Šodien Eiropas Komisija secināja, ka Horvātija ir gatava ieviest eiro 2023. gada 1. janvārī, tādējādi eirozonas dalībvalstu skaits sasniegs divdesmit.
Šāds secinājums izdarīts 2022. gada konverģences ziņojumā, kurā novērtētas sekmes, ko Bulgārija, Čehija, Horvātija, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija ir guvušas ceļā uz pievienošanos eirozonai. Šīs septiņas dalībvalstis nav eirozonas dalībnieces, bet ir juridiski apņēmušās ieviest eiro. Ziņojumā secināts, ka
- tikai Horvātija un Zviedrija atbilst cenu stabilitātes kritērijam.
- Publisko finanšu stāvokļa kritērijam atbilst visas dalībvalstis, izņemot Rumāniju – vienīgo dalībvalsti, uz kuru attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.
- Bulgārija un Horvātija ir divas dalībvalstis, kas atbilst valūtas kursa kritērijam.
- Bulgārija, Čehija, Horvātija un Zviedrija atbilst ilgtermiņa procentu likmju kritērijam.
Ziņojumā konstatēts, ka Horvātija atbilst četriem nominālās konverģences kritērijiem un tās tiesību akti ir pilnībā saderīgi ar Līguma prasībām un Eiropas Centrālo banku sistēmas/ECB Statūtiem.
Komisijas novērtējumu papildina atsevišķs Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojums, kas arī publicēts šodien.
Eiro ieviešana Horvātijā
Atbilstoši Komisijas novērtējumam un ņemot vērā papildu faktorus, kas ir būtiski ekonomikas integrācijai un konverģencei, t. sk. maksājumu bilances attīstību un preču, darba un finanšu tirgu integrāciju, Komisija uzskata, ka Horvātija ir izpildījusi nosacījumus eiro ieviešanai. Tādēļ Komisija ir pieņēmusi arī priekšlikumus Padomes lēmumam un Padomes regulai par eiro ieviešanu Horvātijā.
Galīgos lēmumus par eiro ieviešanu Horvātijā Padome pieņems jūlija pirmajā pusē pēc diskusijām Eirogrupā un Eiropadomē un pēc tam, kad savus atzinumus būs sniedzis Eiropas Parlaments un ECB.
Tādējādi šis ziņojums ir izšķirošs un vēsturisks solis Horvātijas ceļā uz eiro ieviešanu.
Vispārējs sagatavotības novērtējums
Ziņojumā arī konstatēts, ka nevienā aplūkotajā ārpus eirozonas esošajā dalībvalstī izņemot Horvātiju nacionālie tiesību akti monetārajā jomā nav pilnībā saderīgi ar EMS tiesību aktiem un Eiropas Centrālo banku sistēmas/ECB statūtiem.
Komisija pārbaudīja arī Līgumā minētos papildu faktorus, kas būtu jāņem vērā, vērtējot konverģences ilgtspēju. Šī analīze liecina, ka pārbaudītās dalībvalstis kopumā ir ekonomiski un finansiāli labi integrētas ES. Tomēr dažas no tām joprojām saskaras ar makroekonomisko nestabilitāti un/vai problēmām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vidi un institucionālo sistēmu un kas var radīt riskus konverģences procesa ilgtspējai.
Galvenās makroekonomiskās problēmas risinās šo valstu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos izklāstīto reformu un investīciju efektīva īstenošana. Komisija pašlaik izvērtē Ungārijas un Polijas plānus, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti visi novērtēšanas kritēriji.
Kolēģijas locekļu teiktais
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
Šodien Horvātija ir spērusi nozīmīgu soli ceļā uz eiro — mūsu kopējās valūtas — ieviešanu. Mazāk nekā desmitgadi pēc iestāšanās ES Horvātija ir gatava pievienoties eirozonai 1. janvārī. Tas padarīs Horvātijas ekonomiku spēcīgāku, sniedzot ieguvumus tās iedzīvotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Vienotās valūtas ieviešana Horvātijā padarīs spēcīgāku arī eiro. Divdesmit gadus pēc pirmo naudaszīmju ieviešanas eiro ir kļuvis par vienu no spēcīgākajām valūtām pasaulē, atnesot miljoniem Savienības iedzīvotāju lielāku pārticību. Eiro ir Eiropas spēka un vienotības simbols. Apsveicam Horvātiju!
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja:
Horvātija ir izrādījusi lielu apņēmību, uzcītību un neatlaidību, lai 2023. gada 1. janvārī izpildītu nosacījumus euro ieviešanai. Eiropas vienotās valūtas ieviešana iezīmēs Horvātijas integrācijas Eiropas Savienībā pabeigšanu mazāk nekā desmitgadi pēc tās pievienošanās ES. Tas ir ievērojams sasniegums, kas nesīs reālu labumu Horvātijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un padarīs valsts ekonomiku noturīgāku. Tas arī liecina, ka eiro joprojām ir pievilcīga un veiksmīga globāla valūta. Mūsu valūta simbolizē Eiropas spēku, vienotību un solidaritāti laikā, kad šo īpašību pārbaudījums ir pie mūsu namdurvīm notiekošais karš.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni norādīja:
Šodien Horvātija ceļā uz Eiropu ir sasniegusi vēsturisku pagrieziena punktu, atspoguļojot Horvātijas iestāžu apņēmīgos centienus izpildīt eirozonas dalības kritērijus. Horvātijas tauta tagad var rēķināties ar pievienošanos vairāk nekā 340 miljoniem iedzīvotāju, kuri jau izmanto eiro kā savu valūtu, kas ir stings pamats šajos nemierīgajos laikos. Un gadā, kad mēs atzīmējām divdesmito gadskārtu kopš eiro kā fiziskas valūtas dzimšanas, visa eirozona savukārt var rēķināties ar savu divdesmito dalībvalsti.
Konteksts
Eiropas Komisijas konverģences ziņojums veido pamatu ES Padomes lēmumam par to, vai dalībvalsts ir izpildījusi nosacījumus, lai varētu pievienoties eirozonai.
Eiropas Komisijas konverģences ziņojums un ECB konverģences ziņojums ir divi dažādi dokumenti, bet tiek publicēti vienlaikus.
Konverģences ziņojumi tiek sagatavoti reizi divos gados vai ja kāda dalībvalsts pauž īpašu lūgumu izvērtēt tās gatavību pievienoties eirozonai, kā, piemēram, Latvija 2013. gadā.
Visas dalībvalstis, izņemot Dāniju, ir juridiski apņēmušās pievienoties eirozonai. Tāpēc uz Dāniju, kas vienojās par attiecīgu atkāpes iespēju Māstrihtas līgumā, ziņojums neattiecas.
Covid-19 pandēmijai un tai sekojošajai ekonomikas atveseļošanai 2021. gadā bija ļoti būtiska ietekme uz 2022. gada konverģences ziņojuma konstatējumiem, savukārt 2022. gada februārī sāktā Krievijas patvaļīgā iebrukuma Ukrainā ietekme uz vēsturiskajiem datiem, kas izmantoti ziņojuma sagatavošanai, ir bijusi ierobežota. Tas, cik lielā mērā ekonomikas konverģences rādītājus ietekmē krīze, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija, kā arī citas pašreizējās ekonomikas norises, ir pilnībā atspoguļots ekonomikas prognozēs 2022. un 2023. gadam, kuras Komisija publicēja 2022. gada 16. maijā (Komisijas 2022. gada pavasara ekonomikas prognoze) un kuras tiek izmantotas, lai novērtētu konverģences ilgtspēju.
Plašāka informācija
Jautājumi un atbildes par Eiropas Komisijas 2022. gada konverģences ziņojumu
Eiropas Komisijas 2022. gada konverģences ziņojums
ECB 2022. gada Konverģences ziņojums
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 1. jūnijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā