Komisijas priekšsēdētāja augsta līmeņa pasākumā COP 28 veicina globālo sadarbību oglekļa cenas noteikšanā

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien COP 28 vadīja augsta līmeņa pasākumu, kura mērķis bija veicināt oglekļa cenas noteikšanu un oglekļa tirgus attīstību. Tie ir spēcīgi instrumenti ceļā uz Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu. Pasākuma pamatā ir Eiropas Komisijas, Spānijas un Francijas 2023. gadā izsludinātais aicinājums rīkoties, lai oglekļa tirgus salāgotu ar Parīzes nolīgumu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien sacīja: “Oglekļa cenas noteikšana ir Eiropas zaļā kursa centrālais elements. Eiropas Savienībā par piesārņošanu ir jāmaksā. Varam no tā izvairīties, ieviešot jauninājumus un investējot tīrās tehnoloģijās. Un tas darbojas. Kopš 2005. gada ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma emisijas konkrētās nozarēs ir samazinājusi par vairāk nekā 37 % un piesaistījusi vairāk nekā 175 miljardus eiro. Daudzas valstis visā pasaulē jau īsteno oglekļa cenas noteikšanu, un ir ieviesti 73 instrumenti, kas aptver ceturto daļu no kopējā globālo emisiju daudzuma. Tas ir labs sākums, taču mums ir jāturpina virzīties uz priekšu. Eiropas Savienība ir gatava dalīties ar savu pieredzi un palīdzēt arī citiem veikt šo cēlo uzdevumu.” 

Pasaules Bankas prezidents Adžajs Banga, Pasaules tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektore Dr. Ngozi Okondžo-Iveala un Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektore Kristalīna Georgijeva šodien piedalījās Eiropas Komisijas pasākumā, kas iezīmē jaunu sadarbības posmu oglekļa cenas noteikšanā. Visi četru organizāciju pārstāvji uzsvēra, cik svarīga klimatam un taisnīgai pārejai ir oglekļa cenas noteikšana. Šodienas pasākumā uzstājās arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Zambijas prezidents Hakainde Hičilema, kuri dalījās ar savas valsts viedokli par problēmām un ieguvumiem, ko rada plašāka oglekļa cenas noteikšana un starptautisko oglekļa tirgu augstas integritātes nodrošināšana.

Komisija turpinās sniegt tehnisku atbalstu valstīm, kuras vēlas savos tiesību aktos ieviest oglekļa cenas noteikšanas režīmus, un palīdzēs tām veidot stabilas pieejas starptautiskajiem oglekļa tirgiem, kas atbilst to ilgtermiņa klimata un attīstības stratēģijām. Oglekļa kredīti jābalsta uz kopīgiem un stingriem standartiem, kas nodrošina emisiju efektīvu samazināšanu ar pārbaudītiem un pārredzamiem projektiem. Pēc šodienas pasākuma COP 28 jāieņem svarīga loma, nosakot kritēriju starptautiskiem un brīvprātīgiem oglekļa tirgiem, kas nodrošinātu to pievienoto vērtību un uzticamību, vienlaikus veicinot ieguvumu taisnīgu sadali starp dalībniekiem. Mums ir vajadzīgs uzticams standarts, kas palīdz piesaistīt pārmaiņas rosinošas investīcijas, ievērot planētas iespēju robežas un izvairīties no iestrēgšanas ilgtnespējīgos emisiju līmeņos vai nepamatotas paļaušanās uz piesaistījumiem.

Konteksts

Oglekļa cenas noteikšana ir daļa no ES veiksmīgās un vērienīgās klimata politikas, un to īsteno ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) starpniecību. Siltumnīcefekta gāzu emisiju cenas noteikšana ir taisnīgs un ekonomiski efektīvs veids, kā emisijas samazināt, jo tā soda piesārņotājus un stimulē investīcijas tīrās tehnoloģijās. Oglekļa cenas noteikšana arī rada ieņēmumus publiskajam sektoram, kas tos investē klimata pasākumos. Nozarēs, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kopš tās ieviešanas 2005. gadā emisijas ir samazinājušās par vairāk nekā 37 % un ieņēmumi no ES ETS ir sasnieguši 175 miljardus eiro. Kopš 1990. gada ES kopējais emisiju daudzums ir samazinājies par 32,5 %, savukārt mūsu ekonomika ir augusi par aptuveni 65 %, kas norāda uz to, ka esam ekonomikas izaugsmi atsaistījuši no emisijām. Saskaņā ar nesen pieņemtajām reformām emisijas kvotu tirdzniecība Eiropā drīzumā attieksies uz jaunām nozarēm, proti, tā būs piemērojama arī kuģniecībai un aviācijai, un vēlāk arī degvielām, kas paredzētas ēkām un autotransportam.

Aicinājums rīkoties, lai oglekļa tirgus salāgotu ar Parīzes nolīgumu tika izsludināts samitā par jaunu finanšu paktu, ko rīkoja Francijā 2023. gada jūnijā. Līdz šim atbalstu aicinājumam paudusi 31 valsts (27 ES dalībvalstis un Barbadosa, Kanāda, Kuka Salas un Etiopija). Aicinājumu veido trīs elementi: 1) apņemšanās paplašināt un padziļināt iekšzemes oglekļa cenas noteikšanas un oglekļa tirgus instrumentus; 2) atbalsts mērķa valstīm, lai tās varētu pilnībā īstenot saskaņotu noteikumu kopumu attiecībā uz starptautiskajiem atbilstības panākšanas tirgiem, un 3) augstas integritātes nodrošināšana brīvprātīgajos oglekļa tirgos. Aicinājums turpina un papildina tādas esošās iniciatīvas kā Kanādas ierosinātais globālais oglekļa cenas noteikšanas aicinājums, kuram ES oficiāli pievienojās ES un Kanādas samitā 24. novembrī. Tas balstās arī uz G7 augstākās integritātes principiem, kā arī Parīzes nolīguma 6. panta noteikumiem.

Noderīgas saites

Priekšsēdētājas fon der Leienas runa oglekļa tirgiem veltītajā augsta līmeņa pasākumā

Aicinājums rīkoties, lai oglekļa tirgus salāgotu ar Parīzes nolīgumu

Citāti

“Oglekļa cenas noteikšana ir Eiropas zaļā kursa centrālais elements. Eiropas Savienībā par piesārņošanu ir jāmaksā. Varam no tā izvairīties, ieviešot jauninājumus un investējot tīrās tehnoloģijās. Un tas darbojas. Kopš 2005. gada ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir samazinājusi emisijas konkrētās nozarēs par vairāk nekā 37 % un piesaistījusi vairāk nekā 175 miljardus eiro. Daudzas valstis visā pasaulē jau īsteno oglekļa cenas noteikšanu, un ir ieviesti 73 instrumenti, kas aptver ceturto daļu no kopējā globālo emisiju daudzuma. Tas ir labs sākums, taču mums ir jāturpina virzīties uz priekšu. Eiropas Savienība ir gatava dalīties ar savu pieredzi un palīdzēt arī citiem veikt šo cēlo uzdevumu.”

Ursula von der Leyen, President of the European Commission - 01/12/2023