Eiropas Komisija šodien ierosināja izmaiņas Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulā, lai uzlabotu ES norēķinu tirgu efektivitāti, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti. Šodien iesniegtais priekšlikums ir viens no galvenajiem elementiem 2020. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plānā.
Centrālie vērtspapīru depozitāriji pārvalda infrastruktūru, kas ļauj veikt vērtspapīru (piemēram, akciju vai obligāciju) norēķinus finanšu tirgos. Norēķini attiecas uz vērtspapīru piegādi pircējam apmaiņā pret naudas piegādi pārdevējam. Darījuma veikšana var aizņemt līdz divām darbdienām, un šajā laikposmā var rasties gan kredītrisks, gan juridisks risks. Tāpēc ES finanšu sistēmai ir būtiski nodrošināt, ka šie darījumi tiek veikti drošā un efektīvā veidā.
Centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem ir būtiska nozīme ES kapitāla tirgos un finanšu sistēmā. Piemēram, 2019. gadā ES centrālo vērtspapīru depozitāriju veiktie darījumi sasniedza aptuveni 1,120 triljonus eiro. To nozīmīgā loma nesen tika uzsvērta arī saistībā ar ES sankcijām pret Krieviju. ES 2022. gada 25. februārī vienojās, ka ES centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem ir aizliegts turēt Krievijas klientu kontus, tādējādi apliecinot centrālo vērtspapīru depozitāriju būtisko nozīmi ES finanšu sistēmā.
Šodien iesniegtā priekšlikuma vispārējais mērķis ir palielināt vērtspapīru norēķinu drošību un efektivitāti Eiropas Savienībā, tādējādi uzlabojot ES kapitāla tirgu pievilcību un galu galā sniedzot ieguldījumu ekonomikas finansēšanā. Ņemot vērā lielās naudas summas, kas nonāk caur centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, ir būtiski, lai tie labi darbotos finanšu sistēmas labā. Šodien iesniegtais priekšlikums nodrošinās samērīgākus un efektīvākus noteikumus, lai samazinātu atbilstības izmaksas un regulatīvo slogu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kā arī atvieglos to spēju piedāvāt plašāku pārrobežu pakalpojumu klāstu un uzlabos to pārrobežu uzraudzību.
Plašāka informācija
Šodien iesniegtais priekšlikums ietver šādus būtiskus uzlabojumus Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulā.
- Atļaujas piešķiršanas režīma uzlabošana: Tas vienkāršo atļauju izsniegšanu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kā rezultātā tie ar vienu licenci var darboties visā ES. Ar to jo īpaši tiek atceltas dārgas un dublējošas procedūras, tādējādi veicinot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un konkurenci.
- Uzraudzības iestāžu sadarbības uzlabošana: Tas uzlabo sadarbību starp uzraudzības iestādēm, pieprasot izveidot noteiktu centrālo vērtspapīru depozitāriju kolēģijas, lai palielinātu konsekventu un saskaņotu uzraudzību.
- Banku tipa papildpakalpojumu uzlabošana: Tas pielāgo nosacījumus, saskaņā ar kuriem centrālie vērtspapīru depozitāriji var piekļūt banku pakalpojumiem, tādējādi ļaujot tiem piedāvāt norēķinu pakalpojumus plašākam valūtu klāstam un piedāvājot uzņēmumiem iespēju iegūt finansējumu no lielāka, tajā skaitā pārrobežu, ieguldītāju loka.
- Norēķinu disciplīnas uzlabošana: Ar to groza atsevišķus norēķinu disciplīnas režīma elementus, mainot procesu, saskaņā ar kuru obligātā iepirkšana varētu kļūt piemērojama, un dažus norēķinu disciplīnas režīma tehniskos aspektus, lai palielinātu tā efektivitāti un samērīgumu.
- Trešo valstu centrālo vērtspapīru depozitāriju pārraudzības uzlabošana: Tas nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir labāka informācija par trešo valstu centrālo vērtspapīru depozitāriju darbību Eiropas Savienībā.
Priekšlikums tagad tiks iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai un pieņemšanai.
Kolēģijas locekļu izteikumi
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
Eiropai ir vajadzīga spēcīga finanšu sistēma, lai padarītu atveseļošanu efektīvu un atbalstītu ilgtermiņa izaugsmi, kuras pamatā ir padziļināti, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi. Vienkāršojot ES noteikumus, lai padarītu efektīvākus norēķinus par darījumiem ar vērtspapīriem, piemēram, akcijām un obligācijām, mēs uzlabosim finanšu tirgus infrastruktūras darbību starp ES valstīm. Šodien mēs pavirzāmies vēl vienu soli uz priekšu, lai izveidotu efektīvākus un pievilcīgākus Eiropas kapitāla tirgus, kas sniegtu labumu ieguldītājiem un uzņēmumiem, tajā skaitā maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisāre Mareida Makginesa:
Eiropas kapitāla tirgiem ir būtiska nozīme ekonomikas, tajā skaitā zaļās un digitālās pārkārtošanās, finansēšanā, taču joprojām pastāv šķēršļi, lai pilnībā atraisītu to potenciālu. Mēs vēlamies palielināt centrālo vērtspapīru depozitāriju efektivitāti un konkurētspēju, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti. Tāds ir arī šodien ierosinātās pārskatīšanas mērķis – samazinot birokrātiju centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas vēlas paplašināt pārrobežu darbību, mēs veidojam patiesi vienotu tirgu vērtspapīru norēķiniem Eiropas Savienībā un veicinām konkurenci tirgū. Tas palīdz sasniegt mūsu galīgo mērķi – izveidot kapitāla tirgu savienību.
Konteksts
Centrālo vērtspapīru depozitāriju regula tika pieņemta 2014. gadā pēc finanšu krīzes, lai uzlabotu norēķinu drošību un efektivitāti, kā arī nodrošinātu kopīgu prasību kopumu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem visā ES. Šodien ierosināto centrālo vērtspapīru depozitāriju regulas reformu pamatā ir rezultāti, kas gūti Komisijas mērķorientētajā apspriešanā par pilnvarojumu pārskatīt Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulu, kā arī informācija, kas saņemta no dažādām ieinteresētajām personām, tajā skaitā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes. Tā ir arī daļa no Komisijas centieniem nodrošināt, lai ES tiesību akti efektīvi un ar minimālām izmaksām sniegtu rezultātus iedzīvotājiem un uzņēmumiem (REFIT).
2020. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plānā un Komisijas 2021. gada darba programmā tika paziņots par Komisijas nodomu nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu grozīt Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulu, lai uzlabotu tās efektivitāti un lietderību un veicinātu efektīvāku norēķinu tirgu attīstību Eiropas Savienībā.
Tirgus infrastruktūra bija arī daļa no 2020. gada septembrī Komisijas publicētā tiesību aktu kopuma par digitālajām finansēm saskaņā ar Komisijas prioritātēm nodrošināt Eiropas gatavību digitālajam laikmetam un veidot nākotnes vajadzībām gatavu ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā.
Sīkāka informācija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 16. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā