Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 7. septembrisPārstāvniecība LatvijāLasīšanas ilgums: 6 min

Kritiskā infrastruktūra: Komisija ierosina plānu, kā uzlabot reaģēšanu uz traucējošiem pārrobežu incidentiem

 Bata Natural Gas Transmission Company in Hungary

Komisija iesniedz priekšlikumu Padomes ieteikumam par kritiskās infrastruktūras plānu, ar ko tiks uzlabota ES koordinācija, reaģējot uz mēģinājumiem traucēt mūsu kritiskās infrastruktūras darbību.  

Kritiskās infrastruktūras ekspluatācija notiek ļoti nestabilā ģeopolitiskajā kontekstā, un Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu, pastiprinātie hibrīduzbrukumi un “Nord Stream” gāzes cauruļvada sabotāža ir tikai daži no šīs nestabilitātes iemesliem. Iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes Eiropas Savienībā paļaujas uz kritisko infrastruktūru, jo vienības, kas ekspluatē šo infrastruktūru, nodrošina pamatpakalpojumus. Šie pakalpojumi ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju uzturēšanai, un to nodrošināšanai iekšējā tirgū ir jābūt netraucētai.

ES jau ir veikusi vairākus pasākumus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, lai novērstu pamatpakalpojumu traucējumus vai mazinātu to sekas. Tūlīt pēc “Nord Stream” gāzes cauruļvadu sabotāžas Komisija ierosināja Padomes ieteikumu par to, kā paātrināt kritiskās infrastruktūras aizsargāšanas darbus un uzlabot koordināciju, reaģējot uz incidentiem un krīzēm. 2023. gada martā izveidotā ES un NATO darba grupa kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos 29. jūnijā nāca klajā ar galīgo novērtējuma ziņojumu, kurā izklāstīti pašreizējie drošības apdraudējumi un sniegti mērķtiecīgi ieteikumi kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai.  Iesniegtais priekšlikums ir vēl viens līdzīgs pasākums, kas papildina jau izveidotos ES līmeņa krīzes instrumentus.  Tas arī papildina pašreizējo plānu kiberdrošības jomā un ES protokolu hibrīddraudu apkarošanai.  

Kritiskās infrastruktūras plāna darbības joma un mērķis

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu, proporcionālu un efektīvu pieeju, plānā ir iekļauts ceļvedis ar pasākumiem, kurus var piemērot, ja dalībvalstīs notiek būtisks kritiskās infrastruktūras incidents.

Plānā paredzēts sasniegt trīs galvenos mērķus, reaģējot uz būtisku kritiskās infrastruktūras incidentu:

  1. uzlabot kopīgu situācijas apzināšanos, labāk izprotot dalībvalstīs notikušo būtisko kritiskās infrastruktūras incidentu, tā izcelsmi un sekas, ko tas var radīt visām galvenajām ieinteresētajām personām operatīvā un stratēģiskā/politiskā līmenī;
  2. nodrošināt koordinētu publisko komunikāciju, lai līdz minimumam samazinātu neatbilstības paziņojumos, kas tiek sniegti sabiedrībai pēc būtiska kritiskās infrastruktūras incidenta. Skaidra publiskā komunikācija ir svarīga arī dezinformācijas apkarošanai;
  3. nodrošināt efektīvu reakciju, stiprinot dalībvalstu reakciju un sadarbību starp dalībvalstīm un ar attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām, tādējādi mazinot būtiska kritiskās infrastruktūras incidenta ietekmi un ļaujot ātri atjaunot pamatpakalpojumus.

Plānu var piemērot, ja:

i) incidentam ir būtiska traucējoša ietekme uz sešām vai vairāk dalībvalstīm vai sešās vai vairāk dalībvalstīs;

ii) incidentam ir būtiska traucējoša ietekme divās vai vairāk dalībvalstīs un ir vajadzīga savlaicīga politikas koordinācija Savienības līmenī, jo incidenta ietekme ir plaša, būtiska un ar tehnisku vai politisku nozīmi.

Plānā ir paredzētas vairākas ES līmeņa darbības reaģēšanai uz būtisku kritiskās infrastruktūras incidentu, piemēram, informācijas apmaiņas atbalsts skartajām dalībvalstīm, ekspertu sanāksmju organizēšana, situācijas apzināšanas ziņojumu sagatavošana un publiskās komunikācijas līniju un reaģēšanas koordinācija. Koordinēta reaģēšana var ietvert arī citu dalībvalstu vai attiecīgo ES iestāžu, struktūru un aģentūru tehnisko atbalstu, ja to pieprasa skartās dalībvalstis, un ES krīzes koordinācijas mehānismu aktivizēšanu un ES instrumentu izmantošanu. Ir paredzēts, ka visiem iesaistītajiem dalībniekiem būs pieejami kontaktpunkti jautājumiem, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras plānu. Dalībvalstis, kuras skar būtisks kritiskās infrastruktūras incidents, informēs par to Padomes prezidentvalsti un Komisiju. Ieteikums paredz, ka būtiska kritiskās infrastruktūras incidenta gadījumā dalībvalstis, Padome, Komisija un attiecīgā gadījumā EĀDD un attiecīgās ES struktūras, biroji un aģentūras piemēro plānu bez kavēšanās.

Nākamie soļi

Šo priekšlikumu apspriedīs Padome.

Konteksts

Eiropas Savienībā gandrīz 15 gadus pastāv tiesiskais un politiskais regulējums kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tas ir atjaunināts ar Kritisko vienību noturības direktīvu, kas stājās spēkā 2023. gada janvārī. Ņemot vērā pašreizējo drošības kontekstu, pēc Komisijas priekšlikuma 2022. gada 8. decembrī tika pieņemts Padomes ieteikums par Savienības mēroga koordinētu pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai. Ieteikumā Padome cita starpā uzsvēra nepieciešamību nodrošināt Savienības līmenī koordinētu un efektīvu reaģēšanu uz pamatpakalpojumu nodrošinājuma riskiem. Tā aicināja Komisiju “izstrādāt plānu koordinētai reaģēšanai uz kritiskās infrastruktūras traucējumiem, kam ir būtiska pārrobežu nozīme”.

Komisija 2023. gada 25. jūlijā pieņēma deleģēto regulu, ar ko izveido pamatpakalpojumu sarakstu attiecīgajās nozarēs. Pamatojoties uz šo sarakstu, dalībvalstīm ir jāveic riska novērtējumi un pēc tam jāidentificē savas kritiskās vienības.

Papildinformācija

Padomes ieteikums par plānu, kā koordinēt reaģēšanu uz būtiskiem pārrobežu traucējumiem kritiskajā infrastruktūrā

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību

Kritiskās infrastruktūras noturība

Citāti

Nesenie uzbrukumi “Nord Stream” cauruļvadam ir parādījuši, ka mūsu fiziskā kritiskā infrastruktūra ir trausla. Nu ir beigušies laiki, kad Eiropa bija naiva un nevainīga. Ar jaunu rīcības plānu gadījumiem, kad notiek uzbrukums mūsu kritiskajai infrastruktūrai, kā arī ar nesen pieņemtajiem un uzlabotajiem ES tiesību aktiem šajā jomā mēs nodrošināsim Eiropai vēl nebijušu aizsardzības līmeni pret šādiem draudiem.

Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins - 06/09/2023

 

Iedzīvotāji un uzņēmumi Eiropas Savienībā paļaujas uz kritisko infrastruktūru, kas tiek izmantota, lai sniegtu pamatpakalpojumus. Tāpēc mums ir jādara vairāk, lai uzlabotu tās noturību arvien sarežģītākā drošības vidē. Ierosinātais plāns ir svarīgs solis uz priekšu šajā virzienā, jo tas uzlabos reaģēšanas koordināciju uzbrukumu mēģinājumu gadījumos. Mēs turpināsim strādāt kopā, lai atbalstītu dalībvalstis, kas saskaras ar šīm problēmām.

Iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone - 06/09/2023

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 7. septembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā