Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2021. gada 18. novembrisPārstāvniecība Latvijā

Konkurence: Komisija izgaismo konkurences politikas un tās pārskatīšanas devumu zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un vienotā tirgus noturīgumā

p041444-45937_0.jpg
© EU

Eiropas Komisija ir pieņēmusi paziņojumu par konkurences politikas gatavību jauniem izaicinājumiem, kurā tā iezīmē konkurences politikas svarīgo lomu Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanā, zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un vienotā tirgus noturīguma sekmēšanā. Paziņojumā ir uzsvērta konkurences politikai piemītošā spēja pielāgoties jauniem tirgus apstākļiem, politiskajām prioritātēm un patērētāju vajadzībām. Piemēram, šodien Komisija  sesto reizi grozīja valsts atbalsta pagaidu regulējumu, lai dalībvalstis varētu turpināt sniegt mērķtiecīgu atbalstu uzņēmumiem Covid-19 krīzes apstākļos. Līdztekus Komisija pašlaik pārskata konkurences politikas rīkus, lai nodrošinātu to atbilstību mērķim visās konkurences jomās (uzņēmumu apvienošanās kontrole, pretmonopola procedūras un valsts atbalsta kontrole) un vēl papildinātu tos.

Priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja:

Lai uzņēmumi un patērētāji varētu pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu, ļoti svarīgi ir spēt pilnvērtīgi panākt konkurences noteikumu izpildi. Tādējādi visiem uzņēmumiem neatkarīgi no lieluma tiek nodrošinātas godīgas konkurences iespējas. Tas liek uzņēmumiem papūlēties, lai tie patērētājiem varētu piedāvāt labākos un novatoriskākos risinājumus. Savukārt patērētājiem ir iespēja izvēlēties no plaša preču un pakalpojumu klāsta. Lai Eiropas ekonomikai nodrošinātu pašreizējo izaicinājumu pārvarēšanai nepieciešamo elastību un spēku, iedarbīga konkurences politika šobrīd ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka konkurences noteikumos ir iestrādāta spēja pielāgoties. Šodien mēs sesto reizi grozījām valsts atbalsta pagaidu regulējumu un turpinām nepieredzēti plaši un dziļi pārskatīt konkurences politiku.

Konkurences politika jau kopš Eiropas Savienības izveides ir palīdzējusi uzturēt un veicināt ES ekonomisko labklājību. Apņēmīga vēršanās pret konkurences pārkāpumiem ir nākusi par labu ES patērētājiem un uzņēmumiem un ir palīdzējusi veidot dinamisku un daudzveidīgu tautsaimniecības struktūru, kurai raksturīgi visdažādāko lielumu uzņēmumi.

Tomēr šobrīd ES saskaras ar jauniem izaicinājumiem – ātri atgūties no Covid-19 pandēmijas, dot Eiropas uzņēmumiem iespēju stiprināt to noturību un īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Efektīva un sabalansēta konkurences politika var palīdzēt sekmīgi pārvarēt šos izaicinājumus. Lai to izdarītu, būs nepieciešamas milzīgas publiskās un privātās investīcijas, inovācija un pienācīgi funkcionējošs vienotais tirgus.

 

Šā darba vērienu var ilustrēt ar dažiem piemēriem no šodien pieņemtā paziņojuma.

  • Komisija ir sesto reizi grozījusi valsts atbalsta pagaidu regulējumu, kura mērķis ir palīdzēt ES pārvarēt Covid-19 krīzi un sekmēt ekonomikas atveseļošanos. Konkrēti, esošo noteikumu darbība ir pagarināta līdz 2022. gada jūnija beigām. Tādējādi tiek dota iespēja pakāpeniski, bez pārāk krasas apturēšanas izbeigt krīzes laika pasākumus un sekmēt ekonomikas atveseļošanos ar jauniem rīkiem, kas stimulētu un piesaistītu privātās investīcijas atveseļošanās posmā (sīkāk skatīt šeit).
  • Lai sekmētu zaļo pārkārtošanos, tiks pārstrādātas Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimatam, vides aizsardzībai un enerģētikai, koncentrējoties uz to, lai atbalstītu uzņēmumu apzinātu devumu dekarbonizācijā, apritīgumā un bioloģiskajā daudzveidībā, kā arī tīrā vai bezemisiju mobilitātē un ēku energoefektivitātē.

Turklāt, grozot horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regulas un pamatnostādnes, Komisija ir paredzējusi ar norādījumiem sniegt juridisko noteiktību, lai sekmētu uzņēmumu sadarbību, kas vērsta uz ilgtspējīgākiem produktiem un ražošanas procesiem.

  • Lai veicinātu digitālo pārkārtošanos, paredzēts atjaunināt pamatnostādnes par valsts atbalstu platjoslas izvēršanai ar mērķi sekmēt digitālās infrastruktūras pilnveidi, atvieglojot lietotāju augošajām prasībām atbilstošu platjoslas tīklu izvēršanu un izmantošanu.

Turklāt Komisija ir stiprinājusi digitālās jomas uzņēmumu potenciāli problemātisku iegādes darījumu kontroli, pieņemot jaunus norādījumus par Apvienošanās regulas 22. panta piemērošanu. Ar tiem dalībvalstis tiek mudinātas paziņot par potenciāli problemātiskiem darījumiem, pat ja to vērtība nepārsniedz valsts līmeņa paziņošanas robežvērtību, un Komisijai tiek dota iespēja izskatīt plānus iegādāties inovatīvus uzņēmumus, kuru ietekme uz konkurenci var izrādīties lielāka, nekā to apgrozījums liktu domāt, jo īpaši digitālajā nozarē.

  • Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis tādu svarīgu projektu izstrādē visas Eiropas interesēs (IPCEI), kuri ļauj kopīgi novērst tirgus nepilnības ar kardinālu inovāciju un infrastruktūras investīcijām būtiskās zaļo un digitālo prioritāšu jomās, tādās kā ūdeņradis, mākoņdatošana, veselība un mikroelektronika. Ar gaidāmo paziņojumu par valsts atbalstu IPCEI tiks vēl vairāk sekmēta šo projektu atvērtība, atvieglota MVU dalība un precizēti valsts un ES resursu apvienošanas kritēriji.
  • Lai veicinātu ekonomikas noturību uz atvērtu un konkurenci nodrošinošu tirgu bāzes, uzņēmumu apvienošanās kontrole arī turpmāk gādās par to, lai uzņēmumi varētu izvērst darbību plašāk, tomēr tā, lai tirgos saglabātos konkurence un netiktu kaitēts dažādu piegādes ķēžu pieejamībai. Turklāt pretmonopola politika neliedz ES uzņēmumiem apvienot spēkus ar mērķi veikt produktīvāku pētniecības un izstrādes darbu, kas ļauj izstrādāt, ražot un komercializēt jaunus produktus, vai kopīgi iegādāties to darbībai nepieciešamās preces vai pakalpojumus.

Visbeidzot, ņemot vērā saspringto situāciju attiecībā uz pusvadītājiem, to svarīgo lomu un piegāžu atkarību no nedaudziem uzņēmumiem sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos, Komisija var apsvērt iespēju apstiprināt atbalstu nolūkā novērst potenciālo finansējuma deficītu, jo īpaši pirmo Eiropas Savienības ražotņu izveidei pusvadītāju jomā. Šādam atbalstam saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu būtu izvirzīti stingri aizsargnosacījumi, kā arī būtu jānodrošina, kā tā radītais labums ir plaši un bez diskriminācijas pieejams visā Eiropas Savienībā.

Sīkāka informācija

Pagaidu regulējuma pagarināšana

Grafiks noteikumu pieņemšanai: pretmonopola un apvienošanās jomā un valsts atbalsta jomā.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 18. novembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā