Jautājumi un atbildes par ES Arktikas stratēģiju

Kāpēc ES būtu jāiesaistās Arktikā?

Tā kā ES ir ģeopolitiska lielvara un nozīmīga ekonomikas dalībniece, tai ir stratēģiskas un ikdienas intereses gan Arktikas reģiona Eiropas daļā, gan plašākā Arktikas reģionā, kā arī kopīga atbildība par ilgtspējīgu attīstību šajā reģionā. Turklāt ES ir ieinteresēta atbalstīt daudzpusēju sadarbību Arktikā un daudz dara, lai nodrošinātu, ka Arktika arī turpmāk ir drošs, stabils, ilgtspējīgs, miermīlīgs un pārticis reģions.

ES ir pasaules līdere cīņā pret klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm un ir gatava pilnībā iesaistīties un uzņemties globālo atbildību. Klimatrīcība ir īpaši svarīga Arktikai, ņemot vērā reģiona sasilšanas milzīgo domino efektu. Šo Arktikas pārmaiņu sekas skar visu planētu un ietekmē cilvēkus dažādos veidos.

ES iesaistei Arktikas jautājumos pamats ir Eiropas zaļā kursa tiesību aktu priekšlikumi, kā arī ES jaunā pieeja ilgtspējīgai zilajai ekonomikai, kuru atbalsta zinātne, inovācija un reģionālās investīcijas.

Tāpēc ES iesaiste Arktikā ir nevis jautājums par izdevīgumu, bet gan nepieciešamība.

Kāda ir ES ietekme uz Arktiku?

Tā kā ES ir nozīmīga rūpnieciski attīstīta ekonomika ar lielu iedzīvotāju skaitu, tā ietekmē Arktiku dažādos veidos. Šī ietekme ir būtiska, ņemot vērā ES vides pēdas nospiedumu un pieprasījumu pēc Arktikas izcelsmes resursiem un produktiem.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas veicina globālo sasilšanu, savukārt piesārņojošās vielas, piemēram, noturīgi organiskie piesārņotāji, melnais ogleklis, smagie metāli – tādi kā dzīvsudrabs – , mikroplastmasa un makroplastmasa, nonāk Arktikā ar gaisa un okeāna straumēm.

ES rada 8 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējā apjoma, tādējādi veicinot Arktikas sasilšanu. Turklāt ES ir atbildīga par aptuveni 36 % no Arktikas melnā oglekļa nosēdumiem, kas paātrina Arktikas sasilšanu un sniega un ledus virsmu kušanu un ir kaitīgs gaisa piesārņotājs [1].

ES atzīst savu ietekmi uz reģionu un turpinās to izvērtēt. Tās mērķis ir koordinētā veidā risināt šo ietekmi, cieši sadarbojoties ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un Arktikas kopienām. Ar šo jauno paziņojumu ES apņemas cīnīties pret galvenajiem piesārņojuma avotiem, kas skar Arktikas reģionus gaisā, uz sauszemes un jūrā, piemēram, plastmasas/jūras piedrazojumu, melno oglekli, ķīmiskajām vielām un transporta emisijām, kā arī dabas resursu neilgtspējīgu izmantošanu.

Kā ES palielinās savu lomu Arktikā?

ES pilnīga iesaiste Arktikā ir ģeopolitiska nepieciešamība. ES interesēs ir atbalstīt daudzpusēju sadarbību Arktikā un nodrošināt, ka Arktika arī turpmāk ir reģions, kurā valda nesaspīlētas attiecības, stabilitāte, pārticība un miermīlīga sadarbība.

Paziņojumā par Arktiku ES ir apņēmusies pastiprināt iesaisti Arktikas reģionā un tā tuvumā, reaģējot uz ģeopolitiskajām, vides, ekonomiskajām, drošības un sociālajām problēmām, ar kurām saskaras reģions, kā arī sadarboties ar citiem dalībniekiem, lai pārvaldītu tur radušās jaunās iespējas. Pamatojoties uz politiku, kas izklāstīta iepriekšējos paziņojumos par Arktikas jautājumiem [2], un ņemot vērā 2016. gada Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un Komisijas politiskās prioritātes, ES mērķis ir vēl vairāk stiprināt savu iesaisti Arktikas reģionā.

Daži no minētajiem pasākumiem ir šādi.

• ES uzlabos savu stratēģisko prognozēšanu, jo īpaši pievēršoties saiknei starp klimata pārmaiņām un drošību; tā integrēs Arktikas jautājumus savā ārējā diplomātijā un izvērsīs reģionālo sadarbību. Lai mazinātu drošības problēmas, ES paplašinās civilās aizsardzības spējas un sadarbību meklēšanas un glābšanas jomā un intensificēs pētījumus par mūžīgā sasaluma kušanu. Tā izveidos pastāvīgu pārstāvību Grenlandē, lai uzlabotu mūsu partnerību un ES darbību redzamību uz vietas.
• ES risinās ekoloģiskās, sociālās, ekonomiskās un politiskās problēmas, kas izriet no klimata pārmaiņām, un veiks stingrus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju. Īstenojot Eiropas zaļo kursu, tostarp jauno pieeju ilgtspējīgai zilajai ekonomikai, un īstenojot prioritātes starptautiskā līmenī, ES centīsies mazināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, pielāgoties tām un pārvarēt tās, kā arī piedāvās Eiropas mēroga risinājumus, lai nodrošinātu stabilu zaļās un zilās ekonomikas pārkārtošanos. ES turpinās attīstīt ilgtspējīgas attiecības ar saviem partneriem reģionā un stiprinās okeānu pārvaldību Arktikā.
• ES ieguldīs Arktikas iedzīvotāju nākotnē, sekmējot labāku izglītību, ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, tostarp vairāk iesaistot jauniešus, sievietes un pirmiedzīvotājus Arktikas lēmumu pieņemšanā par tādiem jautājumiem kā inovācija un pētniecība, darbvietu radīšana, digitālās prasmes un izglītība.
• ES stimulēs inovatīvu zaļo pārkārtošanos jomās, kurās Arktikas reģioni varēs demonstrēt nākotnes prasībām atbilstošu darbvietu radīšanu inovatīvās nozarēs, proti, tādās kā oglekļneitrāla enerģija, ūdeņradis, ilgtspējīga ieguves rūpniecība, e-mācības, e-veselība, savienojamība un infrastruktūra, ilgtspējīgs tūrisms, videi nekaitīgas tehnoloģijas, zivsaimniecība un lauksaimniecība. ES uzstās uz to, lai nafta, ogles un gāze paliktu zemē – arī Arktikas reģionos.

Kā ES finansēs savas darbības?

Ar Arktiku saistītais ES finansējums tiek nodrošināts, izmantojot vairākas programmas un iniciatīvas.

• Zviedrijas ziemeļiem un Somijas ziemeļaustrumiem paredzētas kohēzijas un lauku attīstības politikas programmas, kā arī Interreg programmas, kas paplašina ES darbību tvērumu, iesaistot Fēru salas, Islandi, Grenlandi, Norvēģiju un Krieviju

Šīs programmas ir svarīgi ES instrumenti, lai virzītu attīstību Arktikā. 2021.–2027. gadā ES kohēzijas programmas koncentrēsies uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un sniegs atbalstu viedām ekonomiskām pārmaiņām, izmantojot pastāvīgas stratēģijas ar pārdomātu specializāciju, finansējumu uzņēmējdarbībai un iniciatīvas jauniešiem Arktikā. Somijas un Zviedrijas ziemeļu reģioni ir tiesīgi izmantot arī jauno Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kura mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās izmaksas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku.

• InvestEU

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupai, kā arī citiem īstenošanas partneriem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai starptautiskām finanšu iestādēm, piemēram, Ziemeļvalstu Investīciju bankai, būs svarīga loma InvestEU īstenošanā. Jebkura valsts, kas nav ES dalībvalsts, var kļūt par asociēto valsti, sniedzot ieguldījumu InvestEU. EIB atbalstīs zaļo enerģiju Arktikā. Ir pieejams finansējums un investīcijas projektiem, ar kuriem īsteno aprites ekonomiku, palielinot resursu efektivitāti un virzoties uz ilgtspējīgiem ražošanas procesiem, kā arī citiem aprites projektiem visā produktu aprites ciklā.

• Programma “Apvārsnis Eiropa”

ES atbalstīs Arktikas izpēti, izmantojot programmu “Apvārsnis Eiropa” 2021.–2027. gadam; laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tā ieguldīja aptuveni 200 miljonus eiro ar Arktiku saistītā pētniecībā programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Vairāki programmas “Apvārsnis 2020” finansētie projekti joprojām turpinās, un tie ļaus īstenot turpmākus projektus programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kā arī izmantojot tādas grupas kā EU Polar Cluster,

• ES kosmosa programmas Copernicus un Galileo un tādas programmas kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments.

Saņēmēji tiks labāk informēti par ES programmām, kas var atbalstīt ilgtspējīgu attīstību Arktikas reģiona Eiropas daļā. Tās tiks izceltas īpašā tiešsaistes portālā ieguldījumiem un informācijai.

ES uzstāj uz to, lai nafta, ogles un gāze paliktu zemē – arī Arktikas reģionos. Tomēr ir vērojams enerģijas cenu pieaugums un lielāks pieprasījums. Vai šis mērķis ir reālistisks?

Jaunajā Arktikas stratēģijā ir pausts aicinājums ierobežot fosilā kurināmā ieguvi ar mērķi paātrināt globālo pārkārtošanos enerģētikas jomā. ES ir apņēmusies īstenot Parīzes nolīgumu, un naftai, oglēm un gāzei ir vislielākā ietekme uz klimata pārmaiņām. Tāpēc ES uzstāj uz to, lai nafta, ogles un gāze paliktu zemē – arī Arktikas reģionos. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumā “Net Zero by 2050” (Nulles neto emisijas līdz 2050. gadam) skaidri norādīts, ka: “Nulles neto emisiju scenārijā nav nekādas vajadzības pēc jaunām naftas un dabasgāzes atradnēm”.

Pirmkārt, Komisija kopā ar partneriem izskatīs daudzpusēju juridisku pienākumu nepieļaut turpmāku ogļūdeņražu rezervju palielināšanu Arktikā vai blakus esošajos reģionos un neiegādāties šādus ogļūdeņražus, ja tie tiktu saražoti. Mēs varētu balstīties uz daļējiem moratorijiem par ogļūdeņražu izpēti Arktikā, kas jau ir ieviesti ar tādiem partneriem kā ASV, Kanāda un Grenlande.

Otrkārt, ES paātrinās pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, lai ikvienam nodrošinātu cenas ziņā pieejamu atjaunojamo energoresursu enerģiju. Arktikai ir milzīgs potenciāls atjaunojamo energoresursu jomā (ģeotermālā enerģija, vēja enerģija, zaļais ūdeņradis un hidroenerģija) . Tīras enerģijas tehnoloģiju izstrāde ir Arktikas un ES interesēs.

Kā Arktikas reto izejvielu ieguvi un izmantošanu padarīt ilgtspējīgu?

Attiecībā uz svarīgu izejvielu ieguvi jaunajā Arktikas stratēģijā ir ierosināts veicināt vides, ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtējumus un izmantot labāko praksi un visaugstākos vides standartus ieguves rūpniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un reaģēšanā uz negadījumiem. ES arī atbalstītu teritorijai specifisku pārvaldību un īstenotu aprites ekonomikas iniciatīvas.

[1] ERAP, Pārskats par ES darbībām Arktikā un to ietekmi, 2021. gada jūnijs.

[2] COM(2008) 763, JOIN(2012) 19 un JOIN(2016) 21.