Šodien Eiropas Komisija pieņēma Mēslošanas līdzekļu rīcības plānu: iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt lauksaimniekus, kas saskaras ar pieaugošām mēslošanas līdzekļu izmaksām un trūkumu, stiprināt vietējo ražošanu un samazināt Eiropas atkarību no importa. Plāns tieši palīdzēs garantēt pārtikas nodrošinājumu un stiprināt Eiropas stratēģisko autonomiju, vienlaikus tiecoties sasniegt augstus klimata un vides mērķus.
Nesenie piegādes traucējumi un cenu svārstīgums ir radījuši arvien lielāku spiedienu uz lauksaimniekiem visā Eiropā, atklājot Eiropas neaizsargātību pret ārējiem satricinājumiem mēslošanas līdzekļu piegādē. Pamatojoties uz 2022. gadā pieņemto paziņojumu par mēslošanas līdzekļiem, šodien pieņemtais Mēslošanas līdzekļu rīcības plāns apvieno tūlītējus atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt pieejamību cenas ziņā un piegādes drošību, ar ilgtermiņa rīcību, kuras mērķis ir stiprināt iekšzemes mēslošanas līdzekļu ražošanu, uzlabot piegādes noturību un paātrināt pāreju uz biobāzētiem, mazoglekļa un apritīgiem mēslošanas līdzekļiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Ar šo rīcības plānu mēs ieguldām spēcīgākā Eiropas mēslošanas līdzekļu nozarē, atbalstot Eiropas lauksaimniekus un paātrinot inovāciju ilgtspējīgos pašmāju risinājumos. Pašreizējā fosilā kurināmā krīze liecina, ka līderība klimata jomā un ekonomikas noturība ir savstarpēji saistītas. Tāpēc Eiropa veido nākotni, kuras pamatā ir ilgtspēja, pieejamība cenas ziņā un rūpniecības spēks.”
Atbalstīt lauksaimniekus un uzlabot viņu piekļuvi mēslošanas līdzekļiem
Izmantojot esošos ES lauksaimniecības politikas instrumentus, Komisija sniegs mērķtiecīgu ārkārtas atbalstu Eiropas lauksaimniekiem, kuri saskaras ar augstām mēslošanas līdzekļu izmaksām. Komisija ierosinās mobilizēt ES budžetu, lai ievērojami palielinātu lauksaimniecības rezervi. Šī finanšu pakete tiks iesniegta līdz vasarai, lai nodrošinātu tūlītēju likviditātes atvieglojumu lauksaimniekiem pirms nākamā ražošanas cikla un palīdzētu uzturēt lauksaimniecisko ražošanu.
Kā papildu īstermiņa atvieglojumu Komisija iesniegs mērķtiecīgu tiesību aktu kopumu, kas ļaus dalībvalstīm pilnībā izmantot atbalstu, kas pieejams saskaņā ar to pašreizējiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem. Tas ietvers jaunu likviditātes shēmu, lai palīdzētu nodrošināt naudas plūsmu, lielāku elastību attiecībā uz avansa maksājumiem un spēcīgākus stimulus efektīvākai lauksaimniecības praksei, kas samazina un optimizē mēslošanas līdzekļu izmantošanu, pāreju uz biobāzētiem mēslošanas līdzekļiem un vajadzības gadījumā investē lauku saimniecību noturībā.
Turpmākajās lauksaimnieku atbalsta darbībās galvenā uzmanība tiks pievērsta labākai barības vielu pārvaldībai, atbalstam barības vielu ziņā efektīvas lauksaimniecības prakses izstrādei un ieviešanai un lielākam uzsvaram uz lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem KLP ietvaros.
Komisija arī nāks klajā ar pasākumiem, lai atvieglotu digestātu izmantošanu, paredzot atbilstošus vides aizsardzības pasākumus. Turklāt pēc gaidāmās Nitrātu direktīvas izvērtēšanas Komisija precizēs dažus īstenošanas noteikumus, lai tos labāk saskaņotu ar reālo situāciju uz vietas pieredzētajā kalendārajā lauksaimniecībā.
Pastiprināt iekšzemes ražošanu, veicināt aprites ekonomiku un dekarbonizāciju
Komisija veiks pasākumus, lai atbalstītu iekšzemes mēslošanas līdzekļu nozari, novērstu deindustrializāciju, garantētu stabilas piegādes un samazinātu mūsu atkarību no importa. Lai veicinātu apritīgumu un samazinātu emisijas, Komisija mudinās izmantot Eiropas alternatīvas. Tas ietver organisko, biobāzēto mēslošanas līdzekļu un tradicionālo minerālproduktu alternatīvu plašāku izmantošanu. Citi ceļi ir aļģu biomasa, citi augsnes uzlabotāji, mikrobioloģiskie šķīdumi, biostimulatori un slāpekļa un fosfora atgūšana no notekūdeņu dūņām.
Saistībā ar gaidāmo emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu un neskarot to, mēs izskatīsim iespējas nodrošināt, ka jebkāda papildu elastība mēslošanas līdzekļu nozarē ir saistīta ar atbildību par ražošanas dekarbonizāciju, atbildību par biobāzētu un apritīgu mēslošanas līdzekļu ražošanas palielināšanu un pašmāju mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenas pieņemamības nodrošināšanu Eiropā. Tas nodrošinās mēslošanas līdzekļu pieejamību un cenu pieņemamību lauksaimniekiem, Eiropas mēslošanas līdzekļu ieviešanu un tādējādi galu galā dos labumu pašmāju rūpniecībai.
Komisija arī apsvērs, kā nodrošināt pareizos stimulus oglekļsaistīgai lauksaimniecībai un oglekļa piesaistījumiem, apvienojot privātos un publiskos ieņēmumus (dalībvalstis, kopējā lauksaimniecības politika (KLP), Eiropas Konkurētspējas fonds un ETS ieņēmumi).
Tajā pašā laikā Komisija samazinās nevajadzīgu birokrātiju un tirgus šķēršļus un ierosinās jaunus pasākumus, lai palielinātu pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem vietējiem mēslošanas līdzekļiem. Tas uzlabos vienotā tirgus darbību, tostarp attiecībā uz minerālproduktiem.
Lai vēl vairāk racionalizētu aprites ekonomikas praksi, Komisija Atkritumu pamatdirektīvas izvērtēšanas kontekstā izvērtēs pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot dzīvnieku un citu blakusproduktu apsaimniekošanu.
Komisija arī nodrošinās, ka mēslošanas līdzekļu nozare neatpaliek no citām nozarēm attiecībā uz piekļuvi finansējumam zaļai inovācijai un modernizācijai. Esošie fondi, jo īpaši kohēzijas fondi, tiks mobilizēti, lai atbalstītu investīcijas biogāzes un biometāna ražošanā un notekūdeņu infrastruktūrā, kas var palielināt dūņu valorizāciju un barības vielu atgūšanu.
Stiprināt tirgus pārredzamību, sagatavotību un uzlabot dialogu starp ieinteresētajām personām
Labi funkcionējošam mēslošanas līdzekļu tirgum ir vajadzīga lielāka pārredzamība un strukturēts dialogs starp politikas veidotājiem un dalībniekiem visā vērtības ķēdē. Tāpēc Komisija sāks ES mēslošanas līdzekļu vērtības ķēdes partnerību, apvienojot mēslošanas līdzekļu ražotājus, lauksaimniekus un dalībvalstis, lai noteiktu kopīgu ceļu šo problēmu pārvarēšanai un garantētu pastāvīgu pārtikas nodrošinājumu par pieņemamām cenām visā ES. Šīs partnerības ietvaros tuvākajos mēnešos tiks organizēts pirmais politiskais dialogs ar visiem ķēdes dalībniekiem, lai izstrādātu risinājumus problēmām mēslošanas līdzekļu piegādē, ražošanā, tirdzniecībā un izmantošanā. Rezultāti būtu pamats darbam, lai rastu dzīvotspējīgus risinājumus gan lauksaimniekiem, gan nozarei.
Turklāt Komisija stiprinās tirgus uzraudzību, agrīnās brīdināšanas spējas un ierosinās samērīgu satvaru, lai nodrošinātu regulāru atjauninātu datu pieejamību par mēslošanas līdzekļiem ES. Šajā kontekstā Komisija izstrādās ziņojumu, kurā novērtēs, kā izmaksas, kas saistītas ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), tiek pārnestas uz mēslošanas līdzekļu cenām, ko maksā lauksaimnieki, un galu galā uz pārtikas cenām. Mēslošanas līdzekļu tirgus novērošanas centrs turpinās darboties kā galvenā platforma tirgus izpētei. To arī stiprinās, uzlabojot datu vākšanu par tirgus darbību, cenām un krājumiem.
Lai stiprinātu sagatavotību, Komisija izvērtēs krājumu veidošanu un citas iespējas nodrošināt galvenos mēslošanas līdzekļus un izejvielas. Tas varētu ietvert sezonālos vai minimālos krājumus un attiecīgā gadījumā kopīgu iepirkumu vai citus instrumentus, lai palielinātu noturību pret ārējiem satricinājumiem un mazinātu cenu svārstīgumu.
ES turpinās iesaistīties starptautiskās sadarbības satvaros un ar kandidātvalstīm, kaimiņvalstīm un partnervalstīm visā pasaulē, lai nodrošinātu pārredzamību, veicinātu mēslošanas līdzekļu un izejvielu piegādes dažādošanu un izpētītu ieguldījumu iespējas šādās valstīs, izmantojot savstarpēji izdevīgas partnerības.
Vispārīga informācija
Mēslošanas līdzekļi ir būtiski lauksaimniecības ražīgumam, lauku saimniecību dzīvotspējai un nodrošinātībai ar pārtiku, un tie veido ievērojamu daļu no lauksaimnieku ražošanas izmaksām. Ģeopolitiskie satricinājumi un piegādes traucējumi ir ievērojami palielinājuši mēslošanas līdzekļu cenas, radot arvien lielāku spiedienu uz lauksaimniekiem visā Eiropā.
Mēslošanas līdzekļu izmaksu pieaugums var likt lauksaimniekiem samazināt lietošanas devas vai samazināt apstrādātās platības, apdraudot kultūraugu ražu, pārtikas ražošanu un ES lauksaimniecības pārtikas nozares noturību.
Tuvojoties nākamajai sējas sezonai, lauksaimniekiem ir vajadzīga uzticama piekļuve pietiekamam daudzumam cenas ziņā pieejamu mēslošanas līdzekļu. Tajā pašā laikā Eiropai ir jāstiprina noturīgāka, konkurētspējīgāka un apritīgāka iekšzemes mēslošanas līdzekļu nozare, lai samazinātu stratēģisko atkarību un labāk izturētu turpmākus satricinājumus.
Reaģējot uz šo situāciju, Komisija jau ir veikusi vairākus pasākumus. Tika ieviests izņēmums no standarta aprēķināšanas noteikumiem, lai samazinātu OIM ietekmi uz mēslošanas līdzekļiem, padarot tos par vienīgo preci, uz kuru attiecas šāds izņēmums (10 % uzcenojuma izmantošana 10 % vietā ar pakāpenisku palielinājumu līdz 30 % visās pārējās nozarēs).
2026. gada februārī Komisija arī ierosināja pagaidu beznodokļu tarifa kvotas vairākiem galvenajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem un to ražošanai nepieciešamajiem izejresursiem (amonjakam, urīnvielai). 2026. gada aprīlī Komisija pieņēma pagaidu valsts atbalsta regulējumu, lai atbalstītu Tuvo Austrumu krīzes skartās nozares, tostarp lauksaimniecību. Aprīlī Komisija arī sasauca augsta līmeņa dialogu ar ieinteresētajām personām, lai palīdzētu veidot Mēslošanas līdzekļu rīcības plānu un noteiktu pasākumus ES mēslošanas līdzekļu sistēmas ilgtspējas, konkurētspējas un noturības stiprināšanai.
Plašāka informācija
Mēslošanas līdzekļu rīcības plāns
Mēslošanas līdzekļi – lauksaimniecība un lauku attīstība (Mēslošanas līdzekļu tirgus novērošanas centrs)
Mēslošanas līdzekļu pieejamības un cenas pieņemamības nodrošināšana
Komisija ierosina pasākumus, lai aizsargātu eiropiešus no fosilās enerģijas krīzes
Citāti
Ar šo rīcības plānu mēs ieguldām spēcīgākā Eiropas mēslošanas līdzekļu nozarē, atbalstot Eiropas lauksaimniekus un paātrinot inovāciju ilgtspējīgos pašmāju risinājumos. Pašreizējā fosilā kurināmā krīze liecina, ka līderība klimata jomā un ekonomikas noturība ir savstarpēji saistītas. Tāpēc Eiropa veido nākotni, kuras pamatā ir ilgtspēja, pieejamība cenas ziņā un rūpniecības spēks.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena
Eiropas Komisija atzīst grūtības, ar kurām lauksaimniecības nozare saskaras izmaksu pieauguma un svārstīguma dēļ starptautiskajos tirgos. Ar šo rīcības plānu mēs ierosinām tūlītējus pasākumus lauksaimnieku atbalstam, tostarp mobilizējot pieejamos kohēzijas politikas resursus, vienlaikus nosakot arī vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības, lai stiprinātu nozares noturību, samazinātu ārējo atkarību un padarītu Eiropas lauksaimniecību stabilāku un konkurētspējīgāku.
Rafaēle Fito, priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos
Pārtikas nodrošinājums sākas ar mēslošanas līdzekļu nodrošinājumu. Eiropai ir jāražo vairāk barības vielu un jābūt mazāk atkarīgai no citām vielām, kas uztur mūsu lauksaimniecību. Šodien iesniegtā rīcības plāna mērķis ir nodrošināt Eiropas pārtikas ražošanu, konkurētspēju un stratēģisko autonomiju. Īstermiņā mēs atbalstīsim Eiropas lauksaimniekus, lai viņi varētu iegādāties mēslošanas līdzekļus, kas viņiem vajadzīgi nākamajai ražas novākšanas sezonai. Ilgtermiņā mēs stiprināsim vietējo ražošanu un atraisīsim biobāzētu mēslošanas līdzekļu izstrādes potenciālu. Šis rīcības plāns nodrošinās Eiropas partnerību mēslošanas līdzekļu jomā ar ieguldījumiem un darbībām visos līmeņos: Eiropas, valsts un privātais sektors.
Kristofs Hanzens, lauksaimniecības un pārtikas komisārs
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2026. gada 19. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā