkāršot tiesību aktus;
• jaunie rīki un instrumenti, ko Komisija ir ieviesusi, lai paātrinātu ES tiesību aktu, politikas un finansējuma vienkāršošanu un īstenošanu visās dalībvalstīs;
• pasākumi, ko Komisija ir veikusi, lai nodrošinātu ES tiesību aktu izpildi, piemēram, izmantojot dialogus ar dalībvalstīm un pārkāpuma procedūras.

Šis ir pirmais gada pārskata ziņojums, kurā apkopoti Komisijas darba galvenie rezultāti virzībā uz vienkāršāku un dinamiskāku Eiropu ar trim galvenajiem komponentiem: vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi. Tas aptver laikposmu no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam.

Šā ziņojuma pamatā ir atsevišķi progresa ziņojumi par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi.

Kāpēc Komisija ir iesaistījusies ES noteikumu vienkāršošanā?

Vienkāršošana ir būtisks nepieciešamās un vērienīgās ES konkurētspējas programmas aspekts. Vairāk nekā 60 % ES uzņēmumu uzskata, ka regulējums ir šķērslis investīcijām, un 55 % mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) norāda, ka to lielākā problēma ir regulatīvie šķēršļi un administratīvais slogs.

Arī Dragi un Letas ziņojumos ir uzsvērts, ka administratīvais slogs un ES tiesību aktu sarežģītība ierobežo ES ekonomisko potenciālu un labklājību.

Regulāri kontakti ar uzņēmumiem, ekspertiem un praktiķiem ļauj mums novērtēt progresu un apzināt vienkāršošanas iespējas, galvenās īstenošanas problēmas un trūkumus. Tāpēc Komisija ieviesa īstenošanas dialogus un “reālās situācijas apsekojumus” ar ieinteresētajām personām un tieši ar uzņēmumiem, lai izprastu ES tiesību aktu ietekmi uz to ikdienas saimniecisko darbību.

Kādas vienkāršošanas iniciatīvas ir īstenotas un kāda būs to ietekme?

Sākot ar 2025. gada februāri, Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu un vienkāršot ES tiesisko regulējumu.

Ierosināto omnibus un vienkāršošanas iniciatīvu mērķis ir Eiropas uzņēmumiem ik gadu ietaupīt vairāk nekā 8,6 miljardus eiro. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz sloga samazināšanas mērķa sasniegšanu, proti, vismaz par 25 % un vismaz par 35 % – MVU. Turklāt ar šiem pasākumiem Komisija papildus samazina vienreizējās izmaksas par 4 miljardiem EUR.

Līdz šim ierosinātās sešas omnibus paketes ir šādas.

• Ilgtspēja: aptver tālejošu vienkāršošanu ilgtspējas ziņu sniegšanas, pienācīgas rūpības ilgtspējas un taksonomijas jomā, kas samazinās izmaksas par 4,5 miljardiem EUR. Turklāt septembrī pieņemtais priekšlikums par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu atceļ saistītos pienākumus aptuveni 182 000 jeb 90 % importētāju, no kuriem lielākā daļa ir MVU, samazinot to izdevumus par 1,2 miljardiem EUR.
• Investīciju vienkāršošana: atvieglo InvestEU un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izvēršanu un ziņošanu par tiem, kas samazinās izmaksas par 350 miljoniem EUR, no kuriem 324 miljoni EUR būs vienreizējas izmaksas, un mobilizēs 50 miljardus EUR papildu publiskās un privātās investīcijās.
• Kopējā lauksaimniecības politika: samazina sarežģītību un pārmērīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un valstu pārvaldes iestādēm pārvaldības, uzraudzības un ziņošanas jomā, vienlaikus izmantojot digitalizāciju, lai samazinātu ikgadējās izmaksas lauksaimniekiem par 1,58 miljardiem EUR un administratoriem – par 210 miljoniem EUR.
• Mazie vidējas kapitalizācijas uzņēmumi, digitalizācija un kopīgas specifikācijas: ļauj maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem izmantot tādas pašas vieglākas regulatīvās prasības kā MVU un novērš vajadzību pēc papīra formāta produktu tiesību aktos, kā rezultātā izmaksas samazināsies par 380 miljoniem EUR.
• Aizsardzība: vienkāršo ES noteikumus par Eiropas aizsardzības rūpniecību, lai atvieglotu investīcijas, uzlabotu piekļuvi finansējumam un palielinātu gatavību novērst lielus konfliktus.
• Ķimikālijas: samazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu ķīmiskajai rūpniecībai, vienlaikus saglabājot augstu sabiedrības veselības un vides aizsardzības līmeni. Ar priekšlikumu tiek vienkāršota ķimikāliju, mēslošanas līdzekļu un kosmētikas līdzekļu klasificēšana, marķēšana un iepakošana, samazinot izmaksas par 363 miljoniem EUR, no kuriem 290 miljoni EUR ir kārtējās izmaksas.

Kā Komisija nosaka jomas, kurās nepieciešama vienkāršošana?

ES izmanto šādus pasākumus, lai padarītu savus noteikumus vienkāršākus un efektīvākus.

• Īstenošanas dialogi: tikšanās, ko komisāri rīko tieši ar nozari, MVU, sociālajiem partneriem un iestādēm, kuras ietekmē ES politika. Komisāri ir noturējuši 28 dialogus ar vairāk nekā 550 ieinteresētajām personām. Šie dialogi ļāva Komisijai tieši no praktiķiem dzirdēt par problēmām, ar kurām viņi saskaras, labo praksi un vienkāršošanas iespējām turpmākajos priekšlikumos. Mērķis ir saņemt konkrētas atsauksmes par to, kas, viņuprāt, darbojas, kas ne, un mācīties no viņu praktiskajām atziņām.
• Stresa testi: ES tiesību aktu pārbaude, lai tos vienkāršotu un padarītu rentablākus. Stresa testu procesā prioritāte tiek piešķirta jomām, kurās slogs ir jūtams visspēcīgāk un kurās ir vislielākais vienkāršošanas potenciāls. Prioritātes tiek noteiktas, pamatojoties uz ieinteresēto personu atsauksmēm un analīzi, kā arī Dragi ziņojumu un Letas ziņojumu.
• Reālās situācijas apsekojumi: darbsemināri ar ieinteresētajām personām, kuras īsteno ES tiesību aktus vai kuras tie tieši ietekmē. Viņu atsauksmes palīdz apzināt šķēršļus, kā arī veiksmīgu praksi ES noteikumu transponēšanā valsts līmenī, nodrošinot, ka noteikumi sniedz gaidītos ieguvumus. Ir veikti vai ieplānoti vairāk nekā 40 reālās situācijas apsekojumi. Apsekojumu rezultāti palīdz sagatavot izvērtējumus un vienkāršošanas priekšlikumus.

Kāda veida īstenošanas atbalstu Komisija sniedz dalībvalstīm, lai palīdzētu tām īstenot jaunu politiku un noteikumus?

Komisija nodrošina, ka dalībvalstīm ir vajadzīgais atbalsts jaunas politikas un noteikumu īstenošanai. Šajā nolūkā Komisija ir ieviesusi:

• transponēšanas ceļveža IT rīku un standartizētas veidnes, kas palīdz dalībvalstīm transponēt ES direktīvas;
• publiskās pārvaldes sadarbības un apmaiņas programmu un publiskās pārvaldes kvalitātes rīkkopu administratīvo spēju veidošanai dalībvalstīs. Turklāt ar Taisnīgas pārkārtošanās platformu tika sniegta tehniskā palīdzība 14 dalībvalstīm; viedās specializācijas prakses kopiena atbalstīja 15 dalībvalstis, un ar tehniskā atbalsta instrumentu dažādām reformām un galvenajām ES politikas jomām tika atbalstītas visas dalībvalstis;
• Sadarbspējīgas Eiropas kopienu, ko papildina visaptverošas pamatnostādnes un atvērtā pirmkoda programmatūras katalogs pārrobežu digitālo pakalpojumu sadarbspējas veicināšanai;
• kā arī pārrobežu izpildes operācijas kopā ar tehniskiem norādījumiem un spēju veidošanu, lai palīdzētu ES aģentūrām konsekventi piemērot ES tiesību aktus. Piemēram, Eiropas Darba iestāde sāka darbību septiņās dalībvalstīs.

Kā Komisija nodrošina ES noteikumu efektīvu izpildi?

ES tiesību aktu efektivitāte un ieguvumi ir atkarīgi no to pilnīgas un pareizas īstenošanas. Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai jau sākotnēji izvairītos no īstenošanas problēmām, taču, ja sadarbība neizdodas, ir apņēmīgi jāpanāk izpilde. Komisija ir izmantojusi visus savā rīcībā esošos izpildes instrumentus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno kopīgi saskaņotus noteikumus.

• Vairāk dialogu pirms pārkāpuma lietas sākšanas: Komisija rīko neformālus dialogus ar dalībvalstīm, lai laikus novērstu iespējamos ES tiesību aktu pārkāpumus, un vāc informāciju, lai pārliecinātos, vai ir noticis pārkāpums, un slēgtajās lietās ir novēroti augsti panākumu rādītāji (67 % 2025. gadā).
• Pārkāpumu procedūras: ja sadarbība nav pietiekama, Komisija var sākt oficiālas procedūras, lai panāktu savlaicīgu atbilstību ES noteikumiem. Tās ir efektīvas: līdz šim Komisija 2025. gadā ir slēgusi 400 pārkāpuma lietas, jo dalībvalstis nodrošināja atbilstību. Tas nozīmē reālus uzlabojumus mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā izklāstīts ziņojumā.
• Lietas nodošana tiesā un finansiālas sankcijas: 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos Komisija vērsās Tiesā ar 45 lietām, ierosinot 15 lietās attiecīgajai dalībvalstij piemērot finansiālas sankcijas. Komisija pēdējos gados ir nodevusi Tiesai vairāk lietu, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pilnīgu un pareizu izpildi.

Kādi ir nākamie soļi?

Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāvienojas par ierosinātajām vienkāršošanas iniciatīvām.

ES turpinās padarīt ES noteikumus vienkāršākus un vieglāk īstenojamus, nepārprotami liekot uzsvaru uz vienkāršošanas priekšlikumiem. Šajā nolūkā vairāk nekā puse no iniciatīvām, kas iekļautas Komisijas darba programmā 2026. gadam, ir vienkāršošanas priekšlikumi.

Visi komisāri turpinās sadarboties ar ieinteresētajām personām, izmantojot īstenošanas dialogus, un ar Eiropas Parlamentu un Padomi, izmantojot gada progresa ziņojumus par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi.

Komisija arī turpinās izstrādāt mērķtiecīgus atbalsta instrumentus un stiprināt dalībvalstu spēju veidošanas programmas, lai nodrošinātu, ka tām ir sekmīgai īstenošanai nepieciešamie resursi.

Plašāka informācija

Paziņojums presei