Jūnija pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

Pārskats pa politikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu lietās, ar ko tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas ES politikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk aprakstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas sagrupēti pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 112 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas. Šādos gadījumos Komisijai nav jāturpina pārkāpuma procedūra.

Komisijas izpildes panākšanas pasākumiem un dalībvalstu nodrošinātajai atbilstībai ES tiesību aktiem var sekot, izmantojot interaktīvas kartes un pielāgojamas diagrammas. Lai iegūtu sīkāku informāciju par lietas vēsturi vai piekļūtu pilnai pārkāpumu lēmumu datubāzei, var iepazīties ar pārkāpumu lēmumu reģistru. Vairāk informācijas par ES pārkāpuma procedūru var uzzināt, ieskatoties jautājumos un atbildēs.

1. Vide

(Sīkāka informācija: Maciej Berestecki, tālr.: +32 229 66483; Maëlys Dreux, tālr. +32 229 54673)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina BULGĀRIJU, GRIEĶIJU, SPĀNIJU, NĪDERLANDI un PORTUGĀLI pareizi transponēt Dzeramā ūdens direktīvu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Bulgārijai (INFR(2025)2030), Grieķijai (INFR(2025)2049), Spānijai (INFR(2025)2026), Nīderlandei (INFR(2025)2048) un Portugālei (INFR(2025)2068) par to, ka tās nav pareizi transponējušas pārstrādāto Dzeramā ūdens direktīvu (Direktīva (ES) 2020/2184), kas palīdz uzlabot ūdensapgādes noturību visā ES un realizēt ES nulles piesārņojuma ieceri. Pārstrādātā Dzeramā ūdens direktīva plašāk aizsargā cilvēka veselību, atjauninot ūdens kvalitātes standartus, risinot problemātisku piesārņotāju, piemēram, endokrīno disruptoru un mikroplastmasas, problēmu un nodrošinot tīrāku krāna ūdeni. Direktīva vēršas arī pret ūdens noplūdēm, jo patlaban ES vidēji 30 % dzeramā ūdens tiek zaudēti sadales laikā. Dalībvalstīm šī direktīva valsts tiesību aktos bija jātransponē un atbilstība tās noteikumiem jāpanāk līdz 2023. gada 12. janvārim. Bulgārijas tiesību aktos nav pareizi atspoguļota direktīvā paredzēto izņēmumu un atkāpju darbības joma, riska novērtējums un riska pārvaldība, kas vajadzīga dzeramā ūdens apgādes sistēmai, un dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa aspekti. Attiecībā uz Grieķiju valsts tiesību akti samazina direktīvas piemērošanas jomu un neietver visus dzeramā ūdens piegādātājus. Attiecībā uz Spāniju nepilnības ietver direktīvas piemērošanas jomas sašaurināšanu, nav īpašu noteikumu par riska novērtējumiem attiecībā uz dzeramā ūdens apgādes sistēmu un nav noteikumu par periodisku pārskatīšanu. Nīderlandes tiesību aktos ir nepilnības attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitātes monitoringu un dzeramā ūdens pieejamības veicināšanu. Portugāles tiesību aktos nav pareizi transponēti vairāki direktīvas noteikumi. Starp tiem ir noteikumi, kas saistīti ar piemērošanas jomu, riska novērtējuma apjomu attiecībā uz dzeramā ūdens apgādes sistēmu, kompetento iestāžu lomu un produktiem, kuriem atļauts nonākt saskarē ar dzeramo ūdeni. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Bulgārijai, Grieķijai, Spānijai, Nīderlandei un Portugālei, kurām tagad ir divi mēneši laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Nesaņēmusi apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Komisija aicina LIETUVU periodiski pārskatīt ūdens atļaujas
Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai (INFR(2025)2028) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Ūdens pamatdirektīvu (Direktīva 2000/60/EK), arī pienākumu regulāri veikt ūdens atļauju pārskatīšanu. Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, ir svarīgi pilnībā īstenot ES ūdens kvalitātes standartus. Direktīva prasa dalībvalstīm izveidot pasākumu programmu katram upes baseina rajonam, lai rūpētos, ka Eiropas ūdensobjekti, tādi kā upes un ezeri, ir labā stāvoklī. Katrā pasākumu programmā jāiekļauj pasākumi, ko veic, lai kontrolētu dažāda veida ūdens ieguvi, uzkrāšanu, stacionāro avotu izplūdes, difūzos avotus, kas var radīt piesārņojumu, utt. Dalībvalstīm šie kontroles pasākumi, tostarp jebkuras piešķirtās atļaujas, ir periodiski jāpārskata un jāatjaunina, lai noteiktu, vai tie joprojām sasniedz mērķus. Tomēr Lietuvā pienākums periodiski pārskatīt ūdens ieguvi nav pareizi transponēts ne attiecībā uz virszemes, ne pazemes ūdeņiem. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Lietuvai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina VĀCIJU pareizi transponēt Atkritumu pamatdirektīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai (INFR(2025)2047) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2018/851/ES). Grozītajā direktīvā ir noteikti juridiski saistoši mērķrādītāji attiecībā uz konkrētu atkritumu plūsmu, tostarp sadzīves atkritumu, sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanu. Turklāt tā prasa dalībvalstīm uzlabot to atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un resursefektivitāti. Dalībvalstīm līdz 2020. gada 5. jūlijam grozītā direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos. Komisija ir konstatējusi, ka Vācija nav pareizi transponējusi prasības attiecībā uz ražotāja paplašinātas atbildības shēmām (attiecībā uz ģeogrāfisko tvērumu un atbilstošiem paškontroles un uzraudzības mehānismiem), pienākumu savākt atkritumus atsevišķi un nodalīt nelikumīgi sajauktus atkritumus, noteikumus par selektīvo nojaukšanu un noteikumus par tādu materiālu izmantošanu, kas ražoti no bioatkritumiem. Vācija arī nav veicinājusi kompostēšanu mājās. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Vācijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina SPĀNIJU pareizi transponēt Seveso III direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2025)2029) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Seveso III direktīvu (Direktīva 2012/18/ES) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību. Direktīva attiecas uz vairāk nekā 12 000 rūpniecisku iekārtu visā ES un nodrošina attiecīgu satvaru riska pārvaldības pasākumiem, lai novērstu lielas avārijas un ierobežotu to sekas. Tai ir būtiska nozīme, virzot ES uz nulles piesārņojumu no rūpnieciskām avārijām, kas ir apņemšanās, kura izklāstīta Nulles piesārņojuma rīcības plānā. Komisija ir konstatējusi, ka Spānija nav pareizi transponējusi vairākus Seveso III direktīvas noteikumus. Starp tiem ir noteikumi par ziņošanas pienākumiem, jaunu uzņēmumu avārijas rīcības plānu izstrādes termiņiem un vajadzību attīrīt vidi pēc lielas avārijas. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina POLIJU panākt tās valsts tiesību aktu atbilstību Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvai
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai (INFR(2025)2046) par to, ka tā nav pareizi transponējusi Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas (Direktīva (ES) 2019/904) noteikumus. Direktīvas mērķis ir novērst un samazināt konkrēta veida plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Polijas tiesību aktos “ražotāja” definīcija neaptver visas darbības, ko veic subjekti, kuri ražo un ievieš vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus tirgū. Tāpēc noteikumu par vienreizlietojamu plastmasu piemērošanas joma ir ierobežota. Polijas tiesību akti arī negarantē, ka visas vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas saskaņā ar paplašinātās ražotāja atbildības shēmām tiek pienācīgi aprēķinātas un tās sedz atkritumu radītāji. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Papildu oficiāla paziņojuma vēstule saskaņā ar LESD 258. pantu

Komisija aicina SLOVĀKIJU saskaņot valsts tiesību aktus ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai (INFR(2019)2223 par to, ka tā nav pilnībā saskaņojusi valsts tiesību aktus ar Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīvu (Direktīva 2011/92/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/52/ES). Saskaņā ar direktīvu ES ir jānovērtē lielu būvniecības vai attīstības projektu ietekme uz vidi pirms projekta sākšanas. Slovākija nav pareizi transponējusi visas IVN direktīvas prasības valsts tiesību aktos. Nepilnības galvenokārt saistītas ar lēmumu savlaicīgumu, iespējamiem interešu konfliktiem un iedarbīgu, samērīgu un atturošu sodu trūkumu. Komisija 2019. gada oktobrī nosūtīja Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli, un Slovākija piekrita novērst konstatētās nepilnības. Kopš tā laika Slovākijas IVN likuma grozījums stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, pēc tam 2025. gada 15. martā stājās spēkā jaunais Slovākijas Būvniecības likums. Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem novērst nepilnības, pašreizējais Slovākijas tiesiskais regulējums joprojām pilnībā neatbilst IVN direktīvai, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību. Tāpēc Komisija sūta papildu oficiāla paziņojuma vēstuli Slovākijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BULGĀRIJU, GRIEĶIJU, UNGĀRIJU un SLOVĀKIJU izpildīt Vides trokšņa direktīvā prasītos ziņojuma iesniegšanas pienākumus
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai (INFR(2024)2203), Grieķijai (INFR(2024)2198), Ungārijai (INFR(2024)2199) un Slovākijai (INFR(2024)2202) par Vides trokšņa direktīvas (Direktīva 2002/49/EK) nepildīšanu. Vides trokšņa direktīvā ir noteikti trokšņa piesārņojuma līmeņi un ierosināti nepieciešamie reaģēšanas pasākumi, piemēram, atbilstoši pilsētplānošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi. Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm jāpieņem kartes, kurās attēlota trokšņa iedarbība lielākajās aglomerācijās, pie galvenajiem ceļiem, dzelzceļiem un ap nozīmīgākajām lidostām. Šīs stratēģiskās trokšņa kartes noder par pamatu tādu pasākumu noteikšanai trokšņa mazināšanas rīcības plānos, kuri palīdz samazināt trokšņa piesārņojumu. Dalībvalstīm Komisija ir jāinformē arī par stratēģisko trokšņa karšu konstatējumiem, lai tā varētu sagatavot ziņojumu par eksponētības troksnim situāciju ES. Komisija šīm četrām dalībvalstīm 2024. gada oktobrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules. Kopš tā laika šīs četras dalībvalstis nav paziņojušas Komisijai visu attiecīgo informāciju par stratēģiskajām trokšņa kartēm, tostarp par iedzīvotāju eksponētību troksnim. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Bulgārijai, Grieķijai, Ungārijai un Slovākijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina ITĀLIJU novērst un pārvaldīt invazīvu svešzemju sugu izplatīšanos
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Itālijai (INFR(2024)2226) par to, ka tā nav novērsusi un pārvaldījusi uguns skudru (Solenopsis invicta)) introdukciju un izplatīšanos, kā prasīts Invazīvo svešzemju sugu regulā (ISS regula (ES) 1143/2014). Invazīvas svešzemju sugas Eiropā un visā pasaulē ir viens no pieciem galvenajiem biodaudzveidības izzušanas cēloņiem. ISS regulas mērķis ir novērst, līdz minimumam samazināt un mazināt invazīvu svešzemju sugu negatīvo ietekmi uz biodaudzveidību un saistītajām ekosistēmām, kā arī uz cilvēka veselību un drošību, un samazināt to sociālo un ekonomisko ietekmi Eiropā. Pretēji regulai pēc uguns skudru dokumentēšanas Sicīlijā Itālija nekavējoties nepaziņoja Komisijai un pārējām dalībvalstīm par to agrīnu atklāšanu. Itālijas iestādes arī nepaziņoja Komisijai par veiktajiem izskaušanas pasākumiem trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma par agrīnu atklāšanu. Komisija 2024. gada novembrī nosūtīja Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Šķiet, ka jau ilgu laiku pēc uguns skudru konstatācijas nav veikti izskaušanas pasākumi un ka Itālija nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu uguns skudru nejaušu izplatīšanos. Itālija nav arī efektīvi ieviesusi invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, uzraudzības sistēmu. Turklāt Itālija nav ņēmusi vērā vairākus oficiālā paziņojuma vēstulē izvirzītos argumentus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Itālijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina RUMĀNIJU veikt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un apsaimniekotu tās Natura 2000 teritorijas
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR(2020)2238) par to, ka tā nav izpildījusi Dzīvotņu direktīvu (Direktīva 92/43/EEK). Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm ir jāierosina Kopienā nozīmīgas teritorijas, kas kļūs par ES mēroga Natura 2000 tīkla daļu. Pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi teritoriju, dalībvalstij ir seši gadi, lai to noteiktu par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un noteiktu saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas saglabās vai atjaunos aizsargājamo sugu un dzīvotņu labvēlīgu aizsardzības statusu. Tās ir galvenās prasības Natura 2000 tīkla pārvaldībai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai visā ES. Komisija 2020. gada 2. jūlijā nosūtīja Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav noteikusi 382 Kopienā nozīmīgas teritorijas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Komisija arī konstatēja, ka Rumānija attiecībā uz šīm teritorijām nav noteikusi detalizētus konkrētai teritorijai paredzētus saglabāšanas mērķus. Kopš tā laika Rumānija ir noteikusi 213 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, bet 169 teritorijas nav noteiktas. Turklāt 16 teritorijām nav teritorijai specifisku saglabāšanas mērķu, un 208 teritorijām ir nepilnīgi teritorijai specifiski saglabāšanas mērķi. Turklāt 10 teritoriju aizsardzības pasākumi ir pārāk vispārīgi, lai nodrošinātu to dzīvotņu un sugu pienācīgu aizsardzību, kuru dēļ tās ir noteiktas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Rumānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina SLOVĀKIJU uzlabot atkritumu apstrādi
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Slovākijai (INFR(2021)2168) par to, ka tā nav pareizi piemērojusi Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīva 1999/31/EK) un Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīva 2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES)2018/851). Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus, kas piemērojami poligoniem, un tās mērķis ir nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka poligonos nonāk tikai apstrādāti atkritumi. Saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu dalībvalstīm ir jāreģenerē un jāapglabā atkritumi tādā veidā, kas neapdraud cilvēku veselību un vidi. Tā aizliedz atkritumu izmešanu, izgāšanu vai nekontrolētu apglabāšanu. Komisija 2021. gada novembrī nosūtīja Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr konstatētie trūkumi vēl nav novērsti. Pirmkārt, Slovākija savos tiesību aktos joprojām nav pareizi transponējusi pienākumu pirms atkritumu apglabāšanas poligonos iepriekš apstrādāt atkritumus un ir atkārtoti atlikusi šā pienākuma stāšanos spēkā – pašlaik līdz 2027. gada 1. janvārim. Turklāt Slovākija vēl nav veikusi visus plānotos pasākumus, lai atbalstītu atkritumu dalītu savākšanu, piemēram, palielinot maksu par apglabāšanu poligonos un ieviešot principu “cik izmet, tik maksā”. Neraugoties uz uzlabojumiem, Slovākijā sadzīves atkritumu dalītas savākšanas līmenis joprojām ir zems. Turklāt atkritumu apstrādes iekārtu jauda apstrādei pirms apglabāšanas poligonos joprojām ir nepietiekama. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Slovākijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret POLIJU sakarā ar Dzeramā ūdens direktīvas netransponēšanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju (INFR(2023)0089) par to, ka tā nav pieņēmusi valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē pārstrādāto Dzeramā ūdens direktīvu (Direktīva (ES) 2020/2184). Pārstrādātā Dzeramā ūdens direktīva plašāk aizsargā cilvēka veselību, atjauninot ūdens kvalitātes standartus, risinot problemātisku piesārņotāju, piemēram, endokrīno disruptoru un mikroplastmasas, problēmu un nodrošinot tīrāku krāna ūdeni. Pārstrādātā direktīva vēršas arī pret ūdens noplūdēm, jo patlaban ES vidēji 30 % dzeramā ūdens tiek zaudēti sadales laikā. Dalībvalstīm šī direktīva valsts tiesību aktos bija jātransponē un atbilstība tās noteikumiem jāpanāk līdz 2023. gada 12. janvārim. Komisija uzskata, ka ar Polijas iestāžu līdzšinējiem centieniem nepietiek, tāpēc vēršas pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā, prasot piemērot finansiālas sankcijas. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret GRIEĶIJU sakarā ar rīcības plānu par troksni nepieņemšanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju (INFR(2017)2150) par to, ka nav pieņemti rīcības plāni par troksni visās aglomerācijās un uz visiem galvenajiem autoceļiem, kā to prasa Vides trokšņa direktīva (Direktīva 2002/49/EK). Vides trokšņa direktīvā ir noteikti trokšņa piesārņojuma līmeņi un ierosināti nepieciešamie reaģēšanas pasākumi, piemēram, atbilstoši pilsētplānošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi. Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm jāpieņem kartes, kurās attēlota trokšņa iedarbība lielākajās aglomerācijās, pie galvenajiem ceļiem, dzelzceļiem un ap nozīmīgākajām lidostām. Šīs stratēģiskās trokšņa kartes noder par pamatu tādu pasākumu noteikšanai trokšņa mazināšanas rīcības plānos, kuri palīdz samazināt trokšņa piesārņojumu. Tās sniedz būtisku informāciju iedzīvotājiem par trokšņa līmeni, kam tie ir pakļauti, lai iedzīvotāji paši varētu pārliecināties, vai iestāžu veiktie pasākumi ir pietiekami. Trokšņa kartes lielākajai daļai aglomerāciju nebija pieņemtas, un tās, kas tika pieņemtas, neatbilda direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām, un nebija notikusi pienācīga apspriešanās ar sabiedrību. Grieķija arī nebija pienācīgi identificējusi visus ceļus, kuriem būtu bijis jāsagatavo stratēģiskās kartes un rīcības plāni. Neraugoties uz zināmu progresu, joprojām pastāv vairākas nepilnības. Komisija uzskata, ka Grieķijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc pret Grieķiju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret POLIJU saistībā ar tiesu iestāžu pieejamību vides lietās
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju (INFR(2020)2105) par to, ka tā nav nodrošinājusi, ka attiecīgās sabiedrības daļas locekļi, tostarp privātpersonas un vides NVO, var apstrīdēt to gaisa kvalitātes plānu neesību vai nepietiekamību, kas nepieciešami saskaņā ar Gaisa kvalitātes direktīvu (Direktīva 2008/50/EK). Ja ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības attiecībā uz gaisa piesārņojumu tiek pārsniegtas, dalībvalstīm saskaņā ar direktīvu ir jāpieņem gaisa kvalitātes plāni un jānosaka tādi pasākumi, lai pārsnieguma periodi būtu iespējami īsāki. Vienlaikus saskaņā ar Orhūsas konvenciju un ES līgumiem atsevišķiem iedzīvotājiem un vides NVO jābūt iespējai apstrīdēt iestāžu lēmumus vai to neesību, ja tie uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami. Komisija uzskata, ka ar Polijas iestāžu līdzšinējiem centieniem nepietiek, tāpēc vēršas pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Oficiāla paziņojuma vēstule pēc Tiesas sprieduma (LESD 260. pants)

Komisija aicina GRIEĶIJU izpildīt Tiesas spriedumu, lai aizsargātu dabiskās dzīvotnes un sugas
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli saskaņā ar LESD 260. pantu Grieķijai (INFR(2014)2260) par to, ka tā nav izpildījusi Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 17. decembra spriedumu (C‑849/19). Nolēmumā tika konstatēts, ka Grieķija nav noteikusi aizsardzības mērķus un pasākumus 239 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT), kā prasīts Dzīvotņu direktīvā (Direktīva 92/43/EEK). Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu dalībvalstīm ir jāierosina, kuras Kopienā nozīmīgas teritorijas (KNT) kļūs par ES mēroga Natura 2000 tīkla daļu. Pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi teritoriju, dalībvalstij ir seši gadi, lai to noteiktu par ĪADT un noteiktu saglabāšanas mērķus un pasākumus, kas saglabās vai atjaunos aizsargājamo sugu un dzīvotņu labvēlīgu aizsardzības statusu. Tās ir galvenās prasības Natura 2000 tīkla pārvaldībai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai visā ES. Lai gan Grieķija kopš Tiesas sprieduma ir noteikusi 239 ĪADT un panākusi progresu aizsardzības mērķu noteikšanā, tā joprojām nav noteikusi vajadzīgos aizsardzības pasākumus visām 239 ĪADT. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt atkal vērsties pret Grieķiju Eiropas Savienības Tiesā un lūgt piemērot finansiālas sankcijas.

2. Zivsaimniecība un jūrlietas

(Sīkāka informācija: Maciej Berestecki, tālr.: +32 229 66483, Anna Wartberger, tālr.: +32 229 82054)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina PORTUGĀLI efektīvi ieviest noteikumus pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei (INFR(2025)2072) par to, ka tā nav pienācīgi ieviesusi ES noteikumus par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Oficiālā paziņojuma vēstulē Komisija norāda uz strukturāliem trūkumiem, Portugālei piemērojot ES nozvejas sertifikācijas sistēmu (Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008), kuras mērķis ir novērst NNN zvejā iegūtu zivju ienākšanu ES tirgū. Neraugoties uz ES nulles tolerances politiku attiecībā uz NNN zveju, kas kaitē zivju krājumiem, jūras dzīvotnēm un piekrastes kopienām, Portugāle pastāvīgi nav pārbaudījusi trešo valstu zvejas produktu izcelsmi, ļaujot ES ievest lielu daudzumu augstvērtīgu NNN zvejā iegūtu zivju. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Portugālei, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

3. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Lea Zuber, tālr. +32 229 56298; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina UNGĀRIJU ievērot ES noteikumus par preču brīvu apriti
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2025)2051) par to, ka tā nav atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā piešķīrusi augstas vērtības izmantošanas līguma slēgšanas tiesības par smilšu un grants ieguves vietām. LESD 49. pantā nostiprinātā brīvība veikt uzņēmējdarbību prasa, lai valsts iestādes nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un piešķiršanas procedūru pārredzamību. Komisija uzskata, ka Ungārija, piešķirot izmantošanas līguma slēgšanas tiesības slēgtā konkursa procedūrā, nav izpildījusi LESD 49. pantā paredzētos pienākumus. Šīs procedūras pārredzamības trūkums liedza ieinteresētajiem uzņēmējiem tajā piedalīties. Līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas uz 20 gadiem, un to var pagarināt līdz 30 gadiem, kas ir laikposms, kurā pastāvīgi tiek pārkāptas citu no piešķiršanas procesa izslēgto ieinteresēto uzņēmēju tiesības. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina SLOVĒNIJU ievērot publiskā iepirkuma noteikumus
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuliSlovēnijai (INFR(2025)4011) par to, ka tā nav ievērojusi Eiropas publiskā iepirkuma noteikumus. Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu ir noteiktas procedūras publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko veic dalībvalstu iestādes. Direktīvā ir paredzēti daži izņēmumi, kad valsts iestādēm nav jāievēro šīs procedūras. Slovēnijas Farmācijas likuma grozījums atbrīvo publiskos farmācijas institūtus no publiskā iepirkuma procedūru veikšanas zāļu iegādei. Komisija uzskata, ka šis atbrīvojums ir pretrunā direktīvā noteiktajiem pienākumiem. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Slovēnijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina UNGĀRIJU nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz pārtikas un nepārtikas produktiem
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot divas oficiāla paziņojuma vēstules Ungārijai (INFR(2025)2052 un INFR(2025)2102) par to, ka tā ir piemērojusi cenu starpības ierobežojumus uzņēmumiem, kas nav Ungārijas uzņēmumi. Pirmā procedūra attiecas uz ierobežojumiem noteiktu pārtikas produktu pārdošanai, ko veic pārtikas mazumtirgotāji. Otrā procedūra attiecas uz līdzīgiem ierobežojumiem konkrētu nepārtikas preču pārdošanai, ko veic aptiekas. Brīvība veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar LESD 49. pantu paredz, ka valsts iestādēm ir jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret ekonomikas dalībniekiem un jāatturas no saimnieciskās darbības ierobežošanas, ja vien šādi ierobežojumi nav pamatoti konkrētu sabiedrības interešu apsvērumu sasniegšanai. Ungārija ierobežo starpību starp konkrētu produktu iepirkuma cenām un pārdošanas cenām līdz līmenim, kas vairs nesedz ārvalstu uzņēmumu izmaksas, pārsniedzot to produktu iegādes izmaksas, tādējādi liekot mazumtirgotājiem, kas nav Ungārijas mazumtirgotāji, pārdot savus produktus ar zaudējumiem. Tāpēc Komisija sūta divas oficiāla paziņojuma vēstules Ungārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina FRANCIJU ievērot ES noteikumus par veterināro uzņēmumu un veterinārārstu pārvietošanās brīvību
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Francijai (INFR(2024)4005) par tās valsts noteikumiem attiecībā uz veterinārajiem uzņēmumiem un veterinārārstiem. Komisija uzskata, ka Francijas noteikumi neatbilst Pakalpojumu direktīvai 2006/123/EK un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 56. pantam, kas nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, reģistrējoties kādā dalībvalstī vai sniedzot pārrobežu pakalpojumus, nesaskaras ar nepamatotiem šķēršļiem. Francijas noteikumi paredz, ka veterinārā uzņēmuma akcionāru vairākumam attiecīgajā uzņēmumā ir jābūt praktizējošiem veterinārārstiem. Francijas noteikumos ir arī noteikts, ka veterinārārstiem katrā no viņu iestādēm ir jāatrodas vismaz nepilnu darba laiku. Tas ierobežo to veterināro uzņēmumu skaitu, kuros veterinārārsts var strādāt. Turklāt Francijas tiesību akti gan pakalpojumu sniegšanas brīvību pieļauj principā, tomēr praksē Francija ierobežo citās dalībvalstīs reģistrētus veterinārārstus Francijā piedāvāt īslaicīgus un gadījuma rakstura pakalpojumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Francijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties pret VĀCIJU Eiropas Savienības Tiesā par ES publiskā iepirkuma direktīvu nepareizu transponēšanu
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties pret Vāciju (INFR(2018)2272) Eiropas Savienības Tiesā par ES publiskā iepirkuma direktīvu (Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/23/ES) nepareizu transponēšanu. ES publiskā iepirkuma direktīvās ir ietverti noteikumi par pasta pakalpojumiem, kas nav transponēti Vācijas tiesību aktos. Jo īpaši Vācijas tiesību aktos nav prasīts līgumslēdzējiem piemērot publiskā iepirkuma noteikumus šajā nozarē. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Vācijas tiesību aktos līgumslēdzējām iestādēm nav noteikts pienākums sniegt detalizētu informāciju pretendentiem pēc līguma noslēgšanas, lai uzsāktu saīsināto pārskatīšanas termiņu. Tāpēc pretendentiem ir grūti izlemt, vai un līdz kuram laikam sākt pārskatīšanu. Otrkārt, jēdziena “līgumslēdzējs” definīcija Vācijas tiesību aktos nav skaidra, un tas sarežģī piemērotu konkursa procedūru izvēli. Treškārt, Vācijas tiesību aktos nav noteikts, ka līgumslēdzējiem pasta nozarē ir jāpiemēro publiskā iepirkuma noteikumi. Neraugoties uz to, ka dažas identificētās nepilnības ir novērstas, Komisija uzskata, ka iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc pret Vāciju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

Oficiāla paziņojuma vēstule pēc Tiesas sprieduma (LESD 260. pants)

Komisija aicina PORTUGĀLI un SLOVĀKIJU ievērot Maksājumu kavējumu direktīvu
Eiropas Komisija ir nolēmusi saskaņā ar LESD 260. pantu nosūtīt divas oficiāla paziņojuma vēstules Portugālei un Slovākijai (INFR(2017)2037 un INFR(2016)4131) par to pienākumu nepildīšanu saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvu (Direktīva 2011/7/EK), kā apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa. Maksājumu kavējumi negatīvi ietekmē uzņēmumus, samazinot likviditāti, kavējot izaugsmi un vājinot noturību. Tie arī ierobežo uzņēmuma spēju pāriet uz zaļāku praksi un īstenot digitālo pārveidi. Uzņēmumi un jo īpaši MVU paļaujas uz regulāriem maksājumiem, lai darbotos un maksātu saviem darbiniekiem. Maksājumu kavējumu direktīvā publiskā sektora iestādēm noteic pienākumu rēķinus apmaksāt 30 dienu laikā (veselības aprūpes iestāžu gadījumā – 60 dienu laikā). Tiesa konstatēja, ka Portugāle un Slovākija nav izpildījušas pienākumus saskaņā ar Maksājumu kavējumu direktīvu (Komisija/Portugāle, 2024. gada 11. jūlijs, un Komisija/Slovākija, 2024. gada 19. septembris). Portugāles un Slovākijas paziņotie pasākumi kopš nolēmumiem nav devuši pietiekamus uzlabojumus šā jautājuma risināšanā. Portugālei un Slovākijai tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un novērstu Komisijas norādītos trūkumus. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nodot lietas atpakaļ Tiesai, pieprasot piemērot finansiālas sankcijas. 

4. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr.: +32 229 67533; Elettra Di Massa, tālr. +32 229 82161)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina ITĀLIJU un SOMIJU pareizi transponēt Šaujamieroču direktīvas noteikumus   
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules Maltai Itālijai (INFR(2025)2070) un Somijai (INFR(2025)2069) par to, ka tās nav pareizi transponējušas konkrētus Šaujamieroču direktīvas (Direktīva (ES) 2021/555) noteikumus. Somija nav pareizi transponējusi arī noteiktus noteikumus, ko paredz Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/68 par marķēšanu un Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/69 par trauksmes ieročiem un signālieročiem. Šaujamieroču direktīvā ir noteikti kopēji minimālie standarti civilo šaujamieroču, piemēram, šaušanai sportā un medībās izmantojamu ieroču, iegādei, glabāšanai un komerciālai apmaiņai. Direktīvas noteikumi ļauj likumīgi Eiropas Savienībā civiliem mērķiem izmantot un pārvietot šaujamieročus, būtiskās daļas un munīciju. Vienlaikus direktīva uztur augstus drošības un aizsardzības standartus pret noziedzīgiem nodarījumiem ar šaujamieročiem un to nelegālu tirdzniecību. Komisijas Īstenošanas direktīvā (ES) 2019/68 ir noteikti noteikumi par šaujamieroču marķējumu, lai uzlabotu šaujamieroču izsekojamību un atvieglotu šaujamieroču un būtisko daļu drošu nodošanu. Komisijas Īstenošanas direktīvā (ES) 2019/69 ir izklāstītas tehniskās specifikācijas trauksmes un signālieročiem (kas šauj tikai tukšu munīciju vai kairinošas vielas), lai nepieļautu to nelikumīgu pārveidi par nāvējošiem šaujamieročiem. Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Somijai un Itālijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus. 

Komisija aicina ĪRIJU izpildīt pienākumus attiecībā uz sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu 
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai (INFR(2025)2053) par to, ka tā nav izpildījusi konkrētus pienākumus saskaņā ar Regulu par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (Regula (ES) 2019/1148). Regula paredz ES mēroga noteikumus attiecībā uz vielām un maisījumiem, ko varētu ļaunprātīgi izmantot, lai izgatavotu pašdarinātas sprāgstvielas. Tā ierobežo šo vielu vai maisījumu pieejamību plašai sabiedrībai un paredz, ka par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar šīm vielām, jāziņo attiecīgajām iestādēm. Komisija uzskata, ka Īrija nav izpildījusi vairākus Regulā noteiktos pienākumus, piemēram, pienākumus noteikt noteikumus par sankcijām, nozīmēt Regulas īstenošanas kompetento iestādi vai paziņot licencēšanas režīma īstenošanas pasākumus. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Īrijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu. 

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina LUKSEMBURGU, UNGĀRIJU un SLOVĀKIJU pareizi transponēt Direktīvas par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu noteikumus 
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Luksemburgai (INFR(2019)2236), Ungārijai (INFR(2019)2234) un Slovākijai (INFR(2019)2135) par to, ka tās savos tiesību aktos nav pareizi transponējušas Direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (Direktīva 2011/93/ES). ES ir stingri noteikumi, kas visā Eiropā paredz kriminālatbildību par seksuālu vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālu izmantošanu un materiāliem, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem. Direktīvā ir iekļauti minimālie noteikumi attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu un ieviesti noteikumi, lai stiprinātu šādu noziegumu novēršanu un cietušo bērnu aizsardzību. Direktīvā arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka pārkāpējiem ir pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi. Šīs trīs dalībvalstis vairākus šos noteikumus nav pareizi transponējušas.  Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu šīm dalībvalstīm, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai. 

Tiesai nodotās lietas

Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret BULGĀRIJU, ĪRIJU un PORTUGĀLI par to, ka tās nav izpildījušas Regulu par teroristisku saturu tiešsaistē
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju (INFR(2022)2113), Īriju (INFR(2022)2121) un Portugāli (INFR(2022)2129) par to, ka tās nav izpildījušas konkrētus pienākumus, ko paredz Regula par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (“TCO regula” – Regula (ES) 2021/784). TCO regula ir piemērojama no 2022. gada 7. jūnija un uzliek pienākumu Eiropas Savienībā tiešsaistes platformās izvietotu teroristisku saturu izņemt vienas stundas laikā pēc dalībvalstu iestāžu izdota izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Tas palīdz cīnīties pret ekstrēmistisku ideoloģiju izplatīšanu tiešsaistē, un tam ir būtiska nozīme uzbrukumu un radikalizācijas novēršanā, vienlaikus aizsargājot pamattiesības. Komisija uzskata, ka Bulgārija, Īrija un Portugāle nav izpildījušas vienu vai vairākus TCO regulā noteiktos pienākumus. Tas ietver prasību izraudzīties iestādi vai iestādes, kas atbild par regulas izpildi un atbilstības nodrošināšanu, un paziņot par šīm iestādēm Komisijai, izveidot publisku kontaktpunktu, kas izskatītu pieprasījumus pēc precizējumiem un atsauksmes saistībā ar izņemšanas rīkojumiem; un paredzēt noteikumus un pasākumus attiecībā uz sodiem gadījumos, kad mitināšanas pakalpojuma sniedzēji nepilda savus juridiskos pienākumus. Tāpēc Komisija pret Bulgāriju, Īriju un Portugāli vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

5. Tiesiskums

(Sīkāka informācija: Markus Lammert, tālr.: +32 229 67533; Yuliya Matsyk, tālr. +32 222 62716)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina ITĀLIJU un LIETUVU pareizi transponēt ES noteikumus par nevainīguma prezumpciju un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai (INFR(2025)2066) un Lietuvai (INFR(2025)2067) par to, ka tās nav pareizi transponējušas Direktīvu par nevainīguma prezumpcijas stiprināšanu un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (Direktīva 2016/343/ES). Minētā direktīva ir viena no sešām direktīvām, ko ES ir pieņēmusi, lai radītu kopīgus minimālos standartus, nodrošinot, ka visā Eiropas Savienībā krimināllietās tiek pietiekami aizsargātas aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības uz taisnīgu tiesu. Komisija uzskata, ka daži valsts transponēšanas pasākumi, ko abas minētās dalībvalstis ir paziņojušas, direktīvas prasības neapmierina pietiekami. Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka Itālija nav pareizi transponējusi noteikumus par ierobežojumiem attiecībā uz fizisko brīvību ierobežojošu līdzekļu izmantošanu sabiedrībā, tiesībām klusēt un neliecināt pret sevi, kad izmeklēšanas iestādes vāc informāciju vietā vai tūlīt pēc nodarījuma un kad aizdomās turētais sniedz spontānus paziņojumus. Lietuva nav transponējusi pasākumus, kas saistīti ar publiskām norādēm par vainu, fizisko brīvību ierobežojošu līdzekļu izmantošanu tiesā, izslēgšanas no dalības lietas izskatīšanā tiesā pagaidu raksturu un tiesībām uz jaunu atkārtotu izskatīšanu. Turklāt abas dalībvalstis nav pareizi transponējušas prasību par to, ka persona, kura tiek tiesāta aizmuguriski, tiek informēta par tās tiesībām uz lietas atkārtotu izskatīšanu, kā arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami direktīvā noteikto tiesību pārkāpumu gadījumā. Tāpēc Komisija sūta Itālijai un Lietuvai oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tām divus mēnešus laika atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina MALTU izpildīt ES noteikumus par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Maltai (INFR(2025)2100) par to, ka tā nav izpildījusi tās pienākumus saskaņā ar Regulu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi (Regula (ES) 1215/2012) azartspēļu jomā. Komisija konstatēja, ka Malta nav ievērojusi regulu, uzliekot savām tiesām pienākumu sistemātiski atteikties – pamatojoties uz valsts sabiedrisko kārtību – atzīt un izpildīt spriedumus, ko citu ES dalībvalstu tiesas pieņēmušas attiecībā uz Maltas licencētiem azartspēļu uzņēmumiem. Turklāt Malta attur ārvalstu prāvniekus no prasības celšanas Maltas tiesās pret šīm struktūrām, neraugoties uz ES noteikumiem, saskaņā ar kuriem šādas tiesas ir noteiktas par piemērotām tiesām, pamatojoties uz atbildētāja domicilu. Komisija uzskata, ka Maltas tiesību akti, efektīvi aizsargājot tiešsaistes azartspēļu nozari no pārrobežu tiesvedības, apdraud principu par savstarpēju uzticēšanos tiesvedībai Savienībā. Ar tiem arī tiek pārkāpts aizliegums pēc būtības pārskatīt citu dalībvalstu spriedumus, pārsniegtas sabiedriskās kārtības izņēmuma robežas un sagrozīti ES noteikumi par jurisdikciju. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Maltai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina NĪDERLANDI pilnībā transponēt Direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem kriminālprocesā
Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Nīderlandei (INFR(2023)2089) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi valsts tiesību aktos Direktīvu par procesuālajām garantijām bērniem kriminālprocesā (Direktīva (ES) 2016/800). Šīs direktīvas mērķis ir garantēt kopīgus minimālos standartus attiecībā uz to bērnu tiesībām, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, lai visā ES nodrošinātu šādu bērnu tiesības uz taisnīgu tiesu. Komisija 2023. gada oktobrī nosūtīja Nīderlandei oficiāla paziņojuma vēstuli. Izanalizējusi atbildi, Komisija secināja, ka Nīderlande joprojām nav pareizi transponējusi noteikumus, kas saistīti ar bērna tiesībām saņemt informāciju par prasību, ka personai(-ām), kurai(-ām) ir vecāku atbildība, ir jābūt informētai par bērna tiesībām. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Nīderlandei, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina VĀCIJU, LUKSEMBURGU un POLIJU transponēt ES noteikumus par ES pagaidu ceļošanas dokumentu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Vācijai (INFR(2025)0028 un INFR(2025)0032), Luksemburgai (INFR(2025)0067 un INFR(2025)0071) un Polijai  (INFR(2025)0084 un INFR(2025)0089) par to, ka tās nav transponējušas Padomes Direktīvu (ES) 2019/997, ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu (“ES PCD”), un to papildinošo Komisijas Deleģēto direktīvu (ES) 2024/1986. ES PCD direktīva paredz, ka dalībvalstis izsniedz ES pagaidu ceļošanas dokumentus ES pilsoņiem, kuru pases, viņiem atrodoties ārvalstīs, ir nozaudētas, nozagtas vai iznīcinātas, lai viņi varētu atgriezties savā izcelsmes vai dzīvesvietas valstī. Dalībvalstīm līdz 2024. gada 9. decembrim bija jātransponē abas direktīvas savos tiesību aktos, un tām jāsāk izsniegt jaunu ES pagaidu ceļošanas dokumentu 2025. gada 9. decembrī. Komisija 2025. gada 31. janvārī nosūtīja Vācijai, Luksemburgai un Polijai oficiāla paziņojuma vēstules par transponēšanas pasākumu nepaziņošanu. Tā kā šīs dalībvalstis neveica vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu abu direktīvu transponēšanu, Komisija ir nolēmusi izdot argumentētus atzinumus Vācijai, Luksemburgai un Polijai. Tagad šīm trim dalībvalstīm ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret POLIJU un ZVIEDRIJU par to, ka tās nav pareizi transponējušas noteikumus par Eiropas apcietināšanas orderi
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju (INFR(2020)2308) un Zviedriju(INFR(2020)2362) par to, ka tās nav izpildījušas Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI). Komisija 2021. gada februārī nosūtīja Zviedrijai pirmo oficiālā paziņojuma vēstuli un 2024. gada februārī – papildu oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav pareizi transponējusi pamatlēmuma noteikumus. Tomēr Komisija joprojām uzskatīja, ka Zviedrijas transponējums nebija pareizs, un tāpēc 2024. gada oktobrī nosūtīja argumentētu atzinumu. Komisija 2020. gada decembrī nosūtīja Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Novērtējusi atbildi, Komisija uzskatīja, ka daži trūkumi joprojām pastāvēja, un tāpēc 2023. gada jūlijā Polijai nosūtīja papildu oficiāla paziņojuma vēstuli un 2024. gada aprīlī – argumentētu atzinumu. Komisija uzskata, ka Polijas un Zviedrijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, un tāpēc vēršas pret tām Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

6. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 229 57501; Giulia Bedini, tālr.: +32 229 58661; Ana Crespo Parrondo, tālr.: +32 229 81325)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina PORTUGĀLI un RUMĀNIJU izpildīt ES noteikumus par ražojumu ekodizainu un energomarķējumu
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Portugālei (INFR(2025)2073) un Rumānijai (INFR(2025)2074) par to, ka tās nenodrošina faktisku atbilstību ES noteikumiem par ražojumu ekodizainu (Direktīva 2009/125/EK) un energomarķējumu (Regula (ES) 2017/1369). Dalībvalstis ir atbildīgas par savu tirgu efektīvas uzraudzības nodrošināšanu un to, ka tirgū tiek laisti tikai tie ražojumi, kas atbilst visiem piemērojamajiem ES noteikumiem. Praktiski tas nozīmē, ka ir jāpārbauda, vai ražojumi atbilst minimālajām enerģijas patēriņa prasībām un tiem ir pareizs energomarķējums, kas patērētājiem sniedz informāciju, kura vajadzīga, lai pieņemtu lēmumus par pirkumu. Tirgus uzraudzības regulā (Regula (ES) 2019/1020) ir noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt efektīvu tirgus uzraudzību, kas ietver valsts tirgus uzraudzības iestādes izveidi, pienācīgus resursu un izmeklēšanas pilnvaru piešķiršanu tai, pienācīga mēroga ražojumu pārbaužu veikšanu un ziņošanu par šīm pārbaudēm tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmas datubāzē. Komisija uzskata, ka abas šīs dalībvalstis šo pienākumu nepilda, un tāpēc sūta oficiāla paziņojuma vēstules Portugālei un Rumānijai, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina UNGĀRIJU atcelt maksas, kas noteiktas uzņēmējiem, kuri saņem bezmaksas kvotas saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai (INFR(2025)4016) par to, ka tā piemēro oglekļa kvotu nodokli un darījuma maksu ievērojamas kvotu bezmaksas iedales saņēmējiem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS, Direktīva 2003/87/EK), jo šīs maksas ir pretrunā ES tiesību aktiem. ETS direktīva un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 nosaka saskaņotus noteikumus par kvotu bezmaksas iedali rūpnieciskajām iekārtām, kas piedalās ES ETS. Kvotu bezmaksas iedale attiecas uz emisiju kvotu sadali bez maksas konkrētām iekārtām, lai palīdzētu novērst oglekļa emisiju pārvirzi, kas nozīmē rūpniecības pārvietošanu ārpus ES uz valstīm ar mazāk stingru klimata politiku. Šīs bezmaksas kvotas jāpiešķir bez maksas vai nosacījumiem, kas varētu mazināt to paredzēto ekonomisko labumu. Turklāt ES ETS reģistra regulā (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1122) ir noteikts, ka visām maksām, ko valstu kompetentās iestādes iekasē no Savienības reģistra kontu turētājiem, ir jābūt samērīgām. Turpretī Ungārijas tiesību aktos ir paredzētas maksas, kas piemērojamas ievērojamu bezmaksas kvotu saņēmējiem, un tās tiek attiecīgi kvalificētas atkarībā no gada emisiju apjoma un saņemtajām bezmaksas kvotām. Pirmais maksājums ir oglekļa kvotas nodoklis, kas atbilst 36 EUR par tonnu iekārtas CO₂ emisiju gadā. Otrais maksājums ir darījuma maksa, kas maksājama kompetentajai iestādei pēc tam, kad ES ETS ietvaros ir pārskaitītas kvotas, neatkarīgi no tā, vai tās ir iedalītas bez maksas vai iegādātas. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēti atzinumi

Komisija mudina GRIEĶIJU un SOMIJU pilnībā transponēt ES noteikumus, ar ko paātrina atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas projektiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Grieķijai (INFR(2024)0221) un Somijai (INFR(2024)0226) par to, ka tās nav pilnībā transponējušas valsts tiesību aktos pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Pārskatītā direktīva (Direktīva (ES) 2023/2413, ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/2001) stājās spēkā 2023. gada novembrī, un daži noteikumi bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 1. jūlijam. Šie noteikumi ietver pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras gan atjaunīgās enerģijas projektiem, gan infrastruktūras projektiem, kas vajadzīgi, lai elektroenerģijas sistēmā integrētu papildu jaudu. Tie ietver arī skaidrus termiņus atļauju piešķiršanas procedūrām, kas vērstas uz konkrētām tehnoloģijām vai projektu veidiem, vienotā kontaktpunkta lomas stiprināšanu pieteikumu iesniegšanai un pieņēmumu, ka atjaunīgās enerģijas projekti un saistītā tīkla infrastruktūra ir atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Komisija 2024. gada septembrī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstules 26 dalībvalstīm par to, ka tās nebija pilnībā transponējušas direktīvu valstu tiesību aktos. Pārbaudījusi Grieķijas un Somijas paziņotos transponēšanas pasākumus, Komisija secināja, ka neviena no abām dalībvalstīm vēl nav pilnībā transponējusi noteikumus, kas saistīti ar atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Tāpēc Komisija sūta argumentētu atzinumu abām dalībvalstīm, kurām tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu un veiktu vajadzīgos pasākumus nolūkā pabeigt transponēšanu. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietas Eiropas Savienības Tiesai.

7. Nodokļi

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 229 57501; Saul Louis Goulding, tālr. +32 229 64735)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Komisija aicina BEĻĢIJU un PORTUGĀLI ieviest muitas elektroniskās sistēmas
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras, sūtot oficiāla paziņojuma vēstules Portugālei (INFR(2025 2064) un Beļģijai (INFR(2025)2016) par pagaidu uzglabāšanas sistēmas neieviešanu gaisa transportam un Portugāles gadījumā (INFR(2025) 2064) arī par valsts importa sistēmas neieviešanu. Bija noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. decembrim bija jāizveido šīs sistēmas un jānodod tās ekspluatācijā, arī nodrošinot attiecīgo uzņēmēju sistēmu pilnīgu migrāciju saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu (Regula (ES) 952/2013) un SMK darba programmu (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879). Elektroniskā pagaidu uzglabāšanas sistēma ļauj attiecīgās deklarācijas iesniegt elektroniski, un tā ir viens no būtiskajiem soļiem, lai nodrošinātu ES ievesto preču uzraudzību. Tiklīdz šīs deklarācijas ir publicētas elektroniski, valstu importa sistēma nodrošina, ka ES importētajām precēm tiek piemēroti gan fiskālie, gan nefiskālie pasākumi. Nodrošinot starpsavienojumus ar dažādām citām valstu lietojumprogrammām, valstu importa sistēmai ir galvenā nozīme, lai cita starpā nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu un ES finanšu interešu aizsardzību, kā arī ES līmeņa un valstu aizliegumu/ierobežojumu izpildi saistībā ar preču importu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstules Beļģijai un Portugālei, kurām tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Komisija aicina BEĻĢIJU izpildīt ES muitas datu nosūtīšanas prasības
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūras, sūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai (INFR(2025)2009) par to, ka tā nav izpildījusi muitas datu nosūtīšanas pienākumus. Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu (SMK) (Regula (ES) 952/2013) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 dalībvalstīm ir jānosūta konkrēti muitas dati, izmantojot SURV3 – ES pārvaldītu digitālu sistēmu, kas pieejama valstu muitas dienestiem. SURV3 IT sistēma nodrošina muitas datu vākšanu un uzraudzību visā Eiropas Savienībā, atvieglojot muitas kontroles vienotu piemērošanu, efektīvu riska pārvaldību un atbilstību ES pasākumiem uz robežām. SMK un SMK-ĪA dalībvalstīm ir noteikts pienākums nosūtīt uz SURV3 sistēmu 57 standartizētu datu elementu kopumu noteiktā formātā. Tomēr, neraugoties uz termiņiem, kas jāievēro, šīs dalībvalstis turpina izmantot novecojušus formātus un nodrošina mazākas datu kopas. Šī neatbilstība apdraud ES muitas operāciju efektivitāti un uzticamību un to atbalstošo tiesisko regulējumu. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Nesaņēmusi apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētus atzinumus.

Komisija aicina SPĀNIJU izbeigt diskriminējošo nodokļu uzlikšanu nerezidentu mājokļiem, kas tiek izmantoti kā pastāvīgā dzīvesvieta
Eiropas Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai (INFR(2025)4007) par to, ka tā nav saskaņojusi savus noteikumus par nodokļu uzlikšanu nodokļu maksātājiem nerezidentiem par viņu mājokļiem, kas tiek izmantoti kā pastāvīgā dzīvesvieta, ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (LESD 45. pants un EEZ līguma 28. pants) un kapitāla brīvu apriti (LESD 63. pants un EEZ līguma 40. pants). Lai gan nodokļu maksātājiem rezidentiem nav jāmaksā nodoklis par domājamiem ienākumiem, kas attiecināmi uz viņu mājokļiem, kurus izmanto kā pastāvīgo dzīvesvietu, nodokļu maksātājiem nerezidentiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis par 2 % no to mājokļu kadastrālās vērtības, ko izmanto kā pastāvīgo dzīvesvietu, kā domājamie ienākumi. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Spānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemtas apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Argumentēts atzinums

Komisija aicina PORTUGĀLI ievērot ES tiesību aktus par akcīzes nodokli vīna jomā
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Portugālei (INFR(2020)4063) par to, ka tā nav ievērojusi ES noteikumus par akcīzes nodokli vīna jomā (Padomes Direktīva 92/83/EEK). ES akcīzes nodokļu tiesību akti ļauj vīnam piemērot akcīzes nodokļa nulles likmi. Stiprākiem vīniem (ar spirta tilpumkoncentrāciju no 15 % līdz 18 %) šo režīmu var izmantot tikai tad, ja šis stiprums ir iegūts dabīgā ceļā. Tomēr, ja spirta koncentrācija šajos produktos ir palielināta, piemēram, pievienojot cukuru vai spirtu, ir jāpiemēro augstāka akcīzes nodokļa likme. Portugāles tiesību aktos šis nosacījums nav iekļauts. Rezultātā Portugālē vīnam piemērotā nulles likme tiek nepareizi piemērota šiem produktiem. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Portugālei, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

Komisija aicina UNGĀRIJU atcelt mazumtirdzniecības nodokļu režīmu, lai ievērotu brīvību veikt uzņēmējdarbību
Eiropas Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai (INFR(2024)4022) par to, ka tā savu mazumtirdzniecības nodokļu režīmu nav saskaņojusi ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 54. panta garantēto brīvību veikt uzņēmējdarbību. No pašreizējā mazumtirdzniecības nodokļu režīma izriet, ka uz ārvalstu kontrolētiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri darbojas Ungārijā kā integrēti uzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, attiecas tās pašas visaugstākās un strauji progresīvās nodokļa likmes, ko piemēro šo uzņēmumu apgrozījumam. Uz iekšzemes mazumtirgotājiem, kas Ungārijas tirgū darbojas ar saviem zīmoliem un logotipiem franšīzes sistēmās, neattiecas tādas pašas visaugstākās likmes, jo to apgrozījums nav konsolidēts nodokļu vajadzībām. Proti, režīms liedz ārvalstu kontrolētajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem restrukturizēt uzņēmējdarbības tāpat kā iekšzemes mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Tāpēc mazumtirdzniecības nodokļu režīms ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību. Saskaņā ar 2023. un 2024. gada ieteikumiem, kas adresēti Ungārijai, šis nodoklis nesamērīgi apgrūtina lielākus ārvalstu uzņēmumus, līdzīgi kā citi nozaru nodokļi, kas ieviesti pēdējos gados un skar iekšējo tirgu. Savā atveseļošanas un noturības plānā, ko Padome apstiprināja 2022. gada 15. decembrī, Ungārija apņēmās pakāpeniski izbeigt mazumtirdzniecības nodokli, kas tika ieviests 2022. gadā, lai palielinātu mazumtirdzniecības nozares iemaksu valsts finansēs. Tomēr Ungārija šo mazumtirdzniecības nozarei uzlikto papildnodokli pagaidām vēl pakāpeniski neizbeidz. Tieši pretēji, Ungārija šo nodokļu pasākumu līdz šim ir pastāvīgi pagarinājusi, nenorādot skaidru laika grafiku, kad tas beigsies, un laika gaitā ir palielinājusi visaugstākās nodokļu likmes, kādas mazumtirdzniecības nodokļu režīmā tiek piemērotas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Ungārijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.  

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret PORTUGĀLI par to, ka tā nav paziņojusi pasākumus akcīzes nodokļa jomā
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Portugāli (INFR(2022)0160 un INFR(2022)0162) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi valsts tiesību aktos Padomes Direktīvu (ES) 2020/262 (2019. gada 19. decembris), ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija), un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1151 (2020. gada 29. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 92/83/EEK par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem. Direktīva (ES) 2020/262 ir ļoti svarīga akcīzes nodokļa jomā, jo tā paredz kopīgus noteikumus par akcīzes preču apriti. Atlikušās transponēšanas nepilnības Portugālē ietekmē, piemēram, akcīzes uzņēmumu iesniegto garantiju derīgumu. Šādas garantijas ir vajadzīgas, lai veiktu akcīzes preču pārrobežu pārvietošanu ES iekšienē. Ar Direktīvu (ES) 2020/1151 izveido alkohola sīkražotāju ES mēroga sertifikācijas sistēmu, kas atvieglo šo ražotāju piekļuvi zemākām akcīzes nodokļa likmēm visā Savienībā. Tā arī atbalsta cīņu pret krāpšanu, precizējot nosacījumus atbrīvojumu piemērošanai attiecībā uz spirtu, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā. Portugāles transponēšanas nepilnība ietekmē vīna sīkražotāju ražotā spirta pārrobežu tirdzniecību uz citām dalībvalstīm un tāda spirta pārrobežu tirdzniecību, kas nav paredzēts lietošanai pārtikā. Visām ES dalībvalstīm līdz 2021. gada 31. decembrim bija jānodrošina, ka stājas spēkā tiesību akti, kas nepieciešami, lai pilnībā transponētu Direktīvu (ES) 2020/262 un Direktīvu (ES) 2020/1151, un minēto pasākumu teksts bija tūlīt jāpaziņo Komisijai. Tomēr Portugāle joprojām nav paziņojusi par valsts pasākumiem, ar kuriem pilnībā transponē šīs direktīvas. Komisija uzskata, ka iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc vēršas pret Portugāli Eiropas Savienības Tiesā, pieprasot piemērot finansiālas sankcijas. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.

8. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen, tālr. +32 229 57501; Anna Wartberger, tālr.: +32 229 82054)

Argumentēts atzinums

Komisija aicina BEĻĢIJU pilnībā transponēt ES noteikumus par ceļa nodevām un ceļu infrastruktūras lietošanas maksu
Šodien Eiropas Komisija nolēma sūtīt argumentētu atzinumu Beļģijai (INFR(2024)0149) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi ES noteikumus par maksas noteikšanu transportlīdzekļiem par noteiktas infrastruktūras lietošanu (Direktīva (ES) 2022/362). Direktīvā ir izklāstīti kopīgi noteikumi par attālumam piesaistītas lietošanas maksas un laikam piesaistītas lietošanas maksas (“vinjetes”) piemērošanu, ļaujot dalībvalstīm ar tādu maksu vai vinješu palīdzību atgūt infrastruktūras (būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas) izmaksas. Beļģija līdz noteiktajam termiņam – 2024. gada 25. martam – nepaziņoja par saviem transponēšanas pasākumiem. Neraugoties uz oficiāla paziņojuma vēstules saņemšanu 2024. gada 23. maijā, Beļģija ir tikai daļēji izpildījusi transponēšanas prasības, paziņojot par pasākumiem attiecībā uz Flandrijas un galvaspilsētas Briseles reģioniem, bet ne attiecībā uz Valonijas reģionu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi sniegt argumentētu atzinumu. Beļģijai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai. 

9. Digitālā ekonomika

(Sīkāka informācija: Thomas Regnier, tālr.: +32 229 91099, Patricia Poropat, tālr.: +32 229 80485)

Argumentēts atzinums

Komisija aicina RUMĀNIJU ievērot noteikumus par autortiesību paplašināto kolektīvo licencēšanu  
Šodien Eiropas Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Rumānijai (INFR (2015)4027) par to, ka tā nav ievērojusi konkrētus ES noteikumus par autortiesībām un blakustiesībām (Direktīva 2001/29/EK) un Direktīva (ES) 2019/790). Noteikumi ir saistīti ar paplašinātās kolektīvās licencēšanas sistēmu, kas ieviesta attiecībā uz muzikālo darbu izziņošanas sabiedrībai tiesībām. Pēc pirmās oficiāla paziņojuma vēstules nosūtīšanas, kurā Rumāniju aicināja saskaņot tās tiesību aktus ar ES autortiesību regulējumu, Rumānija grozīja savus tiesību aktus. Komisija konstatēja, ka ar grozījumiem pārkāpums nav pilnībā novērsts, un nosūtīja Rumānijai papildu oficiāla paziņojuma vēstuli. Tomēr Komisijai joprojām ir bažas par Rumānijas Autortiesību likuma saderību ar ES tiesību aktiem autortiesību jomā, jo Rumānijas tiesībās paredzētās paplašinātās kolektīvās licencēšanas sistēmas plašais tvērums ietekmē autoru ekskluzīvo tiesību uz izziņošanu sabiedrībai īstenošanu. Tāpēc Komisija ir nolēmusi izdot argumentētu atzinumu Rumānijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un jāveic vajadzīgie pasākumi. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesai.

10. Nodarbinātība un sociālās tiesības

(Sīkāka informācija: Eva Hrncirova, tālr.: +32 229 88433; Quentin Cortes, tālr.: +32 229 13283)

Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija aicina FRANCIJU ievērot ES noteikumus par darba laiku
Eiropas Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai (INFR(2025)4012) par to, ka tā nav izpildījusi ES noteikumus par darba laiku (Direktīva 2003/88/EK). Komisija uzskata, ka Francijas tiesību akti nenodrošina, ka darba ņēmēji, kuri saslimst ikgadējā atvaļinājuma laikā, vēlāk var izmantot savas ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas pārklājas ar viņu slimību. Komisija uzskata, ka Francijas tiesību akti tādējādi neatbilst Darba laika direktīvai un nenodrošina darba ņēmēju veselību un drošību. Tāpēc Komisija sūta oficiāla paziņojuma vēstuli Francijai, kurai tagad divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.

Tiesai nodotās lietas

Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret SPĀNIJU sakarā ar to, ka tā savos tiesību aktos nav pilnībā transponējusi noteikumus par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem
Šodien Eiropas Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju (INFR(2022)0354) par to, ka tā nav pilnībā transponējusi savos tiesību aktos Direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem (Direktīva 2019/1152). ES noteikumi paredz, piemēram, ka darba ņēmējiem laikus jāsaņem pilnīga informācija par būtiskiem sava darba aspektiem, piemēram, darba laiku un atalgojumu. Saskaņā ar Komisijai paziņotajiem pasākumiem Spānijā šādu noteikumu nav. Komisija sāka pārkāpuma procedūru, 2022. gada septembrī Spānijas iestādēm nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli un 2023. gada jūnijā – argumentētu atzinumu. Spānija 2025. gada februārī paziņoja Komisijai par valsts pasākumiem, ar kuriem dažus, bet ne visus direktīvas noteikumus transponē valsts tiesību aktos.  Komisija uzskata, ka Spānijas iestāžu līdzšinējie centieni nav bijuši pietiekami, tāpēc pret šo valsti vēršas Eiropas Savienības Tiesā, pieprasot piemērot finansiālas sankcijas. Sīkāka informācija sniegta paziņojumā presei.