Jūlija pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās, ar ko tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Turpmāk aprakstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 64 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas. Šādos gadījumos Komisijai nav jāturpina pārkāpuma procedūra. Komisijas izpildes panākšanas pasākumiem un dalībvalstu nodrošinātajai atbilstībai ES tiesību aktiem var sekot, izmantojot interaktīvas kartes un pielāgojamas diagrammas. Lai iegūtu sīkāku informāciju par lietas vēsturi vai piekļūtu pilnai pārkāpumu lēmumu datubāzei, var iepazīties ar pārkāpumu lēmumu reģistru. Vairāk informācijas par ES pārkāpuma procedūru var uzzināt, ieskatoties jautājumos un atbildēs.

1. Vide

(Sīkāka informācija: Maciej Berestecki, tālr. +32 229 66483; Anna Gray, tālr. +32 2 298 08 73)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina VĀCIJU un IGAUNIJU panākt savu valsts tiesību aktu atbilstību Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvai
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Vācijai (INFR(2025)2107) un Igaunijai (INFR(2025)2101) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvu (Direktīva (ES) 2019/904). Direktīvas mērķis ir novērst un samazināt konkrēta veida plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Vācija nav pareizi transponējusi vairākus šīs direktīvas noteikumus. Piemēram, nav definētas “ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas” – bez šīs definīcijas nav skaidrs, kā pareizi aprēķināt izmaksas, kas jāsedz ražotājiem. Turklāt pastāv nepilnības attiecībā uz atkāpēm no pienākuma nodrošināt dalītu savākšanu un no atkritumu sajaukšanas aizlieguma. Visbeidzot, nav paredzēta informētības vairošanas kampaņa par atkārtoti izmantojamu alternatīvu pieejamību un par piedrazojuma ietekmi. Atbilstības pārbaudē, kas tika veikta Igaunijā, atklājās, ka ražotājam uzlikto paplašināto atbildību regulējošās shēmas ne visā pilnībā aptver visus nepieciešamos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus un tādējādi tiek ierobežota direktīvas darbības joma. Turklāt Igaunija nav visaptveroši definējusi uzdevumus un pienākumus attiecībā uz ziņošanas sistēmām. Šķiet, ka Igaunijas regulējumā trūkst arī atbilstošu pasākumu patērētāju informēšanai par atkārtoti izmantojamām alternatīvām, atkārtotas izmantošanas sistēmām un atkritumu apsaimniekošanas iespējām. Tāpēc Komisija Vācijai un Igaunijai sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ĪRIJU, FRANCIJU un SLOVĒNIJU pareizi transponēt Dzeramā ūdens direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Īrijai (INFR(2025)2106), Francijai (INFR(2025)2105) un Slovēnijai (INFR(2025)2104) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Dzeramā ūdens direktīvu (Direktīva (ES) 2020/2184), kas palīdz uzlabot ūdensapgādes noturību visā ES un sasniegt iecerēto ES nulles piesārņojumu.  Pārstrādātā Dzeramā ūdens direktīva cilvēka veselību aizsargā, atjauninot ūdens kvalitātes standartus, pievēršoties bažas raisošajiem piesārņotājiem, piemēram, endokrīnajiem disruptoriem un mikroplastmasai, un nodrošinot tīrāku krāna ūdeni. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2023. gada 12. janvārim. Šīs trīs dalībvalstis nav pareizi transponējušas šo direktīvu. Francijas gadījumā tas attiecas uz vietējās sadales sistēmu riska novērtējumu, dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu un informāciju, kas obligāti sniedzama sabiedrībai. Īrijas un Slovēnijas gadījumā transponēšanas jautājumi galvenokārt attiecas uz direktīvas noteikumiem par pasākumiem (piem., pagaidu ierobežojumu), kas jāveic tad, kad dzeramais ūdens, kas uz laiku neatbilst direktīvas standartiem, var apdraudēt cilvēka veselību. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai, Francijai un Slovēnijai, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemtas apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Komisija aicina POLIJU panākt savu valsts tiesību aktu atbilstību Atkritumu poligonu direktīvai
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2025)2065) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/850). Direktīvas standarti par atkritumu poligoniem ir noteikti, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka poligonos nonāk tikai apstrādāti atkritumi. Atkritumu poligonu direktīvā ir noteikts mērķrādītājs līdz 2035. gadam samazināt sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonos līdz 10 %, no 2030. gada ir aizliegts poligonos apglabāt atkritumus, kas ir piemēroti pārstrādei vai citādai reģenerācijai, un ir paredzēti noteikumi par to, kā aprēķināt, kā minētais mērķrādītājs tiek sasniegts. Polija nav izstrādājusi atbilstošus noteikumus apglabāšanas apjoma aprēķināšanai. Turklāt nav pareizi transponēti daži metāliskā dzīvsudraba glabāšanas un pieņemšanas standarti, kā arī daži poligona ekspluatācijas un pēcslēgšanas apsaimniekošanas kontroles un uzraudzības procedūru elementi. Šie trūkumi negatīvi ietekmēs vidi un cilvēka veselību, jo īpaši vietās, kur atrodas atkritumu poligoni. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai, dodot tai divus mēnešus atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Komisija aicina dalībvalstis atjaunināt savas nacionālās gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas un rīcībpolitikas un pasākumus dažu gaisu piesārņojošo vielu emisiju mazināšanai
Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Horvātijai (INFR(2025)2085), Latvijai (INFR(2025)2087), Ungārijai (INFR(2025)2086), Maltai (INFR(2025)2088), Portugālei (INFR(2025)2089) un Slovākijai (INFR(2025)2090) par to, ka tās nav izpildījušas savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (“NEC direktīva”). NEC direktīvā ir noteiktas valstu emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz vairākām gaisu piesārņojošām vielām, kas katrai dalībvalstij jāsasniedz no 2020. un 2029. gada, un vērienīgākas saistības laikposmam no 2030. gada. NEC direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm vismaz reizi četros gados ir jāatjaunina savas nacionālās gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas. Šajās programmās dalībvalstis izklāsta, kā tās plāno izpildīt savas emisiju samazināšanas saistības. Ja valstu emisiju pārskati vai prognozes liecina par neatbilstību vai neatbilstības risku, minētajās programmās ietvertās rīcībpolitikas un pasākumi ir jāatjaunina agrāk. Rīcībpolitiku un pasākumu atjaunināšana ir būtiska, lai dalībvalstis varētu izpildīt savas emisiju samazināšanas saistības un lai Komisijai kļūtu redzami dalībvalstu centieni nodrošināt atbilstību. Līdz šim minētās dalībvalstis vajadzīgos atjauninājumus joprojām nav iesniegušas Komisijai. Tāpēc Komisija minētajām sešām dalībvalstīm sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BULGĀRIJU pareizi transponēt Atkritumu pamatdirektīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2023)2143) par to, ka tā līdz transponēšanas termiņam, t. i., 2020. gada 5. jūlijam, nav pareizi transponējusi Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK), kas grozīta ar Direktīvu 2018/851/ES. Atkritumu pamatdirektīvas mērķis ir, samazinot resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un uzlabojot šādas izmantošanas efektivitāti, novērst vai samazināt atkritumu rašanos. Grozītajā direktīvā ir noteikti saistoši mērķrādītāji attiecībā uz konkrētu atkritumu plūsmu, to vidū sadzīves atkritumu, sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanai. Turklāt tā prasa dalībvalstīm uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Komisija konstatēja, ka Bulgārija nav pareizi transponējusi vairākus grozītās direktīvas noteikumus, arī dažus vispārīgo minimālo prasību elementus saistībā ar ražotājam uzliktas paplašinātas atbildības shēmām, kā arī īpašas prasības par atkritumu rašanās novēršanas pasākumu uzraudzību un novērtēšanu un atkritumeļļu sajaukšanu. Komisija 2023. gada novembrī Bulgārijai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Bulgārija apņēmās grozīt valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvai, bet līdz šim nav veikusi atbilstošas tiesību aktu izmaiņas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijai sniegt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina KIPRU transponēt Direktīvu par prognozētajām dažu gaisu piesārņojošo vielu emisijām
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Kiprai (INFR(2025)0021) par to, ka tā nav transponējusi Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2024/299, ar ko attiecībā uz metodiku, kas izmantojama ziņošanai par prognozētajām dažu gaisu piesārņojošo vielu emisijām, groza Direktīvu (ES) 2016/2284. Direktīva (ES) 2016/2284 uzliek dalībvalstīm noteiktas emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz pieciem galvenajiem gaisa piesārņotājiem, t. i., sēra dioksīdu (SO2), slāpekļa oksīdiem (NOx), nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, amonjaku (NH3) un smalkajām daļiņām (PM2,5), un noteikts, ka par šiem piesārņotājiem jāziņo Komisijai. Grozījuma mērķis ir ziņošanu par emisiju prognozēm saskaņot ar starptautiskajām prasībām atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos. Komisija 2025. gada 30. janvārī Kiprai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Kipra pārkāpumu atzina un atbildēja, ka jautājums tiek risināts, tomēr līdz šim direktīva joprojām nav transponēta. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Kiprai sniegt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina NĪDERLANDI veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu pļavas putnu – melno puskuitalu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Nīderlandei (INFR(2024)4014) par to, ka tā nav izpildījusi Putnu direktīvas (Direktīva 2009/147/EK) prasības. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm ar tādiem pasākumiem kā sugas dzīvotņu saglabāšana un atjaunošana, arī izmantojot īpašas aizsargājamās teritorijas ES Natura 2000 tīkla ietvaros, putnu populācijas jāuztur tādā līmenī, kas nodrošina labvēlīgu šo populāciju stāvokli. Nīderlandē daudzas lauka putnu sugas iet mazumā jau gadu desmitiem. Viena no šādām sugām ir melnā puskuitala, kuras populācijas dzīvotņu izzušanas un ilgtnespējīgas lauksaimniecības prakses dēļ kļūst arvien neaizsargātākas. 2024. gada 24. jūlijā Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru un tālab nosūtīja Nīderlandei oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka šī valsts nav izpildījusi savus pienākumu aizsargāt melno puskuitalu. Lai gan valsts iestādes sniedza atbildi, kurā uzskaitīti vairāki pasākumi, līdz šim tie nav īstenoti pietiekamā apmērā, lai sugas populāciju pastāvīgo samazināšanos apturētu, pielāgojot lauksaimniecības praksi tādā veidā, kas nodrošina sekmīgu šīs sugas vairošanos. Turklāt joprojām nav noteikts, kurās jaunās vietās šie putni vairojas lielā skaitā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Nīderlandei izdot argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina PORTUGĀLI izpildīt ES noteikumus par komunālo notekūdeņu attīrīšanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Portugālei (INFR(2024)2193) par to, ka tā nav izpildījusi Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (Padomes Direktīva 91/271/EEK) prasības. Neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēku veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, piekrastes ūdeņus un pazemes ūdeņus. Nosakot, ka dalībvalstīm savi komunālie notekūdeņi no visām aglomerācijām, kurās ir 2000 un vairāk cilvēku, pirms šo ūdeņu novadīšanas vidē ir jāsavāc un jāattīra, Direktīva aizsargā gan ūdens kvalitāti, gan cilvēka veselību. Tādējādi Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas pareiza īstenošana veicina ūdensapgādes noturību visā ES. Komisija 2024. gada oktobrī Portugālei nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Neraugoties uz zināmu progresu vairākās aglomerācijās, ir viena aglomerācija – Pereira do Campo –, kurā Portugāle joprojām nenodrošina, ka visi komunālie notekūdeņi pirms novadīšanas tiek pakļauti otrreizējai vai līdzvērtīgai attīrīšanai. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Portugālei sniegt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Lea Zuber, tālr. +32 2 295 62 98; Rüya Perincek, tālr. +32 460 762510)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina ĪRIJU nodrošināt atbilstību ES noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas brīvību
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2025)4018) par to, ka saistībā ar nekustamā īpašuma pakalpojumiem ir pārkāpta Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Īrijas tiesību akti paredz, ka šādu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir iedibināti Īrijā, bieži jāatjauno atļaujas (“licences”). Turklāt nekustamā īpašuma pakalpojumu pagaidu sniegšana pāri robežām, pakalpojumu sniedzējam neesot iedibinātam Īrijā, ir atļauta tikai tad, ja iedibināšanas dalībvalsts reglamentē nekustamā īpašuma pakalpojumus tādā pašā veidā kā Īrija, proti, pieprasot atļauju un klientu aizsardzības sistēmu. Komisija uzskata, ka biežā atļauju atjaunošana, ko Īrija prasa no tajā iedibinātiem pakalpojumu sniedzējiem, ir nepamatota un nesamērīga. Turklāt Komisija uzskata, ka nepamatota un nesamērīga ir arī prasītā atļauju piešķiršanas un klientu aizsardzības sistēma iedibināšanas dalībvalstī. Tas nekustamā īpašuma pakalpojumu sniedzējiem, ja tie ir iedibināti dalībvalstī, kurā šādu sistēmu nav, neļauj minētos pakalpojumus sniegt Īrijā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina POLIJU izpildīt Tiesas spriedumu un nodrošināt, ka publiskā iepirkuma direktīvas tiek transponētas pareizi
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2018)2276) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. pantu par to, ka tā nav izpildījusi Tiesas 2023. gada 7. septembra spriedumu. Minētajā spriedumā Tiesa konstatēja, ka Polija nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar ES publiskā iepirkuma direktīvām (Direktīva 2014/24/ES), jo ir ieviesusi valsts tiesību aktos izņēmumus, kas direktīvās nav paredzēti. ES publiskā iepirkuma tiesību aktos ir noteikts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jārīko publisks iepirkums līgumiem, kuru vērtība pārsniedz noteiktu robežvērtību, un pilnībā jāievēro pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi. Tiesas nolēmums attiecās uz atbrīvojumiem no drošības dokumentu uzrādīšanas saskaņā ar Polijas publiskā iepirkuma tiesību aktiem. Tiesa konstatēja, ka Polija savos iepirkuma tiesību aktos ir iekļāvusi atbrīvojumus, kas neatbilst ES noteikumiem, un tāpēc nav pareizi transponējusi ES publiskā iepirkuma direktīvas. Tāpēc Komisija saskaņā ar LESD 260. pantu nosūta Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt vērsties pret Poliju ES Tiesā ar lūgumu piemērot finansiālas sankcijas.

