Šī ir pirmā jaunās paaudzes pilsoņu paneļdiskusija, kas tika sākta, turpinot konferences par Eiropas nākotni darbu, iekļaujot līdzdalības un apspriešanās praksi Eiropas Komisijas politikas veidošanas procesā dažās svarīgās politikas jomās.
Par atkritumu, jo īpaši pārtikas atkritumu, samazināšanu ir sagatavots tiesību akta priekšlikums, kas iekļauts Komisijas 2023. gada darba programmā saskaņā ar priekšlikumiem, kas izvirzīti konferencē par Eiropas nākotni un stratēģijā “No lauka līdz galdam”.
Paneļdiskusijas mērķis ir dot pilsoņiem iespēju kopīgi apspriest šo jautājumu. Pilsoņi sniegs ieteikumus, kas tiks izmantoti Komisijas darbā saistībā ar pārtikas izšķērdēšanu, tostarp saistībā ar iepriekš minēto tiesību akta priekšlikumu, un plašākos centienos sasniegt ES pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķrādītājus.
Paneļdiskusijā piedalās pēc nejaušības principa atlasīti pilsoņi. Šie pilsoņi pārstāv ES daudzveidību ģeogrāfijas (valsts un pilsētu/lauku izcelsmes), dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās izcelsmes un izglītības līmeņa ziņā. Trešdaļa dalībnieku ir jaunieši, kas jaunāki par 26 gadiem.
Turpmākā rīcība
Paneļdiskusijas notiks no 2022. gada decembra līdz 2023. gada februārim. Pirmā tikšanās notiek 16.–18. decembrī Briselē. To atklās priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica un veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre Stella Kirjakidu. Otrā paneļdiskusijas sanāksme notiks tiešsaistē 20.–22. janvārī. Pēdējā tikšanās notiks 10.–12. februārī Briselē, kad Komisijai tiks iesniegts paneļdiskusijas ziņojums.
Konteksts
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2019. gada jūlija politiskajās pamatnostādnēs aicināja sarīkot Eiropas nākotnei veltītu konferenci, kas būtu daļa no jauna impulsa Eiropas demokrātijai, un apņēmās sekot līdzi tās rezultātiem.
Ņemot vērā konferences panākumus, Komisija politikas veidošanas rīkkopā iekļauj līdzdalības un apspriešanās praksi. Pilsoņu paneļdiskusijas tagad ir daļa no Komisijas politikas veidošanas dažās svarīgās jomās. Šajās jaunās paaudzes paneļdiskusijās tiks apspriestas nākamā gada iniciatīvas par pārtikas izšķērdēšanu, mācību mobilitāti un virtuālajām pasaulēm.
2020. gadā ES tika radīti gandrīz 57 miljoni tonnu pārtikas atkritumu (127 kg uz vienu cilvēku), un ar to saistītā tirgus vērtība tiek lēsta 130 miljardu eiro apmērā. Mājsaimniecības rada 55 % no visiem pārtikas atkritumiem. Turklāt pārtikas atkritumiem ir būtiska vidiskā ietekme, un tie rada aptuveni 5 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar ES kopējo pārtikas patēriņa pēdu.
Samazinot pārtikas izšķērdēšanu, varam būtiski samazināt mūsu resursus un enerģijas patēriņu. Ierobežojot pārtikas izšķērdēšanu, varētu panākt vairākus uzlabojumus, proti, netiktu izniekota cilvēku uzturam paredzēta pārtika, lauksaimnieki, uzņēmumi un patērētāji varētu ietaupīt naudu, turklāt tiktu samazināta pārtikas ražošanas un patēriņa vidiskā ietekme.
ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredz līdz 2030. gadam uz pusi samazināt globālo pārtikas izšķērdēšanu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī, kā arī samazināt pārtikas zudumus pārtikas piegādes ķēdē.
Līdz šim progress nenorit tādā mērogā un tempā, kas ļautu sasniegt šo mērķi. Ar jaunu tiesību akta priekšlikumu ieviešot ES mēroga pārtikas atkritumu samazināšanas mērķrādītājus, kas būtu juridiski saistoši, tiktu paātrināta ES virzība šajā jautājumā. Tas arī liks dalībvalstīm veikt vērienīgus pasākumus, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu valsts līmenī.
Sīkākai uzziņai
Pilsoņu paneļdiskusijām var sekot tiešraidē:
plenārsēdes diskusijas 16. decembrī, plkst. 14.00 – 18.00
plenārsēdes diskusijas 18. decembrī, plkst. 9.00 – 12.30
Paziņojums par konferenci par Eiropas nākotni
Komisijas darba programma 2023. gadam
Pasaulē, kurā pārtikas nodrošinājums ir apdraudēts, pārtikas izšķērdēšanas samazināšana kļūst par morālu un ekonomisku nepieciešamību, un šajā jautājumā mums ir jārīkojas. Šodien šī pirmā pilsoņu paneļdiskusija ir liels solis virzībā uz līdzdalības un apspriešanās Eiropas demokrātiju, kas virzīs mūsu politiku šajā jomā. Ar nepacietību gaidu iesaistīto ES pilsoņu ieskatus un ieteikumus par to, kā mēs varam kopīgi darboties, lai mainītu mūsu ieradumus un uzņēmējdarbību. Mums ir jānovērš pārtikas izšķērdēšana mūsu pārtikas sistēmās, un tas jādara kopā ar iedzīvotājiem.
Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu - 16/12/2022
Ar konferenci par Eiropas nākotni mēs esam izvirzījuši iedzīvotājus ES politikas veidošanas centrā. Tagad pilsoņu paneļdiskusijas iekļaujam mūsu instrumentu kopumā, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju ierosmes tiek ņemtas vērā galvenajās politikas iniciatīvās, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Šodien ir sperts pirmais solis ceļā uz jaunu apspriešanās demokrātijas formu Eiropā.
Priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica - 16/12/2022
Pasaulē, kurā pārtikas nodrošinājums ir apdraudēts, pārtikas izšķērdēšanas samazināšana kļūst par morālu un ekonomisku nepieciešamību, un šajā jautājumā mums ir jārīkojas. Šodien šī pirmā pilsoņu paneļdiskusija ir liels solis virzībā uz līdzdalības un apspriešanās Eiropas demokrātiju, kas virzīs mūsu politiku šajā jomā. Ar nepacietību gaidu iesaistīto ES pilsoņu ieskatus un ieteikumus par to, kā mēs varam kopīgi darboties, lai mainītu mūsu ieradumus un uzņēmējdarbību. Mums ir jānovērš pārtikas izšķērdēšana mūsu pārtikas sistēmās, un tas jādara kopā ar iedzīvotājiem.
Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu - 16/12/2022
Ar konferenci par Eiropas nākotni mēs esam izvirzījuši iedzīvotājus ES politikas veidošanas centrā. Tagad pilsoņu paneļdiskusijas iekļaujam mūsu instrumentu kopumā, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju ierosmes tiek ņemtas vērā galvenajās politikas iniciatīvās, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Šodien ir sperts pirmais solis ceļā uz jaunu apspriešanās demokrātijas formu Eiropā.
Priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica - 16/12/2022
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 16. decembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā