Jautājumi un atbildes par 2040. gada ES klimata mērķrādītāja priekšlikumu

1. Kāpēc Komisija tagad ierosina jaunu ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam? 

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Klimata aktā ir noteikts pirmais starpposma mērķrādītājs līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas vismaz par 55 %, un Komisijai ir jāierosina nākamais starpposma mērķrādītājs 2040. gadam, lai turpinātu saskaņoto virzību uz klimatneitralitāti. Šis priekšlikums ir vajadzīgs pēc Parīzes nolīguma pirmās globālās izsvēršanas, kas notika 2023. gada decembrī.

Šodien Komisija ierosināja grozījumu Eiropas Klimata aktā, nosakot 2040. gada ES klimata mērķrādītāju— SEG neto emisiju samazinājumu par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Priekšlikums ietver iespēju izmantot vairākas elastības iespējas un atbalsta pareizās veicinošās vides izveidi. Šis pragmatiskais un elastīgais ceļš uz dekarbonizētu ekonomiku nodrošinās nepieciešamo paredzamību un stabilitāti investīcijām ES pārejā uz tīru enerģiju un rūpniecības konkurētspējas veicināšanā.

Starptautiskā līmenī ES ir jāiesniedz atjaunināts nacionāli noteiktais devums (NND) saskaņā ar Parīzes nolīgumu pirms ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP 30), kas notiks 2025. gada novembrī Brazīlijā. Komisija tagad sadarbosies ar Padomes prezidentvalsti, lai pabeigtu paziņojumu par ES NND.

Eiropas Klimata akta grozījums ir arī atbilde uz iedzīvotāju spēcīgo atbalstu klimatrīcībai Eiropā. Eirobarometra 2025. gada klimata apsekojums, kas publicēts 30. jūnijā, liecina, ka 85 % ES iedzīvotāju uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu un 81 % atbalsta ES mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Turklāt Komisija ir rūpīgi sagatavojusi šo tiesību akta priekšlikumu pirms tā oficiālas iesniegšanas ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. Tā pamatā ir detalizēts ietekmes novērtējums un ieteikumi, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos. Šis tiesību akta priekšlikums ir izstrādāts pēc ilga apspriešanās un sadarbības perioda ar ES valstīm, Eiropas Parlamentu, ieinteresētajām personām, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem, kas tika uzsākts 2024. gada februārī ar Komisijas paziņojumu un ieteikumu par 2040. gada klimata mērķrādītāju.

2. Kādi ir galvenie elementi un ieguvumi no šā klimata mērķrādītāja noteikšanas tagad?

Šodien iesniegtais priekšlikums par ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam ir spēcīgs signāls par stabilitāti un paredzamību Eiropas rūpniecībai un investoriem, lai virzītu uzņēmējdarbības lēmumus un ieguldījumus. Tas liecina, ka ES turpina virzīties pa skaidru pārkārtošanās ceļu, un tā mērķis ir veidot virzību uz labklājību un konkurētspēju Eiropā, atbalstot taisnīgu pārkārtošanos visiem .

2040. gada klimata mērķrādītāja noteikšana tagad ļaus ES ieviest nepieciešamās rīcībpolitikas un investīcijas, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti iet roku rokā ar spēcīgu un stabilu ekonomiku, konkurētspējīgu rūpniecību un nākotnes prasībām atbilstošām darbvietām Eiropā. ekonomika, kas būs noturīgāka pret turpmākām krīzēm, cenu satricinājumiem un klimata pārmaiņu ietekmi, nodrošinot ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu enerģiju, pārtiku un materiālus; un tādējādi tiek stiprināta Eiropas stratēģiskā neatkarība, atsakoties no importētā fosilā kurināmā.

Šodienas priekšlikums nodrošina nepieciešamo pragmatismu un elastību. Tā atzīst, ka ir vēl citi pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt ES dalībvalstis un rūpniecību 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā.

Ar to tiek ieviestas jaunas elastības iespējas attiecībā uz to, kā sasniegt mērķrādītājus. Tie ietver iespējamu ierobežotu augstas kvalitātes starptautisko oglekļa kredītu lomu 2030.–2040. gada desmitgades otrajā pusē, iekšzemes pastāvīgo piesaistījumu izmantošanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) un uzlabotu elastību starp nozarēm. Komisija nodrošinās, ka šīs elastības iespējas tiek atspoguļotas, izstrādājot nozaru tiesību aktus laikposmam pēc 2030. gada, kas vajadzīgi, lai izmaksefektīvi sasniegtu 2040. gada klimata mērķrādītāju un nodrošinātu taisnīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos visiem.

Komisija ir ieviesusi plašu veicinošu nosacījumu klāstu, jo īpaši nodrošinot ES rūpniecības konkurētspēju, taisnīgu pārkārtošanos visiem ES iedzīvotājiem un vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar starptautiskajiem partneriem.  Šodien iesniegtais 90 % klimata mērķrādītājs ir cieši saistīts ar tīras rūpniecības kursu, kā arī ar Konkurētspējas kompasu un rīcības plānu par cenas ziņā pieejamu enerģiju.

2025. gada februārī Komisija nāca klajā ar Tīras rūpniecības kursu ar visaptverošiem pasākumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk veicināt Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju un konkurētspēju. Tas nodrošinās ES kā pievilcīgu vietu ražošanai, tostarp energoietilpīgām nozarēm, un veicinās tīras tehnoloģijas un jaunus aprites uzņēmējdarbības modeļus. Lai sasniegtu šos mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi to pilnībā īstenot. Šodien Komisija publicēja paziņojumu par tīras rūpniecības kursa īstenošanu, kurā sniegts pārskats par pirmo veikto darbību vilni, notiekošo darbu un uzsvērta apņemšanās apņēmīgi virzīt uz priekšu atlikušos pasākumus.

Starptautiskā mērogā 90 % klimata mērķrādītāja priekšlikums liecina, ka ES joprojām ir apņēmības pilna īstenot Parīzes nolīgumu un daudzpusējo sistēmu, sniedzot plašākus ģeopolitiskos ieguvumus. Virzība uz globāliem mērķiem arī rada jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem un investoriem visā pasaulē. Turklāt, apsverot iespēju ierobežoti izmantot augstas kvalitātes starptautiskos oglekļa kredītus, mēs arī stimulējam ilgtspējīgas investīcijas, kas visā pasaulē ir saskaņotas ar Parīzes nolīguma mērķiem.

3. Vai ES spēj līdz 2040. gadam sasniegt 90 % emisiju samazināšanas mērķrādītāju un kāda ir tīras rūpniecības kursa loma?

ES jau tuvojas 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanai un kolektīvi saistošajam SEG emisiju samazinājumam par 55 %. Tas ir spēcīgs pamats, lai līdz 2040. gadam sasniegtu ierosināto mērķi samazināt SEG neto emisijas par 90 %, vienlaikus ar tīras rūpniecības kursa palīdzību veicinot rūpniecības konkurētspēju.

Saskaņā ar Komisijas novērtējumu par dalībvalstu nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP) šo galīgo nacionālo plānu pilnīga īstenošana kopā ar esošajiem nacionālajiem pasākumiem un jau spēkā esošajiem ES tiesību aktiem līdz 2030. gadam samazinātu SEG neto emisijas par aptuveni 54 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un ievērojami paplašinātu atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes pasākumus. Atjauninātie plāni liecina arī par labāku saskaņotību ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un labāku koordināciju starp nozarēm. Tomēr mērķu vērienīgums joprojām ir nepietiekams, jo īpaši energoefektivitātes, oglekļa piesaistījumu zemes sektorā un pielāgošanās jomā, un tas liecina, ka ir jāturpina politikas stiprināšana un investīcijas.

Tīras rūpniecības kursa kā izaugsmes un dekarbonizācijas virzītājspēka īstenošana ir daļa no 90 % mērķrādītāja sasniegšanai labvēlīgas vides. Tā piedāvā mērķorientētu atbalstu tīro tehnoloģiju ražošanai un energoietilpīgām nozarēm, tostarp izmantojot oglekļa pārvaldības infrastruktūru, atļauju piešķiršanas vienkāršošanu un īpašus finanšu instrumentus. Pāreja uz tīru enerģiju ir jāpapildina ar šīm atbilstošajām finansēšanas iespējām, kas apvienos esošos atbalsta mehānismus ar jauniem un inovatīviem finansējuma avotiem.

Īpašā paziņojumā Komisija šodien ir izklāstījusi pašreizējo stāvokli un darbu, kas tiek veikts, lai īstenotu tīras rūpniecības kursu, un apņemšanos īstenot pārējās darbības, izmantojot turpmākus pasākumus. Vienas no darbībām, kas palīdzēs īstenot šo ES stratēģiju, ir tīra rūpniecības kursa valsts atbalsta satvars, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma vienkāršošana, pasākumi attiecībā uz cenas ziņā pieejamu enerģiju, lai paplašinātu tīkla komponentu ražošanu un atbalstītu elektroenerģijas pirkuma līgumus, gaidāmās Rūpniecības dekarbonizācijas bankas izmēģinājuma projekts, gaidāmais Ķīmisko vielu nozares rīcības plāns vai nozaru dialogu turpināšana ar ieinteresētajām personām.

Kā vienu no galvenajiem nodevumiem Komisija 25. jūnijā pieņēma jauno Tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta satvaru, lai vēl vairāk atbalstītu investīcijas pārejā uz tīru enerģiju, vienkāršojot procesu, kurā dalībvalstis piešķir atbalstu energoietilpīgām nozarēm un tīro tehnoloģiju nozarēm, samazinot investīciju riskus dekarbonizācijas projektiem un piesaistot privāto finansējumu.  

Lai papildinātu šo satvaru, Komisija nāca klajā ar Ieteikumu par nodokļu stimuliem nolūkā veicināt investīcijas tīrās tehnoloģijās un rūpniecības dekarbonizācijā, izmantojot tādus pasākumus kā paātrināts nolietojums un nodokļu kredīti. Komisijas paziņojumā ir sniegti arī ieteikumi un vadlīnijas, kuru mērķis ir paātrināt inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu un atjaunīgās enerģijas izmantošanas veidus, kā arī elektrotīklu paplašināšanu un nostiprināšanu apvienojumā ar uzkrāšanas risinājumu ieviešanu un elastīgāku un efektīvāku tīkla izmantošanu.

Vienkāršošana ir vēl viens svarīgs tīras rūpniecības kursa pīlārs. 18. jūnijā tika panākta vienošanās par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma vienkāršošanu, atbrīvojot 90 % importētāju, lai samazinātu birokrātiju un nodrošinātu raitu īstenošanu. Šī vienkāršošana ir pirmais solis pirms vispārīgākas OIM pārskatīšanas gada beigās, ko papildina tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem OIM attiecina arī uz lejupējiem produktiem, ievieš pretapiešanas pasākumus un jaunu shēmu, lai izvairītos no oglekļa emisiju pārvirzes riska eksporta laikā. Šodien publicētajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas veiktās analīzes rezultāti par to, kā rast risinājumu oglekļa emisiju pārvirzes problēmai eksporta jomā. Šis risinājums tiks ierosināts gada beigās un sniegs atbalstu ražojumiem, kas pakļauti šādam riskam.

Turklāt detalizētais 2040. gada klimata mērķrādītājs apstiprina, ka SEG emisiju samazinājums par 90 % ir gan nepieciešams, gan sasniedzams, ar nosacījumu, ka rīcībpolitikas tiek pilnībā īstenotas un investīcijas palielinās. Tajā pašā laikā pārkārtošanās radītu ievērojamus ilgtermiņa ietaupījumus fosilā kurināmā importam un samazinātu ar klimatu saistītos zaudējumus.

Tā kā nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ir sniegts ceļvedis, tīras rūpniecības kurss paver ceļu rūpniecības pārveidei un ekonomiskie un noturības ieguvumi pārsniedz izmaksas, ES ir labas iespējas līdz 2040. gadam panākt SEG neto emisiju samazinājumu par 90 % un tādējādi palielināt savas globālās industriālās priekšrocības.

4. Kāda būs starptautisko oglekļa kredītu un oglekļa piesaistījumu loma 2040. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā? 

Reāliem un savlaicīgiem iekšzemes SEG emisiju samazinājumiem ES arī turpmāk jābūt ES klimatrīcības stūrakmenim, ko papildina oglekļa piesaistījumu palielināšana, tostarp izmantojot dabiskus un tehnoloģiskus risinājumus. Prioritāra iekšzemes rīcība nodrošina investīciju ieplūšanu Eiropas pārejā uz tīru enerģiju, veicina inovāciju, prasmes un stiprina ES konkurētspēju un noturību.

Komisijas priekšlikumā par 2040. gada klimata mērķrādītāju ir paredzēta iespēja ierobežoti izmantot kvalitatīvus starptautiskos oglekļa kredītus no partnervalstīm, kuru mērķrādītāji un klimatrīcība atbilst Parīzes nolīguma mērķiem. Tas var nodrošināt drošības tīklu, lai nodrošinātu, ka 90 % mērķrādītājs ir sasniedzams, jo mēs tuvojamies klimatneitralitātes sasniegšanai. Parīzes nolīguma 6. pants īpaši reglamentē brīvprātīgu starptautisko sadarbību klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Komisija ierosina, ka no 2036. gada ES 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā var izmantot ierobežotu ieguldījumu 3 % apmērā no 1990. gada ES neto emisijām saskaņā ar Parīzes nolīguma uzskaites noteikumiem. Ar šo papildinājumu ES mērķis ir panākt pareizo līdzsvaru starp iekšzemes rīcību un starptautisko sadarbību. 

Jebkādai iespējamai starptautisko oglekļa kredītu izmantošanai tiks veikts detalizēts un rūpīgs ietekmes novērtējums un izstrādāti ES noteikumi par to, kad un kā tos varētu integrēt spēkā esošajos vai turpmākajos ES tiesību aktos klimata jomā. Šie noteikumi ietvertu stingrus un augstus integritātes kritērijus un standartus, kā arī nosacījumus par šādu kredītu izcelsmi, termiņiem un izmantošanu. Tāpēc šiem starptautiskajiem kredītiem ir jānāk no ticamām un transformatīvām darbībām, piemēram, tiešas oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas gaisā (DACCS) un bioenerģijas ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (BioCCS) partnervalstīs, kuru klimata mērķrādītāji un rīcība atbilst Parīzes nolīguma mērķim attiecībā uz temperatūru.

Attiecībā uz oglekļa piesaistījumiem — gan dabā balstītiem, gan rūpnieciskiem — tiem būs arvien lielāka nozīme arī SEG neto emisiju mērķrādītāju sasniegšanā, tostarp iekšzemes pastāvīgajos oglekļa piesaistījumos ES ETS, lai kompensētu atlikušās emisijas nozarēs, kurās grūti samazināt emisijas. Tie ir būtiski, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, un līdz 2040. gadam tie būs ievērojami jāpalielina. ES tiesību aktos jau ir iekļauti īpaši satvari piesaistījumu veicināšanai, piemēram, Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regula un ES oglekļa piesaistes sertifikācijas satvars.

5. Kā 2040. gada ES klimata mērķrādītājs palīdzēs sasniegt ES nacionāli noteikto devumu 2035. gadam?

Pirmajā globālajā izsvēršanā saskaņā ar Parīzes nolīgumu 2023. gada decembrī tika secināts, ka, lai gan valstis arvien vairāk ievieš efektīvu klimata politiku, tām ir ievērojami jāpastiprina savas ieceres, lai pielāgotos virzībai, kas liek pasaulei virzīties uz Parīzes nolīguma mērķa sasniegšanu, proti, ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.

ES tāpat kā visām pārējām Parīzes nolīguma pusēm ir jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) atjaunināts nacionāli noteiktais devums (NND) saskaņā ar Parīzes nolīgumu pirms COP 30, kas notiks 2025. gada novembrī Belemā (Brazīlijā).

ES NND būs iekļauts indikatīvs 2035. gada skaitlis. Komisija tagad sadarbosies ar ES Padomes prezidentvalsti Dāniju un visām ES dalībvalstīm, lai pabeigtu NND paziņošanu un iesniegšanu UNFCCC.

6. Kādi ir nākamie soļi ceļā uz 2040. gada tiesisko regulējumu?

Komisijas priekšlikums tagad tiks iesniegts abiem ES likumdevējiem — Eiropas Parlamentam un Padomei — sarunām un pieņemšanai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Tiklīdz būs noteikts 2040. gada klimata mērķrādītājs un pamatojoties uz šo pieredzi un elementiem, Komisija izpētīs veidus, kā jauno 2040. gada politikas satvaru padarīt vienkāršāku, elastīgāku, vienlaikus nodrošinot atbilstību un veicinot konverģenci starp dalībvalstīm, ņemot vērā to īpatnības. Nākamajā struktūrā būtu jāatspoguļo arī vajadzīgās investīcijas un iespējas, lai novērstu pārkārtošanās sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi.

Ierosinātais 2040. gada mērķrādītājs noteiktu galveno kritēriju klimata politikas satvara izstrādei laikposmam pēc 2030. gada. Tas tiks izstrādāts, pamatojoties uz konkrētu priekšlikumu apspriešanu ar ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem, īpašiem ietekmes novērtējumiem un pieredzi, kas gūta, īstenojot 2030. gada satvaru.

Komisija sagatavos priekšlikumus klimata un enerģētikas politikas satvaram laikposmam pēc 2030. gada, lai sasniegtu 2040. gada mērķrādītāju, ņemot vērā taisnīgumu, tehnoloģisko neitralitāti un izmaksu efektivitāti. Tās mērķis būs stiprināt ES konkurētspēju, nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos un uzlabot vidisko ilgtspēju. Spēkā esošie klimata tiesību akti ietver pārskatīšanas noteikumus 2026. gadam. Tāpēc Komisija sniegs papildu informāciju par priekšlikumu grafiku Komisijas 2026. gada darba programmā.

Plašākai informācijai

Paziņojums presei – ES Klimata akts piedāvā jaunu veidu, kā sasniegt 2040. gadu

Faktu lapa par 2040. gada ES klimata mērķrādītāja priekšlikumu