
Šodien Eiropas Komisija pieņēma 2026. gada ziņojumu par vienoto tirgu un konkurētspēju, kas ir sestais gadskārtējais ziņojums, kurā izvērtēta vienotā tirgus darbība un novērtēti apstākļi, kādos uzņēmumi var ieviest inovācijas, plaukt un konkurēt, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu labklājību Eiropas iedzīvotājiem.
Ziņojuma pamatā ir 29 galvenie snieguma rādītāji, kas aptver tādas jomas kā tirgus integrācija un šķēršļi, elektroenerģijas cenas un investīciju tendences, un tajā ir noteiktas prioritārās rīcības jomas.
Ziņojums liecina, ka 6 rādītāji ir pasliktinājušies, 6 ir uzlabojušies un 15 rādītāji kopumā nav mainījušies. Divi rādītāji ir jauni.
Laikā no iepriekšējā ziņojuma līdz šim ziņojumam ir uzlabojušies tādi rādītāji kā to prasmju un kvalifikāciju atzīšana, kas ES pilsoņiem vajadzīgas, lai strādātu savā profesijā citās dalībvalstīs; ES tirgus uzraudzība, ko mēra pēc tirgus uzraudzības iestāžu veiktās izmeklēšanas attiecībā uz ražojumiem; to uzņēmumu īpatsvars ES, kuri izmanto mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu un datu analīzi; to InvestEU investīciju apjoms, ar kurām atbalsta rūpniecības pārkārtošanos; atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā; ikgadējā pievienotā jauda atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai.
Pasliktinājušies tādi rādītāji kā ES IKP daļa, ko veido tirdzniecība starp ES dalībvalstīm; to transponēto ES vienotā tirgus direktīvu īpatsvars, attiecībā uz kurām tika sāktas pārkāpuma procedūras; vidējais standartu izstrādei nepieciešamais laiks; darbaspēka trūkums profesijās, kurās vajadzīgas īpašas prasmes zaļās pārkārtošanās īstenošanai; 15 gadus vecu jauniešu mācību sekmes, ko mēra ar PISA rezultātiem; privātās investīcijas kā daļa no IKP.
Daži rādītāji aizvien ir stabili, proti, darba ražīgums (ko mēra kā IKP uz vienu nostrādāto stundu); normatīvās atbilstības panākšanas vieglums (mēra ar uzņēmumu apsekojumiem); privātā un publiskā sektora izdevumi pētniecībai un izstrādei kā daļa no IKP; patentu pieteikumu skaits; iespējkapitāla investīcijas kā daļa no IKP; iekšzemes tīro tehnoloģiju ražošanas jauda.
Turklāt no šā gada Komisija ir ieviesusi jaunu rādītāju, kas dos iespēju sekot līdzi vienkāršošanas centieniem. Šis rādītājs liecina, ka prognozētie administratīvie ietaupījumi no Komisijas pieņemtajiem visaptverošajiem (“omnibus”) un citiem vienkāršošanas priekšlikumiem ir aptuveni 15 miljardi eiro. Ir ieviests vēl viens jauns rādītājs, kas palīdz noteikt to vienotā tirgus administratīvo procedūru īpatsvaru, kuras ir pilnībā digitālas.
Ziņojums arī iezīmē jomas, kurās Komisija 2026. gadā vairos centienus, lai novērstu šķēršļus vienotajā tirgū. Šie centieni būs vērsti uz maksājumu kavējumu un šķēršļu novēršanu galvenajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos. Komisija šos un citus šķēršļus novērsīs, izmantojot dialogu ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā pārkāpuma procedūras. Lai iedzīvotāju un uzņēmumu ieguvumi no šīm izpildes panākšanas darbībām būtu skaidrāki, Komisija publicēs precīzus skaidrojumus par izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Visbeidzot, ziņojumu papildina Vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskata 2026. gada izdevums, kas ir pieejams tiešsaistē. Ziņojumam pievienotie dokumenti ietver pārskatu par Konkurētspējas kompasa, tīras rūpniecības kursa un vienotā tirgus stratēģijas īstenošanu un Vienotā tirgus noteikumu izpildes darba grupas gada ziņojumu.
Plašāka informācija
2026. gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju
Komisijas dienestu darba dokuments ar pielikumiem, kas pievienots 2026. gada ziņojumam par vienoto tirgu un konkurētspēju (galvenie snieguma rādītāji; īstenošanas tabulas; pārskats par atsevišķu globālo dalībnieku noturības pasākumiem)
2026. gada interaktīvs tiešsaistes vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskats: vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskats | vienotā tirgus un konkurētspējas rezultātu pārskats
2024.–2025. gada Vienotā tirgus noteikumu izpildes darba grupas gada ziņojums.
* Atjaunināts 30.1.2026. plkst. 13.00
Citāti
Gada ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju apstiprina, ka vienotais tirgus ir ne tikai mūsu galvenais labklājības avots, bet arī viens no galvenajiem Eiropas varas pīlāriem mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā. Jau esam ieviesuši vairākas darbības, kas palīdzēs risināt konstatētās problēmas un pilnībā atraisīt vienotā tirgus potenciālu. Šobrīd ES un tās dalībvalstīm ir jārīkojas izlēmīgi, lai novērstu 10 nelabvēlīgākos šķēršļus un īstenotu vienotā tirgus stratēģiju, kas dos labumu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Stefans Sežurnē, priekšsēdētājas izpildvietnieks uzplauksmes un industriālās stratēģijas jautājumos
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2026. gada 30. janvāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā