Komisija ierosina prognozējamu un kopīgu Eiropas ceļu Ukrainas bēgļu nākotnei Eiropas Savienībā

Komisija šodien izklāsta kopīgu Eiropas virzību ceļā uz Ukrainas bēgļu nākotni Eiropas Savienībā. Tas nodrošinās stabilitāti un turpmāku aizsardzību, vienlaikus arī paverot ceļu pārejai no pagaidu aizsardzības uz citu statusu, kolīdz būs izpildīti vajadzīgie nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija pastiprina savu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Kopš 2022. gada esam nodrošinājuši aizsardzību tiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un mēs arī turpināsim to darīt. Kopā ar Ukrainu mēs paveram ceļu tam, lai cilvēki varētu atgriezties un atjaunot savas mājas, tiklīdz tas būs droši.” 

Tā kā Krievija turpina nelikumīgos uzbrukumus un situācija Ukrainā joprojām ir nedroša, Komisija ierosina pagarināt pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu, par vēl vienu gadu – līdz 2027. gada 4. martam. Tas nodrošinās juridisko noteiktību pagaidu aizsardzības saņēmējiem un dalībvalstīm, gādājot par to, ka visā Eiropas Savienībā arī turpmāk tiks piemēroti vienādi aizsardzības standarti. Personām, kuras pārvietotas no Ukrainas, tas dos arī pārliecību par to, ka nav nepieciešams iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu.

Lai gādātu par stabilāku un noturīgāku perspektīvu, Komisija ar Padomes ieteikuma palīdzību arī ierosina dalībvalstīm gatavot koordinētu pāreju no pagaidu aizsardzības uz citu statusu. Ierosinātie pasākumi ir vērsti uz Eiropas Savienībā dzīvojošo personu vajadzībām, kā arī uz vajadzībām, kādas ir Ukrainai, lai tā varētu atjaunot savu valsti, tostarp atbalstot cilvēku drošu, brīvprātīgu un cieņpilnu atgriešanos un reintegrāciju.

Padomes ieteikumā ir ietverti šādi pasākumi.

• Pasākumi, kuru mērķis ir veicināt un atvieglot pāreju uz citiem juridiskajiem statusiem – daudzi no tiem cilvēkiem, kuriem ir pagaidu aizsardzība, ir integrējušies uzņēmējvalsts sabiedrībā, jo ir apguvuši valodu, atraduši darbu vai uzsākuši izglītību. Šiem cilvēkiem vajadzētu būt iespējai pāriet uz valsts vai ES līmeņa juridiskajiem statusiem, kas labāk atspoguļo viņu jauno situāciju. Tās varētu būt uzturēšanās atļaujas, kas pamatojas uz nodarbinātību, izglītību, pētniecības darbu, vai arī valsts pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
• Pasākumi, kuru mērķis ir sagatavot pakāpenisku atgriešanos Ukrainā un ilgtspējīgu reintegrāciju šajā valstī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības un spējas – ja tiktu organizētas situācijas izvērtēšanas vizītes Ukrainā, tas varētu palīdzēt tiem cilvēkiem pieņemt apzinātus lēmumus, kuri apsver iespēju atgriezties mājās. Dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Ukrainas iestādēm būtu arī jāievieš brīvprātīgas atgriešanās programmas, lai pēc pagaidu aizsardzības beigām cilvēki varētu pakāpeniski atgriezties mājās.
• Labāka informēšana par pieejamajām iespējām – Komisija atbalsta Vienotības centru izveidi dalībvalstīs sadarbībā ar Ukrainas iestādēm. Vienotības centri būs gan informācijas centri pārvietoto personu integrācijai uzņemošās valsts sabiedrībā, gan atbalsta sniegšanai, lai cilvēki varētu atgriezties Ukrainā. Tos var finansēt no Komisijas resursiem Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) ietvaros. Lai atbalstītu dalībvalstis, Komisija arī iecels īpašo sūtni ukraiņiem Eiropas Savienībā.
• Koordinācija un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Ukrainu – informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm būtu jāturpina, izmantojot solidaritātes platformu, kā arī laikus atjauninot datus, kas ietverti Pagaidu aizsardzības reģistrācijas platformā. ES Migrācijas sagatavotības un krīzes plāna tīkls, kurā galvenā uzmanība pievērsta Ukrainai, un solidaritātes platforma “Ukraina” turpinās nodrošināt kopīgu situācijas apzināšanos un koordinētu reakciju.

Turpmākie pasākumi

Tagad Padomei oficiāli jāpieņem Komisijas priekšlikums, ar kuru par vienu gadu pagarina pagaidu aizsardzību, kā arī priekšlikums Padomes ieteikumam.

Konteksts

Kopš Krievijas agresijas kara sākuma vairāk nekā 4,3 miljoni pārvietoto personu no Ukrainas ir atradušas drošību, pajumti un iespējas visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis un to pilsoņi ir pauduši spēcīgu vēstījumu par solidaritāti ar Ukrainu un Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bēg no kara, un piedāvājuši viņiem tūlītēju aizsardzību un atbalstu, tostarp piekļuvi mājoklim, veselības aprūpei, izglītībai un nodarbinātībai.

Ar Pagaidu aizsardzības direktīvas aktivizēšanu tika noteikta vienota ES pieeja, nodrošinot paredzamību un juridisko noteiktību gan pārvietotajām personām no Ukrainas, gan dalībvalstīm. Direktīva nodrošināja tūlītēju aizsardzību, vienlaikus novēršot papildu spiedienu uz jau tā pārslogotajām valstu patvēruma sistēmām. Tādēļ pagaidu aizsardzība, kas patlaban ir spēkā līdz 2026. gada martam, ir izrādījusies efektīva un samērīga reakcija uz ārkārtas apstākļiem. Ja situācija Ukrainā mainīsies, ļaujot cilvēkiem pakāpeniski atgriezties un ilgtspējīgi reintegrēties Ukrainā, tad Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumu apturēt pagaidu aizsardzību pirms paredzētā beigu termiņa.

Sīkāka informācija

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par prognozējamu un kopīgu Eiropas ceļu ukraiņu nākotnei Eiropas Savienībā

Komisijas priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam par pagaidu aizsardzības pagarināšanu

Komisijas priekšlikums Padomes ieteikumam par koordinētu pieeju pārejai no pagaidu aizsardzības, ko piemēro pārvietotajām personām no Ukrainas

Pagaidu aizsardzība personām, kuras bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu: situācija pēc gada

Solidaritāte ar Ukrainu
Jautājumi un atbildes
Faktu lapa 

Citāti

Kopš 2022. gada esam nodrošinājuši aizsardzību tiem, kas bēg no Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, un mēs arī turpināsim to darīt. Kopā ar Ukrainu mēs paveram ceļu tam, lai cilvēki varētu atgriezties un atjaunot savas mājas, tiklīdz tas būs droši.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Eiropas apņemšanās un atbalsts Ukrainai dziļi sakņojas mūsu kopīgajā apņēmībā gādāt par demokrātiju un drošību kontinentā. Pagaidu aizsardzības pagarināšana ir būtisks solis un vēl viens mūsu solidaritātes apliecinājums. Vienlaikus mums jāgatavojas pārejai uz citiem juridiskajiem statusiem, kā arī tam, ka brīdī, kad pagaidu pasākumi vairs netiks piemēroti, cilvēki pakāpeniski atgriezīsies un ilgtspējīgi reintegrēsies Ukrainā. Ar šodien pieņemtajiem priekšlikumiem mēs nodrošinām stabilitāti tiem cilvēkiem, kuri, ņemot vērā nenoteiktību, paliek Eiropas Savienībā, kā arī paveram iespēju droši atgriezties mājās tiem, kas to vēlas. Ar visu, ko darām, mēs atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.

Henna Virkunena, priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos

Pateicoties pagaidu aizsardzībai, miljoniem pārvietoto personu no Ukrainas ir atradušas drošību, pajumti un iespējas visā Eiropas Savienībā. Tā kā situācija Ukrainā joprojām ir nedroša, mēs pagarināsim šo aizsardzību par vēl vienu gadu, vienlaikus gatavojot raitu pāreju no pagaidu aizsardzības uz citu statusu, tostarp atbalstot cilvēku drošu un cieņpilnu atgriešanos Ukrainā – gan tagad, gan nākotnē. Vairāk par visu Ukrainai ir vajadzīgi tās iedzīvotāji, un mums jāpalīdz ukraiņiem pieņemt apzinātus lēmumus par savu nākotni – neatkarīgi no tā, vai viņi vēlas atgriezties mājās vai turpināt atbalstīt Ukrainu, uzturoties Eiropas Savienībā. Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, mēs pilnībā atbalstīsim Ukrainas iniciatīvu par Vienotības centru izveidi.

Magnuss Brunners, iekšlietu un migrācijas komisārs