Jautājumi un atbildes par Komisijas stratēģiju par paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā

Kas ir paaudžu nomaiņas stratēģija, un kāpēc ES to aizsāk tieši tagad?

Paaudžu nomaiņas stratēģija ir vispusīgs Komisijas plāns, kā, par noturīgu Eiropas lauksaimniecības ilgtspēju domājot, piesaistīt un atbalstīt jaunu lauksaimnieku paaudzi. Uz lauksaimniecības nākotni vērstā stratēģija atspoguļo Komisijas centienus dzīvi laukos padarīt pievilcīgāku un likvidēt strukturālus šķēršļus, kuri apgrūtina piekļuvi zemei, finansējumam, apmācībām un – no nozares aizejošo lauksaimnieku gadījumā – pensiju shēmām un paaudžu nomaiņu padara daudz sarežģītāku nekā citās nozarēs.

Sākdama stratēģiju, ES reaģē uz akūtām demogrāfiskām problēmām: trešdaļa lauksaimnieku jau ir vecāki par 65 gadiem, pensijā aizejošo skaits pārsniedz nozarē ienākošo skaitu, un šie faktori apdraud nodrošinātību ar pārtiku un lauku ekonomiku. Lauksaimniecība ir vienīgā lielā ES tautsaimniecības nozare, kurā strādā vairāk pensionēšanās vecumu pārsniegušu nekā par 40 gadiem jaunāku cilvēku, tātad vecumstruktūra tajā ir ārkārtīgi nelīdzsvarota.

Ja laikus nerīkosimies, pastāv risks, ka lauku apvidu sociālā un teritoriālā struktūra tiks novājināta vēl vairāk. Tālab stratēģija izveido koordinētu ES satvaru, kas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumentus sasaista ar valstu un ES līmeņa pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt paaudžu nomaiņu, stiprināt lauku dzīvotspēju un nodrošināt Eiropas apgādi ar pārtiku arī nākotnē.

Kā stratēģija palīdzēs jauniešiem sākt profesionāli nodarboties ar lauksaimniecību?

Stratēģija jauniešu ienākšanu lauksaimniecībā atvieglos, novēršot dažādus strukturālos šķēršļus, kas cita starpā apgrūtina piekļuvi zemei, finansējumam, prasmēm, inovācijai, pakalpojumiem un mantošanas iespējām. Tās ir tikai dažas no daudzām savstarpēji saistītām grūtībām, kas attur jaunpienācējus. Stratēģija tieksies veidot labvēlīgāku vidi, paredzot ES, valsts un reģionu līmenī koordinētu rīcību, kas pasākumus nodokļu, pensiju, izglītības un lauku pakalpojumu jomā kombinē ar jaunsaimniekiem domātu atbalstu. Līdztekus finansiāliem aspektiem tā pievēršas uzdevumam lauksaimniecību padarīt pievilcīgāku un dzīvotspējīgāku, uzlabojot dzīves apstākļus lauku apvidos, veicinot inovāciju un digitalizāciju un gādājot par to, lai jaunieši lauksaimniecību uzskatītu par modernu, gandarījumu nesošu un uz nākotni orientētu profesiju.

Kā šī stratēģija ir saistīta ar kopējo lauksaimniecības politiku, kas īstenojama pēc 2027. gada?

Būdama viens no galvenajiem paaudžu nomaiņas instrumentiem, stratēģija ir cieši saistīta ar KLP laikposmam pēc 2027. gada. Stratēģija noteic vispārējo virzienu un koordinācijas satvaru, savukārt KLP to iedzīvina praksē ar konkrētām valsts un reģiona līmeņa intervencēm un finansiālām saistībām. Valstu izstrādātajās paaudžu nomaiņas stratēģijās, kas tiks integrētas gaidāmajos valsts un reģionu partnerības (VRP) plānos, dalībvalstis noteiks gados jauno lauksaimnieku un jaunsaimnieku atbalstīšanai īpaši domātus pasākumus, tai skaitā “starta komplektu” un darbības, kas uzlabo piekļuvi zemei, finansējumam un zināšanām.

Turklāt Komisija ieteic dalībvalstīm – īpaši tām, kas šajā ziņā atpaliek, – paaudžu nomaiņu veicinošiem pasākumiem atvēlēt vismaz 6 % no summām, kas VRP fondā nodalītas lauksaimniecībai, bez tam iecerēta iespēja mobilizēt vēl papildu resursus. Stratēģija arī pastiprina KLP ieteikumus un vadības mehānismus, lai nodrošinātu, ka valstu rīcības rezultātā visā ES veidojas jaunāka un noturīgāka lauksaimniecības nozare.

Kā stratēģijā ņemta vērā dažādu dalībvalstu paraugprakse?

Komisija ir veikusi pētījumu, kurā dažādās dalībvalstīs pastāvošās paaudžu nomaiņas stratēģijas novērtētas, lai apzinātu tās, kas darbojas sekmīgi un ir izplatāmas kā labas prakses piemēri, kurus var pārņemt visās dalībvalstīs. Stratēģijas izstrādātāji tieši iedvesmojušies no šādas dalībvalstu paraugprakses, un tekstā minēti daži konkrēti piemēri. Šī pieredze palīdzējusi noskaidrot, kā iespējams visefektīvāk novērst šķēršļus, kuri apgrūtina piekļuvi zemei, finansējumam, prasmēm un pakalpojumiem, kā arī mantošanu. Tā lieti noderējusi, lai izstrādātu ierosinātās darbības, kas īstenojamas jaunās KLP un citu ES rīcībpolitiku satvarā.

Kādu īpašu atbalstu gados jaunie lauksaimnieki saņems, lai vieglāk varētu piekļūt zemei un finansējumam?

Stratēģijas mērķis ir gados jauno lauksaimnieku piekļuvi zemei un finansējumam atvieglot, likvidējot strukturālus šķēršļus un raugoties, lai zemes tirgus kļūtu taisnīgāks un pārredzamāks. Valstu finanšu iestādes veicinās kredītus ar pieņemamiem nosacījumiem, garantijas un zemākas darījumu izmaksas, savukārt zemes bankas un piemeklēšanas pakalpojumi pensijā aizejošus lauksaimniekus savedīs kopā ar jaunpienācējiem. Stratēģijā dalībvalstis tiek aicinātas zemes iedalīšanā priekšroku dot gados jauniem lauksaimniekiem, radīt stimulus agrīnai mantošanai un ierobežot spekulācijas. Gaidāmais Eiropas zemes novērošanas centrs uzlabos pārredzamību un atbalstīs pierādījumos balstītas reformas.

Kā Eiropas Komisija nodrošinās, ka stratēģija visās dalībvalstīs dod faktiskus rezultātus?

To, ka stratēģija dod faktiskus rezultātus visās dalībvalstīs, Komisija panāks ar koordinētiem īstenošanas, uzraudzības un pārskatatbildības mehānismiem. Stratēģijas mērķi tiks iestrādāti nākamā perioda KLP un VRP plānos, un tos papildinās konkrēti mērķrādītāji, indikatori un regulāri ziņojumi. Progresam sekos līdzi, izmantojot KLP pārvaldības satvaru, strukturētu dialogu ar dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, Eiropas pusgada ieteikumus. Komisija popularizēs arī mācīšanos no līdzbiedriem un paraugprakses apmaiņu, kā arī plašus un visiem pieejamus komunikācijas un izplatīšanas pasākumus. 

Kādā veidā stratēģija nodrošina taisnīgumu starp paaudzēm un palīdz gados vecākiem lauksaimniekiem plānot mantojuma atstāšanu un pensionēšanos?

Tiecoties nodrošināt taisnīgumu starp paaudzēm, stratēģija atbalstīs gan nozares jaunpienācējus, gan gados vecākus lauksaimniekus, lai īpašuma nodošana noritētu raitāk un drošāk. Tā mudina dalībvalstis pilnveidot pensiju shēmas un ieviest stimulus agrīnai un brīvprātīgai aiziešanai pensijā, lai gados vecāki lauksaimnieki pelnītā atpūtā varētu doties ar cieņu un bez finansiālām raizēm. Tā veicina arī konsultāciju pakalpojumus un apmācību par pēctecības plānošanu, mantošanu un juridisko vai finansiālo kārtību, kas atvieglotu lauku saimniecības savlaicīgu nodošanu jaunās rokās. Stratēģijas mērķis ir panākt, lai gados vecāki lauksaimnieki netiktu nostumti malā, bet jaunākās paaudzes lauksaimnieki varētu pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgas saimniecības.

Ar ko jaunā paaudžu nomaiņas stratēģija atšķirsies no tagadējiem KLP pasākumiem, kas jau atbalsta gados jaunus lauksaimniekus?

Stratēģija krietni pārsniedz tagadējās KLP robežas un tvērumu. Tā nodrošina koordinētu satvaru, kura mērķis ir pievērsties strukturālajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kas ietekmē paaudžu nomaiņu, un kurā tālab iesaistītas dažādas rīcībpolitikas un visi pārvaldības līmeņi, Eiropas Komisija, dalībvalstis un ieinteresētās personas. KLP ir un paliek svarīgs instruments, taču stratēģija darbību pārnes arī uz tādām jomām kā pensijas, izglītība, zemes politika un lauku pakalpojumi. Tā sasaista ES un valstu iniciatīvas, stiprina rīcībpolitiku saskaņotību un veicina kopīgu politisko apņemšanos visā ES.

Kā Komisija nodrošinās, ka pasākumi, kas atvieglo piekļuvi zemei, respektē valstu kompetenci, bet tajā pašā laikā dod rezultātus ES līmenī?

Komisija visā pilnībā respektē apstākli, ka zeme ir dalībvalstu kompetencē, un vienlaikus raugās, lai ES rīcība radītu pievienoto vērtību un saskaņotību. Stratēģija netiecas harmonizēt zemes tiesību aktus: tā dalībvalstis atbalsta ar faktiem, koordināciju un politisku virzību. Tādi instrumenti kā Eiropas zemes novērošanas centrs uzlabos pārredzamību un datu kopīgošanu, un tas palīdzēs valstīm izstrādāt taisnīgus un efektīvus pasākumus, kas ir to juridiskajai un teritoriālajai realitātei atbilstoši. Ar dialoga, Eiropas pusgada un brīvprātīgas sadarbības palīdzību reformas var vērsties pret spekulāciju, veicināt taisnīgu nodošanu un padarīt zemi pieejamāku gados jauniem lauksaimniekiem, tātad panākt taustāmus rezultātus, nepārkāpjot valstu suverenitāti.

Ar kādiem finanšu instrumentiem vai garantijām iecerēts palīdzēt gados jaunajiem lauksaimniekiem saņemt kredītus un veikt investīcijas?

Stratēģijā minēts plašs finanšu instrumentu un garantiju klāsts, kas palīdzēs gados jauniem lauksaimniekiem vieglāk piekļūt kredītiem ar pieņemamākiem nosacījumiem. Tā rosina izveidot speciālus aizdevumu un garantiju fondus ar zemākām procentu likmēm, samazinātām nodrošinājuma prasībām, labvēlības periodiem un garākiem atmaksas termiņiem. Sadarbība ar Eiropas Investīciju bankas grupu un InvestEU uzlabos piekļuvi kapitālam, izmantojot īpaši pielāgotus produktus, to vidū garantiju un pašu kapitāla instrumentus. Dalībvalstis tiek aicinātas sadarboties ar valsts attīstību veicinošām bankām, lai izstrādātu līdzīgas shēmas, bet konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība lauksaimniekiem palīdzēs sagatavot stabilus uzņēmējdarbības plānus un piekļūt finansējumam. Šo instrumentu ilgtermiņa mērķis ir mazināt gados jauno lauksaimnieku finansiālo slogu un atbalstīt ilgtspējīgas investīcijas.

Plašāka informācija

Paziņojums presei