Oficiāla papildu paziņojuma vēstule

Komisija aicina UNGĀRIJU izpildīt ES noteikumus automaģistrāļu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2024)4006) par to, ka tā, piešķirot līguma slēgšanas tiesības par automaģistrāļu tīkla būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu, nav izpildījusi ES noteikumus par publisko iepirkumu un koncesijām. ES noteikumu par publisko iepirkumu (Direktīva 2014/24/ES) un par koncesijas līgumiem (Direktīva 2014/23/ES) mērķis ir garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un publiskā iepirkuma un koncesijas atvēršanu konkurencei. Šajā papildu oficiālā paziņojuma vēstulē Komisija pauž bažas par vairākiem aspektiem. Tā uzskata, ka ar Ungārijas 35 gadu līgumu par automaģistrāļu tīkla būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu koncesionāram nav nodots pietiekams operacionālā riska līmenis, kas ir būtiska iezīme, kura nošķir koncesiju no publiska līguma. Tāpēc Komisija secināja, ka līgums, iespējams, ir nepareizi klasificēts kā koncesija publiska līguma vietā, tādējādi pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu. Turklāt šķiet, ka ar līguma grozījumiem pārkāpti arī pienākumi saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem. Pat ja līgums tiktu uzskatīts par koncesiju, Komisija konstatē, ka tā ilgums pārsniedz Koncesiju direktīvā atļauto termiņu. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BULGĀRIJU ievērot publiskā iepirkuma noteikumus
Eiropas Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2024)4027) par Bulgārijas Elektroniskās pārvaldes likuma neatbilstību ES publiskā iepirkuma noteikumiem. Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu ir noteikts, ka publiskais iepirkums līgumiem, kas pārsniedz konkrētu robežvērtību, ir jārīko saskaņā ar pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu. Tas nodrošina godīgu konkurenci un uzlabo nodokļu maksātāju naudas atdevi. Komisija uzskata, ka ar Bulgārijas likumu, uzticot valsts sistēmas integrācijas darbību veikšanu vienam uzņēmumam – “Information Services AD” – un neizpildot nosacījumus, kas pamatotu šādu tiešu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, attiecīgie pienākumi netiek izpildīti. Pamatojoties uz Bulgārijas Elektroniskās pārvaldes likumu, vismaz 25 līgumslēdzējas iestādes Bulgārijā ir pakalpojumu līgumus ar šo uzņēmumu noslēgušas bez iepirkuma procedūras. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijai sniegt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija mudina SPĀNIJU ievērot noteikumus par automaģistrāļu koncesijas līgumiem
Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu, pieprasot Spānijai (INFR(2021)4052) ievērot ES noteikumus par publisko iepirkumu, arī par koncesijas līgumiem. Spānija pagarināja automaģistrāļu koncesiju AP-9 un AP-66 termiņu attiecīgi par 25 un 29 gadiem un pēc tam abus koncesionārus pārdeva, neuzsākot iepriekšējas konkursa procedūras un nepublicējot paziņojumu ES līmenī. Saskaņā ar Direktīvu 93/37/EEK (kas tolaik bija piemērojama) un vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem, kas ir ES publiskā iepirkuma noteikumu pamatā, šādi pagarinājumi ir būtiski grozījumi, kas ir līdzvērtīgi jaunu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, un tāpēc ir nepieciešama konkursa procedūra. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Spānijai sniegt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt vērsties pret Spāniju Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija aicina BULGĀRIJU nodrošināt atbilstību Pakalpojumu direktīvai
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2020)4006) par ierobežojošu noteikumu noteikšanu attiecībā uz advokātu reklāmu, kas pārkāpj Pakalpojumu direktīvu (Direktīva 2006/123/EK). Pakalpojumu direktīvas mērķis ir pilnībā īstenot pakalpojumu tirgu potenciālu Eiropā, tālab likvidējot juridiskos un administratīvos šķēršļus, bet vienlaikus pieļaujot valstu aizsardzības pasākumus, ja tie ir pamatoti un samērīgi ar izvirzīto mērķi. Pārmērīgi reklāmas ierobežojumi liedz pakalpojumu sniedzējiem reklamēt savus pakalpojumus un jo īpaši ietekmē tirgus jaunpienācējus. Komisija uzskata, ka Bulgārijas tiesiskais regulējums un advokātu profesionālās rīcības kodeksi faktiski aizliedz reklāmu, jo Bulgārijā advokātiem ir atļauts dalīties tikai ar ierobežotu informāciju, piemēram, par viņu pārvaldītajām valodām. Komisija uzskata, ka tā rezultātā tiek aizliegta advokātu reklāma un pārkāpti Pakalpojumu direktīvas noteikumi. Komisija šo jautājumu jau bija izvirzījusi 2021. gada “Reformu ieteikumos profesionālo pakalpojumu regulējumam”, un Bulgārija tika aicināta atcelt visus komercpaziņojumu aizliegumus advokātiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Bulgārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par prasības celšanu pret Bulgāriju Eiropas Savienības Tiesā.

Tiesai nodotās lietas

Komisija ierobežo savu prasību pret ČEHIJU līdz vienam nenovērstam pārkāpumam saistībā ar to, ka nav pareizi transponēti ES noteikumi par profesionālo noteikumu samērīgumu
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Čehiju (INFR(2021)2201) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Samērīguma novērtēšanas direktīvu (Direktīva (ES) 2018/958). Direktīvā noteikts, ka dalībvalstīm jānovērtē, vai jauni vai grozīti noteikumi, kas ierobežo piekļuvi reglamentētām profesijām, ir pamatoti, vajadzīgi un līdzsvaroti. Komisija bija konstatējusi, ka Čehijas tiesību akti nenodrošināja, ka visiem attiecīgajiem pasākumiem, jo īpaši no profesionālajām struktūrām un parlamenta grozījumiem, ir veikts iepriekšējs samērīguma novērtējums, kā prasīts direktīvā. Pēc dialoga starp Čehijas iestādēm un Komisijas dienestiem Čehija pieņēma valsts pasākumu, kas nodrošina, ka parlamenta grozījumu projektiem, uz kuriem attiecas direktīva, tiek veikta samērīguma novērtēšana, un rezultātā Komisija ierobežo Tiesai nododamās lietas tvērumu. Tāpēc Komisija savā prasībā pret Čehiju iekļaus tikai to, ka nav nodrošināts, ka profesionālo struktūru pasākumiem tiek veikts samērīguma novērtējums, kā prasīts Samērīguma novērtēšanas direktīvā. Sīkāku informāciju skatīt paziņojumā presei.

Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret FRANCIJU saistībā ar tās marķēšanas prasībām atkritumu šķirošanai
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Franciju (INFR(2022)4028) saistībā ar tās marķēšanas prasībām atkritumu šķirošanai. Saskaņā ar Francijas tiesību aktiem mājsaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas ražotāja paplašinātās atbildības shēma, ir jābūt “logo Triman” un “info-tri” šķirošanas etiķetēm. Tā kā nav saskaņotu ES noteikumu par instrukcijām, kas patērētājiem jāievēro attiecībā uz atkritumu šķirošanu, valstu īpašās marķēšanas prasības šajā jomā kavē preču brīvu apriti. Francijas prasības var arī uzskatīt par nesamērīgām, jo līdz brīdim, kad tiks panākta šādu noteikumu saskaņošana ES līmenī, ir pieejamas citas piemērotas iespējas, kā informēt patērētājus un kas mazāk ierobežo dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Francija arī nav izpildījusi paziņošanas pienākumus, ko tai uzliek Vienotā tirgus pārredzamības direktīva (Direktīva (ES) 2015/1535), jo attiecīgais pasākums pirms pieņemšanas netika paziņots Komisijai. Sākotnēji Komisija 2023. gada februārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, bet pēc tam 2024. gada novembrī – argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Francija joprojām pārkāpj ES noteikumus, tāpēc tā ir nolēmusi nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. Sīkāku informāciju skatīt paziņojumā presei.

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 229 67533; Elettra Di Massa, tālr. +32 229 82161)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina HORVĀTIJU, LUKSEMBURGU un POLIJU pareizi transponēt Šaujamieroču direktīvas noteikumus  
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Horvātijai(INFR(2025)2097), Luksemburgai (INFR(2025)2098) un Polijai (INFR(2025)2099), kuras nav pareizi transponējušas Šaujamieroču direktīvu (Direktīva (ES) 2021/555) noteikumus. Šaujamieroču direktīvā ir noteikti kopēji minimālie standarti civilo šaujamieroču, piemēram, šaušanai sportā un medībās izmantojamu ieroču, iegādei, glabāšanai un komerciālai apmaiņai. Direktīvas noteikumi ļauj likumīgi Eiropas Savienībā civiliem mērķiem izmantot un pārvietot šaujamieročus, būtiskās daļas un munīciju. Vienlaikus direktīva uztur augstus drošības un aizsardzības standartus pret noziedzīgiem nodarījumiem ar šaujamieročiem un to nelikumīgu apriti. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Horvātijai, Luksemburgai un Polijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BULGĀRIJU, VĀCIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU, FRANCIJU, KIPRU, LUKSEMBURGU, MALTU, NĪDERLANDI, AUSTRIJU, POLIJU, SOMIJU un ZVIEDRIJU pilnībā transponēt Kritisko vienību noturības direktīvas noteikumus
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai (INFR(2024)0258), Vācijai (INFR(2024)0264), Grieķijai (INFR(2024)0269), Spānijai (INFR(2024)0271), Francijai (INFR(2024)0275), Kiprai (INFR(2024)0260), Luksemburgai (INFR(2024)0283), Maltai (INFR(2024)0287), Nīderlandei (INFR(2024)0289), Austrijai (INFR(2024)0255), Polijai (INFR(2024)0291), Somijai (INFR(2024)0273) un Zviedrijai (INFR(2024)0297) par to, ka tās nav paziņojušas valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvu par kritisko vienību noturību (Direktīva (ES) 2022/2557, KVN direktīva). Dalībvalstīm KVN direktīva bija jātransponē līdz 2024. gada 17. oktobrim. Ar šo direktīvu aizstāj un pastiprina noteikumus, kas paredzēti Padomes Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību. Direktīvas mērķis ir nodrošināt vitāli svarīgu pakalpojumu sniegšanu ES sabiedrībai un ekonomikai tādās svarīgās jomās kā enerģētika, transports, veselība, ūdensapgāde, banku un digitālā infrastruktūra. Tas panākams, stiprinot to kritisko vienību noturību, kuras sniedz šos vitāli svarīgos pakalpojumus pret dažādiem apdraudējumiem, to vidū dabas radītiem apdraudējumiem, teroristu uzbrukumiem, iekšnieku draudiem un sabotāžu. Lai šo svarīgo kopīgo mērķi sasniegtu, ir svarīgi direktīvu transponēt raiti. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai, Vācijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Austrijai, Polijai, Somijai un Zviedrijai, kurām tagad divu mēnešu laikā ir jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

4. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr. +32 229 67533; Yuliya Matsyk, tālr. +32 222 62716)

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BEĻĢIJU transponēt ES noteikumus par ES pagaidu ceļošanas dokumentu
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētus atzinumus Beļģijai (INFR(2025)0003 un INFR(2025)0008) par to, ka tā nav transponējusi Direktīvu, ar ko izveido vienotu ES pagaidu ceļošanas dokumentu (Padomes Direktīva (ES) 2019/997), un tai pievienoto deleģēto direktīvu (Komisijas Deleģētā direktīva  (ES) 2024/1986). ES pagaidu ceļošanas dokumenta direktīva paredz, ka ES pagaidu ceļošanas dokumentus dalībvalstis izsniedz ES pilsoņiem, kuru pases ir pazaudētas, nozagtas vai iznīcinātas, šo dokumentu turētājiem atrodoties ārvalstīs, un tādējādi ļauj viņiem atgriezties savā izcelsmes vai dzīvesvietas valstī.  Ņemot vērā izmaiņas attiecīgajā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartā, ar deleģēto direktīvu ir ieviestas tehniskas izmaiņas attiecībā uz dokumenta mašīnlasāmo zonu. Pagaidu ceļošanas dokumentu izdošana ir izplatītākais konsulārās aizsardzības veids, ko sniedz gadījumos, kad personas valstspiederības dalībvalstij nav konsulārās pārstāvniecības trešā valstī, kurā persona atrodas. Dalībvalstīm abas direktīvas bija valsts tiesību aktos jātransponē līdz 2024. gada 9. decembrim. Visām dalībvalstīm jāsāk vienotā ES pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšana 2025. gada 9. decembrī. 2025. gada 31. janvārī Komisija nosūtīja Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav paziņojusi nepieciešamos pasākumus. Tā kā Beļģija nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu abu direktīvu transponēšanu, Komisija ir nolēmusi izdot Beļģijai argumentētu atzinumu. Beļģijai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.  

Komisija aicina BULGĀRIJU pareizi transponēt ES noteikumus par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2023)2111) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Direktīvu par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (Direktīva 2010/64/ES). Minētā direktīva ir viena no sešām ES direktīvām, ar ko tiek noteikti kopēji minimālie standarti, kuri nodrošina, ka visā Eiropas Savienībā kriminālprocesā tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesu. Tā garantē, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem, kas nerunā valodā, kurā notiek kriminālprocess, vai nesaprot to, tiek nodrošināts mutisks tulkojums un rakstisks būtisko dokumentu tulkojums. Komisija 2023. gada 18. oktobrī nosūtīja Bulgārijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Izanalizējusi Bulgārijas atbildes, Komisija secināja, ka Bulgārija savos tiesību aktos joprojām nav transponējusi pasākumus attiecībā uz tiesībām uz mutisko tulkojumu, tiesībām uz rakstisku būtisko dokumentu tulkojumu un direktīvas darbības jomu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijai izdot argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija varētu lemt par prasības celšanu pret Bulgāriju Eiropas Savienības Tiesā.

Tiesai nodotā lieta

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret SLOVĀKIJU par to, ka tā nav pareizi transponējusi noteikumus par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Slovākiju (INFR(/2023/)2008) par to, ka tā savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi Direktīvu par tiesībām uz advokāta palīdzību un tiesībām sazināties pēc apcietināšanas (Direktīva 2013/48/ES). 2023. gada jūnijā Komisija nosūtīja Slovākijai pirmo oficiālā paziņojuma vēstuli. Izanalizējusi atbildes, Komisija secināja, ka Slovākija nav pareizi transponējusi noteikumu par direktīvas piemērošanas jomu un dažus noteikumus, kas pieļauj atkāpes no tiesībām uz advokāta palīdzību. Komisija 2023. gada novembrī nolēma Slovākijai nosūtīt argumentētu atzinumu un 2024. gada jūlijā – papildu argumentētu atzinumu pēc tam, kad Slovākija bija veikusi izmaiņas savos tiesību aktos. Izanalizējusi Slovākijas sniegto atbildi, Komisija secināja, ka, lai gan ar turpmākām izmaiņām Slovākijas tiesību aktos jautājums par atkāpēm no tiesībām uz advokāta palīdzību ir ticis risināts, joprojām pastāv bažas par direktīvas piemērošanas jomu. Tāpēc Komisija tagad ir nolēmusi vērsties pret Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija pieejama paziņojumā presei.

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Cristiana Marchitelli, tālr. +32 2 298 94 07; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 2 298 13 25)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina BULGĀRIJU, IGAUNIJU, ĪRIJU, SPĀNIJU, ITĀLIJU, LIETUVU, AUSTRIJU, SLOVĀKIJU un SOPMIJU izpildīt Metāna regulu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Bulgārijai (INFR(2025)2115), Igaunijai (INFR(2025)2114), Īrijai (INFR(2025)2112), Spānijai (INFR(2025)2118), Itālijai (INFR(2025)2111), Lietuvai (INFR(2025)2110), Austrijai (INFR(2025)2116), Slovākijai (INFR(2025)2108) un Somijai (INFR(2025)2113) par to, ka tās, neieceļot un nepaziņojot Komisijai kompetento iestādi, kas atbild par noteikumu piemērošanas uzraudzību un izpildi, ir pārkāpušas Metāna regulas (Regula (ES) 2024/1787) noteikumus. ES Metāna regula attiecas uz metāna emisijām jēlnaftas, dabasgāzes un ogļu sektorā. Tās mērķis ir Eiropas Savienībā uzlabot metāna emisiju mērīšanu un ziņošanu par tām, veicināt šo emisiju samazināšanu un palielināt pārredzamību ES un pasaulē. Turklāt tā stimulē ES starptautiskos partnerus mērīt, ziņot un samazināt savas metāna emisijas. Dalībvalstīm līdz 2025. gada 5. februārim bija jāpaziņo Komisijai savu kompetento iestāžu nosaukums un kontaktinformācija. Komisija norāda, ka attiecīgās dalībvalstis joprojām nav izpildījušas šo pienākumu. Tāpēc Komisija Bulgārijai, Igaunijai, Īrijai, Spānijai, Itālijai, Lietuvai, Austrijai, Slovākijai un Somijai sūta oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija mudina ĪRIJU, LATVIJU un PORTUGĀLI pilnībā transponēt ES noteikumus, ar ko paātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētus atzinumus Īrijai (INFR(2024)0231), Latvijai (INFR(2024)0237) un Portugālei (INFR(2024)0245) par to, ka tās nav valsts tiesību aktos pilnībā transponējušas pārskatītās Atjaunīgo energoresursu direktīvas noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Pārskatītā direktīva (Direktīva (ES) 2023/2413, ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/2001) stājās spēkā 2023. gada novembrī, un daži noteikumi bija valsts tiesību aktos jātransponē līdz 2024. gada 1. jūlijam. Šo noteikumu mērķis ir vienkāršot un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras gan atjaunīgās enerģijas projektiem, gan infrastruktūras projektiem, kas vajadzīgi, lai elektroenerģijas sistēmā integrētu papildu jaudu. Tie ietver skaidrus termiņus atļauju piešķiršanas procedūrām, kas vērstas uz konkrētām tehnoloģijām vai projektu veidiem, pieteikumiem paredzētā vienotā kontaktpunkta lomas stiprināšanu un pieņēmumu, ka atjaunīgās enerģijas projekti un saistītā tīkla infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs. Komisija 2024. gada septembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas direktīvu valstu tiesību aktos. Izskatījusi Īrijas, Latvijas un Portugāles paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija ir secinājusi, ka visas trīs dalībvalstis vēl nav pilnībā transponējušas noteikumus, kas saistīti ar atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Tāpēc Komisija šīm trim dalībvalstīm nosūta argumentētus atzinumus, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai, lai pabeigtu transponēšanu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

Tiesai nodotā lieta

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret UNGĀRIJU par to, ka tā iestājas pret Savienības nostāju par ES iekšējām šķīrējtiesām Enerģētikas hartas nolīguma satvarā
Šodien Eiropas Komisija nolēma vienā pārkāpuma lietā vērsties Tiesā pret Ungāriju (INFR(2024)2206) par tās vienpusējo deklarāciju, kas ir pretrunā Tiesas nolēmumam un Savienības nostājai par Enerģētikas hartas nolīguma šķīrējklauzulu. Komstroy lietā pieņemtajā spriedumā Tiesa nolēma, ka Enerģētikas hartas nolīguma šķīrējklauzula nav piemērojama dalībvalsts un citas dalībvalsts investora strīdiem par investīciju, ko pēdējais veicis minētajā dalībvalstī. Ungārija ir pieņēmusi vienpusēju deklarāciju, kurā apgalvo, ka Komstroy lietā pasludinātais spriedums attiecas tikai uz turpmākajiem ES iekšienes investora un dalībvalsts šķīrējtiesas procesiem un ka šī turpmākā ietekme sāksies tikai pēc Enerģētikas hartas nolīguma grozīšanas. 2024. gada jūlijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2025. gada martā – argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Ungārija pārkāpj Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā noteikto lojālas sadarbības pienākumu, jo tā atklāti pauda vienpusēju nostāju, kas atšķiras no ES nostājas. Pieņemdama savu deklarāciju, Ungārija ir pārkāpusi arī Savienības tiesību autonomijas, pārākuma, efektivitātes un vienveidīgas piemērošanas vispārējos principus. Ungārija savu nostāju ir saglabājusi, un tāpēc Komisija pret Ungāriju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

6. Nodokļi

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 2 295 75 01; Saul Louis Goulding, tālr. +32 229 64735)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina FRANCIJU un KIPRU muitas jomā ieviest elektroniskās sistēmas
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Francijai (INFR(2025)2060) un Kiprai (INFR(2025)2061) par to, ka tās nav izpildījušas savus pienākumus ieviest pagaidu uzglabāšanas sistēmu gaisa transportam, un turklāt Francijas gadījumā – arī par automatizētās eksporta sistēmas neieviešanu. Bija paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2023. gada 31. decembrim šīs sistēmas izveidos un padarīs tās darbotiesspējīgas, arī nodrošinot attiecīgo uzņēmēju sistēmu pilnīgu migrāciju saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu (SMK) (Regula (ES) Nr. 952/2013) un SMK darba programmu (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879). Elektroniskā pagaidu uzglabāšanas sistēma ļauj attiecīgās deklarācijas iesniegt elektroniski, un tā ir viens no būtiskajiem soļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ES ievesto preču uzraudzību. Tiklīdz šīs deklarācijas ir publicētas elektroniski, valstu importa sistēma nodrošina, ka ES importētajām precēm tiek piemēroti gan fiskālie, gan nefiskālie pasākumi. Nodrošinot starpsavienojumus ar dažādām citām valstu lietojumprogrammām, valstu importa sistēmai ir galvenā nozīme, lai cita starpā nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu un ES finanšu interešu aizsardzību, kā arī ES līmeņa un valstu aizliegumu/ierobežojumu izpildi saistībā ar preču importu. Automatizētās eksporta sistēmas mērķis ir automatizēt eksporta (arī reeksporta) procedūru un izvešanas formalitāšu pabeigšanu, aptverot kopējās, valsts un ārējās jomas. Tāpēc Komisija Francijai un Kiprai sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ČEHIJU, ĪRIJU, ITĀLIJU, MALTU, SLOVĒNIJU un SLOVĀKIJU izpildīt ES prasības par muitas datu nosūtīšanu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Čehijai (INFR(2025)2054), Īrijai (INFR(2025)2055), Itālijai (INFR(2025)2056), Maltai (INFR(2025)2057), Slovēnijai (INFR(2025)2059) un Slovākijai (INFR(2025)2058) par to, ka tās nav izpildījušas savus pienākumus saistībā ar muitas datu nosūtīšanu. Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu (SMK, Regula (ES) Nr. 952/2013) un tā īstenošanas aktu (SMK ĪA, Regula (ES) 2015/2447) dalībvalstīm ir konkrēti muitas dati jānosūta, izmantojot valstu muitas dienestiem pieejamu, ES pārvaldītu digitālu sistēmu SURV3. SURV3 IT sistēma nodrošina muitas datu vākšanu un uzraudzību visā Eiropas Savienībā un tādējādi veicina vienādu muitas kontroles piemērošanu, efektīvu riska pārvaldību un atbilstību ES pasākumiem uz robežām. SMK un SMK ĪA dalībvalstīm ir noteikts pienākums nosūtīt uz SURV3 sistēmu 57 standartizētu datu elementu kopumu noteiktā formātā. Tomēr, neraugoties uz termiņiem, kas jāievēro, minētās dalībvalstis turpina izmantot novecojušus formātus un nodrošina mazākas datu kopas. Šī neatbilstība apdraud ES muitas operāciju efektivitāti un uzticamību un to atbalstošo tiesisko regulējumu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Čehijai, Īrijai, Itālijai, Maltai, Slovēnijai un Slovākijai, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina KIPRU pilnībā transponēt Direktīvu par PVN likmēm
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Kiprai (INFR(2025)2094) par to, ka tā nav paziņojusi par pilnīgu Direktīvas par PVN likmēm (Direktīva (ES) 2022/542) transponēšanu. Dalībvalstīm direktīva bija valsts tiesību aktos jātransponē līdz 2024. gada 31. decembrim. Direktīva par PVN likmēm ļauj dalībvalstīm plašāk izmantot samazinātas likmes, arī nulles likmes, tādiem būtiskiem produktiem kā pārtika, zāles un medicīniskai lietošanai paredzēti produkti. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Kiprai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ITĀLIJU izbeigt diskriminējošu ienākuma nodokļa uzlikšanu konkrētām pašnodarbinātām personām nerezidentēm
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2025)4013) par to, ka tā nav savu vienotas likmes nodokļa režīmu (regime forfetario) pielāgojusi fiziskām personām, kas darbojas uzņēmējdarbībā, mākslā vai profesijās, kur pastāv iedibinājumbrīvība (LESD 49. pants un EEZ līguma 31. pants). Lai gan šis nodokļu režīms ir piemērojams nodokļu maksātājiem rezidentiem, kuri atbilst iepriekš noteiktiem nosacījumiem, nodokļu maksātāji, kas dzīvo citās ES/EEZ dalībvalstīs, no minētā režīma darbības jomas ir izslēgti, izņemot ja vismaz 75 % no to kopējiem ienākumiem tiek gūti Itālijā. Attiecīgi uz tiem parasti attiecas iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms (IRPEF), kas ietver apgrūtinošākus atbilstības pienākumus un augstākas nodokļu likmes. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina ITĀLIJU attiecībā uz pašvaldības īpašuma nodokli (IMU) un atkritumu nodokli (TARI) pielāgot ES tiesību aktiem savus tiesību aktus par pensionāriem nerezidentiem paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2025)4015) par to, ka tā nav nodrošinājusi, lai tās tiesību akti par pensionāriem nerezidentiem paredzētajiem IMU/TARI nodokļu atvieglojumiem atbilstu personu pārvietošanās brīvībai (LESD 21. pants un EEZ līguma 28. pants), darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai (LESD 45. pants un EEZ līguma 28. pants) un brīvībai veikt uzņēmējdarbību jeb iedibinājumbrīvībai (LESD 49. pants un EEZ līguma 31. pants). Itālijas tiesību aktos ir noteikts, ka pensionāri nerezidenti IMU/TARI nodokļu atvieglojumus izmantot var tikai ar nosacījumu, ka viņi i) dzīvo ārvalstī, kas maksā pensiju, un ii) ir veikuši iemaksas gan Itālijas, gan ārvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmā, kas ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar Itāliju, un tas skar arī pensionārus nerezidentus, kuri ir veikuši iemaksas starptautisko organizāciju sociālā nodrošinājuma sistēmās. Tādējādi šādiem pensionāriem nerezidentiem iegādāties un/vai uzturēt nekustamo īpašumu Itālijā ir mazāk pievilcīgi tikai tāpēc, ka viņi savas profesionālās karjeras laikā ir izmantojuši tiesības pārcelties uz citu ES/EEZ dalībvalsti vai strādājuši starptautiskā organizācijā. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BEĻĢIJU, BULGĀRIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU un RUMĀNIJU pilnībā transponēt Direktīvu par PVN likmēm
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai(INFR(2025)0004), Bulgārijai (INFR(2025)0010), Grieķijai (INFR(2025)0042), Spānijai (INFR(2024)0048) un Rumānijai (INFR(2025)0098) par to, ka tās nav nodrošinājušas savu tiesību aktu atbilstību imperatīvajām normām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2022/542 par PVN likmēm. Direktīva ļauj dalībvalstīm plašāk izmantot samazinātas likmes, arī nulles likmes, tādiem būtiskiem produktiem kā pārtika, zāles un medicīniskai lietošanai paredzēti produkti. Minētās piecas dalībvalstis nav paziņojušas par pilnīgu direktīvas transponēšanu, kura bija jāpaveic līdz 2024. gada 31. decembrim. Tāpēc Eiropas Komisija ir nolēmusi Beļģijai, Bulgārijai, Grieķijai, Spānijai un Rumānijai sniegt argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai, un pretējā gadījumā Komisija var nolemt nodot lietas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

Komisija aicina BULGĀRIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU un RUMĀNIJU pilnībā transponēt jaunos ES PVN noteikumus par īpašo MVU sistēmu
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Bulgārijai (INFR(2025)0009), Grieķijai (INFR(2025)0041), Spānijai (INFR(2024)0047) un Rumānijai (INFR(2025)0097) par to, ka tās nav nodrošinājušas savu tiesību aktu atbilstību grozījumiem, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2020/285 par īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem. Direktīva ļauj mazajiem uzņēmumiem pārdot preces un pakalpojumus, neiekasējot PVN, un atvieglo to PVN saistību izpildi. Turklāt mazie uzņēmumi, kas iedibināti citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā maksājams PVN, savas piegādes var no PVN atbrīvot tādā pašā veidā, kā to attiecīgajā dalībvalstī var veikt vietējie mazie uzņēmumi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Bulgārijai, Grieķijai, Spānijai un Rumānijai sniegt argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

Komisija aicina NĪDERLANDI savus noteikumus par investīciju fondu aplikšanu ar nodokļiem saskaņot ar ES tiesību aktiem Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Nīderlandei (INFR(2024)4017) par to, ka tā savu nodokļu nodevu samazināšanas shēmu (afdrachtvermindering) nav saskaņojusi ar kapitāla brīvu apriti, ko garantē Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pants un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 40.pants. Nīderlandes tiesību aktos ir paredzēts samazināt dividenžu nodokli, kuru investīciju fondi maksā par dividendēm, ko tie saņem no uzņēmējsabiedrībām, kurās tiem pieder akcijas. Šis samazinājums tiek piešķirts, ņemot vērā maksājamo dividenžu nodokli (un līdzīgus ārvalstu nodokļus). Atšķirībā no Nīderlandes investīciju fondiem ārvalstu investīciju fondiem nevar tikt kompensēts dividenžu nodoklis, ko Nīderlandes uzņēmējsabiedrības samaksājušas par ārvalstu investīciju fondiem izmaksātām dividendēm, kuras pēdējie pēc tam pārdala saviem investoriem. Tāpēc Nīderlandes nodokļu nodevu samazināšanas shēma padara ārvalstu investīciju fondiem mazāk pievilcīgu iespēju sniegt savus pakalpojumus Nīderlandes investoriem un investēt Nīderlandes rezidentu uzņēmējsabiedrību akcijās. Radot atšķirīgu attieksmi, tas kaitē citu ES un EEZ dalībvalstu investīciju fondiem un tādējādi kavē pārrobežu investīciju ienākšanu iekšējā tirgū. Nīderlandes iestādes savā 2024. gada 25. jūlija atbildē uz oficiālā paziņojuma vēstuli ierobežojuma pastāvēšanu neatzina un uzskatīja, ka pasākums ir pamatots ar sevišķi svarīgu vispārējo interešu apsvērumu. Tāpēc tās atsakās grozīt Nīderlandes tiesību aktus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Nīderlandei izdot argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

 

7. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 229 57501; Anna Wartberger, tālr. +32 229 82054)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina UNGĀRIJU pareizi īstenot elektronisko ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2025)2091) par to, ka tā nav pareizi īstenojusi Eiropas elektronisko ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu (EETS) (Direktīva (ES) 2019/520). Šīs direktīvas nepareiza transponēšana ir šķērslis dalībvalstu elektronisko ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu savstarpējai izmantojamībai un ceļu lietošanas maksu maksāšanas pienākuma pārrobežu izpildei ES. Tas nozīmē, ka autovadītājiem var būt vajadzīgs vairāk nekā viens abonēšanas līgums, vairāk nekā viens pakalpojumu sniedzējs un transportlīdzeklī iebūvētas papildu ierīces, lai brauktu uz Ungāriju vai caur to. Tāpēc Komisija sūta Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina GRIEĶIJU, KIPRU un PORTUGĀLI pievienoties izpildes panākšanas tīklam ProDriveNet
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai (INFR (2024)2030), Kiprai (INFR(2025)2096) un Portugālei (INFR(2024)2032) par to, ka tās pretēji Direktīvas (ES) 2022/2561 prasībai nav pievienojušās izpildes panākšanas tīklam ProDriveNet. ProDriveNet tīkls attiecībā uz kravas un pasažieru transportlīdzekļu vadītāju arodprasmes apliecībām atvieglo elektronisku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Dalībvalstu iestādes var pārbaudīt, vai šādas apliecības ir izsniegtas, vai tās joprojām ir derīgas vai ir atsauktas. Tīkla darbības efektivitāte ir atkarīga no visu dalībvalstu līdzdalības. Kaut arī tīkls izveidots jau 2021. gadā, trīs dalībvalstis tam tomēr vēl nav pievienojušās, tādējādi apdraudot iecerēto tīkla funkcionalitāti. Tāpēc Komisija Grieķijai, Kiprai un Portugālei sūta oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BEĻĢIJU un LUKSEMBURGU transponēt visus Eiropas transporta tīkla racionalizēšanas pasākumus
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu papildu atzinumu Beļģijai (INFR(2023)0186) un argumentētu atzinumu Luksemburgai(INFR(2023)0228) par to, ka tās nav paziņojušas visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai Direktīvu (ES) 2021/1187 (Racionalizēšanas direktīva) transponētu valsts tiesību aktos. Racionalizēšanas direktīvas mērķis ir, vienkāršojot un precizējot atļauju piešķiršanas un iepirkuma procedūras, paātrināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pabeigšanu. Dalībvalstīm tās noteikumi bija jātransponē līdz 2023. gada 10. augustam. Direktīva attiecas uz augstas prioritātes TEN-T pamattīkla projektiem, pārrobežu iniciatīvām un Eiropas transporta koridoriem, kuru budžets pārsniedz 300 miljonus EUR. Tālab direktīvā ir izvirzītas četras galvenās prasības dalībvalstīm: norīkot izraudzīto iestādi katram projektam, vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras tā, lai tās ilgtu ne vairāk kā četrus gadus, nodrošināt procedūru pārredzamību un uzlabot pārrobežu koordināciju. Lai gan Flandrijas reģions, Briseles galvaspilsētas reģions un Valonijas reģions tagad visi ir transponēšanas pasākumus iesnieguši, pieņemtie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu visu direktīvas noteikumu pilnīgu transponēšanu. Luksemburga nav Komisijai paziņojusi par visiem saviem pasākumiem, ar kuriem minētā direktīva ir transponēta valsts tiesību aktos. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu papildu atzinumu Beļģijai un argumentētu atzinumu Luksemburgai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas.

Tiesai nodotās lietas

Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret MALTU, kura attiecībā uz ostu darbiniekiem nav pareizi piemērojusi ES tiesību aktus 
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Maltu (INFR(2022)4020), kura nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai saistībā ar ostu darbinieku režīmu uzliek ES līgumi. Saskaņā ar Maltas režīmu ostu darbiniekiem ir kvotu un atļauju sistēma, ko piemēro visiem ostu darbiniekiem, un sistēmas ietvaros – preferenciāla shēma pašreizējo ostu darbinieku ģimenes locekļiem. Komisijai ir bažas par to, ka tiesiskais regulējums, kas reglamentē ostas darbu Maltā, ietver vairākus ierobežojumus, lai varētu strādāt par ostas darbinieku. Uzņēmumiem, kuri plāno veikt ostas darbības Maltā, ir jāpieņem darbā ostas darbinieki, kuri reģistrēti vienotā Ostas darbinieku reģistrā. Turklāt tad, ja ostas darbinieks aiziet pensijā, nomirst vai medicīnisku apsvērumu dēļ vairs nevar atrasties uz kuģa, viņa aizvietotājs galvenokārt jāizvēlas no tā sauktā ostas darbinieku provizoriskā reģistra, kurā ir tikai aktīvo ostas darbinieku radinieki. Tādējādi šāds režīms ierobežo iespēju būt par ostas darbinieku un šo darbu var veikt tikai ļoti ierobežots personu loks — Maltas vai citi ES pilsoņi. 2022. gada septembrī Komisija Maltai nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, bet 2024. gada 3. oktobrī – argumentētu atzinumu. Savās atbildēs Malta apstrīdēja Komisijas nostāju. Komisija joprojām uzskata, ka Malta minētos Līguma noteikumus ir pārkāpusi. Tāpēc Komisija ir nolēmusi vērsties pret Maltu Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija ir lasāma paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret NĪDERLANDI par to, ka tā nav izpildījusi ES noteikumus par dzelzceļa sabiedriskā transporta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu konkursa kārtībā
Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Nīderlandi (INFR(2023)4011) par to, ka tā nepareizi piemēro Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus. Konkurence dzelzceļa tirgū pasažieriem nodrošinās pievilcīgākus un inovatīvākus pakalpojumus par zemāku cenu un vienlaikus saglabās sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus. Koncesijas līgumu par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem 2025.–2033. gadā Nīderlande piešķīra tieši vēsturiskajam operatoram – Nederlandse Spoorwegen –, bet, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1370/2007, tai būtu vajadzējis izmantot konkursa procedūru. Komisijai ir bažas par to, kā ticis noteikts minētajā līgumā paredzēto sabiedrisko pakalpojumu saistību tvērums. Tā uzskata, ka Nīderlande Regulu (EK) Nr. 1370/2007 ir pārkāpusi, jo nav izanalizējusi, vai un kādus jaunajā koncesijas līgumā iekļautos transporta pakalpojumus tirgus dalībnieki varētu sniegt saskaņā ar komerciāliem, atvērtas piekļuves nosacījumiem un bez sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām un kompensācijas. 2023. gada 14. jūlijā Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, kurai 2024. gada 13. martā sekoja papildu oficiāla paziņojuma vēstule un 2025. gada 12. februārī – argumentēts atzinums. Neraugoties uz izvērsto saziņu, kas starp Komisijas dienestiem un Nīderlandes iestādēm norisinājusies kopš 2020. gada, Nīderlande nav šo koncesijas līgumu un tā tvērumu pielāgojusi tādā veidā, kas kliedētu Komisijas bažas. Tāpēc Komisija pret Nīderlandi vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Plašāka informācija ir lasāma paziņojumā presei.  

8. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Olof Gill, tālr. +32 229 65966; Marta Perez-Cejuela Romero, tālr. +32 229 63770)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina SPĀNIJU izpildīt ES banku nozares noteikumus un ievērot vienotā tirgus pamatbrīvības  
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2025)2121) par to, ka tā nav izpildījusi Vienotā uzraudzības mehānisma regulu (Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013), Kapitāla prasību direktīvu (Direktīva 2013/36/ES), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 63. pantu. Komisija uzskata, ka daži Spānijas Banku likuma un Spānijas Konkurences likuma noteikumi, kas piešķir Spānijas valdībai neierobežotas pilnvaras iejaukties banku apvienošanās un pārņemšanas darījumos, apdraud Eiropas Centrālās bankas un valstu uzraudzības iestāžu ekskluzīvo kompetenci saskaņā ar ES banku nozares regulām. Turklāt tā uzskata, ka šī plašā rīcības brīvība rada nepamatotus iedibinājumbrīvības un kapitāla aprites ierobežojumus. Konsolidācija banku nozarē nāk par labu ES ekonomikai kopumā, un tai ir būtiska nozīme banku savienības izveidē. Šādas apvienošanās nodrošina arī to, ka kapitāls tiek efektīvi sadalīts visā ES un ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejami finanšu produkti par vislabākajām cenām – tas ir svarīgs uzkrājumu un investīciju savienības mērķis. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.  

Komisija aicina ČEHIJU pareizi transponēt Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem 
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Čehiju (INFR(2025)4017) par tās valsts tiesību aktu neatbilstību ES noteikumiem par investīciju brokeru sabiedrību tiesībām sniegt pārrobežu pakalpojumus ES (Direktīva 2014/65/ES). Šī direktīva investīciju brokeru sabiedrībām, kas atļauju saņēmušas piederības dalībvalstīs, kurās atrodas to galvenais birojs, garantē brīvību sniegt investīciju pakalpojumus visā Savienībā. Komisija ir konstatējusi, ka šis galvenais noteikums ir nepareizi transponēts valsts tiesību aktos. Saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem, ja investīciju brokeru sabiedrības vēlas turpināt savu darbību Čehijā, tām ir jāizveido filiāle Čehijas teritorijā. Pakalpojumu sniegšanas brīvība ir investīciju pakalpojumu vienotā tirgus stūrakmens, kas ļauj investīciju brokeru sabiedrībām sniegt savus pakalpojumus investoriem no citām ES dalībvalstīm. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Čehijai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.  

Komisija aicina dalībvalstis transponēt Ceturtās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu grozījumus un pabeigt citu, ar Līdzekļu pārvedumu regulu ieviesto pasākumu īstenošanu 
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai (INFR(2025)2076), Spānijai (INFR(2025)2079), Polijai (INFR(2025)2081) un Portugālei (INFR(2025)2082) par to, ka tās nav transponējušas Ceturtās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (Direktīva (ES) 2015/849) grozījumus, kas ieviesti ar Līdzekļu pārvedumu regulu (Regula (ES) 2023/1113), un nav paziņojušas Komisijai noteikumus par administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemērojami par minētās regulas pārkāpumiem. Līdzekļu pārvedumu regula aizstāj iepriekšējo Regulu par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju (Regula (ES) 2015/847) un papildina tās darbības jomu, un ar to Ceturtā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu tiek grozīta, lai ieviestu jaunas prasības par kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju. Mērķis ir sekmīgāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas tiek īstenota, ļaunprātīgi izmantojot kriptoaktīvus. Turklāt Līdzekļu pārvedumu regulā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēti nepieciešamie noteikumi par administratīvajiem sodiem un pasākumiem šīs regulas pārkāpumu gadījumā. Šīs četras dalībvalstis nav paziņojušas par Ceturtās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu grozījumu transponēšanu un līdz noteiktajam termiņam – līdz 2024. gada 30. decembrim – nebija pabeigušas Regulas par administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem īstenošanu. Tāpēc Komisija nosūta Beļģijai, Spānijai, Polijai un Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja no šīm dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.  

Argumentēti atzinumi 

Komisija aicina dalībvalstis paziņot par to, kā ir transponēta Direktīva par mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām 
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Čehijai (INFR (2025)0027), Spānijai (INFR (2025)0050), Maltai (INFR (2025)0077) un Portugālei (INFR (2025)0094) par to, ka tās nav paziņojušas, kā transponēta deleģētā direktīva, ar ko Grāmatvedības direktīvu groza attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām saistībā ar inflāciju (Direktīva (ES) 2023/2775). Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka šīs direktīvas pasākumi tiek transponēti valsts tiesību aktos, un par to jāpaziņo Komisijai līdz 2024. gada 24. decembrim. Šīs direktīvas mērķis ir palielināt Grāmatvedības direktīvā noteiktos monetāros lieluma kritērijus, lai noteiktu uzņēmuma lieluma kategoriju un koriģējot ņemtu vērā inflācijas ietekmi kopš 2013. gada. Tas nodrošina, ka mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem netiek piemēroti nepamatoti ES finanšu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas noteikumi, kas piemērojami lielākiem uzņēmumiem, un tas ir būtiski, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētus atzinumus četrām attiecīgajām dalībvalstīm, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai. 

Komisija aicina dalībvalstis pabeigt direktīvas par dažiem aspektiem, kuri attiecas uz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām transponēšanu 
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2025)0007), Bulgārijai (INFR(2025)0015), Vācijai (INFR(2025)0031), Igaunijai (INFR(2025)0039), Spānijai (INFR(2025)0051), Itālijai (INFR(2025)0061), Austrijai (INFR(2025)0002), Polijai (INFR(2025)0088) un Zviedrijai (INFR(2025)0102) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas t. s. Daisy Chains II direktīvu (Direktīva (ES) 2024/1174). Direktīva dalībvalstīm bija valsts tiesību aktos jātransponē līdz 2024. gada 13. novembrim. Ar Daisy Chains II direktīvu groza Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (Direktīva 2014/59/ES), tā lai ieviestu samērīgumu, piemērojot parāda rezerves, kas bankām un investīciju brokeru sabiedrībām jātur, lai tās varētu absorbēt zaudējumus un tikt rekapitalizētas noregulējumā (t. s. minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām jeb MREL). Konkrētāk, ar Daisy Chains II direktīvu ieviests jēdziens “likvidācijas vienības” un paredzēts, ka parasti šīm vienībām nebūtu jāpiemēro MREL, izņemot ja noregulējuma iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nolemj citādi. Šā tiesību akta pilnīga īstenošana ir būtiska, lai uzlabotu banku noregulējamību un izvairītos no problēmām vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā starp dažādām banku grupu struktūrām. Tāpēc Komisija ir nolēmusi Beļģijai, Bulgārijai, Vācijai, Igaunijai, Spānijai, Itālijai, Austrijai, Polijai un Zviedrijai izdot argumentētu atzinumu, dodot tām divus mēnešus laika atbildēšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai, pieprasot noteikt finansiālas sankcijas. 

9. Krāpšanas apkarošana

(Sīkāka informācija: Balazs Ujvari, tālr. +32 229 54578; Isabel Otero Banderas, tālr. +32 229 66925)

Komisija aicina ĪRIJU paziņot Komisijai attiecīgo kompetento iestādi, kas var dot piekļuvi informācijai par bankas kontiem un bankas darījumu reģistriem
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2025)2071) par to, ka tā nav izpildījusi Savienības tiesību uzlikto pienākumu, kas noteikts ar OLAF regulas (Regula (ES, EURATOM) Nr. 883/2013) 7. panta 3.a punktu. Minētā regula reglamentē to, kā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) strādāt, lai aizsargātu Eiropas Savienības budžetu. 2020. gadā OLAF regula tika grozīta, proti, tajā tika ieviesti īpaši noteikumi, kuri precizē dalībvalstu pienākumu OLAF palīdzēt, nosūtot informāciju par bankas kontiem un bankas darījumu reģistrus. Iegūt informāciju par bankas kontu turētājiem un naudas plūsmu ir būtiski, lai OLAF varētu efektīvi izmeklēt krāpšanu, korupciju un jebkādus pārkāpumus, kas ietekmē Eiropas Savienības finanšu intereses. Šīs prasības ir spēkā kopš 2021. gada janvāra, tomēr Īrija nav paziņojusi, kura valsts iestāde ir kompetenta sniegt OLAF informāciju par bankas kontiem un bankas darījumu reģistrus. Tāpēc nav iespējams pieprasīt informāciju, kas OLAF var būt vajadzīga sakarā ar tā veiktu izmeklēšanu. Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai, dodot tai divus mēnešus laika atbildēšanai un Komisijas norādīto trūkumu novēršanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.