Kas ir ziņojums par tiesiskumu?
Ziņojums par tiesiskumu ir ikgadējs preventīvs un uzraudzības instruments, kurā aplūkotas norises tiesiskuma jomā visā Eiropas Savienībā un vairākās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Kopš šā ziņojuma pirmā izdevuma 2020. gadā tas ir kļuvis par svarīgu atsauces punktu gan ES, gan valstu līmenī. Ziņojumā paredzētā īpašā uzraudzība, kuras ietvaros tiek uzsvērta preventīva un uz dialogu balstīta pieeja, ir ļāvusi panākt labāku, vienotu izpratni. Ziņojums palīdz identificēt riskus, izstrādāt risinājumus un jau laicīgi sniegt mērķorientētu atbalstu tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā.
Ziņojumu veido paziņojums, kurā apkopotas svarīgākās horizontālās tendences, un atsevišķu valstu sadaļas, kurās izvērtētas jaunākās norises tiesiskuma jomā visās dalībvalstīs un četrās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs (Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā), aptverot šādas četras galvenās jomas: justīcijas sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju brīvība un plurālisms, kā arī citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu. Attiecībā uz dalībvalstīm ziņojumā iekļauti arī konkrēti ieteikumi, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm turpināt iesāktās reformas, kā arī apzināt jomas, kurās ir vajadzīgi uzlabojumi.
Ziņojums par tiesiskumu ir preventīvs instruments “ES tiesiskuma instrumentu kopumā” un centrālais elements ikgadējā tiesiskuma ciklā – uzraudzības un dialoga procesā, kurā iesaistīta Komisija, Padome un Eiropas Parlaments, kā arī dalībvalstis, valstu parlamenti, pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās personas. Ziņojums kalpo par pamatu diskusijām Eiropas Savienībā ar mērķi novērst problēmu rašanos vai saasināšanos, kā arī apzināt paraugpraksi un apmainīties ar to.
Kāpēc ziņojumā par tiesiskumu ir aptverts vienotais tirgus?
Tiesiskuma ievērošana ir būtiska tādēļ, lai varētu īstenot politiku, kas veicina konkurētspēju un dod iedzīvotājiem iespējas aktīvi piedalīties gan sabiedriskajās, gan ekonomiskajās norisēs. Tiesiskumam ir tieša ietekme uz labklājību un konkurētspēju, proti, taisnīgs un skaidrs tiesiskais regulējums nodrošina uzņēmumiem noteiktību un sniedz investoriem paļāvību, savukārt patērētājiem – pārliecību. Tiesiskums ir arī ekonomiska vērtība, kas nodrošina stabilu, uz noteikumiem balstītu vidi, kuru garantē neatkarīgas tiesas un iestādes. Tiesiskums ir svarīgs apsvērums uzņēmumiem, kuri darbojas pārrobežu mērogā. Uzņēmumiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir vajadzīga stabila un paredzama ekonomiskā vide.
Kā izklāstīts Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs, šā gada ziņojumā īpašs uzsvars ir likts uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar pienācīgu vienotā tirgus darbību, piemēram, tādiem kā pareizs likumdošanas process, publiskā iepirkuma noteikumi un normatīvās vides stabilitāte. Kaut arī jautājumi, kas tieši saistīti ar pienācīgu vienotā tirgus darbību, jau kopš 2020. gada ir tikuši aptverti ziņojumā par tiesiskumu, tomēr, sākot ar šo gadu, attiecīgie aspekti ir plašāk un sistemātiskāk aplūkoti visās valstu sadaļās ziņojuma četru pīlāru ietvaros. Piemēram, justīcijas sistēmu efektivitāte, kvalitāte un neatkarība ir ļoti būtiska uzņēmējdarbības veikšanai un lēmumu pieņemšanai par investīciju veikšanu. Korupcijas apkarošanas pasākumi palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, savukārt mediju vide, kuras pamatā ir skaidri un pārredzami noteikumi, atbilst mediju pakalpojumu sniedzēju komerciālajām interesēm. Efektīvai līdzsvara un atsvara sistēmai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi saskaņā ar tiesību aktiem un šo aktu objektīvu piemērošanu.
2025. gada ziņojumā ir iekļautas vairākas jaunas ziņošanas jomas, piemēram, tādas kā komerclietu izskatīšana tiesu iestādēs, normatīvās vides stabilitāte, regulatīvo iestāžu efektīva darbība un neatkarība un administratīvo lēmumu pārskatīšana tiesā.
Šīs dimensijas turpmākā pilnveidošanā Komisija cieši iesaistīja dalībvalstis un uzņēmumu apvienības, rīkojot īpaši šim nolūkam paredzētus informatīvus pasākumus, organizējot apspriešanās procesu un izsūtot anketu rakstisku atsauksmju sniegšanai. Šis process tika veikts papildus citiem darba virzieniem, piemēram, tādiem kā Eiropas pusgads, gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju un vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu apkopojums.
Kādi ir ieteikumu izvēles principi?
Ziņojums un tā ieteikumi ir sagatavoti saskaņā ar ziņojuma metodiku. To pamatā ir nemitīgs dialogs ar dalībvalstīm un to starpā. Ņemot vērā ziņojuma preventīvo raksturu, ieteikumu mērķis ir: i) atbalstīt dalībvalstu centienus virzīt uz priekšu reformas; ii) veicināt pozitīvu attīstību un iii) apzināt to, kur varētu būt vajadzīgi uzlabojumi vai turpmāki pasākumi, tai skaitā, lai novērstu sistēmiskas problēmas.
Ieteikumu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm veikt pienācīgus pasākumus, lai risinātu problēmas un pievērstos bažām, kas paustas to attiecīgajās valstu sadaļās. Paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ieteikumi netiek adresēti, jo šādi ieteikumi tiek sniegti tikai saistībā ar ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu.
Sagatavojot ziņojumā par tiesiskumu ietvertos ieteikumus, tika ievēroti šādi principi, kas noteikti ziņojuma metodikā:
- uz visām dalībvalstīm attiecas konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes principus;
- ieteikumu pamatā ir padziļināts novērtējums valstu sadaļās un tādu objektīvu kritēriju piemērošana, kuri balstīti uz ES tiesībām vai Eiropas un starptautiskajiem standartiem;
- ieteikumi ir samērīgi ar konstatētajām problēmām. Tie arī mudina īstenot pozitīvus reformu centienus;
- ieteikumi ir pietiekami konkrēti, lai dalībvalstis varētu veikt konkrētus un īstenojamus turpmākos pasākumus, vienlaikus ņemot vērā valstu kompetenci, tiesību sistēmas un institucionālo kontekstu;
- sagatavojot ieteikumus, Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību konsekvencei un sinerģijai ar citiem procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu, Nosacītības regulu un nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem;
- ziņojuma par tiesiskumu sekojošie izdevumi aptvers turpmākos pasākumus saistībā ar ieteikumiem.
Ieteikumi nekādā veidā neskar procedūras, ko Komisija var ierosināt saskaņā ar citiem juridiskiem instrumentiem, piemēram, pārkāpuma procedūras vai Nosacītības regulu.
Kā dalībvalstis ir izpildījušas 2024. gada ziņojumā sniegtos ieteikumus? Kā Komisija tos novērtē un palīdz tos īstenot?
Šā gada ziņojumā apstiprināts, ka daudzās dalībvalstīs ir vērojama pozitīva virzība, jo ir veiktas reformas četrās galvenajās jomās, uz kurām attiecas ziņojums, proti: tiesiskums, korupcijas apkarošana, mediju brīvība un institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma. Kaut arī dažās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas un nedaudzos gadījumos situācija ir nopietna, tomēr iesaistīšanās šajā procesā kopumā vēl aizvien ir spēcīga, un dalībvalstis pilnībā vai daļēji ir īstenojušas ievērojamu skaitu ieteikumu, kas izteikti 2024. gadā.
Komisija gan tehniskajā, gan politiskajā līmenī ir sadarbojusies ar dalībvalstīm, vajadzības gadījumā sniedzot tehniskās zināšanas un atbalstu 2024. gadā izteikto ieteikumu īstenošanai.
Ziņojumā ietverts novērtējums par progresu, ko dalībvalstis panākušas 2024. gadā izteikto ieteikumu īstenošanā; minētā novērtējuma pamatā ir kvalitatīvā analīze par norisēm kopš 2024. gada jūlija un tajā ir ņemts vērā vispārējais konteksts dalībvalstīs. 2025. gada ziņojumā tika konstatēts, ka dalībvalstis pilnībā vai daļēji ir īstenojušas 57 % no ieteikumiem, kas izteikti 2024. gadā. Šajā sakarā Komisija arī atzīst, ka dažu ieteikumu īstenošanai var būt vajadzīgs ilgāks laiks, piemēram, vēlēšanu ciklu dēļ.
Pamatojoties uz valstu sadaļās ietverto analīzi un novērtējumu par progresu, kas panākts saistībā ar iepriekšējā ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, 2025. gada ziņojumā atkal ir iekļauts katrai dalībvalstij adresētu ieteikumu kopums.
Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja politikas pamatnostādnēs, jaunās paaudzes ES izdevumu instrumenti, ar kuriem Savienība nāks klajā nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, nodrošinās to, ka tiesiskuma principa ievērošana arī turpmāk būs obligāta prasība ES līdzekļu saņemšanai. ES finansiālais atbalsts, kas atvēlēts investīcijām un reformām tiesiskuma veicināšanai, var sniegt reālu pievienoto vērtību. To var izmantot plašāka mēroga centienos, kuru mērķis ir sekot līdzi ziņojumā sniegto ieteikumu efektīvai īstenošanai.
Jau pastāv vairāki instrumenti un finansēšanas iespējas, kuru mērķis ir atbalstīt strukturālās reformas, izmantojot tehnisko palīdzību un finansējot projektus. Piemēram, kopš 2017. gada Komisijai ir īpaša programma (tehniskā atbalsta instruments) atbalstam tiesiskuma reformām dalībvalstīs. Arī citas Komisijas programmas, piemēram, “Tiesiskums”, “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” palīdz dalībvalstīm risināt problēmas, t. sk. izsludinot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros var piedalīties pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās personas.
Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm Komisija turpinās sadarboties ar partneriem pievienošanās procesa kontekstā. Tiesiskums ir arī būtisks elements jaunajā Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānismā. Lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz šis bezprecedenta atbalsta mehānisms, valstīm ir jāsagatavo un jāīsteno saskaņota reformu programma, tostarp jāveic konkrēti pasākumi tiesiskuma jomā. Komisija arī atbalsta reformas tiesiskuma jomā, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) ietvaros piešķirot paplašināšanās reģionam finansiālu un tehnisku palīdzību; minētais instruments palīdz vairot saņēmējvalstu spējas visā pievienošanās procesā.
Kā ziņojumā tika iekļautas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis un kad tiks pievienotas vēl citas valstis?
Komisija, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kuru pamatā ir nopelni, 2024. gadā aicināja Albāniju, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju piedalīties 2024. gada ziņojuma sagatavošanā; šie kritēriji attiecas gan uz oficiālā progresa līmeni minēto valstu attiecīgajā pievienošanās procesā, gan uz sagatavotības līmeni konkrētajos jautājumos, kas it īpaši saistīti ar tiesiskumu.
Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja politikas pamatnostādnēs, citas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis tiks iekļautas ziņojumā, tiklīdz tās būs tam gatavas.
Kā Komisija sagatavoja 2025. gada ziņojumu par tiesiskumu?
Ziņojuma 2025. gada izdevums ir rezultāts iekļaujošam procesam ar dalībvalstīm, četrām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un ieinteresētajām personām, un tajā izmantota tāda pati metodika kā iepriekšējos ziņojumos.
2024. gada novembrī notika apspriešanās ar dalībvalstīm par anketu, ko izmantoja, lai vāktu informāciju sestajam ziņojumam. Laikposmā no 2024. gada decembra līdz 2025. gada janvārim Komisija saņēma rakstisku informāciju no dalībvalstīm un aptuveni 270 ieinteresēto personu rakstiskus komentārus par konkrētām norisēm gan dalībvalstīs, gan ES līmenī. Arī paplašināšanās procesā iesaistītās valstis šogad saņēma anketu, kas papildināja paplašināšanās procesa gaitā sniegto informāciju.
Lai turpinātu attīstīt vienotā tirgus dimensiju, Komisija arī sazinājās ar uzņēmumu apvienībām un dalībvalstīm nolūkā apzināt īpaši svarīgus jautājumus, rīkojot īpaši šim nolūkam paredzētus informatīvus pasākumus, organizējot apspriešanās procesu un izsūtot anketu rakstisku atsauksmju sniegšanai. Valstu virtuālo apmeklējumu laikā Komisija nemitīgi sadarbojās ar valstu uzņēmumu asociācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Laikā no 2025. gada janvāra līdz aprīlim tiešsaistē notika vairāk nekā 650 sanāksmes ar visām 27 dalībvalstīm un četrām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm. Šajā kontekstā Komisija apsprieda norises tiesiskuma jomā ar vairāk nekā 980 valsts iestādēm, tostarp tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm un citām ieinteresētajām personām, piemēram, žurnālistu un tiesnešu apvienībām. Pirms ziņojuma pieņemšanas visām valstīm tika dota iespēja sniegt faktiskus atjauninājumus attiecīgajām valstu sadaļām.
ES Tiesiskuma tīkls, kas tika izveidots 2020. gadā, turpināja darboties kā pastāvīgas saziņas kanāls starp Komisiju un dalībvalstīm. Arī paplašināšanās procesā iesaistītās valstis tika aicinātas iecelt kontaktpunktu, un kopš 2024. gada maija tās ir piedalījušās šajā tīklā kā novērotājas.
Ar kurām ieinteresētajām personām notika apspriešanās par šo ziņojumu?
Komisija veica mērķorientētas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kuru gaitā tika saņemti vispārīgi un konkrētas valstis skaroši komentāri no dažādām ES aģentūrām, Eiropas mēroga tīkliem, valstu un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām un arodapvienībām, kā arī no starptautiskā un Eiropas mēroga dalībniekiem. Tie, piemēram, bija šādi: Pamattiesību aģentūra, Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (ENCJ), Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls, Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkls (ENNHRI), Eiropas Advokātu un juristu biedrību padome (CCBE), Eiropas Padome, ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kā arī valstu līmeņa un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības un žurnālistu organizācijas. Vienotā tirgus dimensijas iekļaušanas nolūkā Komisija gan ES, gan valstu līmenī sadarbojās arī ar uzņēmumu apvienībām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.
Ziņojumā izmantotie avoti cita starpā ir vairāki pētījumi un pārskati, piemēram, mediju plurālisma uzraudzības instruments, attiecīgās Eirobarometra aptaujas un ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.
Kā ziņojums par tiesiskumu ir saistīts ar citām procedūrām?
Ziņojums par tiesiskumu ir preventīvs mehānisms, kura mērķis ir palielināt informētību un laicīgi sekmēt risinājumu īstenošanu, lai novērstu situācijas pasliktināšanos. Ziņojums papildina vairākus citus mehānismus un instrumentus ES līmenī, un katram no tiem ir savs mērķis. Sagatavojot ziņojumā ietvertos ieteikumus, Komisija pievērš lielu uzmanību konsekvencei un sinerģijai ar citiem procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu, nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem un Nosacītības regulu. Ziņojums par tiesiskumu ir viens no informācijas avotiem, ko Komisija izmanto, lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, kuri varētu būt būtiski Nosacītības regulas piemērošanai.
- Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. pants
Procedūra saskaņā ar LES 7. pantu vēl aizvien ir ārkārtas reaģēšanas instruments, ko Eiropas Savienība izmanto gadījumos, kad pastāv nepārprotams risks, ka varētu tikt nopietni pārkāptas LES 2. pantā minētās vērtības (tostarp tiesiskums), vai kad šīs vērtības tiek vairākkārt nopietni pārkāptas.
- Pārkāpuma procedūras
Pārkāpuma procedūrām ir konkrēts mērķis, proti, nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu dalībvalstīs. Saskaņā ar Līgumiem Komisija var sākt tiesvedību pret dalībvalsti, kas neīsteno ES tiesību aktus, uzsākot pienākumu neizpildes procedūru un galu galā vēršoties Tiesā.
- Vispārējais nosacītības režīms
Vispārējais nosacītības režīms ir budžeta instruments, kura mērķis ir novērst tiesiskuma principu pārkāpumu negatīvo ietekmi uz Savienības budžetu. Komisija, konstatējot un novērtējot tiesiskuma principu pārkāpumus, kuri varētu būt būtiski vispārējā nosacītības režīma piemērošanai, ņem vērā ziņojumu par tiesiskumu, kā arī avotus no citām iestādēm (piemēram, tādām kā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, Eiropas Prokuratūra un Eiropas Revīzijas palāta).
- Atveseļošanas un noturības mehānisms
Lai Eiropas pusgada ietvaros īstenotu vairākus ar tiesiskumu saistītus, atsevišķām valstīm adresētus ieteikumus ar konkrētu reformu un investīciju palīdzību, vairākas dalībvalstis savos atveseļošanas un noturības plānos iekļāva konkrētus atskaites punktus un mērķrādītājus. Tagad šie plāni tiek pakāpeniski īstenoti.
- ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā
ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir sniegti ikgadēji salīdzinoši dati par valstu justīcijas sistēmu darbību, kā arī citi rādītāji, kas ir būtiski vienotajam tirgum. Tas ir viens no informācijas avotiem, ko izmanto ziņojumā par tiesiskumu, tiesiskuma nosacījumu mehānismā un Eiropas pusgadā.
- Paplašināšanās ziņojumi
Ikgadējos paplašināšanās ziņojumos ir izklāstīta informācija par kandidātvalstu sagatavotības stāvokli un šo valstu panākto progresu, tostarp attiecībā uz visiem tiesiskuma aspektiem. Minētie ziņojumi sniedz norādes paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm par reformu prioritātēm nākamajam gadam. Ikgadējam paplašināšanās dokumentu kopumam un ziņojumiem par valstīm arī turpmāk pievienošanās procesā būs tāda pati loma kā līdz šim. Vairāku paplašināšanās procesā iesaistīto valstu iekļaušana ziņojumā par tiesiskumu ir balstīta uz šo valstu sagatavotības līmeni, kā arī uz panākto progresu oficiālajā pievienošanās procesā. Četras paplašināšanās procesā iesaistītās valstis ziņojumos par tiesiskumu tiek iekļautas tādēļ, lai tās nostādītu līdzvērtīgos apstākļos ar dalībvalstīm un atbalstītu šo valstu reformu centienus un pievienošanās procesu, tādējādi palīdzot pēc pievienošanās pastāvīgi turpināt ievērot augstus standartus. Tādēļ abas darbības ir savstarpēji papildinošas.
Sīkāka informācija
2025. gada ziņojums par tiesiskumu
2025. gada ziņojums par tiesiskumu – tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā
2025. gada ziņojums par tiesiskumu – ieteikumi
2025. gada ziņojums par tiesiskumu – valstu sadaļas
2025. gada ziņojums par tiesiskumu – valstu sadaļu kopsavilkumi un ieteikumi
2025. gada ziņojums par tiesiskumu – katras valsts institucionālais konteksts
2025. gada ziņojums par tiesiskumu – metodika
Ikgadējais tiesiskuma cikls – faktu lapa
ES tiesiskuma rīku kopums – faktu lapa
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2025. gada 8. jūlijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā